„Tieši šajā brīdī es cīnos ar Dievu, jau kādas 15 minūtes”, viņš saka. „Taču es pieņemšu pareizu lēmumu un izdarīšu, kā grib Viņš. Es bieži cīnos ar Dievu. Un jo vairāk es dzīvoju savu ticības dzīvi, jo mazāk man gribas ar Viņu cīnīties, jo Viņam vienmēr ir taisnība. Viņš ir pilnīgs Dievs, Viņš ir ideāls, perfekts, Viņš ir Dievs, kurš nemelo, Visuresošs, nemainīgs, svēts. Viņš nemainās. Dieva Vārds saka, ka Dievs teica, un tā notika. Un nebūs nekad citādi, tikai, kā saka Viņš. Ja tu rīkosies, kā grib Dievs, tad tavā dzīvē viss notiks tā, kā grib Dievs. Ja tu cīnīsies ar Viņu: bubināsi, kurnēsi un mēģināsi pierādīt savu taisnību, un mēģināsi rīkoties, kā gribi tu, nevis Dievs, tad tu varēsi izbaudīt visu, ko velns ar tevi darīs. Ar tevi notiks tā, kā saka Dievs,” saka mācītājs un turpina iesākto domu. „Es negribu cīnīties ar Dievu, jo es vienmēr zaudēšu”.
Ik reizes, kad tu dzirdi Dieva gribu, tev ir jāpieliek pūles, lai izdarītu, ko grib Dievs. Un tad tu sāc filozofēt, sāc domāt, kā apiet Dieva gribu un iet to vieglo ceļu. Tev gribas izdarīt visu tā, kā gribas tev. Tu sāc cīkstēties, cīnīties ar Dievu. „Es tev gribu pateikt tikai to, ka tu vienmēr būsi zaudētājs. Un katru reizi, kad tu cīnīsies ar Viņu, sekas būs smagākas, smagākas un smagākas, un gala rezultātā tu atradīsies tajā vietā, kur Dieva nav”, brīdina mācītājs.
Bet Valstības bērni būs izstumti galējā tumsībā: tur būs kaukšana un zobu trīcēšana.” Mateja 8:12
„Un to vietu sauc par elli, draugs. Elle ir, un pārāk daudz cilvēku šodien dodas taisnā ceļā uz turieni. Es nerunāju tikai par reliģisko draudžu, es runāju par harizmātisko kustību cilvēkiem, kuri šodien berzē baznīcas solus un cīnās dienu no dienas ar Dievu, un dodas taisnā ceļā uz elli.
Ja tev šodien uzkritīs uz galvas kāds ledus bluķis no jumta, kur tu būsi? Ja šodien tu nomirsi, kur tu būsi? Debesīs vai ellē? Dievam ir pilnīgi vienalga, vai tu esi kristīts vai nē, bet Viņam ir svarīgi, vai tu šodien dzīvo Viņa gribā.
Par ko tu cīnies šodien? Varbūt tikai par to, lai atnāktu uz mājas grupiņu un dievkalpojumu? Es 11 gadus esmu ar Dievu un nekad neesmu cīnījies ar Dievu, lai būtu draudzē. Es nesaprotu, kā var nebūt savas draudzes dievkalpojumā. Es uzskatu, ka vienīgais iemesls, lai neatnāktu uz dievkalpojumu ir tad, kad cilvēks ir nomiris. Bet ir cilvēki, kuri meklē iemeslus, lai nebūtu dievkalpojumā, kaut gan Dieva Vārds saka: „Neatstājiet savas sapulces!” Un tie, kas tās atstāj, pār viņiem nedarbojās vairs Jēzus upuris, žēlastības vairs nav, ir tikai briesmīga tiesas gaidīšana!”, brīdina mācītājs.
2. Mozus grāmatā no 5. līdz 14. nodaļai ir stāstīts par Mozu, kā viņš prezentēja pašu Dievu, gāja pie Ēģiptes faraona, un pieprasīja, lai faraons atlaiž Israēla tautu no verdzības. Tur bija pāris miljoni Dieva svētītu cilvēku, bet ar gadiem politiskais stāvoklis valstī mainījās un viņi nokļuva verdzībā. Viņu dzīve kļuva pārāk smaga un tad viņi brēca uz Dievu. Dievs uzklausīja viņu lūgšanas un pacēla Mozu. Mozus šajā stāstā prezentē Dievu. Dievs saka par Sevi: „Es Esmu.” Dievs sūta Mozu pie faraona. Faraons šajā stāstā nozīmē tavu cilvēcisko pusi, kas vēlas pastāvīgi cīnīties ar Dievu. Mozus prezentē Dievu, bet faraons tavu miesas cilvēku, kurš grib izdarīt tā, kā saka viņa miesa. „Faraons, Dieva pretinieks ir tas, kas mājo tevī, ko tu esi mantojis no tēviem – tava aplamā domāšana un viss, kas mājo tavā miesā. Piemēram, man ļoti nepatīk tīrīt zobus, īpaši vakaros, taču es tos regulāri tīru divas reizes dienā. Ir reizes, kad „faraons” manī saka: „Nu tikai šo reizīti izlaid, nekas taču ļauns nenotiks.” Taču ir kāda veselīga balss, kas saka: „Ja tu šoreiz neiztīrīsi, kur garantija, ka tu nākošreiz nedarīsi tāpat?” Jau bērnībā man nepatika tīrīt zobus, es pat mānīju mammu, tikai saslapinādams no rītiem zobu birsti ūdenī. Saprašana man nāca tikai tad, kad manā dzīvē ienāca Jēzus Kristus,” saka mācītājs.
„Es tev šodien kaut ko gribu pateikt par cīņu ar Dievu: Nav jēgas cīnīties ar Dievu, jo vienmēr notiks tā, kā saka Dievs. Ikvienā lietā tavā dzīvē, ikvienā lietā tavā kalpošanā, kad tu sāc diskutēt, sāc domāt, vajag vai nevajag, sāc „apgriezt stūrīšus”, sekas ir neizbēgamas – tu vienmēr zaudēsi”, viņš turpina.
Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums. Jēkaba 4:7
Nepietiek ar skaļiem vārdiem! Padodies Dievam, beidz ar Viņu strīdēties, dari tā, kā grib Viņš, un velns bēgs no tevis. Mācītājs Dieva brīdinājumu draudzei ir sadalījis 12 punktos:
1. Atrunāšanās ar aizņemtību. Mozus nāk ar Āronu pie faraona un saka, lai viņš atlaiž Israēla tautu, un Ēģiptes ķēniņš, faraons (tava miesa, kas vienmēr grib strīdēties) atbild:
Un Ēģiptes ķēniņš sacīja viņiem: “Mozu un Āron! Kāpēc jūs atraujat ļaudis no viņu darbiem? Ejiet atpakaļ pie sava darba!” 2. Mozus 5:4
Kad tu zini pareizas lietas, kad tu zini, ka šajā vietā katru sestdienu notiek dievkalpojumi un tu sāc atrunāties, ka tev ir darbs un vēl nez kas, tam būs sekas, notiks tā, kā saka Dievs. Tu tiksi notiesāts uz mūžīgu pazušanu. Šodien ir ļoti populāri nerunāt par elli, bet, draugs, elle ir reāla. Elle ir. Bībelē tas ir teikts – Jēzus daudzas reizes atgādina, kas notiks tur.
2. Mozus, otrreiz Dieva sūtīts, prasa atlaist Dieva tautu, bet faraons neklausa – visi ūdeņi tika pārvērsti par asinīm.
Un faraons griezās atpakaļ un gāja uz savu namu un arī to Viņš neņēma pie sirds. 2. Mozus 7:23
3. Dievs sūta vardes – tās pārņem visu zemi. Ko dara faraons? Prasa Mozum, lai atņem šo mocību. Dievs paklausa un atņem vardes.
Kad faraons redzēja, ka bija dabūjis atelpu, viņš nocietināja savu sirdi un tiem neklausīja, kā Tas Kungs bija sacījis. 2. Mozus 8:11
Mums patīk Dievu meklēt tikai tad, kad mums kāda vajadzība vai problēma spiež. Vai tiešām tev vajag kā zirgam un ēzelim likt laužņus mutē? Vai tiešām tev nav veselīga domāšana, lai saprastu, kas tev vajadzīgs, lai negaidītu, ka tevi spiedīs? Tev nav jāgaida, kad tu būsi pie savas sasistās siles, kad atkal tev būs depresija un piecas slimības, atkal būs atkarības. Vai tiešām tev tas ir jāsagaida?
4. Dievs sūta odus pār visu Ēģipti, bet faraons apcietināja savu sirdi:
Tad burvji sacīja faraonam: “Tas ir Dieva pirksts.” Bet faraons apcietināja savu sirdi un neklausīja viņiem, kā jau Tas Kungs bija sacījis.2. Mozus 8:15
5.Kaitīgus kukaiņus sūta Dievs. Faraons saka: ejiet prom, upurējiet savam Dievam – ejiet prom!
Tad faraons sacīja: “Es atlaidīšu jūs, un jūs varēsit upurēt Tam Kungam, jūsu Dievam, tuksnesī; tikai pārāk tālu neaizejiet, aizlūdziet par mani.” 2. Mozus 8:24
Ejiet, ejiet, tikai pārāk tālu neejiet! Tad, kad tu zini Dieva gribu, vai tu neatpazīsti sevi: „Jā, jā, Kungs, es darīšu, tikai lai mācītājs par mani aizlūdz. Tev pašam ir jāredz Dieva griba caur Dieva Vārdu. Pirmkārt, jau beidz no paša rīta cīnīties ar Dievu – celies laikā un pavadi laiku ar Dievu, lasot Bībeli un lūdzot Dievu! Padomā pats, vai tas ir normāli, ka tu to nedari, zinādams, ka tevi tādā gadījumā sagaida elle. Tu zini Dieva gribu un to nedari, nelīdzēs nekādas atrunas, ka Dievs ir žēlīgs un ka šad tad jau Bībeli palasu, Dieviņu palūdzu utt., notiks tā, kā saka Dievs. Debesīs varēs tikai tikt tie, kuri no sirds tic Dievam un viņu ticība parādās reālos darbos. Tie ir tie cilvēki, kuri necīnās ar Dievu, bet dara Viņa gribu.
6. Lopu sērgu uzsūta Dievs.
Un faraons ievāca ziņas; un redzi, no israēliešu lopiem neviens nebija nobeidzies. Bet faraona sirds palika cieta, un tas neatlaida tautu.2.Mozus 9:7
7.Sametās visiem augoņi.
Un burvji nevarēja nostāties Mozus priekšā to augoņu dēļ, jo augoņi bija gan burvjiem, gan visiem ēģiptiešiem. Bet Tas Kungs nocietināja faraona sirdi, un tas viņiem neklausīja, kā jau Tas Kungs bija Mozum sacījis.2. Mozus 9:12
8.Krusa ar uguni.
Bet, kad faraons redzēja, ka lietus un pērkoni, un krusa mitējas, viņš grēkoja atkal un nocietināja savu sirdi, viņš un viņa kalpi. 2. Mozus 9: 34.
Nu kāda ir tā cilvēka miesa! Kad cilvēkam bija slikti – nāca draudzē, lūdza, citi par viņu lūdza, bet, kad palika labi, kad dabūja darbu, vairs Dievu nevajag. Cik tādu gadījumu nav! Krusa vairs nav, nu jau ir pat darbs, cilvēks kļūst lepns. Nu jau var ignorēt draudzes prasības!
Dieva Vārds ir tieši tev. Faraons neatlaiž Israēla tautu arī šoreiz.
„Es personīgi ar Dievu esmu jau 11 gadus. Pie Dieva atgriezos cietuma kamerā. Kopā ar mani pie Dieva atgriezās arī daudzi citi, bet šodien es nezinu nevienu, varbūt kādi pāris, kas būtu ar Dievu. Bet es negribu cīnīties ar Dievu – 11 gadu garumā es nekad neesmu atkāpies no Dieva, es nekad neesmu nokāpis no krusta. Tajā brīdī, kad es pieņēmu Jēzu, mana miesa ir krustā sista un nu nedzīvoju vairs es, bet manī dzīvo Kristus. Es dzīvoju un visu daru, kā grib Dievs.
Es skatos uz cilvēkiem un redzu, cik daudzi no viņiem vēl ir bērna prātā. Mums ir jākļūst par Dieva vīriešiem un sievietēm. Es apbrīnoju, kā mēs tā varam spēlēties ar Dieva žēlastību. Būs tā, kā saka Dievs, apzinies to! Vai tiešām tev patīk tā viduvējība? Dieva Vārds saka Atklāsmes grāmatā, ka Viņš remdenos izspļaus no Savas mutes.
Kad mana krustmāte nonāca slimnīcā, es viņai teicu, lai lasa Bībeli, lai meklē Dievu. Viņa man atbildēja, ka mājās Bībele ir. Tev nepietiek, ka tev ir Bībele, tev tā ir jālasa, tev ir jāiepazīst Dievs, tev jādara tas, kas tur rakstīts. Mana krustmāte tagad ir ellē”, liecina mācītājs.
9. Dievs sūta siseņus.
Un piedod man manus grēkus vēl šo reizi un aizlūdz pie Tā Kunga, jūsu Dieva, ka Viņš no manis atņemtu šo nāvi.” 2. Mozus 10:17
10. Tumsa – iegaumē, ka šoreiz jau ir bēdīgāk.
Cits cita nevarēja redzēt, un arī neviens trijās dienās necēlās no savas vietas; bet visiem Israēla bērniem aizvien bija gaisma savos mājokļos. Tad faraons ataicināja Mozu un sacīja: “Ejiet, kalpojiet Tam Kungam; tikai savus sīklopus un savus liellopus atstājiet; arī jūsu mazie bērni lai iet jums līdzi.” 2.Mozus 10:23,24
Atceries, ka katru reizi, kad tu cīnīsies ar Dievu, būs arvien sliktāk, rētas būs arvien vairāk, un Dievs sodīs arvien bargāk, jo tava sirds tiks arvien nocietināta, nocietināta, nocietināta.
„Jūs paši ejiet, bet lopus atstājiet un mazie bērni arī lai paliek!” Tātad, tu piekrīti tikai daļēji Dievam. Noteiktās tavas dzīves jomās Dievam nav vietas un tu pats par šo dzīves jomu gribi būt noteicējs. Piemēram, Dieva prasības attiecībā uz laulību un tās pārkāpšanu Bībelē ir definētas skaidri. Un tomēr – pat kristieši dzīvo civillaulībā. Dievs saka, ka šīs attiecības ir jānokārto, bet mēs to nedarām. Tā var būt jebkura cita lieta, kuru mēs negribam atdot Dievam un darīt, kā saka Dievs. Tad notiek:
Un faraons sacīja viņam: “Ej prom no manis; sargies un nerādies vairs mana vaiga priekšā, jo tanī dienā, kad es tavu vaigu ieraudzīšu, tu mirsi.” 2. Mozus 10:28
Līderis redz tavu problēmu, viņš ir saņēmies, lai parunātu ar tevi. Viņš domā, kā tev tā mīļāk to pateikt, lai tu neapvainojies, bet tu viņam pretī: „Tu manu dzīvi kontrolē! Ej prom, liec mani mierā! Nelien manā dvēselē, nelien manā sirdī!”
Vecajā derībā tos bērnus, kuri nepaklausīja vecākiem un nedarīja, kā saka Dievs, nomētāja ar akmeņiem. Jaunajā derībā, stāstā par pazudušo dēlu, Dievs neliek iet viņam bojā, bet noliek viņu pie cūkas siles, lai viņš saprastu savu kļūdu. Vienmēr, kad tu izlemsi cīnīties un darīt pa savam, tev šis cikls atkārtosies un arī nelaimes atkārtosies. „Atceros, kad es dienēju Padomju armijā, man bija jādežūrē virtuvē. Un, kad es, pārguris līdz nāvei, biju nomazgājis visus traukus 300 personām, dežūrējošais virsnieks konstatēja, ka trauki nav tīri nomazgāti un lika man visu pārmazgāt otrreiz”, saka Mārcis.
Ik reizes, kad tu būsi kaut ko izdarījis greizi, tu dabūsi „pārmazgāt”. Tu baudīsi to visu atkal, un tāda būs tava dzīve. Vai nav labāk šodien salūst Dieva priekšā un darīt Viņa gribu jau šodien? Vai nav labāk šodien sākt dzīvi ar Kristu un ļaut, lai Viņš tavā dzīvē ir numur viens? Neturpini cīkstēties ar Dievu, jo tu vienmēr zaudēsi!
11. Pirmdzimušo nāve. Nāves eņģelis atnāca un nogalināja visus pirmdzimušos: meitas, dēlus, lopus, visus. Nāve ienāca ēģiptiešu namos. Tajā pašā laikā neviens izraēlietis nemira. „Es zinu kādu cilvēku, kurš dzīvoja bez Dieva. Viņš bija spēcīgs, stiprs, viņam sportā bija labi panākumi. Notika nelaime, viņam tika traumēts mugurkauls un viņš palika invalīda ratiņos. Pie viņa slimnīcā nāca ticīgie cilvēki, runāja par Dievu, un tikai tad viņš pieņēma Jēzu par savu Glābēju. Šobrīd viņš dzīvo ar Dievu, bet invalīda ratiņos. Vai nebija labāk pirms tam atgriezties pie Dieva, vai tiešām bija jāgaida, kamēr tu paliec invalīda ratiņos?” jautā mācītājs.
Katrs sods, tāpat kā faraonam, tev būs smagāks, smagāks un smagāks, un beigsies ar pirmdzimušo nāvi – ar neatgriezeniskām sekām.
Beidz neauglīgos spriedumus: „Kad es nākšu pie Dieva, viņš izmainīs manu dzīvi, nomaksās manus parādus, darīs brīnumus, ģimeni atjaunos utt.” Jā, Jēzus nomazgās tavus grēkus, bet sekas jau paliks – parādi pašam vien būs jāmaksā. Arī Dāvidam bija sekas, viņš pārkāpa laulību ar Batsebu. Tāpēc dēls no šī mīlas sakara nomira vēl zīdainis, bet cits Dāvida dēls – Absaloms, sacēlās pret viņu. Jā, Dāvids nožēloja savu grēku un Dievs piedeva, bet tomēr sekas palika. „Arī man savus parādus nācās maksāt pašam, Dievs manā vietā to nedarīja. Un tikai tāpēc, ka es pats gāju un darīju to ko grib Dievs, Viņš ir mani svētījis”, saka mācītājs.
12. Faraons gan atlaida Israēla tautu, taču pēc brīža viņš pavēl sapulcināt armiju un dzenas Israēla tautai pakaļ. Tad Dievs iznīcināja visu faraona armiju. Vai mums ir jāgaida 12. punkts, vai šodien jāsalūst Dieva priekšā?
„Mums katram ir savas cīņas. Ne vienmēr ir viegli izdarīt to, ko grib Dievs. Es šodien necīnos par to, lai nesmēķētu vai nedzertu alkoholu, jo man to vairs nevajag. Bet es cīnos, lai uzrakstītu divas grāmatas. Man Dievs teica, lai es uzrakstu vienu par Vīziju un otru par personīgām attiecībām ar Dievu”.
Nobeigumā mācītājs uzrunā draudzi:
„Kāda ir tava dzīve šodien? Kādā stāvoklī tu esi: depresijā, slimībās, bailēs, nepilnvērtībā, nabadzībā un ceļā uz elli? Varbūt tev ir viss, bet dvēselē ir tukšums un sausums? Un viss ir tikai tādēļ, ka tu cīnies ar Dievu. Tu zini, kur ir dzīva draudze, tu zini, kur ir dzīvs Dieva vārds, bet tu cīnies, lai tur nokļūtu. Varbūt kāds cīnās jautājumā, vai viņam ir jākalpo vai nav jākalpo – Dievs grib, lai tu Viņam kalpo. Kāds cīnās par personīgo laiku ar Dievu. Dievs grib, lai tu noliec konkrētu laiku un pielūdz Viņu. Es aicinu tevi šodien: izbeidz šo cīņu un sāc kalpot Viņam. Dievs ir dzīvs, Viņš ir šeit, šajā vietā, un tu esi tādā stāvoklī, kādā tu esi šodien.
Varbūt tu šobrīd cīnies ar Dievu par pamatjautājumiem: Pieņemt Viņu kā savu Glābēju vai nē? Kalpot viņam vai nē? Atzīt Viņu kā vienīgo Dievu un Glābēju vai nē? Un tu zini, ka, ja šodien nomirsi, tu nebūsi debesīs!? Es aicinu tevi pieņemt lēmumu:
„Dievs, no šīs dienas es pārtraucu cīņu ar Tevi. Es atzīstu, ka Tu esi vienīgais Dievs un Tavs vārds ir Jēzus Kristus. Lūdzu, ienāc manā sirdī un esi Tu manas dzīves vadītājs!” Un pēc tam sāc spert soļus ticībā. Ja tu personīgi nepazīsti Dievu, ja tu regulāri nelasi Bībeli, neslavē Dievu un nelūdz, tu esi pazudis. Ja tu lūgšanā prasi tikai vajadzības, tu esi pazudis. Ja tu esi pazudis, nāc pie Jēzus, salūsti Viņa priekšā un sāc jaunu dzīvi!
Būs tā, kā saka Dievs. Dieva Vārds saka, ka Viņam ir svētību un labklājības pilnas domas par tevi. Dievam ir plāns tavai dzīvei. Viņš grib glābt, dziedināt un celt tevi!
