Kā atvērt sirdi Svētā Gara darbībai?

Paldies katram vienam, kas ir šeit, ka mēs varam būt kopā šajā dienā Kristus augšāmcelšanās svētkos. Svarīgi būt ne tikai šajā dienā, jo Kristus ir augšāmcēlies, Viņš patiesi ir augšāmcēlies, un Viņš ir mūsu vidū šodien. Mēs baudīsim no Dieva vārda, cik Dievs ir labs,. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tie vārdi, ko es runāšu, ir Gars un dzīvība. Vārdi, ko es runāju, ir Gars un dzīvība. Es neesmu atnācis un vienkārši atvēris kaut kādu vecu sprediķi, lai tikai kaut ko pateiktu draudzei. Šis ir vārds, ko nedēļas garumā esmu pārdomājis, vārds, kam es ticu gara līmenī, sirds dziļumos. Vārds, kuram es ticu, mainīs tevi gara un arī dvēseles līmenī. Gars, kas dara dzīvu, caur šo vārdu, kad tu to uzņemsi, pieņemsi, tavā dzīvē notiks lieliskas pārvērtības Svētajā Garā.

Sprediķa nosaukums ir „Kā atvērt sirdi Svētā Gara darbībai?”. Otru nosaukumu es varētu ielikt „Dzīvības Gara sistēma”, tas jau nedaudz ar tādu interesantu pieskaņu, varbūt to var nesaprast. Tāpēc pirmais nosaukums ir vienkāršāks arī tiem cilvēkiem, kas pēc tam YouTube uzmeklē sprediķi. Tie, kas meklē, kā Svētais Gars var viņu dzīvēs darboties, tad to var atrast pēc nosaukuma. Es zinu cilvēkus, kas tieši šādā veidā savās vajadzībās ir meklējuši tieši internetā un atraduši manus sprediķus, ir sākuši klausīties, un sākušas notikt pārmaiņas, un vēlāk arī pievienojušies draudzei. Šo cilvēku dzīve ir mainījusies. Kristus ir augšāmcēlies.

Un, ja Kristus nav uzmodināts, tad veltīga ir jūsu ticība, tad jūs vēl esat savos grēkos. Tad arī tie ir pazuduši, kas Kristū aizmiguši. Ja mēs tikai šinī dzīvē vien ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki. Bet nu Kristus ir uzmodināts no miroņiem, Viņš kā pirmais no mirušajiem. (1. Korintiešiem vēstule 15:17-20)

Pāvils šos vārdus saka korintiešiem, jo tur bija cilvēki, kas noliedza, ka Kristus bija Dievs un ka Kristus ir augšāmcēlies, to, ka Kristus ir miesā nācis un Viņš ir Dieva Dēls. Tas tika noliegts, bija dažādas viltus mācības, arī šodien ir tādas.  Kristus ir uzmodināts, Viņš kā pirmais no mirušajiem, un tu esi otrais. Kā Ādamā visi mirst, tā Kristū visi tiek darīti dzīvi.

Šeit, Rīgā, manas dzīvokļu mājas pirmajā stāvā pie lifta, kur tiek izkārti paziņojumi, tagad, pirms Augšāmcelšanās svētkiem, bija piesprausta brošūra. Tur bija ielūgums ar attēlu uz konkrētu vietu, VEF kultūras pili, tas nozīmē, ka sagaida daudz cilvēku. Nosaukums bija „Pieminēsim Kristus nāvi”. Kristus ir uzmodināts un augšāmcēlies, un mēs pieminām ne tikai Viņa nāvi, bet augšāmcelšanos. Pirmkārt augšāmcelšanos, jo Jēzus ir augšāmcēlies kā pirmais no mirušajiem, un tu esi otrais no mirušajiem, kurš ir augšāmcēlies un garā dzīvs. Es esmu garā dzīvs, Kristus augšāmcelšanās spēkā un no Gara nāk visas lietas. Tā ir sfēra, ko mēs pilnībā nevaram izprast, tas ir noslēpums, kā Svētais Gars uzrunā mūsu garu, kā mūsu gars sarunājas ar Svēto Garu gara līmenī. Dvēseles līmenī mēs varam sajust, saprast, varam pieņemt dažādus lēmumus, varam rīkoties, dot sev komandas arī miesā, bet gara līmenī tas ir noslēpums. Ar gara cilvēkiem ir, kā vējš, kas pūš, kur gribēdams. Tu zini, ka vējš pūš, bet tu nezini, no kurienes tas ir – tā Bībelē ir teikts. Tāpat ir ar tiem, kas ir dzimuši no gara. Te nav runa, ka tev visur pūš. Pūš staigāt apkārt pa draudzēm, ka tev pūš no viena vīra pie otra, trešā, ceturtā, pūš šķirties un precēties. Tev pūš pa dzīvi kaut kas, ko tu emocijās izjūti, te nav runa par to, šeit ir runa par noslēpumu, kas ir sirdī. Visiem tiem, kas ir piedzimuši no augšas, piedzimuši no Gara, kas atzīst ne tikai Kristus nāvi, bet arī augšāmcelšanos, jo augšāmcelšanās ir svarīgāka par nāvi. Kāpēc tumsai nav vara? Tāpēc ka gaisma ir pārāka par tumsu. Tāpēc ka tumsas jēdziens pat zinātniski nepastāv. Tāpat kā aukstums pats par sevi. Izmērīt var tikai gaismu un siltumu. Kristus ir uzmodināts no miroņiem, un Viņš kā pirmais no mirušajiem, jo kā caur viena cilvēka nāvi, tā caur Vienu cilvēku miroņu augšāmcelšanās.

Bet nu Kristus ir uzmodināts no miroņiem, Viņš kā pirmais no mirušajiem. Jo, kā caur cilvēku nāve, tā arī caur cilvēku miroņu augšāmcelšanās. Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti. (1. Korintiešiem vēstule 15:20-22)

Šodien no rīta, kā parasti, bez piecpadsmit sešos, bija sportiņš. Nedaudz paskrienu, atspiežos, pietupos, pievelkos, tas ir mans rīta rituāls Kronvalda parkā tad, kad es esmu Rīgā. Tur nav neviena cilvēka, šad tad kāds ir, bet šorīt tur nebija neviena. Viens no tiltiņiem, kas ir pie Kongresu nama, ir tā vieta, kur pēc tam, kad esmu jau kārtīgi iesildījies, izdaru kādus vingrinājumus, un man patīk tieši uz šī tiltiņa to darīt. Es taisu vingrinājumus un redzu, ka nāk viens cilvēks. Un es redzu, ka viņš nenāk īsti taisnā ceļā. Es stāvu uz tiltiņa, un viņš tieši nāk arī pāri, viņš iet man garām, un es redzu, ka viņš nevar taisni noiet, bet centās, paskatījās uz mani un gāja tālāk. Laikam bija nokritis, jo bikses bija dubļainas, viņš bija samērā jauns čalis. Kristus ir augšāmcēlies! Ir tie, kas gatavojās šodien uz dievkalpojumu, un ir tie, kas šorīt tikai ieradās mājās. Ir tie, kas no rīta sporto, un ir tie, kas no rīta atgriežas no nakts uzdzīves, kur smadzenes rūsē, degradē, veselība izjūk, attiecības izjūk, finanses izkūst, rodas bezcerība un tumsa. Cilvēkam neatliek nekas cits, kā doties tālāk tādā pašā virzienā, nekurienē, aizliet acis ar alkoholu, narkotikām vai ko stiprāku. Tas nav tikai par narkotikām vai alkoholu, tas ir par dzīvesveidu bez Kristus, bez augšāmcelšanās savā dzīvē. Tāpēc šodien vārds būs ļoti dziļš. Vārds, kam es ticu, kas ir no manas sirds, varu teikt droši, no Dieva sirds, konkrēti pamatots Dieva vārdā, tas ir manā garīgā izjūtā, manā emocionālā izjūtā.

Kā atvērt sirdi Svētā Gara darbībai? Kāpēc es saku – atvērt sirdi Gara darbībai? Kāpēc es nesaku – kā panākt, lai Gars manī darbotos? Kā izdarīt kaut ko Gara spēkā? Kāpēc tieši nosaukums ir, kā atvērt sirdi?  Tāpēc ka mēs nevaram Viņam pavēlēt, mūsu dzīvē darboties, Viņš nav izsūtāmais zēns. Bībele saka, ka Svētais Gars ir dāvana. Tā Pēteris sludināja, lai atgriežamies no grēkiem, lai ticībā uz Kristu mēs dabūjam grēku piedošanu, mūžīgo dzīvību un Svētā Gara dāvanu. Tā ir žēlastība. Glābšana ir žēlastība. Grēks ir izvēle, bet glābšana – žēlastība. Tā ir Dieva mīlestība. Viņš pirmais mūs ir mīlējis, Viņš nāca virs zemes cilvēka miesā. Viņš ir dzīvojis kā cilvēks, kurš izprot un saprot tevi un mani. Viņš ir miris un augšāmcēlies, un mēs līdz ar Viņu esam miruši grēkam, pasaulei un augšāmcēlušies jaunai dzīvei. Bet viss nav tik vienkārši. Bībele dažādi skaidro, dažādi traktē, bet, ja skatās teoloģiski un precīzi, tad visi būs vienprātīgi par to, kā tad Svētais Gars darbojas. Mēs nevaram to izraisīt, mēs neizraisām Svētā Gara darbību, nebūtu pareizi tā teikt. Kāpēc Vecajā Derība tika aizliegts saukt Dievu vārdā? Jo tajā laikā pastāvēja dažādi ticējumi, ka tu vari kontrolēt Dievu, ka Viņš darīs to, ko vēlies. Konkrētas tautas, kuras ticēja dēmoniem vai dievībām, ja viņi zināja vārdu, tad varēja kontrolēt. Svēto Garu nevar kontrolēt, Svēto Garu nevar izsaukt. Tu nevari doties uz spiritisma seansu un izsaukt Svēto Garu. Arī šeit mēs varam lūgt, bet tu nevari piespiest, jo tā ir Viņa žēlastība, tā ir Viņa dāvana, un tas ir noslēpums, ko es pilnībā neizprotu.

Kā atvērt sirdi? Kas no manas puses būtu jādara, lai Viņš gribētu to darīt? Kas man būtu jādara, lai Viņš labprāt darbotos manī? Es sludināšu no Romiešiem vēstules 8. nodaļas, kas ir brīnišķīga nodaļa. Es ticu un zinu, ka ne tikai caur šo sprediķi, caur šīs dienas dievkalpojumu, caur šo slavēšanu, koncertu, kas šeit bija un kas vēl turpināsies, ka tev būs pārmaiņas. Pārmaiņas ir svarīgas, ka tās ir Svētā Gara inspirētas. Mums ir svarīgi atvērt sirdi, lai Viņš mūsos varētu darboties, jo visas pārmaiņas sākas ar tavām garīgajām pārmaiņām. Ar tavām, ne kaimiņa – ar tavām personīgām. Mans uzdevums ir mācīt Dieva vārdu, mācīt patiesību, pašam saņemt, pašam augt un dot to draudzei. Vārdi, ko es jums runāju, ir Gars un dzīvība.

Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka; vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība. (Jāņa evaņģēlijs 6:63)

Ja tu teoloģiski visu neizproti, tad es domāju, ka tu varēsi saprast stāstu par tiltiņu, kur es tikko vingroju, un par cilvēku, kas gāja garām. Es domāju, ka būs momenti, kurus nebūs viegli izprast, un es uzreiz brīdinu, ka tas ir noslēpums, bet tā ir Dieva atklāsme, tas ir veids, kā Viņš darbojas – nav cita ceļa. Kā Svētais Gars darbojas jeb kā atvērt sirdi, lai Svētais Gars varētu darboties? Kā draudzei atvērt sirdis kopienā, lai Svētais Gars varētu brīvi darboties? Svētais Gars tevi un mani mierina. Svētais Gars dod man drošību, dod mieru. Viņš patiešām dod mieru, drošību, stabilitāti, prieku, jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, mīlestība, miers un prieks Svētajā Garā.

Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā. (Romiešiem vēstule 14:17)

Kā tad atvērt sirdi, lai Gars mūsos patiešām varētu radīt pārmaiņas, lai varētu mūsos radīt šķīstu sirdi? Tas, ko es šodien mācīšu, būs ļoti īpaši, jo es augu. Es nemācu draudzi pēc reglamenta, man nav gada grāmatas, kas sastādīta pirms simts gadiem, katru reizi atnākot, kaut ko nolasa Jaungadā, Ziemassvētkos to, Lieldienās šito. Es to tā nedaru, es uzturu dzīvas, personiskas attiecības ar Dievu, es kalpoju draudzē, komunicēju ar cilvēkiem, un kā mācītājs redzu draudzes vajadzību kā tādu. Tā ir mana Svētā Gara vadība, tas ir tā, kā Svētais Gars vada. Tu gribi būt Svētā Gara vadīts? Tu gribi, lai Svētais Gars tevī darbojas? Mēs visi to vēlamies, tāpēc ir svarīgi saprast, kas tad no mūsu puses būtu jādara, lai Viņš varētu to darīt un lai mēs nebūtu tie, kas apslāpē Garu. Šeit nebūs nekā, ko kāds jau sevī iedomājās, ka es kaut ko ne tā daru, es nepareizi dzīvoju. Šodien nebūs par to, kā tu dzīvo šodien, kā domā šodien, kādas attiecīgas lietas, kas Dieva acīs nav pareizas – par to mēs nerunāsim. Mēs runāsim, kā atvērt sirdi. Bībeles būtība, konteksts, šī garīgā būtība nesaka, ka mēs paši savā spēkā varam tikt galā ar savu miesu. Ka tikai ar afirmāciju jeb apliecināšanu vai lūgšanu palīdzību varam tikt galā ar kaut kādām lietām miesā. Vai tā ir daļa no tā, kā atvērt sirdi? Jā, bet to dara Svētais Gars, un to ir svarīgi saprast. Arī, kad mēs lūdzam, es lūdzu, un tā ir jānotiek. Jēzus saka, ka visu, ko lūgsim, mēs dabūsim, bet ne tāpēc, ka es lūdzu pirmkārt, bet tāpēc, ka Viņš izdara. Tā ir atšķirība.

Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas. (Romiešiem vēstule 8:1)

Piefiksē, ka būt Kristū Jēzū, ir reāls stāvoklis, kurā tu atrodies. Tas nav kāds universālisms, kaut kas abstrakts, bet tas ir reāls stāvoklis. Piemēram, viens no punktiem, tas, ka tu šodien esi šeit, tas liecina par šo stāvokli, bet ir vēl dažādi apakšpunkti. Tiem, kas ir Kristū Jēzū, tiem vairs nav nekādas pazudināšanas. Drošība Kristū tiem, kas ir Kristū, kas ir izvēlējušies šo stāvokli.

Jo dzīvības Gara bauslība Kristū Jēzū tevi ir atsvabinājusi no grēka un nāves bauslības. (Romiešiem vēstule 8:2)

Tev vairs nav pazudināšanas, tu esi drošs Kristū. Es esmu brīvs, drošs Kristū, man nav nekādas pazudināšanas, jo dzīvības Gara bauslība Kristū Jēzū mani ir atsvabinājusi no grēka un nāves bauslības. Šeit ir runa par divām bauslībām. Kas ir bauslība? Tā ir noteikumu sistēma jeb Dieva radītas kārtības sistēma. To neviens nevar no jauna radīt un neviens nevar atcelt. Kā tu rīkojies, tādas ir sekas, un tur ir bez variantiem. Nāves bauslība, kas būtībā ir nāves enerģija. Tas nozīmē spēku, kurš arī dzīvo cilvēka miesā, caur Ādamu iegūtais. Viņš dzīvo cilvēka miesā, viņš velk tevi projām no Dieva Gara, projām no Svētā Gara. Tas ir reāls spēks cilvēka miesā, un tā ir nāves bauslība. Kas vēl ir šī nāves bauslība, par ko Pāvils runā? Kas šī par sistēmu? Vēl šī bauslība nozīmē desmit baušļus. Kāpēc tie ir salīdzināti ar nāves bauslību? Var saputroties, jo tā jau ir dzīvības bauslība. Bībele saka, ka neviens cilvēks jau šo bauslību pats nevar ievērot. Eksperiments simtiem gadu garumā beidzās neveiksmīgi. Dieva tauta nespēja klausīt Dievam, un Dievs sūtīja Savu Dēlu, kurš mira pie krusta, augšāmcēlās, un tiem, kas tic Viņam, piešķīra Svēto Garu. Svētā Gara darbība cilvēkā dabiski liek paklausīt baušļiem. Tu kļūsti par to, kas dzīvo pēc Dieva prāta un baudi visu to labumu savā paradīzes dārzā. Nekādas pazudināšanas nav tiem, jo dzīvības Gara bauslība. Kas tad ir dzīvības Gara bauslība? Mēs tikko minējām par grēka un nāves bauslību, ka mēs no tā esam brīvi darīti. Caur ko? Svētais Gars dara brīvu caur citu sistēmu, caur dzīvības Gara sistēmu jeb dzīvības Gara bauslību. Šī dzīvības Gara bauslība arī ir tā metode, kā mēs varam atvērt savu sirdi, lai Svētais Gars ar spēku mūsos patiešām var darboties. Tas nav no tavas gribēšanas. Tas nav no manis, tas nav no tevis, bet tas ir no Viņa. Dzīvības Gara bauslība ir garīga sistēma, kurā Gars pats ticīgajā cilvēkā uztur dzīvību. Tāpēc ka tie, kuros darbojas Svētais Gars caur šo sistēmu, vairs nevar tikt pazudināti.

Tev ir pārmaiņas, un man ir pozitīvas pārmaiņas. Man vajag vairāk Svēto Garu. Es atveru savu sirdi Svētajam Garam. Dzīvības sistēma, dzīvības bauslība aptur šo te miesas, dēmonisko darbību, kā to Bībele apzīmē. Tavs gars kļūst stiprāks par tavu miesu.

Jo, ko bauslība nespēja, nevarīga būdama mūsu miesas dēļ, to ir darījis Dievs: sūtīdams Savu paša Dēlu grēcīgās miesas veidā un grēka dēļ, Viņš grēku, kas bija miesā, pazudinājis uz nāvi. (Romiešiem vēstule 8:3)

Ko nozīmē – bauslība nespēja, nevarīga būdama? Vecajā Derībā draudēja dažādi sodi, pat nāves sodi, citu Dievu pielūgšana bija vislielākais grēks. Jēzu piesita krustā par to, ka Viņš sevi tur par Dievu. Pamatā jau bija šie desmit morāles baušļi. Viņi nespēja tos izpildīt, bauslība to nespēj, nevarīga būdama. Kāpēc? Mūsu miesas dēļ, jo šis spēks, enerģija, šī grēka un nāves bauslība velk projām no Gara, tas ir miesā. Bauslība to nespēj. Ko tas nozīmē? Piemēram, es kā mācītājs varu pateikt kaut ko, ko es saprotu no Dieva vārda konteksta. Es esmu speciālists teoloģijā, speciālists garīgajā vadībā. Es patiesībā tev neko nevaru pateikt, varu sludināt, bet tev neko nevaru pateikt, ka jādara ir tā vai jādara ir šitā. Kāpēc? Jo tevī ir miesa. Tu man teiksi: jā, jā, un iziesi aiz durvīm un darīsi to pašu, ko līdz šim. Tu nedrīksti tā darīt, jo būs tādas un tādas sekas. Tu saki, ka apzinies, bet tu iziesi ārā un darīsi to pašu. Tā ir šī enerģija, šī nāves bauslība. Tu vari teikt cilvēkam, vari domāt, ka tu kādu izmainīsi, vari domāt, ka tu kādu ierobežosi, kādu šausmīgi ietekmēsi, bet viņā darbojas kāds cits spēks miesā. Pāvils arī teica, ka viņam ir dots nāves eņģelis, kas viņu sitis: “To, ko es gribu, es nedaru, un otrādi”. Viņš juta, ka kaut kas nav īsti kārtībā – ka gara tieksme ir pret miesu un miesas tieksme pret garu. Gars ir labprātīgs, bet miesa ir vāja. Kas to var mainīt? Dzīvības Gara bauslība.

Mēs zinām lietas, kuras varam praktizēt un tā palūgt Svētajam Garam, lai Viņš darbojas. Bībelē teikts:

“Kur būtu kāds tēvs jūsu starpā, kas dotu savam dēlam čūsku, kad tas lūdz tam zivi? [..] Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?” (Lūkas evaņģēlijs 11:11; 13)

Teikts – lūdziet, tad jūs dabūsiet. Bauslība to nespēj.

Jo, ko bauslība nespēja, nevarīga būdama mūsu miesas dēļ, to ir darījis Dievs: sūtīdams Savu paša Dēlu grēcīgās miesas veidā un grēka dēļ, Viņš grēku, kas bija miesā, pazudinājis uz nāvi. (Romiešiem vēstule 8:3)

Svētais Gars dod spēku no iekšienes darīt to, ko prasa bauslība. Es nerunāju par Vecās Derības noteikumiem, bet pamatprincipiem – mīli Dievu un savu tuvāko. Es runāju par desmit baušļiem veselīgā skaidrojumā, individuāli katram cilvēkam tajā posmā, kur viņš atrodas, jo mēs visi neesam vienādi. Dievs no iekšienes dara to, ko bauslība mums pavēl. Vecā Derība pavēl, bet Jaunajā Derībā mēs tādi kļūstam. To dara Svētais Gars.

Svētais Gars, nāc manā sirdī, šķīsti manu sirdi, radi manī jaunu sirdi! Svētais Gars, Tu zini, kādā dzīves posmā es atrodos, kādā kalpošanas posmā atrodos. Tu zini manus šķēršļus, Tu zini manus limitus, manas robežas un tās lietas, kuras es pats neizprotu. Lūdzu, nāc, šķīstī, vadi, cel nākamajos līmeņos, tuvāk Tev, Kungs, caur Svēto Garu!

Vai Svētais Gars runā uz tevi? Man ļoti patīk mācīt šo Vārdu, jo tas ir Gars un dzīvība, kas nes pārmaiņas man un tev, un caur tevi – tavam kaimiņam, vīram, sievai, bērniem. Draudze nes pārmaiņas sabiedrībā. Kādā dziesmā teikts – gods lai ir Svētajam Garam. Jo Svētais Gars ir trešā Persona caur Kristus augšāmcelšanos. Kristus teica: “Es aizeju no jums, bet Savu Garu Es jums atstāju. Savu prieku Es jums atstāju. Ne kā pasaule dod, Es dodu.” Manī šodien ir daudz laba, ko dot. Mēs darbojamies miesā, bet kurp sveras svaru kausi? Cik daudz meklējam To Kungu, cik daudz esam Kristus miesā, cik daudz Viņš var tevī darboties? Es neticu cilvēcīgai cīņai – sevi fiziski šaustot, apvainojot, dzīvojot vainas apziņā. Izlaušanās kalpošanā, kristīgi mērķi ir Dieva Gara akceptēti. Bet ir lietas, ko nevar izdarīt savā spēkā – ko bauslība nespēj, to dara Dievs.

[..] lai bauslības taisnība tiktu piepildīta mūsos, kas nedzīvojam vairs miesai, bet Garam. (Romiešiem vēstule 8:4)

Bauslības taisnība ir desmit baušļi, to skaidrojums, mācība un Dieva prāts – mehānisms, kā Dievs šo pasauli ir iedibinājis. Bez tā mēs kļūdāmies, ejam nepareizā virzienā un ciešam. Gara vadība nav ārēja sevis kontrole. Mums ir sevi jākontrolē, jāpriecājas, jādara pareizas lietas, bet ir robeža, aiz kuras mēs to vairs nespējam. Tā ir iekšēja transformācija, kas padara paklausību Dieva vārdam, Svētajam Garam un Kristum dabisku. Ir atšķirība, vai viss notiek viegli vai ar lielām pūlēm, sevi šaustot. Neviens nezina to robežu, kad Dievs uzskata, ka tu varēji darīt, bet nedarīji. To zina tikai Dievs. Svarīgs ir process, ka tu meklē Dievu. Dievs skatās pēc sirds – vai mēs patiešām atveram savas sirdis Viņam. Viņš nevar mūsos darboties, ja mēs savu sirdi aizslēdzam vai apslāpējam. Nav runa tikai par nepareizu rīcību, bet par Svētā Gara sistēmu jeb Dzīvības Gara bauslību, kas dara tevi par tādu, kam Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, mīlestība, miers un prieks Svētajā Garā. Tas dara tevi līdzīgu Viņam.

Jo miesas cilvēki tiecas pēc miesas lietām, bet Gara cilvēki pēc Gara lietām. (Romiešiem vēstule 8:5)

Tas nav par tavu kaimiņu, miesīgiem kristiešiem vai tiem, kas Dievu vispār nepazīst. Šis likums darbojas katrā cilvēkā.

Miesas tieksme ved nāvē, bet Gara tieksme – uz dzīvību un mieru. Jo miesas tieksme ir naidā ar Dievu: tā neklausa Dieva bauslībai, jo tā to nespēj. Miesas cilvēki nevar patikt Dievam. Bet jūs neesat miesā, bet Garā, tik tiešām, ka Dieva Gars mīt jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam. (Romiešiem vēstule 8:6-9)

Kad tu atver sirdi Svētajam Garam, Viņš rada tevī vēlmi gara līmenī vairāk meklēt Viņu, vairāk ieraudzīt Viņu, ieraudzīt Viņa plānu savai dzīvei, sekot Viņam, kalpot Viņam. Tā ir vēlme nevis no ārpuses piespiesta, bet iekšēja. Miesai ir citas vēlmes. Miesas cilvēks tiecas pēc miesas, Gara cilvēks – pēc Gara. Ja tev ir Svētais Gars, un kamēr tu uzturi atvērtu sirdi, tev nav pazudināšanas – tu esi dzīvības sistēmā. Ja nav vēlmes kalpot un meklēt Viņu, tad jautājums – kāds cilvēks mēs esam: miesas vai Gara? Miesas cilvēki Dievam nepatīk – viņi nevar patikt Dievam. Ne tie, kas klupdami krīt, bet tie, kas ignorē Gara bauslību, kas neatver Viņam sirdi, lai Viņš varētu darboties. Tava dzīve izriet no tā, kas ir tavā sirdī. Tas, kā tu rīkojies, domā, ko vēlies, izriet no tava gara.

Bet, ja Kristus ir jūsos, tad miesa gan ir mirusi grēka dēļ, bet gars ir dzīvs taisnības dēļ. Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos. (Romiešiem vēstule 8:10-11)

Gars ir dzīvs Kristus upura dēļ. Tas ir noslēpums – kā tas notiek, bet Viņš ir dzīvs tevī. Kristus ir tevī un tavs gars ir dzīvs. Svētais Gars savienībā ar tavu garu to ir aktivizējis. Tas Gars, kurš pieceļ mirušos. Jūs darīsiet, skriesiet, vēlēsieties un degsiet, jo Viņš izraisa šo vēlmi, Viņš liek degt.

“Mirstīgās miesas darīs dzīvas” nozīmē, ka tev parādīsies pareizās vēlmes – atbilstošas Garam. Kad tu atver sirdi un Dieva Gars sāk tevī darboties, dzīvē parādās Svētā Gara bauslība jeb Dzīvības Gara sistēma, un miesa kļūst dzīva. Dzīva miesa nozīmē arī mūžīgo dzīvību. Nav labi domāt tikai par šo dzīvi. Izmantojiet šo laiku Dieva godam un slavai – laiks ir īss. Bet mums ir arī mūžīgā dzīvība. Bībelē teikts, ka ne tikai gars un dvēsele, bet arī miesa tiks darīta dzīva. Jēzus tika augšāmcelts ne tikai garā, bet arī miesā. Tas ir noslēpums. Dzīvs Gars, kas ir tevī, spēj dziedināt miesu.

Tātad, brāļi, mūs vairs nekas nesaista ar miesu, ka mums būtu jādzīvo pēc miesas; jo, ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit. Jo visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni. (Romiešiem vēstule 8:12-14)

Sakārtosim prioritātes un fokusus attiecībā uz Svētā Gara bauslību jeb sistēmu. Dzīvot pēc miesas vai pēc Gara? Nāve vai dzīvība? Prioritāte nav darīt pareizas lietas, bet atvērt sirdi Svētajam Garam, kurš rada vēlmi, šķīsta sirdi, pārveido emocijas un domāšanu, dara miesu dzīvu. Un tu dzīvosi 100 gadus – mūžīgi jauns un mūžīgi laimīgs. Ja Gara spēkā darīsiet galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosiet. Tu bloķē Svētā Gara darbību, neievērojot principus Viņa sistēmā – neatverot sirdi Viņa darbībai, nevis vienkārši pareizi dzīvot. Pareiza dzīvošana ir izgāzusies jau kopš diviem pirmajiem cilvēkiem. Jēzus ir nācis, lai tev būtu dzīvība un pārpilnība. Tavs gars ir dzīvs.

Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs! Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni. (Romiešiem vēstule 8:15-16)

Svētais Gars mūsos runā ar mūsu garu un saka: “Aba, Tēvs!” Viņš rada tevī liecību, ka esi Dieva bērns. Dievs mūs nešausta – mēs paši sevi šaustām, darot savā spēkā. Katrai nepareizai rīcībai ir sekas. Vienīgais veids, kā ierakstīties Viņa plānā, ir meklēt Viņu. Meklējiet Viņu, kamēr Viņš ir atrodams. To, kas notiek mūsu garā, mēs varam izjust arī emocijās. Bet tas, kas notiek pašā garā, ir noslēpums. Cilvēks sastāv no gara, dvēseles un miesas. Gars ir netverams līmenis, bet tas ir jaudīgākais līmenis. Tā nav zemapziņa – tas ir Gars, kas apliecina, ka tev ir saikne ar Tēvu debesīs.

Bet ne vien viņa, arī mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo debess balvu – Garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu. (Romiešiem vēstule 8:23)

Svētais Gars cilvēkā ir mūžīgās dzīvības ķīla. Mūžīgās dzīves garants ir tas, ka tavs gars ir dzīvs.

Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. Bet Tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, jo Tas pēc Dieva gribas iestājas par svētajiem. (Romiešiem vēstule 8:26-27)

Šis ir jāsaprot gara līmenī – Viņš pats iestājas par tevi. Kad tu nezini, ko lūgt, kad nav ko teikt, kad esi sāpināts, kad ir nopietnas problēmas, kad jūties tukšs, kad negribi lasīt Bībeli un lūgt, kad šķiet, ka Dievs ir tevi atstājis – Svētais Gars tevī darbojas. Neatkarīgi no tā, kā tu jūties, kur esi, ko domā vai ir pat nepiedošana – Viņš tevī darbojas. Viņš tevi mīl. Tavam garam Viņš liek saukt: “Aba, Tēvs!” Un sirdī tu zini – tu no tilta nenoleksi. Kamēr tavs gars ir dzīvs, tev ir ne tikai cerība, bet arī virzība pa šauro ceļu pretī Dievam un mūžīgajai dzīvībai. Kamēr tu ej pa šo ceļu, tu baudīsi labumus, ko Dievs tev grib dot.

Ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā! (Romiešiem vēstule 8:39)

Ja Svētais Gars ir tevī, ne augstumi, ne dziļumi, ne nekādas emocionālas vai dvēseliskas cīņas nespēj tevi šķirt no Dieva mīlestības Jēzū Kristū. Tā ir drošība Kristū. Vārdi, ko es jums runāju, ir Gars un dzīvība. Ja Viņš nav augšāmcēlies, tad velta ir mūsu ticība. Tad nav arī Svētā Gara mūsos.

Kas pirmkārt ir vajadzīgs, lai atvērtu sirdi Svētajam Garam? Pazemība. Kāda pazemība?

[..] apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību. (1. Pētera vēstule 5:5)

Dievs stāv pretī lepniem, pazemīgiem dod žēlastību. Šajā kontekstā jāsaprot, ka pazemība ir atzīt – mēs bez Tā Kunga nevaram izdarīt. Apliecināšanas jeb afirmācijas spēks ir ļoti jaudīgs. Viss, ko tu redzi, apliecini, tev tas notiks. Tu šodien vari visu tajā spēkā, kas tevi dara stipru, bet tev ir jāapzinās lietas, kuras lietas nevari, tev jāatver Svētajam Garam sirdi, lai varētu paveikt neiespējamo, ko tu pats ar saviem spēkiem nevari izdarīt.

Un Viņš ir sacījis: “Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās.” Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani. (2. Korintiešiem vēstule 12:9)

Tur, kur mans spēks beidzās, kur es palūgt nevaru, Viņš lūdz. Tas nenozīmē, kad tev nevajag lūgt vai lasīt Bībeli, bet ir dažādi momenti. Garīgā dzīve tavā garā ir stabila un nemainīga, Svētais Gars ir nemainīgs, vienīgais, kam tu vari pilnībā uzticēties, ir Svētais Gars. Viss pārējais – cilvēku attiecības, emocijas – viss staigā. Pasaulē haoss apkārt arī staigā. Ja tavā garā ir nemainīgais Dievs un Svētais Gars, tava dvēsele tiks sistematizēta, viss būs brīnišķīgs. Jāatzīt, ka ne visu es varu savā spēkā.

ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. (Jāņa evaņģēlijs 15:5)

Šie vārdi ir par pazemību, ir lietas, ko mēs paši nevaram izdarīt. Ja Svētais Gars ir tevī, tavs gars ir dzīvs, tas ģenerē  dzīvību visā tavā miesā, darbos, vēlmēs. Ja tu paliec Viņā, tad tu nes augļus, jo bez Viņa tu nenieka nevari darīt. Es uzskatu, ka cilvēki ir svarīgi, tie jāmīl, es vēlu to tikai labāko, cilvēkiem ir jāpiedod, jāatbalsta visādos veidos. Ir jāpasaka paldies, jāvērtē, it īpaši cilvēki, kas mums ir šodien blakus. Nevis visu Dievs izdarīja, tā ir cita galējība, ir mūsu daļa un Dieva daļa. Mēs nevaram piespiest Svēto Garu darboties mūsos, ir principi, gara bauslība jeb dzīvības gara sistēma, kā atvērt sirdi Dievam – pazemība un vārds.

Tu gribi būt Svētā Gara vadīts? Ir jābūt pamatīgai zināšanu bāzei: Bībeles skola, panākumu principi un citas lietas. Pamatīga zināšanu bāze ne tikai par Svēto Garu, bet arī par gudrību, par izaugsmi, kā šī pasaule ir iekārtota. Kā pamats, protams, Kristus, Svētais Gars, 10 baušļi, gudrības grāmatas, kā Dievs ir iekārtojis, lai mēs varam augt, būt efektīvi, laimīgi, veidot attiecības pareizi, būt finansiāli neatkarīgi, Lai būtu laimīgākie cilvēki pasaulē, kas citus dara laimīgus. Cilvēki ir jāmīl, Dievs jāmīl, sevi arī. Vakar pāris pie manis pienāk, es saku: ”Tu nu gan esi stipra, nevienam neļauj kāpt uz galvas,” vīrs gan saka, ka ļauj viņai kāpt uz galvas. Cik forši, ka tāda temperamentu saskaņu. Ir jābūt pamatīgai zināšanu bāzei, šī bāze ir regulāri jāatjauno. Jebkura organizācija, kura sniedz kādus pakalpojumus cilvēkiem, vienmēr rīko dažādus seminārus. Ja tavā uzņēmumā tā nav, viss skaidrs, tas nevirzās uz attīstību.

Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs. (Romiešiem vēstule 12:2)

Ja tu vēlies atvērt sirdi Svētajam Garam, vajag daudz Dieva vārdu. Saki paldies Dievs, ka mums ir mācītājs, kurš ņem un dod daudz Dieva vārda.

Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mateja evaņģēlijs 4:4)

Vārdi, ko tu lasi, ir Gars un dzīvība. Es nezinu, kā to ar sajūsmu pateikt, bet Jēzus ir brīnišķīgs. Kristus augšāmcelšanās upuris ir noslēpumains, Svētais Gars ir mūsos – tas ir brīnišķīgs. Visas tās pasaules daļas, kas atstāja Dieva vārdu, grimst pelēcībā un tumsā, visas tās valstis, kas izstumj Dieva vārdu no politikas un skolām, lēnām grimst stagnācijā. Visas valstis, kas piekopj elku kalpību, dažādas viltus reliģijas, kur nav Kristus, tās lēnām slīkst, veidojas impērijas, kuras nosaka, kā tev ir jādomā. Mēs dzīvojam brīnišķīgā zemē, ir brīnišķīgi cilvēki. Dievs ir mūsu tautas autors, garīgais spēks un virziens caur brāļu draudžu atmodu. Latviešu zemnieki pirmo reizi ieraudzīja, ka ir vēl kādi zemnieki, kas runā līdzīgā valodā. Un pirmo reizi atnāca vācu brāļi, iemācīja latviešu valodu un Dieva vārdu. Esat bijuši Ungurmuižā? Bija foršs restorāns, visu taisa ciet. Bezdievīgā politika visu ver ciet, sadzen kā lopiņus visus barā. Progresīva bezdievīgā sistēma. Kristiešiem nav ko darīt politikā? Lūk, kur ir rezultāts. Mums vajag piepildīties ar Dieva vārdu. Ungurmuižā ir muzejs, kurā ir klasīte. Tur mācīja Dieva vārdu, un vienīgā grāmata, kas tur bija, ir Bībele. Izstumj Dieva vārdu un plīvurs nolaižas. Tāpat arī personīgajā dzīvē. Lasot Dieva vārdu, tu atjaunojies Garā. Tas ir dzīvs, ne tikai izmaiņas rada gara līmenī, bet arī fiziski.

Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā. (2. Timotejam vēstule 3:16)

Svētais Gars nekad nevada un nedarbojas pretēji Rakstiem. Nevis pretēji vienai nodaļai, grāmatai, bet veselīgai Bībeles mācībai. Viņš nekad nedarbojas pretī. Mūsu sirdis kļūst atvērtas Svētajam Garam, Viņa darbībai, kad mēs paši rūpējamies par to, lai mūsu sirds būtu saskaņota ar veselīgu mācību, ka mēs neizraujam konkrētas rakstvietas un pieskaņojam tās mūsu vēlmēm. Kad mēs nekad nedarām tā, ka baltu saucam par melnu un otrādāk. Ja ir kādas problēmas raksturā, miesā, nekad nesaki, ka tas nav grēks. Tā ir tā remdenība, kad nosaucam visu citos vārdos, esi atklāts. Svētais Gars nevada pēc tavas dvēseles, Viņš vada pēc Sava vārda.

Es runāju patiesību Kristū, es nemeloju, arī mana sirdsapziņa to apliecina Svētajā Garā. (Romiešiem vēstule 9:1)

Tevī veidojas ne tikai garā, bet arī dvēselē, prātā, emocijās, rīcībā, tevī veidojas sirdsapziņa, tu dzirdi Dieva vadību. Kad tas ir iespējams? Kad esi nolicis eksāmenu. Mums, kristiešiem, sākumā ir kāda bāze jāiegūst. Citādi nav iespējams. Iekšējā izjūta no iegūtās zināšanu bāzes ir jāsalīdzina ar veselīgu mācību, Rakstiem, jo tie ir Dieva iedvesti. Dievs nevar būt pret Sevi. Jēzu apvainoja, ka Viņš velnu izdzina ar velnu palīdzību. Jēzus prasīja: kā tad velns var izdzīt pats sevi? Ja pilsēta ir naidā ar sevi, kā tad tā var pastāvēt?

Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis. (Jāņa evaņģēlijs 14:26)

Tev atgādinās to, kas ir tavā zināšanu bāzē un to, kā veselīga mācība ir tavā garā. Tas, kas ir garā, ir noslēpums, bet tas ir visjaudīgākais, spēcīgākais pamats. Viņš atgādina caur prātu, emocijām, impulsiem, caur to, ko esi jau mācījies.

Tas Kungs ir mana manta un mans kauss. Tu esi tas, kas glabā un nodrošina man manu tiesu. Man mana daļa tikusi jaukā vietā, tiešām, skaists ir mans mantojums. (Psalms 16:5-6)

Tu darīji man zināmu dzīvības ceļu, Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi. (Psalms 16:11)

Tad, kad tu esi viens pats, kopā ar Svēto Garu, tu studē Rakstus, lūdz, pateicies. Ticīgam cilvēkam ideālā variantā ir jābūt pašpietiekamam, kad ir Svētais Gars. Tev ir jāspēj dzīvot ticībā, attiecībās ar Viņu, neatkarīgi no dažādiem apstākļiem. Pretējā gadījumā tu esi manipulatīvs. Ja tu neesi pašpietiekams, tavi lēmumi izriet no citu cilvēku gribas un noskaņojuma. Es nesaku, ka tas ir viegli, bet ideālais variants, ja vēlies skaidru Svētā Gara vadību, tad jāpaņem nost attiecības. Ja tu esi precēts cilvēks, jums jābūt vairākām istabām dzīvoklī, ir jābūt telpai, kur vari pabūt viens ar Dievu.

Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev. (Mateja evaņģēlijs 6:6)

Es visur esmu lūdzis – takās, vannas istabās –, bet es viens pats un Dievs. Apkārtējie cilvēki tevi ietekmē. Bet ir citi punkti, kas jāņem vērā.

Ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi; tai pašā nolūkā esiet nomodā un pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem. (Efeziešiem vēstule 6:18)

Lūgt garā ir saskaņā ar Rakstiem un veselīgu mācību. Lūgšana ir ļoti spēcīgs instruments. Vakar mums bija kopīgas lūgšanas, tie, kas vakar bija, vai jūs piedzīvojāt Dieva klātbūtni? Jā, mēs visi piedzīvojām. No šīs dienas tavas lūgšanas būs citā līmenī, dziļākas, sadzirdētas, vairāk radīs spēku, ģenerēs vairāk prieka, laimes, mīlestības. Tās ģenerēs Svētā Gara darbību žēlastībā, Dievs ģenerēs rezultātus – trīsdesmit, sešdesmit un simtkārtīgus augļus.

Līdz šim jūs neko neesat lūguši Manā Vārdā; lūdziet, tad jūs dabūsit, ka jūsu prieks būs pilnīgs. (Jāņa evaņģēlijs 16:24)

Tas, kas ir tevī, tas ģenerēs rezultātus jeb augļus. Ko pats veiksi, darīsi, vēlēsies un klāt pieliksi kādus desmit procentus, un nepieciešama disciplīna, lai to izdarītu. Un tev būs daudz augļu tavā dzīvē.

Tāpēc sargait paši sevi un visu ganāmo pulku, kurā Svētais Gars jūs iecēlis par sargiem ganīt Dieva draudzi, ko Viņš pats ar Savām asinīm ieguvis par īpašumu. (Apustuļu darbi 20:28)

Apustuļu darbos ir rakstīts, ka Svētais Gars ir tas, kurš ieceļ mācītājus, presbiterus un citus kalpotājus. Pāvils nodibināja draudzes, iecēla tur vadītājus un devās tālāk dibināt draudzes. Tā līdz šai dienai Kristus draudze ir izplatījusies pa visu zemeslodi. Ir rakstīts, ka Svētais Gars noteiktus cilvēkus iecēlis par sargiem sargāt draudzi. Ja Tu esi iecelts konkrētā draudzē, tad tas nozīmē, ka šajā draudzē būs konkrēta mācība. Ir dažādas konfesijas, novirzieni, bet katram ir sava garīgā ģimene. Svētais Gars nevadīs pretēji draudzes mācībai. Ir dažādas situācijas, dažādi periodi un ir lietas, kas nav kā akmenī iecirstas, ka būs tikai tā un nekā savādāk. Vienotībā, elastīgi, bet Svētā Gara vadība vienmēr būs saskaņā ar tavu draudzi, kurā ir tava identitāte. Reizēm gadās, ka viens otram patīk cilvēki no dažādām draudzēm. Ja ir katram sava garīgā identitāte, tad nevar savienoties. Ja arī apprecas, tad nevar iekļauties citā draudzē un tā var izvērsties par lielu problēmu. Katram ir sava garīgā identitāte un garīgās mājas. Ja cilvēks ir garā piedzimis savā garīgajā ģimenē. Kā tas veidojas cilvēkā, ir noslēpums.

Mīļie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva, jo daudz viltus pravieši ir izgājuši pasaulē. (1. Jāņa vēstule 4:1)

Kā tu pārbaudīsi garus? Tu meklē Svēto Garu un nav skaidrības kādās lietās, kuras it kā ietilpst draudzes mācībā, bet ir krustceles un vajadzīgs padoms. Pie kā tu iesi meklēt padomu? Ir arī viltus pravieši.

Mēs esam no Dieva; kas Dievu atzīst, klausa mūs, kas nav no Dieva, neklausa mūs. No tā pazīstam patiesības garu un maldu garu. (Jāņa evaņģēlijs 4:6)

Šeit ir runa par apustuļu mācību un draudžu apvienībām. Maldu gars neklausa draudzes mācībai un ignorē mācītāju. Svētais Gars ir kontekstā ar vietējās draudze mācību un mācītāju. Mācība nav burtā, bet garā. Mācītāja uzdevums nav tev teikt, kā dzīvot, bet gan sludināt Dieva vārdu. Sarunās ar cilvēkiem reizēm pietiek dzirdēt dažus vārdus, lai man viss būtu skaidrs, bet es neteikšu, tieši kā tev jādara. Es parādīšu, ko saka vārds un varbūt pieminēšu, ko jūtu garā, bet izvēle paliks tavā ziņā. Mans uzdevums ir būt kopā, atbalstīt un celt, bet ne norādīt un pateikt priekšā, kā tev jārīkojas. Dievs mūs ir radījis ar brīvu izvēli. Uzmanies no visādiem padomiem un padomdevējiem.

Ir stāsts, droši vien izdomāts, par cilvēku ar āmuru. Kādam kuģim bija problēmas ar motoru. Viņi bija iztērējuši daudz līdzekļu un nevarēja atrast vainu. Tad paaicināja kādu speciālistu, kurš pastaigāja pa kuģi, paņēma āmuriņu, uzsita pa vienu vietu, un viss sāka strādāt. Tad piestādīja 1000 dolāru rēķinu, 2 dolāri par to, ka uzsita ar āmuru, bet 9998 dolāri par to, ka zināja, kur uzsist. Tāpēc arī Jānis saka, ka maldu garu var pazīt pēc tā, vai klausa draudzes mācībai, disciplīnai vai neklausa, kurš ņem vērā ieteikumus un kurš ignorē. Arī sludinot es daudz ko pasaku – kam ausis ir, lai dzird. Arī konsultācijā dodu neitrālus padomus, jo nevaru neko ne atļaut, ne aizliegt, jo draudze nav miesīga, bet gan garīga organizācija. Katram cilvēkam, zinot draudzes mācību, vajadzētu saprast Svētā Gara vadību.

Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu. (Ebrejiem vēstule 10:24-25)

Ja mēs gribam atvērt savas sirdis, lai Svētais Gars pilnā mērā var mūsos darboties, tad mums ir nepieciešams piederēt dzīvai Dieva draudzei. Ir cilvēki, kuri staigā pa dažādām draudzēm un neuzņemas nekādu atbildību. Es nesaku, ka šie cilvēki nav ticīgi, bet tas nav labākais piemērs, kā atvērt sirdi Svētā Gara vadībai. Tas nenozīmē, ka tu nevari zināt, kas notiek citās draudzēs, nevari lasīt citādākas grāmatas, ka nevajag darīt ļoti plaša spektra lietas. Bet pati bāze, pamats, identitāte ir tava draudze. Te būs kas īpašs, bet visīpašākais tomēr ir tas, ka arī tad, kad tu nesaproti un rīkojies nepareizi, Svētais Gars vienalga darbojas tevī. Varbūt tu tagad domā, ka es runāju tieši par tevi – tad zini, ka tas ir Svētais Gars, kurš darbojas. Ir bijuši gadījumi, ka cilvēks atnāk uz dievkalpojumu pirmo reizi un, klausoties sprediķi, domā: “Kā gan mācītājs visu par mani zina?” Tā darbojas Svētais Gars.

Lai jūsu ticība nebūtu pamatota cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā. (1. Korintiešiem vēstule 2:5)

Gudrība ir svarīga, bet pirmkārt ticībai jābalstās Dieva vārdā. Ko tas nozīmē?

Tad nu, važās slēgts sava Kunga dēļ, es jūs mudinu: dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa, visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā, cenzdamies uzturēt Gara vienību ar miera saiti: viena miesa, viens Gars – jo vienai cerībai jūs savā aicinājumā esat aicināti – viens Kungs, viena ticība, viena kristība. (Efeziešiem vēstule 4:1-5)

Džons Skots, viens no 20. gs. ietekmīgākiem evaņģēliskiem teologiem, teica: “Draudzes vienotība nav psiholoģiska, bet pneimotoloģiska. Tā rodas no gara, nevis no cilvēku simpātijām.” Pneimo nozīmē gars. Tātad vienotība rodas nevis no tā, ka tev patīk blakus sēdošais cilvēks vai cilvēki grupiņā, bet no tavas gara vienības ar Svēto Garu un Svētajā Garā ar brāļiem un māsām. Draudze ir vienota Kristū, pretējā gadījumā tā ir miesīga organizācija. Ja ir tikai simpātijas, emocijas, tad šādi cilvēki ilgi nevar būt ar atvērtu sirdi, jo emocijas un attiecības ir svārstīgas. Kaut kas sanāk ne tā kā patīk, tad iet prom. Ja tu esi garīgs cilvēks, tad pamats ir Svētais Gars tevī, nevis emocijas vai attiecības. Protams, ka attiecības un emocijas ir svarīgas, mēs mīlam viens otru, tas viss ir normāli, bet pamats ir gars. Vienotību rada gars, bet cilvēks pats atver savu sirdi, lai šī vienotība var notikt arī mūsu starpā. Mājas grupiņās, kalpošanas centrā ir jābūt Svētajam Garam, tad arī būs vienotība. Svētais Gars nekad nerunās pretī draudzes mācībai un nekad neapies mācītāju. No tā mēs atpazīstam Dieva Garu un maldu garu. Ja padevies maldu garam, tas nenozīmē, ka uzreiz esi prom no Dieva. Gars ir tevī dzīvs, bet šādi tomēr var aizvest prom no Svētā Gara. Draudze ir Kristus miesa, un Viņš ir mūsu vidū.

Dziediet priecīgi Tam Kungam, jūs taisnie, visiem, kam skaidra sirds, klājas Viņu slavēt! Pateicieties Tam Kungam ar cītaru, spēlējiet Viņam uz desmitstīgu arfas! Dziediet Viņam jaunu dziesmu! Skandiniet jauki ar bazūnēm! (Psalms 33:1-3)

Es šodien dzirdēju jaunas dziesmas un piedzīvoju Dieva klātbūtni. Tas ir slavēšanas grupas uzdevums – būt garā priecīgiem un radīt Gara atmosfēru draudzē. Ja slavētāji pazīst Dievu un ir garā vienoti, izpilda savus mājas uzdevumus, tad viņi palīdz mums atvērt sirdis Dievam. Kāds ir draudzes uzdevums?

Dziedātāju vadonim. No korahītu dziesmām. Plaukšķiniet priecīgi, visas tautas, skaņām balsīm gavilējiet Dievam! (Psalms 47:1-2)

Pāvils arī saka, lai mēs priecājamies. Tas nozīmē, ka, ja arī tu esi noskumis, vari smaidīt, jo gars ir dzīvs. Ja tev negribas slavēt, lūgt, pieņemt pareizus lēmumus – tu vari to darīt, ja tevī darbojas Gara bauslība, spēks un dzīvība. Tu esi atvēris durvis Viņa dzīvībai un vadībai. Esmu dzirdējis, ka cilvēks tikai pēc gada draudzē spēj pacelt rokas slavēšanā. Tās nav tādas lietas, kur jāgaida – vienkārši pacel rokas un gavilē Dievam. Slavētāji mūs vada pielūgsmē, un mēs plaukšķinām, lūdzam, pielūdzam, priecīgi paceļam rokas un dejojam.

Priecājieties iekš Tā Kunga vienumēr; es vēlreiz teikšu, priecājieties! (Filipiešiem vēstule 4:4)

Un neapreibinaities ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni, runādami cits uz citu psalmos, himnās un garīgās dziesmās, dziedādami un slavēdami To Kungu savās sirdīs. Pateicieties vienumēr un par visu Dievam Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā. Un esiet paklausīgi cits citam Kristus bijībā. (Efeziešiem vēstule 5:18-21)

Cits citam – tas nozīmē atzīt tos, kas jūsu labā strādā, un Dieva dibinātu kārtību. Esiet tajā paši Svētā Gara vadīti un topiet gara pilni. Mācība ir patiesa un dziļi balstīta Bībeles kontekstā. Pastāv dzīvības Gara bauslība, un bauslību mēs nevaram piepildīt, ja garā neatveram sirdi Viņa darbam. Ir lietas, kuras paši nevaram, ja neļaujam Viņam izdarīt. Tapsim Gara pilni un ļausim Viņam pilnā mērā mūsos darboties. Nekāda nosodījuma un vainas. Meklē Dievu, un pirmais punkts – atvērt sirdi Viņam. Pret dzīvības Gara bauslību nedrīkst sagrēkoties, jo tas ir pats pamats un sakne. Ja mēs aizskaram šo svētumu, pašu centru, tad arī visās citās sfērās zūd garīgums un virziens. Šie principi ir nemainīgi, un pats pamats ir Svētais Gars tavā sirdī.

Ja tu nepazīsti Jēzu kā savu personīgo Glābēju un ja tu vēlies šajā brīdī nākt pie Viņa, atvērt savu sirdi, tu vari nākt šeit, priekšā, un es tev palīdzēšu lūgt, lai Jēzus nāk tavā sirdī un piedod tavus grēkus, lai kļūst par tavas dzīves Kungu, lai augšāmcelšanās spēks sāk darboties tavā dzīvē. Ja tu neesi pārliecināts, kur pavadīsi mūžību, ja tu vēlies tagad un šodien izdarīt šo lēmumu. Es palīdzēšu tev lūgt, lai Jēzus nāk tavā sirdī, lai piedod tavus grēkus, lai tavs gars atdzimst, lai, kas bijis, ir pagājis, viss top jauns. Svētais Gars lai iemājo tevī un dara visu jaunu – jauna sirds un jauna dzīve. Ja esi atnācis kopā ar kādu cilvēku, vari pajautāt, vai viņš vēlas pieņemt Jēzu kā savu Glābēju, jo šis ir tas brīdis, kad to var izdarīt. Es ticu, ka šis ir īpašs brīdis. Es ticu, ka katrs, kurš šajā brīdī atver savu sirdi Viņam, tad Viņš patiešām ienāks tevī un tavā dzīvē patiešām būs pārvērtības – tavā sirdī, dvēselē un tavā dzīvē būs pārvērtības. Tumsa atkāpjas gaismas priekšā. Viņš ir gaisma, kas nācis šai pasaulei, lai tie, kas neredz, kļūtu redzīgi, un tie, kas ir paštaisni un redzīgi, lai kļūtu akli. Tiem, kas uzskata, ka viņi paši var visu savā spēkā, ir garīga aklība jeb lepnība. Ikviens, kurš atzīst, ka viņam nepieciešams Glābējs, nepieciešams Svētais Gars, augšāmcēlies Kristus. Es ticu, ka šajā brīdī ikviens, kas šeit, priekšā, stāv, saņems to, ko viņš lūgs, proti, grēku piedošanu, mūžīgo dzīvību un Svēto Garu.

Mīļais Debesu Tēvs, es nāku pie Tevis lūgšanā. Es ticu, ka Tu nāci virs zemes cilvēka miesā, ka Tu sūtīji Savu Dēlu, Jēzu Kristu, kurš mira pie krusta, trīs dienas bija kapā, augšāmcēlās un caur Svēto Garu šajā brīdī ir šajā vietā. Es atzīstu, ka es pats sevi nevaru izglābt. Lūdzu, piedod man visus manus grēkus, nāc manā sirdī un esi manas dzīves Kungs! Paldies, Tev Svētais Gars, ka no šī brīža Tu mājo manī. Man ir jauns gars, dzīvs gars, kas bijis, ir pagājis, un viss ir tapis jauns. Tu esi izņēmis no manām krūtīm akmens sirdi un ielicis dzīvu miesas sirdi! No šī brīža mana dzīve ir neatgriezeniski mainījusies! Āmen!

Visi, kas šajā brīdī nolēma lūgt grēku nožēlas lūgšanu, regulāri katru dienu lasiet Bībeli, katru dienu lūdziet, pateicieties, slavējiet. Draudze ir tava jaunā garīgā ģimene, kas neizslēdz miesīgo ģimeni. Bez garīgās ģimenes nav iespējams uzturēt mūžīgo dzīvību sevī. Regulāri – Bībele, lūgšana, draudze – turieties pie Dieva!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Kā atvērt sirdi Svētā Gara darbībai?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija