Šodienas svētrunas nosaukums ir „Domā un lūdz efektīvi!”. Es jau biju izdomājusi svētrunas virsrakstu “Lūdz un domā efektīvi!”, bet pirms dievkalpojuma es pārlasīju un domāju, ka kaut kā nav pareizi, būtu jāsaka – domā un lūdz efektīvi, jo mēs lūdzam, izejot no tā, ko mēs domājam. Attiecīgi, ja tavas domas ir efektīvas, pareizas un saskaņā ar Dieva vārdu, tad tavas lūgšanas būs efektīvas, pareizas. Ja tavas lūgšanas ir paķertas tikai no tā, kā tu sajuties, vai kā citi liek tev par sevi domāt, tad lūgšanas nebūs saskaņā ar Dieva vārdu, un tās, iespējams, vispār netiks atbildētas un nebūs nekāda rezultāta. Tāpēc ir svarīgi saprast, ko tu domā un kā tu lūdz. Uz tās bāzes, ko tu domā, kā tu redzi apkārtējo pasauli, kā tu redzi Dievu un sevi.

Kā mēs, cilvēki, kontaktējamies ar garīgo pasauli – Dievu, Svēto Garu? Ar savu domu palīdzību, tāpēc mēs runāsim par domām un lūgšanu saistībā, kā tās sasaistās. Mums visiem mājās ir kaut kādi slēdži, lai kaut ko ieslēgtu – gaismu, mikroviļņu krāsni un tamlīdzīgi. Lai kaut ko palaistu, mums ir vajadzīgs slēdzis. Tava domāšana ir kā slēdzis, kas tevi pārslēdz no tā, ko tu redzi. Fiziskajā pasaulē tu redzi savas problēmas, savu kaiti, slimību, finansiālo iztrūkumu, konfliktu ar cilvēkiem. Tu redzi šo fizisko lietu, un tava domāšana ir tā, kas pārslēdz tevi, ka tu vari šo lietu pārnest uz garīgo pasauli, ka tu vari nākt pie Dieva ar šo lietu un to risināt. Tava domāšana ir ļoti būtiska tavās attiecībās ar Dievu, tavā lūgšanā, tavā lūgšanu dzīvē, lai tu varētu ar savu lūgšanu aizklauvēties un lai Dievs tevi sadzird, un iejaucas tavā situācijā. Noskaidrosim, cik tālu ir jāklauvējas, lai Dievs tevi sadzirdētu. Patiesībā visa lieta ir tevī, nevis Dievā.

1. Saskarsmes punkts ar garīgo pasauli manā dzīvē ir mana domāšana.

Tavas domas, kuras neviens neredz. Mēs katrs kaut ko domājam, dienā pa galvu iziet tūkstošiem domu, bet tās domas, ko neviens neredz, ir daudz svarīgākas nekā pat tavas ārējās darbības, jo tavas domas ir celtniecības materiāls, no kura tu cel redzamo pasauli, savas attiecības, savus darbus, savu kalpošanu. Visa pamatā ir tavas domas. Domas ir tavs celtniecības materiāls. Vēl tavas domas var salīdzināt ar stūri. Tā ir stūre, ar kuru tu vadi savu dzīvi, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, ko tu domā. Ja tev būs haotiskas domas, viena doma šitā, otra tā, tad iedomājies, kā tavs kuģis brauks? Turp šurp. Tu nevarēsi atrast, kur tad tas galamērķis tavai dzīvei ir. Bībelē arī ir teikts, ka šaubīgs cilvēks nav labi Dieva acīs, kad vienu dienu domāsi šitā, rīt tā, parīt šitā, tad tu esi neuzticams, tāpēc ir svarīgi, ka tu turi savu stūri, savas domas un stūrē pareizā virzienā, jo tu zini savu mērķi, uz kurieni gribi aizstūrēt. Vēl ļoti būtiska lieta – mums ļoti gribas domāt, kad dzīvojam savu dzīvi un domājam, ka nepatīk, kāda ir mana dzīve, tāpēc man jāatrod kāds vainīgais. Parasti liekas, ka vecāki ir vainīgi, ka viņi tā audzināja, pareizāk teikt, ka neaudzināja, vai vēl kaut kas cits. Kāds skolotājs ir vainīgs, ka skolā tev pateica, ka tu neesi tik gudrs, tik skaists vai vēl kaut ko. Tu krāj visu to bagāžu, kāpēc tu neesi laimīgs, kāpēc esi upuris savā dzīvē. Interesanta lieta, ka tu pats esi savas dzīves stūrētājs. Tu esi tas, kas tur to stūri, ne tava mamma, ne tētis, ne skolotājs, ne mācītājs, ne grupiņas vadītājs – tu esi atbildīgs par savu dzīvi, tu esi atbildīgs, par ko tu domā. Neviens mācītājs, neviens grupiņas līderis nevar izsekot, ko tu domā. Divdesmit četru stundu laikā nezin ko tu vari izdomāt. Tu pats atbildi par to, ko tu savā galvā domā. Dieva vārds arī saka, ka ar vārdu, domu tika radīta pasaule. Viss redzamais ir radies no kaut kā neredzama. Mūsu domas arī ir neredzamas, un tās arī rada. Domām ir tendence materializēties, tāpēc absolūti nav mazsvarīgi, ko tu domā. Tas, ko tu domā, tevi ļoti stipri ietekmē, ka tu iesi vienā vai otrā virzienā. Tāpēc ir svarīgi zināt, saprast un apzināties, ko tu domā.

Piemēram, ja cilvēks sevi redz kā nabagu, neveiksminieku, mūžīgo slimnieku. Ko nozīmē redz? Viņš redz savā acu priekšā to, kāds viņš ir slims, nabags, sakauts. Tavā dzīvē ir sakāves atkal un atkal. Tu sevi redzi tā, ar savas iztēles palīdzību tu redzi sevi. Tu redzi tādas kā bildītes par sevi. Mēs esam tā izveidoti, ka mēs domājam tēlos, mēs redzam bildītes, attēlus. Es jums, piemēram, pateikšu mamma, jūs automātā redzat kādu mammu, vai tā ir jūsu mamma, vai kāda mamma, kas ir šeit ar bērniņu. Nav vārda, kuram nebūtu uzreiz attēls tavā apziņā. Kad tu domā šādas sliktas lietas, tad savā apziņā tu redzi sevi tādu kā sakautu, kā nabadziņu, kā mūžīgo neveiksminieku, kā slimnieku, kā invalīdu, un tas ir tas, kas rodas no mūsu domām, kā mēs sevi redzam.

Piemērs par kādu sievieti un par to, kā domas mūs ietekmē. Šī sieviete vēderā sajuta spēcīgas sāpes. Kāda doma uzreiz bija viņas galvā kā magnēts? To, ka viņai ir neārstējama slimība un viņa mirs. Es pieņemu, ka daudziem ir tādas domas, bet dažkārt tā doma ātri aizlido, bet dažkārt doma atlido un projām nelido, tu to nevari padzīt, tikai atgriežas un atgriežas kā uzmācīga muša. Šai sievietei bija ideja, ka viņai ir vēzis. Viņa uzreiz nedevās pie ārsta, bet nodevās šīm baiļu domām. Viņa par to domāja un domāja, ka viss ir slikti, ka dzīvē viss ir beidzies. Viņa devās pie ārsta, un viņas domas bija materializējušās, ārsts apstiprināja šo domu, ka viņai tiešām ir vēzis. Viņa pakļāvās šai diagnozei un rezultātā nomira. Tāda lieta, kad viņai šī doma atnāca, vēža nebija, bet viņa par to domāja, domāja un domas materializējās, viņa piesaistīja domas sev, un tas notika viņas dzīvē. Vēl cits piemērs par 24 gadīgu sievieti, viņai bija bērniņš, un viņai arī konstatēja šo neārstējamo slimību jeb vēzi. Viņai bija steidzīgi vajadzīga operācija, tika jau nozīmēts datums, kad būs šī operācija. Ko darīja šī sieviete? Viņa nepieņēma šo diagnozi, nevis tādā gadījumā, ka viņa noliedza, ka viņai tas nav, bet viņa apzinājās visu nopietnību. Viņa sāka spilgti iztēloties, domāt ar iztēli, ar ainām, attēliem savā acu priekšā. Viņa iztēlojās sevi kā stipru, kā veselu, kā laimīgu un sāka apliecināt, ka šī slimība pazudīs, ka operācija nebūs vajadzīga. Viņa pie tā strādāja katru dienu, katru dienu mainīja savas domas, jo kad tev ir tāda diagnoze, tas nav tā, ka tu domāsi tā jauki, ka tu tā viegli domāsi, tad viss būs labi, bet tas tā nenotiek, jo tā ir kā tāda smaga apsūdzība, un tev tiešām katru dienu ir reāls darbs jāiegulda, reāla cīņa, lai šīs ļaunās domas nomainītu pret ticības domām, ko Dievs tev saka – ka tu dzīvosi, bet nemirsi un sludināsi Tā Kunga darbus. Šī sieviete strādāja pie tā, lai mainītu savas domas, lai mainītu bailes uz ticību un mainītos nāves tēli, kad jau iztēlojies, kā mirsi, kad šie nāves tēli mainītos uz dzīvības tēliem, kad tu esi pilns ar dzīvību, pilns ar enerģiju, kā tu audzini savu bērnus, kāda ir tava ģimene, ka tur ir laime un prieks, ka tur nav šīs te slimības. Kas rezultātā notika? Kad viņa devās nozīmētajā dienā uz operāciju, pirms tam tiek veikta pārbaude un šīs pārbaudes rezultātā tika konstatēts, ka vairāk nav šos te vēžu šūnu un operācija vairs nebija vajadzība. Šeit reāli cilvēkam bija uzstādīta diagnoze, tā nebija kļūdaina, bet sieviete strādāja ar savām domām, ar savu apliecināšanu, ticību un tā ir lūgšana, tā ir cīņa, ka tu strādā pie savas galvas, domām, pie visām tām uzmācīgām domām.

Šeit tieši bija par slimībām, bet tās uzmācīgās domas nāk par jebko, kas ir tieši tavā dzīvē. Kur ir tava problēma, kur ir tā bedre tavā dzīvē, kur ir tas vājais punkts, kur velns tev uzbrūk, kur tu esi nolikts uz ceļiem un kur domā par sevi sliktas domas, ka tu domā, ka tu to nevari uzvarēt. Dievs tev ir devis tādu instrumentu – Savu vārdu – jo Dievs ir tavā dzīvē, Viņš tic par tevi. Dievs ir dzīvības un uzvaras Dievs, un Dievs to mums arī piešķir.

Tev ir jāsaprot, ka tas, kas notiek tavā dzīvē, ir tavu domu rezultāts jeb tavas iztēles produkts. To, ko tu domāji vakar, aizvakar vai vēl kaut kad senāk, tas kaut kad rezultējas tavā dzīvē. Ja tu šodien jūties slikti, tad tu esi domājis kaut ko sliktu pirms tam, tev pie tā ir jāstrādā. Tu šodien vari apstāties un sākt domāt savādāk, sākt strādāt pie savām domām, lai tavā dzīvē šādas domas neatkārtotos, lai tavā dzīvē būtu uzplaukums, veselība un visas pārējās lietas, par kurām mēs stāvam un ticam.

Ja tu esi problēmās ar savu veselību, finansēm, attiecībām, kalpošanu un tev īsti neizdodas tikt ārā. Tu centies, centies, bet krīti atkal atpakaļ, tas svarīgi saprast vienu lietu, ka tas nav no Dieva, Dievs tev to nav uzsūtījis un Dievs tev nav noteicis šādu likteni. Tu pats to vari izmainīt, tu pats to vari apturēt.

Tavs liktenis ir tava dzīve, tas nav nekāds gadījuma rezultāts, bet gan tavas izvēles rezultāts. Ja vēlies savā dzīvē labas lietas, ir nepieciešams izvēlēties strādāt pie tām, pareizi domāt, pareizi iztēloties un apliecināt. Nevis saskaņā ar kādām sakāves domām, bet gan ar Dieva un uzvaras domām. No šiem piemēriem varējāt saprast, ka domām ir ļoti liels spēks. Tas ir liels spēks, kurš tiek ielikts vai nu Dieva, vai nu velna rokās. Ja ļaunās ainas un ļaunie tēli tiek pieņemti, tad tiek atvērtas durvis velnam, un viņš var nākt un darboties. Tādā veidā tiek sagaidītas problēmas, slimības, konflikti, mājas grupas izjukšana un daudz kas cits. Nāc, velns, darbojies, nāciet, ļaunie gari – notiks ļauno garu festivāls. Ikkatram ir spēks izvēlēties, kuram dot roku un ar ko iet kopā, respektīvi, ar Dievu vai to, kurš tevi ienīst – velnu. Lai to satvertu, ir svarīgi ne tikai kaut ko izrunāt, piemēram, apliecināt, ka esmu vesels. Tajā pašā laikā galvā „filmiņa” turpinās, cik viss ir slikti un tā tālāk. Ir nepieciešams nokļūt Dieva līmenī – garīgajā jeb ticības līmenī. To var saukt arī par ceturto dimensiju, kura nav tā, ko cilvēks redz, satausta un sajūt, bet gan garīgais, ticības līmenis.

Templī, kuru uzcēla Salamans Dievam, bija dažādas vietas. Viena no vietām bija kvēpināmā vieta, no kuras pacēlās dūmi. Tā bieži vien tiek salīdzināta ar slavēšanu, bet šeit vēlos to salīdzināt ar emocijām. Lai nonāktu Dieva līmenī, ir svarīgi arī tas, ko tu jūti. Tas nav domāts par to, ka ir jāķer „duhomānija” vai kaut kāds kaifs. Ne par to ir runa. Kad cilvēks ierauga sevi veselu vai kā uzvarētāju, ir vajadzīgs arī sajusties kā tādam. Nepietiek tikai ar apliecināšanu, ka esmu uzvarētājs. It īpaši, kad jūtams, ka iekšējais „zaķītis” trīc bailēs un cilvēks jūtas ļoti izbijies. Tāpēc ir arī svarīgi tas, kā cilvēks jūtas. Emocijas un sajūtas ir nepieciešams pārnest arī ticības līmenī. Ko tas nozīmē, un kā to realizēt? Piemēram, parunāsim par veselību. Ikkatram ir fiziskais ķermenis, un neviens nav ideāli vesels, katram ir kāda mazāka vai lielāka kaite. Kā to var praktizēt? Vārdu sakot, kaut uz mirkli ir jāiegūst tās sajūtas, kad konkrētās problēmas un sāpju nav. Piemēram, tās var būt fiziskas sāpes vai jebkas cits. Ir nepieciešams, mirkli iztēloties un sajust, ka to nav. Tu esi pilnīgi vesels un brīvs, bez slimībām, problēmām un vainām. Iztēlojies to brīdi, sakoncentrējot domas. Es tā mājās izdarīju, un tas tiešām nostrādāja. Iespējams, tās sajūtas nebija uz visu dzīvi vai pat uz vienu dienu, bet tas tik ļoti nostrādāja, ka man pilnīgi asaras nobira. Tas nav nekāds rādītājs, bet asaras ir kā liecība, ka tas izraisīja manī emocijas. Tātad, aizverot acis vai jebkurā citā veidā, iztēlojies to brīdi, kad tev šīs problēmas vairs nav. Šīs emocijas un prieks par to ir jāsajūt. Tas ir tas, kā Dievs vēlas darīt un kādu Viņš grib tevi redzēt – veselu, laimīgu, uzvarošu un brīvu. Tev vairs nav šīs lietas. Kaut kāda sāpe vai slimība bija, un tad iztēlojies, ka tās vairs nav. Kā tu sajūties? Pamēģini to izdarīt mājās. Tas ir tas, ko nepieciešams piedzīvot, un kas palīdz ieraudzīt, kā Dievs redz cilvēku – veselu un brīvu. Jebkurā dzīves sfērā, lietā vai problēmā ir jāiemācās satvert šo laimes sajūtu. Šī sajūta palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, kā arī ir vieglāk ticībā satvert jeb noticēt, ka tas ir iespējams un ka tas notiks. Nepietiek tikai ar vārdiem apliecināt, tas ir arī jāsajūt, jāsaredz un jāsatver. Tas ir arī atkarīgs no ikkatra cilvēka paša, un viņa treniņiem to darīt. Apustulis Pāvils Bībelē saka:

Priecājieties iekš Tā Kunga vienumēr; es vēlreiz teikšu, priecājieties! (Filipiešiem vēstule 4:4)

Vareni brīnumi var notikt arī pārbaudījumos. Dieva vārdā ir rakstīts, ka Tā Kunga prieks ir tavs spēks. Zinām, ka Pāvils ar savu cīņu biedru Sīlu tika arestēti un iemesti cietumā. Tas gan nebija cietums mūsdienu izpratnē, tas bija kas līdzīgs akai vai bedrei. Viņu kājas un rokas bija siekstā, tātad sasietas jeb sastiprinātas. Tiek runāts, ka vide esot bijusi riebīga – ar žurkām un ūdeni. Tas nebija gluži mūsdienu ērtais cietums. Ko viņi darīja, būdami arestēti un gaidīdami nāves briesmas? Viņi bija cīnījušies par Dievu, un kur viņi bija nokļuvuši? Bedrē pie žurkām, bez maz vai ellē. Bet ko darīja Pāvils? Nedomāju, ka viņš jutās ļoti labi, kaut vai, piemēram, fiziskajā līmenī. Pāvils zināja, ka viņš ir kungs, kā arī viņa iekšējais gars ir spēcīgāks par to, kā viņš jūtas un ko redz. Pāvils un Sīla sāka slavēt Dievu un dziedāt slavas dziesmas. Pēc tam atnāca prieks un brīvība. Kas notika? Prieks un brīvība atnāca ne tikai iekšēji, bet arī ārēji – redzamā veidā. Važas un siekstas nokrita no abiem ieslodzītajiem. Notika liels brīnums – visi cietumnieki kļuva brīvi. Bet tas viss sākās ar vienkāršu darbību, ar Pāvila apzināti izvēlētu domu slavēt Dievu arī šādā stāvoklī un situācijā. Cilvēkam savā sirdī jāpiepildās ar labajām emocijām jeb sajūtām, skatoties, kādu tu redzi sevi garīgajā pasaulē. Tādu, kādu cilvēks ir iztēlojies, kad ir jau notikusi lieta, par kuru tiek ticēts un gaidīts. Dažkārt var būt pat grūti ticēt, tas ir jāierauga un jāsajūt. Svarīgi ir satvert, sataustīt, apjaust, ieiet uzvarā un priekā, kura vēl nav. Ir nepieciešams lūgt, iztēloties un pēc tam var izbaudīt šīs lietas.

2. Pabaro savu prātu ar uzvaras un pārpilnības apziņu.

Negatīvas domas un negatīvā pieredze bērnībā, skolā vai darbā ir daudz. Katram ir pamatīga krātuve ar tām. Šādas lietas veido priekšstatu katram par sevi – to, kā sevi redzam. To ietekmē arī citu cilvēku izteiktie vārdi un viedokļi. Bet tas nenozīmē, ka tā ir patiesība. Kā ir nepieciešams rīkoties? Ir jāatsakās no visām melīgajām un nepareizajām pārliecībām par sevi. Piemēram, neveiksminieka domas. Ja tavai mammai un tētim nebija privātmājas un mašīnas, tas nenozīmē, ka tu nevari domāt par to. Nevajag aprobežoties tikai ar to, ka tev ir divritenis. Tas ir ļoti triviāls piemērs. Tas ir attiecināms uz jebkuru lietu, kurā tu zini, ka patiesībā Dievs tā nemaz nedomā. Cilvēks ir pieķēries pie pārliecības, ka dzīvē tā ir, jo arī vecākiem bija tā, viņam ir tāpat, un arī bērniem tā būs. Tas bez maz vai ir kā lāsts. Tā vietā ir nepieciešams izveidot pareizu izpratni un skatījumu par sevi, balstoties uz Dieva vārdu. Tādēļ ir ļoti labi lasīt, apliecināt un iekšēji nostiprināt apziņā rakstvietas, kas ir cilvēks Jēzū Kristū. Kā to izdarīt? Ir jāsāk ar vienu pareizu domu. Ar visu kopumu, kas ir galvā, iespējams, uzreiz nevarēs tikt galā. Ir jāiztaisno un jāizmet ārā „līkā”, nepareizā doma, tās vietā liekot pareizu domu. Piemēram, par stipru veselību. Cilvēkam ir jāiztēlojas sevi veselu, stipru, sportisku, skaistu un atjaunotu.

Atceries, Bībelē ir teikts par Jozua un Kālebu, ka viņi 80 gados bija tādi paši kā 40 gados. Kāpēc tu domā, ka esi izņēmums? Kāpēc domā, ka nu viss, 40 gados ir jāsāk slimot, nē, tu vari būt vesels, stiprs, uzvarētājs! Iedzīvini to savā domāšanā, laid šo pozitīvo domu izgaismot tavu iekšieni, un ieraugi, kur par sevi nepareizi esi domājis, kur bijusi sakāve, izmet tās nepareizās domas ārā, nepieņem to kā patiesību, bet liec vietā patiesību. Savās domās skaidri jāzina, ka tu vari visu un ka viss būs lieliski, tam ir jābūt kā gravējumam galvā. Nedomā šādi: “Es jau nezinu, vai man sanāks, nevar jau mēģināt, nē, labāk nepieteikšos, nezinu, vai sanāks. Es baidos.” Bet domā: “Es visu varu! Es zinu, ka man sanāks!” Bet, ja arī nesanāk, tā nav nekāda traģēdija, tu mēģināsi vēlreiz un sanāks. Domā, ka cilvēki, kas trenējas dejot, uzreiz māk nodejot ča-ča-ča? Tūkstošiem reižu jātrenējas, lai varētu savu kustību izdarīt. Tāpat arī mums ir jādabū šī ticība, kaut vai tūkstoš reizes apliecini, kaut vai tūkstoš reizes mēģini, kamēr tevī ieēdas šīs Dieva domas, ka esi stiprs, esi uzvarētājs. Dieva vārds saka, ka esi jauns radījums Jēzū Kristū. Vai tad ir rakstīts, ka Jēzus bija zaudētājs un cieta sakāvi, vai tad velns Viņu uzvarēja? Nē, tieši otrādi, Kristus ir uzvarētājs. Un ja esi jauns radījums Kristū, tad tā ir tava daba, tavs mantojums, tev tas pieder. Kāpēc tu ļauj tam apputēt kaut kur? Ņem un lieto, un atceries, ka esi pilnvērtīga persona, neesi nekāds otrās šķiras vai gadījuma cilvēks. Tev Dieva plānā ir sava vieta, tu esi svarīgs un nozīmīgs. Un starp tevi un Dievu nav jābūt nekādiem šķēršļiem.

3. Trenējies katru dienu, aizvietot negatīvo domāšanu ar pozitīvo.

Nepietiek tikai svētdienā atnākt paklausīties sprediķi, lai iedvesmotos, bet pirmdienā atkal uzmosties un domāt, cik labi bija vakar, bet šodien atkal vecā bilde priekšā – nekam nav spēka. Šis ir darbs, kas jādara katru dienu, kad kaut kas nesanāk, tas nav nekas īpašs, bet turpini, kur esi apstājies. Velns ir ieinteresēts un cenšas, lai mēs ciestu sakāvi visās savas dzīves sfērās, un ja mēs sākam pieņemt viņa domas un iztēlē to redzēt, tad mēs sadarbojamies ar viņu. Vēl ir kāda problēma, ja tu ielaid savā prātā, sirdī, dzīvē baiļu domas, tad tu ielaid sakāves domas un redzi tos tēlus, tad tas nostājas kā mūris starp tevi un Dievu, jo Bībelē ir teikts, ka mīlestībā nav baiļu.

Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes [..]. (1. Jāņa vēstule 4:18)

Bailes arī principā ir ticība, tikai ticība ļaunajam. Tu baidies un sagaidi, ka notiks tas, bet ticība ir, ka tu tici un sagaidi, ka notiks kaut kas labs. Bailes ir neticība Dieva spēkam, un tāpēc bailes ir kā mūris, un ja tev ir uzkritusi kaut kāda problēma, tu pilnīgi esi sasiets, tu trīci bailēs un drebi, tu uztraucies par savu veselību, tas ir kā mūris, kas tev traucē tikt pie Dieva. Tas traucē Dieva svētībām atnākt tavā dzīvē, tev šis mūris vai aizslietnis ir jānolaiž, ir jānoņem nost. Tad, kad tu esi bailēs un neticībā, tad tu nevari nonākt vienprātībā ar Dievu. Tu nevari nonākt saskaņā ar Dievu, un līdz ar to Svētais Gars nevar darboties. Kas ir jāizdara? Šis baiļu valnis ir jānoārda un tā vietā ir jāliek pozitīvas lietas, pozitīvas domas no Dieva vārda. Ja Dievs uz visu skatās kā uzvarētājs un Dievs ir uzvarētājs, tad attiecīgi arī tev uz visu ir jāskatās kā uzvarētājam ar ticības spēku. Kad tu ieraugi kārtējo savu problēmu, uztver to tā jeb pamēģini, vismaz sāc trenēties, paskatīties uz šo problēmu tā, it ka tā jau būtu uzvarēta. Problēmas mums ir katru mīļu dienu. Kad atnāk kārtējā problēma, domā: “Es tagad sākšu trenēties!” Un tu lieto savas domas, lieto savu iztēli, lai ieraudzītu šo problēmu jau atrisinātu, lai ieraudzītu, ka šīs problēmas jau nav.

Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām. [..] Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva Vārda spēkā, ka no neredzamā cēlies redzamais. (Ebrejiem vēstule 11:1; 3)

Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām. Tava problēma ir tā redzamā lieta, kas bļauj uz tevi, bet tev iekšā ir jābūt stiprai pārliecībai par to neredzamo atrisinājumu, tas jau ir ap stūri. Tev vienkārši ir jāpastiepj roka un tas ir jāsatver. Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva vārda spēkā, ka no neredzamā cēlies redzamais. Tātad no tavām neredzamajām domām un no taviem neredzamajiem tēliem, kas ir tikai tev redzami, celsies tālāk viss pārējais, kas notiek tavā dzīvē. Tāpēc nedomāt par to, ko tu domā, tā ir vieglprātība, tu tad laid savu dzīvi pa dambi. Bija tāda dziesma – “palaid, palaid puķīti pa dambi”. Nepalaid savu dzīvi pa dambi, tā tev ir vienīgā, tā ir dārga tev un Dievam. Ticība ir stipra pārliecība par to, kas neredzams, par to, kas nav, it kā tas jau būtu. Šis princips mums ir jālieto, jālieto un jālieto. Ja nesanāk, atkal lieto, atkal ņem.

Un Dievs nevar darīt nevienu brīnumu, apejot tavu personīgo ticību. Nepietiek, ka mamma tic, tētis tic, tev pašam ir jāsāk ticēt. Tu nevari sevi nodalīt, tu esi tajā procesā iekšā, tā ir tava daļa, tas ir tavs darbs, tev ir jātic, tev ir jādarbojas.

Visi grūtie apstākļi rodas no tā, ka cilvēks pats ielaiž šīs negatīvās lietas, domas savā prātā, pieņem velna izšautās negatīvās domas kā bultas. Ja mēs tām ļaujam ieēsties savā prātā, tad attiecīgi mēs arī gaidām negatīvas lietas. Ja mēs gaidām negatīvas lietas, tad mēs tās arī sagaidām. Notiek negatīvas situācijas, notikumi, lietas. Ja cilvēks neapzinās garīgās pasaules realitāti un ietekmi, viņš šo domu vienkārši atstās savā prātā, lai ienāk. Kas tad ir doma? Bet to nedrīkst atstāt, tā uzreiz ir jārauj ārā, ne vienkārši jāizrauj ārā, bet tās vietā ir jāliek pozitīvā doma, pozitīvais tēls. Ik rītu, kad tu uzmosties, tu domā par to, ko tu gribi redzēt šajā dienā. Tavs darbs sākas no rīta, tikko acis ir vaļā, sāc domāt, ko tu vēlies šajā dienā. Nevis, kas slikts tevi sagaidīs, bet ko tu vēlēsies, lai notiktu šajā dienā. Un iztēlojies, ka tas jau notiek, tas jau ir noticis, tev tas ir jāredz. Tā lieta, ko tu lūdz Dievam, tev tā ir jāredz, ka uz lūgšanu jau ir atbildēts.

Ko tev vajadzētu darīt katru dienu? Nodarbojies ar domu šķirošanu. Mums ir ļoti smalka atkritumu šķirošana. Dažās mājās ir nezin cik tos konteineru, kur ir stikls, papīrs, tad ir vēl savādāki atkritumi, to mēs darām, jo mums to pieprasa. Mums ir jāsāk šķirot savas domas, kuras ir atkritumos un kuras ir jālaiž darbībā. Tu jau zini, kuras domas ir jāmet atkritumos – negatīvās, ļaunās velna bultas, velna domas ir jāmet atkritumos, un nevajag tās marinēt sevī. Jūs zināt, ja slikta lieta atkritumos ilgāk pastāv, tad tā sāk smirdēt. Līdz ar to, ja sliktā doma paliek galvā un tu to nemet ārā, nepaņem aiz čupra un nemet ārā, tā sāk smirdēt. Ko tas nozīmē? Tev rodas sliktas domas, no domām rodas vārdi, no vārdiem rodas darbības. Tas notiek tavā dzīvē, tu par to nevari būt vienaldzīgs. Tāpat, ja tu ej uz sporta zāli un tur trenējies un trenējies, trīs vai divas reizes nedēļā, tad rezultāts būs redzams. Tas ir regulāra treniņa rezultātā. Lai tu savu domāšanu izmainītu, tāpat tev ir vajadzīgs regulārs treniņš. Tev ir vajadzīga garīgā sporta zāle, ar to ir jāuzsāk diena. Tā dzīvo lielākā daļa cilvēku un tā ir pieraduši dzīvot: rīts, darbs, vakars, nakts, nākamais rīts, tu esi kā vāvere ritenī. Gadi iet un nekas no tā, ko tu ļoti gribētu, nemaz nenotiek. Arī bieži mēs lūdzam pat gadiem par kaut kādām lietām un neredzam nekādus rezultātus, neredzam augļus. Tad tev liekas – priekš kam man par to lūgt, es vienkārši to vairāk nelūgšu, jo nav augļu, nav rezultāta. Ja tu sāksi lūgt, lietojot savu domu, pareizi domājot, pareizi lūdzot, tad rezultātam ir jābūt. Un tu zini, ko tu lūdz, kam tu tici, ko tu apliecini, ko runā un domā, tev ir skaidrība un apzinātība par to, kas notiek tavā galvā un kā tas viss strādā. Cik ļoti rezultāts un atbilde ir atkarīga no tevis, ne tikai no Dieva, ja grib, lai dara. Tā ir absolūta vieglprātība un slinkums, ja tu domā, ka tu šajā procesā neesi cieši iesaistīts. Dievs bez tavas gribas neko nevar darīt. Tu sasaisti Viņa rokas. Kad tu treniņā dari kaut kādus vingrinājumus, sākumā tev varbūt tas galīgi tizli iznāk vai nemaz nevari tos izdarīt, bet tu tos dari, dari un tev tie sanāk arvien labāk un labāk, un tev izveidojas muskuļi un tu kļūsti stiprs un izveicīgs. Tāpat ir ar pareizu domāšanu, tas nav izņēmums, tas ir regulārs darbs, tie ir regulāri centieni. Ja tu gribi panākt rezultātu, tad tu regulāri trenēsies un darīsi to. Ja tev ir vienalga, kas ar tevi notiek, ja tev ir vienalga, ka velns tev uzbrūk ar slimībām, ar neveiksmēm, ar sakāvēm, nu tad turpini domāt, kā ir ierasts. Ja tu gribi, lai tev nāk izmaiņas, tev pašam ir jāpieslēdzas, ne tavs grupiņas vadītājs, ne tavs mācītājs, bet tu atbildi par to, ko tu domā un kas notiek tavā dzīvē.

4. Tavs prāts ir instruments tavās rokās.

Tātad tu pats esi noteicējs. Es jau pirmīt jums teicu, ka, iedomājoties mammu un iedomājoties tēti, jums acu priekšā ir tēls, kas ir tava prāta darbs. Savā prātā tu vari iztēloties, tu savam prātam vari teikt darīt savam ķermenim kaut kādas lietas, bet tie ir instrumenti, un tu vari tiem pavēlēt darboties tā, kā tev vajag, bet tu pats esi gars, tas esi tu, tā ir tava īstā būtība. Prāts kalpo tev, miesa kalpo tev. Tu tiem vari likt iet tajā virzienā, kur tu saproti ar savu galvu, ka tev vajag tur iet. Ja tu zini, ka tev ir jāiet tur, kāpēc tad ej pretējā virzienā? Tev ir jāiesaistās, jāsadarbojas. Tātad tu šajā pašā brīdī, kad esi atnācis ar sliktām domām, ar sakāves vai nolemtības domām, tu šajā pašā brīdī vari savam prātam pavēlēt sākt domāt pozitīvi, un tas tiešām tā ir iespējams. Ja tu izmaini savi attieksmi pret kaut kādām situācijām, padomā, kā Dievs uz to skatās un kā man uz to ir jāskatās. Varbūt man ir jāsāk pateikties, varbūt man ir jāsāk svētīt un lūgt par šo cilvēku, ja tā ir problēma ar cilvēku. Ja tā ir veselība, varbūt man ir jāsāk iztēloties sevi veselu, plaukstošu un tā tālāk. Tā ir tava izvēle, kā tu attiecies, kā tu domā par kaut kādām situācijām savā dzīvē. Tā ir tava izvēle, tā ir tava griba.

Mums ir jācīnās pret nekontrolētu prātu, kad domas mūsu prātā šaudās viena pēc otras. Piemēram, tu brauc mašīnā un kaut kāds trakais brauc, kas tev uzreiz iešaujas galvā – avārija. Tas jau nav tikai vārds “avārija”, tev uzreiz acu priekšā ir avārijas tēls, un tas uzreiz ir jāmet ārā. Tu nevari ļaut tādām sliktām domām nosēsties savā prātā. Piemēram, tev bērns nav attiecīgajā brīdī mājās. Pirmā doma – kas ar viņu ir noticis? Tu uzreiz iztēlojies visas ļaunās lietas, kas ir iespējamas, ko esi lasījis, ko esi dzirdējis ziņās. Dzen prom šādas domas, apliecini, ka mans bērns nāk no skolas mājās un tūlīt viņš būs mājās, tūlīt es viņu barošu vai ko katrs tur dara. Ļaunajai nepareizajai domai, kas kā bulta ir iekritusi tavā prātā, uzreiz jābūt izmestai ārā, un liec tai pretī pareizo domu, jo tās nāk, lai tevi iedzītu kaut kādā stresā, ka tu uz to brīdi neesi normāls. Tev ir jākontrolē, kas nāk tavā galvā, ir jāuztaisa sietiņš. Tu vari pavēlēt savam prātam, un tam pilnībā ir jāpakļaujas tavai kontrolei. Tu vari pieņemt stingru lēmumu būt laimīgākais cilvēks pasaulē. Ir tāda grāmata “Vislaimīgākais cilvēks pasaulē”. Šis cilvēks ir izgājis cauri Aušvicas koncentrācijas nometnei, viņš ir piedzīvojis nenormālas slimības, nenormālas ciešanas un nodzīvoja līdz 104 gadiem. Un viņš par sevi pasludina, ka viņš ir vislaimīgākais cilvēks pasaulē. Tev tur, kur tu esi, savā situācijā ir jāierauga, ka esi laimīgākais cilvēks pasaulē, tev ir dzīvība, tev ir iespēja, tev visu ir iespējams mainīt, tev ir iespējas rīkoties, pieņemt lēmumus, tu neesi iedzīts stūrī. Tu neesi kapā, tu esi dzīvs, tu esi šeit.

Uzņemies atbildību par savu prātu, piepildi savas domas ar uzvaras tēliem, ainām, es nedomāju par Padomju Savienības uzvaras tēliem, bet par uzvaru tavā dzīvē un tieši tavā situācijā. Iztēlojies tādus panākumus, kas ir neizbēgami, tie ir tie, kas tev seko, un priekšā tev ir Dieva svētība – tā ir jādomā par savu dzīvi, nevis to, kur būs atkal velna belziens, pa kuru pusi viņš man iesitīs. Tev vairāk jādomā par Dievu, Viņa spēku un ietekmi tavā dzīvē, tu esi tas, kurš Viņu piesaisti. Tu esi kā magnēts, tu pats piesaisti labās vai sliktās lietas savā dzīvē. Pārtrauc žēloties un sāc sapņot, nekoncentrējies uz problēmām, bet akcentē savu uzmanību uz tām iespējām, ko Dievs tev dod. Un tādu mazu salīdzinājumu izlasīju: “Tiecies pēc neiespējamā, kāp virsū savām bailēm un šaubām!” Tāds piemērs – tātad mēs šīs domas iznēsājam līdzīgi, kā vista perē olas, un tad, kad vista izperē olu, tur galā sanāk cālīši, nu, lūk, tad mūsu labās domas, Dieva domas, ticības domas, pozitīvās domas. Tu esi kā vista, kas perē olas, un tad, kad cālītis ir izšķīlies, šis tēls, priekštats ir iekritīs tavā garā, savienojas ar tavu ticību un tu esi uzvarētājs. Tu zini, ka tev jau tas pieder, tā ir rema, nevis vispārīgi Dieva vārds, kas ir visiem, bet visu tu esi to satvēris, kuru tev nevar atņemt, tu zini, ka būs, tas nav vēl redzams, bet būs. Tu esi kā vistiņa, kas perē šīs olas, lai būtu cālīši. Savukārt, velns grib, lai mēs savā galvā perējam skorpionus, mēs paši par šiem skorpioniem domājam, virpinām, virpinām, un ko pēc tam šie skorpioni dara? Dzeļ un indīgi dzeļ, un tāds ir velna plāns tavā dzīvē, viņš grib caur šiem skorpioniem, kurus mēs paši izauklējam savā galvā, grib mums kost caur apstākļiem, sāpēm, situācijām, kas mūs ievaino, caur dažādām grūtībām, kas mūs spiež uz leju. Velns grib, lai mēs nesam un nesam šo domu, domājam un lūdzam par to, bet tev šo domu vispār vajag izmest ārā un ielikt tās vietā labas domas. Piemēram, kādas domas: “Es esmu uzvarētājs un dziedināts, es esmu vesels, stiprs, svētīts, man nekā netrūkst, manā dzīvē ir uzvara.”

5. No paša rīta sagaidi labas ziņas, un vakarā neienes negatīvus momentus nākošai dienai.

Kad vakarā miedz ciet, tu parasti aizmiedz ar kaut kādām domām. Tad kad tu pamosties no rīta, kas ir pirmais, ko tu dari? Tas ir ļoti svarīgi, jo šis posms ir ļoti svarīgs, tu tikko esi pamodies, par ko tu domā? Nezinu, kā jums, bet jau ir pirmās domas galvā, kad pats nesaproti, kur tu esi aizskrējis ar tām ne labākajām domām. Tev nevajag dzīvot ar tukšu galvu, plikšķināt ar acīm, ko tad tagad es darīšu? Nezinu, ko darīšu, kaut ko tukšu domāt. Jau no pirmās minūtes runā ar Dievu, bet ne tikai ar vārdiem, bet saskati skaidri savā iztēlē to, ko tu gribi redzēt, ko gribi lūgt un sagaidīt. Un, pats galvenais, sagaidi pozitīvu rezultātu, varbūt tu esi vēl procesā, bet tev jau ir jāierauga. Tajā laikā, kad pamosties, tev ir jāierauga, ko vēlies sasniegt. Noskaņo sevi domāt pilnīgi pozitīvi, noskaņo sevi, lai sagaidītu labas ziņas. Tu jau laikus zini, ka Dievs tev palīdzēs, Dievs liks lietām salikties tev par labu. Dieva vārds arī saka, ka ticīgajiem visas lietas nāk par labu, ka Dievs visu sakārto un tev tas nāk par labu. Tu jau laikus zini, ka Dievs palīdzēs un būs uzvara, tas ir jābūt tavā galvā prāta uzstādījumam, nevis Dievs meklē, kā tu atkal kļūdīsies, kā tu tur tāds un šitāds. Nē, Dievs skatās: “Bērniņ, tikai uz priekšu, tev viss izdosies, šeit ir tava uzvara,” tev tā ir jādomā, ka Dievs uz tevi tā skatās ar ticību un pārliecību, protams, tev arī ir jākustas. Dievs tev dos uzvaru. Tu pamosties, un tev nav pašas labākās sajūtas, bet tev ir jāredz, ka tev ir labs garastāvoklis, ka tu ej un izdari visas lietas, un tev viss labi izdodas. Ka tev būs lieliska diena, lielisks vakars un ka viss saliksies tieši tā kā tev vajag, jo tu dzīvo ar tādu domu, ka viss būs tā, kā tev vajag. Tu par to domā, tu to apliecini.

Es skatos uz dažiem cilvēkiem pasaulē, kuriem sekoju Instagramā, ka viņiem tiešām viss notiek, un ko es dzirdu? Viņš dzīvo ar tādu apziņu, ka viņam būs vislabākais, ka viņam viss izdosies, bet tas nenozīmē, ka viņam nav problēmu. Atšķirība ir tāda, ka viņš nezaudē šo uzstādījumu, skatījumu uz lietām, tas viņu tur virs ūdens, nevis apakšā, kur tu jau esi dziļos ūdeņos, nogrimis, nomāktībā, sliktās domas virsū, bet tu pa virsu peldi. Tātad Dievs ir pozitīvs, Viņā nav nekādu baiļu, ļaunu pārdzīvojumu, sliktu priekšnojautu. Kā tev būtu jāredz sava ģimene? Tu no paša rīta ieraugi savu ģimeni drošībā, tavi bērni ir pasargāti, tad, kad tava ģimene dodas uz darbu vai skolu, jebkas, ko viņi dara, tu redzi, ka Dieva eņģeļi viņus pavada, ka viss ir kārtībā, viņi ir pasargāti. Ja ir kāda sarežģīta situācija, tad atnāk risinājums. No rīta tas tev ir jāiztēlojas, jāsajūt, jāsaprot, jāredz. Tavai ticībai ir jābūt aktīvai, un, ja ticība ir aktīva, tad notiek sadarbība ar Dievu. Un tad, kad tava ticība ir aktīva un sadarbojas ar Dievu, tad notiek radīšanas process, un tu ar šādu lūgšanu tiešām pasargāsi savu ģimeni, pasargāsi savus bērnus, lai nenotiek kādi starpgadījumi pa ceļam.

Veselība. Kā tu sevi redzi no rīta? Kamēr veselībai viss ir kārtībā, cilvēks nemaz nedomā par to, viss ir kārtībā, bet ja tev šodien ir problēmas ar veselību, tad tu zini, ka tās atrisināsies ar tavas ticības un garīgās pasaules starpniecību. Tu ticēsi, apliecināsi un redzēsi. Tev katru dienu ir jāredz sava iekšiene šūnu, audu, locītavu, kaulu, asinsvadu, skrimšļu līmenī, tev tas ir jāredz vesels. Ka katru dienu tur viss atjaunojās, viss kļūst jaunās, stiprāks. Finanses – tu piecelies un noskaņo sevi: “Es esmu plaukstošs cilvēks!” pat ja tev makā ir palicis beidzamais piecītis, no tās vietas ir jāsāk domāt pozitīvi, apliecināt pozitīvi, lai vispār varētu kaut ko tālāk risināt. Tātad es esmu plaukstošs cilvēks, man ir jauns līmenis manā darbā, manā biznesā. Dievs rada saskaņā ar mūsu iekšējām domām. Ja tu domā, ka tev nekas neizdosies, priekšnieks algu nepaaugstinās un tu pats savu biznesu neatvērsi, tad tu arī nevarēsi, jo tu novelc tādu kā robežu sev, cik tālu tu spēsi virzīties uz priekšu. Pats šīs robežas tu uzbūvē savā zemapziņā, dziļākajā domāšanā, tāpēc tev iekšienē ir jākļūst plaukstošam. Tā kā mācītājs ir teicis – atņem miljonāram miljonu, un pēc laika atkal būs miljonārs – kāpēc? Jo viņam iekšā ir tāds uzstādījums, es esmu miljonārs, citādāk nevar. Tad, kad tu iedod bomzim, nabagam vai tādām, kurš neprot ar naudu rīkoties, iedod viņam miljonu, tā nauda vienkārši pazudīs, neko tas cilvēks ar šo naudu vērtīgu neizdarīs. Tev jau no paša rīta jāredz, ka tava kalpošana aug, vairojas, ka tava grupiņa vairojas, tavi cilvēki ir atsaucīgi, ka tavi cilvēki grib liecināt citiem cilvēkiem, ja tu spēj saredzēt savu kalpošanu mazu un ierobežotu, tad tāda tā arī būs. Un tu arī nevari pacelties savā kalpošanā augstāk par to vietu, kuru tu redzi, tev ir jāsāk redzēt tālāk jau no iekšienes. Jau no paša rīta Svētais Gars sāk sadarboties ar tevi un sāk radīt. Dievs ir radītājs, un šī radīšana nenotika tikai tad, kad pasaule tika radīta, bet radīšana notiek visu laiku, katru dienu, caur mūsu domām un iztēli. Kad tu dodies gulēt, tu atceries visas dienas negatīvos momentus, bet kāpēc tev tie ir jāatceras? Tāpēc, lai tu tos izmestu ārā, tu atceries negatīvos momentus, nevis aizmiedz ar tiem un pēc tam pamodies, un atkal sevi grauz, bet satver tos un izmet ārā, aizvietojot ar labām domām. Dodoties gulēt, izvēlies kādas konkrētas, pozitīvās domas un piefiksē tās, piemēram, rīt būs lieliska diena, es pavirzīšos soli tuvāk savam mērķim, viss, kam es ķeršos klāt, man izdosies, man būs panākumi, un tu ar tādām domām aizmiedz. Tu tās atkārto, kā tādā plūsmā iemiedz, man viss izdosies. Tad, kad tu mosties un iemiedz, atceries, ka tu neesi viens pats, ar tevi vienmēr ir Dievs, Svētais Gars, nekad un nekur tu neesi pamests, Viņš vienmēr ir ar tevi – vienmēr un visur.

Es Jūs neatstāšu bāreņus, bet nākšu pie jums. (Mateja evaņģēlijs 14:18)

Tu neesi bārenis, neatkarīgi no tā, kā tu jūties, tev tur tas nesanāk vai to nesaproti, bet reāli Dievs ir ar tevi. Ar Dievu tiešām visas lietas ir iespējamas, viss atkarīgs ir no tevis paša, vai tu satver to, vai ļaujies apstākļiem.

6. Uzvara dzīvē, jebkāda uzvara, jebkādā sfērā ir rezultāts pareizi izraudzītām domām, idejām, sapņiem.

Domā Dieva domas, Dieva sapņus. Tu esi uzvarētājs, tas tev pašam ir jāsatver, un nedrīkst laist vaļā. Ja tu palaidīsi vaļā, tad atkal satver no jauna, tev atkal ir jauna diena. Kā Dieva vārds saka – jauna žēlastības dienas, Dieva žēlastība ir jauna, tev neizdevās kaut kas, bet Viņa žēlastība ir jauna tavā dzīvē. Kāpēc lai tev neizdotos? Tu šeit sēdi, tu jau esi Dieva draudzē, tu esi izredzēts un aicināts, kāpēc lai tev pārējās lietas neizdotos? Aprunājies ar sevi, gudrāko cilvēku pasaulē, tu esi sev visbiežākais sarunu biedrs, tu sarunājies ar sevi, pat reizēm caurām dienām un naktīm, parunājies ar sevi kārtīgi ne vienu reizi vien. Dievam ir brīnišķīgs plāns mūsu dzīvēm, nepalaid to garām, neļauj tam izslīdēt no tavām rokām. Āmen!

Indras Kalniņas sprediķi “Domā un lūdz efektīvi!” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija