Šodien ir brīnišķīga diena! Šodien mēs uzlādēsimies. Kad Jēzus tika kārdināts tuksnesī, Viņš teica, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas iziet no Dieva mutes. No dzīvā, paliekošā un nevīstošā Dieva vārda, kuram pašam sevī ir dzīvība. Kad mēs to uzņemam sevī, tas darbojas mūsos. Tad atveram savas sirdis Svētajam Garam, lai Viņš var mūsu sirdīs pilnvērtīgi darboties. Mēs varam to redzēt savā dzīvē un sev apkārt. Dievs ir brīnišķīgs!
Mosties no reliģiska miega!
Mēs domājam dažādi, un varbūt kādam šie vārdi varētu likt piedauzīties, domājot, ka Mārcis Jencītis tagad uzbruks reliģijai kā tādai. Nekā tamlīdzīga! Mēs domāsim tikai paši par sevi un savām darbībām, par savu attieksmi pret Dievu un cilvēkiem. Šeit nebūs nekādu tiešu vai netiešu norāžu uz kaut ko ārpus mums pašiem. Mēs paskatīsimies uz reliģiju un dzīvu ticību nedaudz citādi, nekā ticīgo vidū parasti ir pieņemts. Esmu pārliecināts, ka tas tevi motivēs, cels un radīs platformu, lai Dieva Gars varētu vēl vairāk darīt un darboties tavā dzīvē, lai tu Viņa spēkā varētu iet, darīt Viņa darbus un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Caur šodienas Rakstu vietu atšķetināsim arī citas Rakstu vietas. Būs arī teologu teiktais par to, kāda ir pati tās reliģijas būtība, par kuru Jānis Kristītājs runāja: „Atgriezieties no grēkiem! Un neiedomājieties teikt: mums ir Ābrahāms par tēvu. Atgriezieties no grēkiem un nesiet pienācīgus augļus, jo cirvis kokam pie saknes jau ir pielikts. Ikviens koks, kas nenes labus augļus, tiek nocirsts un iemests ugunī.” Briesmīgi vārdi.
Katrs — gan ticīgs cilvēks, gan kāds, kurš sācis meklēt Dievu, — ir kaut ko dzirdējis par reliģiju kā tādu. Tas ir bezmaz kā lamuvārds, kad ticīgie grib pateikt, ka viņu draudzē ir labāk un citi ir reliģiozāki. Katrs reliģiozitāti izprot citādi. Ticu, ka tas, ko šodien mācīšu, būs tuvāk patiesībai.
Turiet par lielu godu, klusi dzīvojot, darīt savu darbu un strādāt savām rokām, kā mēs jums to esam piekodinājuši, lai jūsu dzīve būtu nevainojama arī pret tiem, kas ir ārpusē, un jums ne pie viena nebūtu jāgriežas savās vajadzībās. (1. Tesaloniķiešiem vēstule 4:11-12)
Pāvils saka, ka draudzei nav jābūt organizācijai, kas vēršas pie valsts pēc pabalsta. Draudzei nav jācer uz desmitās tiesas nodokļiem, kas jau iestrādāti likumā. Pāvils saka citu principu: „Topiet pilnīgāki šajā ziņā. Turiet par lielu godu, ka jūs paši savām rokām strādājat. Lai jūsu dzīve ir nevainojama arī to priekšā, kas ir ārpus draudzes. Lai jums ne pie viena nebūtu jāvēršas savu vajadzību dēļ.” Es esmu no tiem cilvēkiem, kurš uzskata, ka pabalstu sistēma, kāda tā ir šobrīd Eiropā, nav konstruktīva, bet ir destruktīva. Es domāju, ka no tās ir jātiek vaļā. Tas ir nebībeliskas domāšanas auglis. Tas ir regress, nevis progress, ka tev maksā par to, ko tu neesi nopelnījis. Tas izjauc visu pasaules sistēmu — pasaules, kas stāv uz Dieva iekārtotiem principiem. Tas izjauc pašu pamatu. Tas ir disbalanss.
Šobrīd Francijā notiek protesti, kas jau ir pārmetušies uz dažām citām valstīm. No protestiem populāra kļuvusi Emma Kunstliha, kura aizstāv progresīvās un neokomunistiskās idejas, kas iestājas par vienlīdzību un veicina šo pabalstu sistēmu — vairāk ņemt un mazāk dot, saņemt samaksu par to, ka nestrādā. Viņa ir viena no tām, kas atbalsta šos protestus. Kad notiek vardarbība, deg veikali un viss tiek postīts, viņa iziet ielās, kliedz un cenšas apturēt protestētājus. Viņa saka: „Tas nav tas, par ko mēs iestājamies.” Bet pati ideoloģija ir tā, kas rada paaudzi, kura ņem un nedod pretī. Viņi uzskata, ka viņiem pienākas, neizprotot cenu, ko maksā, lai kaut ko nopelnītu. Šāda ideoloģija nav nekas jauns. Arī Salamans saka, ka viss, kas ir bijis, mēdz atkārtoties. Kas reiz bijis, tas atkal būs. Dievišķās pasaules kārtības destabilizācija rada haosu. Un šie procesi par to liecina.
Pāvils saka, ka draudzē, kas ir patiesības balsts un pamats, šajā jautājumā jābūt citai ideoloģijai un nostājai. Lai ne pie viena nebūtu jāvēršas pēc pabalstiem un palīdzības. Pašiem jāstrādā, jālieto savas smadzenes un jāpelna tā, lai pietiktu pašiem un vēl paliktu pāri labiem darbiem. Lai nebūtu jādodas uz banku pēc aizdevuma. Lai nebūtu jāņem ātrais kredīts. Lai nebūtu jādomā, kā savilkt kopā galus. Lai tu nebūtu kā vāvere ritenī, kas tikai risina samilzušās problēmas un nespēj domāt uz priekšu, kā varētu pelnīt ar to, kas patīk un kas ir „tavs”. Lai priecīgi varētu dot kaut ko sabiedrībai derīgu. Lai būtu pietiekoša finanšu pratība, lai tu spētu naudu pārvaldīt un iegūt finansiālu neatkarību. Mēs kā draudze nekad ne no viena nekādas dotācijas neesam saņēmuši.
Es mācos, atduroties pret dievišķiem principiem, pēc kuriem Dievs ir iekārtojis pasauli. Un arī pret šo Rakstu vietu — lai jums ne pie viena nebūtu jāgriežas savās vajadzībās. Ap 2004.-2005. gadu man sirdī bija vēlme mainīt pasauli. Man tā joprojām ir sirdī. Bet esmu ļoti uzmanīgs, kad saku, ka mana lielā vīzija ir aizsniegt un iedvesmot miljonus. Es gribu aizsniegt vienu cilvēku, piecus cilvēkus un arī miljonus. Lielie mērķi tiek sasniegti caur maziem mērķīšiem un maziem ikdienas solīšiem. Kad Limbažos rīkoju pirmo evaņģelizāciju, ticēju, ka atliek man tikai sludināt un Dievs darbosies — draudze augs, pilsēta mainīsies, visi Limbaži pārstās dzert un lamāties. Līdzīgi kā notika Velsas atmodā. Tur tas bija Dieva darbs. Bet, kad lasām par dažādiem pagātnes notikumiem, redzam, ka tie attēloti saīsinātā formātā, uzsverot lielāko — Dieva darbību. Bet ir otra puse, kas mums pašiem jāizdara, ievērojot visu Dieva kārtības kopumu. Es biju salasījies grāmatiņās par atmodu, ka ir jāsludina. Viss bija pareizi. Es nevarēju citādi mācīties, kā tikai sākot darboties. Nevar augt, nesākot darboties un nesākot kļūdīties. Nav cita ceļa. Ja tu gribi augt, ja gribi vairāk, cita ceļa nav. Jo ir tas, ko mācāmies, ko māca mācītājs, ko lasām grāmatās, kādas iegūstam zināšanas. Bet neviens tavā vietā soļus nespers. No tā, ko lasi un klausies, saproti tikai kaut ko virspusēji. Kad sāc pats reāli iet, tikai tad tu spēj izprast, kas būtībā darbojas vai nedarbojas.
Tā es Limbažos uz pirmo evaņģelizāciju saaicināju dažādus cilvēkus — bijušos reketierus un bandītus. Domāju: nu tik liecinās par Dieva brīnumiem un darbiem, un viss būs! Viss jau bija ļoti labi un pareizi. Cilvēki atnāca. Pēc tam turpinājām tūres pa visu Latviju, Igauniju un Ukrainu. Bet bija jādomā par finansējumu, jo tas viss kaut ko maksāja. Mēs bijām maza draudze — varbūt astoņi cilvēki. Kā viena mājas grupiņa. Izsūtījām Limbažu novada uzņēmumiem lūgumu atbalstīt šo evaņģelizācijas pasākumu. Un dabūjām maizīti no „Lielezera”. Paldies Dievam, ka nedeva naudu. Uzņēmējs zina, ko nozīmē naudu nopelnīt, nevis diedelēt. Un kāda aptieka noziedoja 20 latus. Tas arī bija viss. Man pietika ar to vienu reizi, lai saprastu, ka mums pašiem ir jārod līdzekļi sevī. Ka paši strādājam un paši sponsorējam. Ja paši ceļam draudzi, augam un savām rokām strādājam, tad paši finansējam to, ko paši darām. Ja es rīkoju evaņģelizācijas tūres, es pats kaut ko piedāvāju un dodu cilvēkiem — motivēju, iedvesmoju, aizlūdzu, dodu telpas. Un pretī ir iespēja ziedot, kas būtībā ir tā pati samaksa. Abas puses kaut ko dod, lai nosegtu izdevumus un turpinātu darbu, ko Dievs ir uzticējis. Kopš 2004. gada es vairs nekad neesmu tā darījis, un nekad nekas nav trūcis. Mēs nekad nevienam neesam palikuši parādā. Visu, ko esam gribējuši noorganizēt, esam spējuši nosegt. Nekad neesam diedelējuši. Esam kādos pasākumos piedāvājuši ziedot, bet pamatā viss ir nācis no mums pašiem. Tas ir Dievs, kas mūs svētī, dodot iespēju strādāt, gudrību saprast, kā un ko darīt, lai pašiem pietiktu un paliktu pāri labiem darbiem. Mēs varam paši sevi un savu namu uzturēt.
Finanšu jomā ir arī maldīga mācība, kas ved pie finansiālas atkarības. Tā ir šī pabalstu sistēma. Tā ir arī personiskajā dzīvē un draudzē – es gaidu, kad man dos. Bet mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Dodiet, un tad jums taps dots. Win-win jeb „visi uzvar” princips. Es kaut ko dodu un kaut ko saņemu. Es izdaru uz 100 procentiem un ceru saņemt līdzīgi. Ja arī nesaņemu, turpinu darīt uz 100 procentiem — dot Dievam un cilvēkiem labāko un skaistāko. Arī sev. Lai ne pie viena nebūtu jāgriežas savās vajadzībās. Finansiāla neatkarība vai pietiekamība ir svarīga katram kristietim, katram cilvēkam. Lai nebūtu jāvēršas pēc palīdzības un pabalstiem, kā to šobrīd redzam Francijas protestos. Tur viena no prasībām ir lielāki pabalsti. Ielaižam simtiem tūkstošu migrantu un maksājam pabalstus, izlaižam jauniešus un iemācam sēdēt uz pabalstiem, tā ir tā sistēma, ne visur ir vienādi, bet kopumā šis izraisa nekārtības. Vai viņi vispār zina, no kurienes govij ir piens?
Mosties no reliģiska miega – mēs no cita aspekta paskatīsimies. Piemēram, finanšu sfēra, es lūdzu Dievu un uzskatu, ja Bībelē tā ir rakstīts, tad es ticu, un visi pārējie, kas uzskata savādāk, ir reliģiski cilvēki, viņiem ir jāmostas. Bet patiesība ir cita, ir jāmostas tieši šim cilvēkam, kas uzskata tā. Bībelē ir minēts: lūdziet un jums taps dots. Ja es lūgšu, ar to būs pietiekami, lai man tiktu dots.
“Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi? Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj, tomēr Es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām.” (Mateja evaņģēlijs 6:26-29)
Izvelkam laukā no konteksta Jēzus vārdus, izdarām elementāru darbiņu pavirši un gribam, lai būtu viss labāk, lai sistēma mūs nekontrolē, bet tieši šis ir reliģisks miegs. Viss ir otrādi. Cilvēkam, kurš uzskata, ka lūgs Dievu, un uz tā pamata viņam kaut kas pienākas, ir jāmostas.
Es piedzimu no augšienes, bet es biju parādā daudziem cilvēkiem, tās summas nebija lielas, bet priekš manis tās bija lielas. Man prātā bija doma, ka es tagad esmu cits cilvēks, jo Bībelē tā ir rakstīts. Vecais cilvēks aizņēmās, jaunam cilvēkam nav jāatdod, jo tas bija cits cilvēks, kas ņēma. Un tāpat ar narkomāniem, viņi to dara ar pārliecību. Jaunajā Derībā ir minēts, kad Jēzu sita krustā, Viņam deva dzert mirres, etiķi, vīnu, bet ir cilvēki, kas uzskata, ka Jēzum tika dots opiju jeb magoņu novārījums. Katrs skatās caur savu prizmu, cilvēkam ir joprojām problēmas ar narkotikām, bet taču Bībelē ir piemērs, ka arī Jēzus dzer opiju novārījumu. Tas ir normāli, jo Jēzus tā darīja. Ja es palūdzu Dievu, esmu nodevies kalpošanai, esmu draudzē dažādās skolās, mācos – nu man automātiski pienākas viss. Gribu tevi apbēdināt, šis ir reliģisks miegs, Dievs no debesīm tev neko nelies. Lūgt Dievu un uzlikt par pienākumu gādāt, pašam neizdarot. To pa gabalu jūt, piemēram, sūta reklāmu piedāvājumus, cilvēki nāk un piedāvā dažādas lietas draudzē, ko vajadzētu, bet vai šis cilvēks ir pats gatavs samaksāt cenu, izbrīvēt laiku, lai to visu noorganizētu?
Tanīs dienās uzstājās Jānis Kristītājs un sludināja Jūdejas tuksnesī: „Atgriezieties no grēkiem, jo debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Jo šis ir tas, par kuru pravietis Jesaja runājis, sacīdams: Saucēja balss tuksnesī: sataisiet tā Kunga ceļu, darait līdzenas viņa tekas.” (Mateja evaņģēlijs 3:1-3)
Krustā sita tie paši cilvēki, kurus Viņš dziedināja, kuri Viņu aptaustīja. Viņiem bija šāda politiska sistēma, kas nepieņēma dzīvo Dievu, dzīvas attiecības. Iesākumā bija vārds, un tā ir Viņa dievišķā daļiņa, ko mēs uzņemam sevī caur Jēzu Kristu, iepazīstot Viņu, ticot, ka esam jauns radījums, ka garā esam jaunpiedzimuši. Pilnveidojoties katru dienu, izmantojot Viņa likumus kā draudzi, Bībeli, pašizaugsmi, izmantojam visās jomās. Tad, kad Dieva vārds, Dieva šķirsts tika ienests vissvētākajā vietā, notika Svētā Gara eksplozija jeb darbība, ka pat priesteri nevarēja kājās nostāvēt. Dieva godība un slava bija liela, bet tas bija īslaicīgs pasākums. Ne jau tikai, ka tu to uzņem, bet arī rīkojies pēc tā. Nekas nenotiks, jo esi izlasījis Bībeli. Tev pienākas tas, cik ļoti tas ir kļuvis par daļu no tevis. Atgriezties no grēkiem – kad tu kaut ko tādu dzirdi, tu iespējams sāc skaitīt grēkus, kad es ar tiem tikšu galā, kad tas ceļš būs beidzot sagatavots un varēšu baudīt lielās svētības. Šeit ir svarīgs konteksts. Jānis Kristītājs nerunā par konkrētiem grēkiem, te uzrunā farizejus, tā laika cilvēkus, kas gulēja reliģiski pamatotā drošībā. Dieva vārds nesaka atmest konkrētus grēkus, bet pašā būtībā jāmaina attieksme pret Dievu. To teologi tulko kā viltus garīgo drošību, atgriešanās auglis ir visas dzīves pārveide, nevis daži uzlabojumi. Runa ir par Svētā Gara iemājošanu tevī, un caur to jauns dzīves sākums un turpināšanās, mūžīgā dzīve, kas sākas šodien. Es ticu, ka Viņa likumos ir spēks, tiklīdz Viņa likumi, vārds ir manī, es rīkojos atbilstoši un Dieva Gars darbojas.
Bet redzēdams daudz farizeju un saduķēju nākam kristīties, viņš tiem sacīja: “Jūs odžu dzimums, kas jums mācīja bēgt no nākamās dusmības?” (Mateja evaņģēlijs 3:7)
Cilvēki, kas guļ reliģiskā miegā, pamatojas uz viltus drošību, saka, ka viņi tic, nāk uz grupiņām, varbūt pat vada grupiņu, nēsā krustiņu ap kaklu, bet tas nenozīmē, ka viņi nav reliģiskā miegā. Un, kad Viņš redzēja, ka cilvēki nāk kristīties, saprata, kas trūkst reliģijā. Cilvēki kristās divas, trīs reizes, kristies kaut simts reižu un ceri, ka baigās pārmaiņas būs. Tas neglābj, tur nav tā sāls. Tā kā pie burvja aizgāja, rituālu sataisīja, trīs reizes nūjiņu pasita pret zemi, paglaudīja un tāpēc tev būs. Tas nemaina jūs pašus.
[..] “Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus.” (Mateja evaņģēlijs 3:8)
“Es jūs gan kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem, bet tas, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani; tam es neesmu cienīgs kurpes nest, viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni.” (Mateja evaņģēlijs 3:11)
Kristī ar uguni tad, kad tu neuzsver kristības vai citus ārējus instrumentus, neliec uzsvaru uz tām, bet uz attieksmi pret Dievu. Kad mēs ļaujam Viņam sevi mainīt, ceļš tiek nolīdzināts, un Kungs nāk. Dievs ir jābīstas ne jau tāpēc, ka minēts, ka drīz Viņš ieradīsies, ir daudzi citi spēcīgāki iemesli. Kungs nāk tad, kad tu sagatavo ceļu. Es ticu, ka Dievs darbojas manī, uzlabo veselību, Dievs dziedina, izmantojot mediķus, var dziedināt arī brīnumu veidā. Katru rītu vajag 100 pietupienus, 50 atspiešanās, ielīst aukstā ūdenī un vēl pēc pusdienā noskriet krosiņu, un Dievs darbojas, bet es sagatavoju ceļu. Ilgtermiņā, ja mēs paši nedarīsim, viss aizies vecajās sliedēs. Tas ir reliģisks miegs. Viņš grib nākt un pārveidot mūs visā pilnībā. Dzīvs Dievs, kas darbojas caur mūsu pašu ticību, nevis caur tādu, ka tic un lūdz un domā, ka Dievs darīs, bet kas stāv stingri arī ar kājām uz zemes, galvu mākoņos.
Disciplīna ir atslēgas vārdiņš. Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un uguni. Tātad maldīga reliģiska drošība bija tā laika ticīgajiem farizejiem, tiem, kas arī paši panāca Jēzus krustā sišanu. Un tieši viņiem Jānis Kristītājs saka: “Nesiet augļus!” Tas nav tikai viens auglis, tā nav cīņa tikai par atsevišķām lietām, tā nav ārēja bļodas mazgāšana vai kaut kādi ārēji rituāli, bet tās ir iekšējas pārmaiņas. Viņš saka, ka jums ir nepieciešamas iekšējas pārmaiņas: “Es jūs kristīju ar ūdeni, bet pēc manis nāks kāds, kas jūs kristīs ar Svēto Garu un uguni.” Ļaujiet Dievam mainīt sirdi.
Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs. (Mateja evaņģēlijs 5:48)
Esiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs. Es to minu par viltus reliģisku drošību vai labklājību, kura rodas, ja mēs tikai lūdzam Dievu. Tas ir viltus, tie ir maldi, tāpēc atmosties no reliģiska miega. Esiet pilnīgi. Šeit arī būs divas galējības. Vieni teiks, ka ir pilnīgi vienalga, kādi ir Dieva likumi, Dieva baušļi, mēs esam glābti žēlastībā un ar to arī pietiek. Tā ir viena galējība. Otra galējība ir, ka mēs esam pilnīgi, mēs esam svēti. Vienreiz viens man bija ierakstījis komentāros, neatceros par ko bija citāts: “Kas jūs nezinājāt, ka mēs esam svētie?” Nu redzi tu esi svēts garā. Svēts caur Jēzus upuri, bet tu neesi pilnīgs. Bet Dieva vārds saka: “Topiet pilnīgi.” Pats ceļš uz pilnību caur Jēzus asinīm, esot pilnīgam, bet realitātē mēs esam nepilnīgi. Bet esiet pilnīgi, kā debesu Tēvs ir pilnīgs. Pēc kā skan šie vārdi? Pēc virknes praktiski neizpildāmu prasību. Tagad paskaties uz sevi, ko Jēzus no tevis prasa:
Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek. Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais Debesu valstībā; bet, ja kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā. Jo Es jums saku: ja jūsu taisnība nav labāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs nenāksit Debesu valstībā. Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nokaut, un, kas nokauj, tas sodāms tiesā. Bet Es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! – tas sodāms augstā tiesā; bet, kas saka: bezdievis! – tas sodāms elles ugunī. Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu. Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka pretinieks tevi nenodod soģim un soģis tevi nenodod sulainim, un tevi neiemet cietumā. Patiesi Es tev saku: tu no turienes neiziesi, kamēr nenomaksāsi pēdējo artavu. Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt. Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī. Bet, ja tava labā acs tevi apgrēcina, tad izrauj to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā ja visa tava miesa top iemesta ellē. Ir arī sacīts: kas no savas sievas šķiras, tas lai tai dod šķiršanās rakstu. Bet Es jums saku: ikviens, kas no savas sievas šķiras, izņemot netiklības gadījumu, tas viņu spiež laulību pārkāpt; un, ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību. Jūs vēl esat dzirdējuši, ka vecajiem sacīts: tev nebūs nepatiesi zvērēt, bet Tam Kungam turēt, ko tu zvērēdams solījis. Bet Es jums saku: jums pavisam nebūs zvērēt; ne pie debesīm, jo tās ir Dieva goda krēsls, nedz pie zemes, jo tā ir Viņa kāju pamesls, nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir lielā ķēniņa pilsēta. Tev arī nebūs zvērēt pie savas galvas, jo tu nespēj padarīt ne vienu vienīgu matu ne baltu, ne melnu. Bet jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas pāri par to, tas ir no ļauna. Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu. Bet Es jums saku: jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam; bet, kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru. Un, kas ar tevi grib tiesātie un ņemt tavus svārkus, tam atdod arī apmetni. Un, kas tevi spiež iet vienu jūdzi, ar to paej divas. Dod tam, kas tevi lūdz, un neatsakies, ja kas no tevis grib aizņemties. Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem. Jo, ja jūs tos mīlat, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai muitnieki nedara tāpat? Un, kad jūs sveicināt tikai savus brāļus, ko sevišķu jūs darāt? Vai muitnieki nedara tāpat? Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs. (Mateja evaņģēlijs 5:17-48)
Tātad viss tālāk minētais, ja tu to nepildīsi, neesi tik pilnīgs, un ja tu visu to ievēro, tad tu nenāksi Dieva valstībā. Un te ir teikts: jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nokaut, un, kas nokauj, tas ir sodāms tiesā. Tas tā kā mums būtu saprotams, bet Jēzus paaugstina latiņu un saka: “Kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā.” Kurš no jums šeit ir, kas nedusmojas uz savu brāli? Un man nemelojiet. Kurš nekad nedusmojas? Kurš nepasaka kādu skarbu vārdu kādreiz? Vai šeit ir šādi cilvēki? Viss – sodāms elles ugunīs. Un Jēzus saka, ka Viņš neatmet, ka tev nebūs nokaut. Ja tu dusmo uz brāli, tu jau tad esi sodāms elles ugunīs un augstā tiesā sodāms, kas saka uz savu brāli: bezdievis! Ko Jencītis tur dara? Kaut kāds pašizaugsmes klubs? Tas vispār ir viss, nolemts elles ugunīs degt. Vai es kaut kur atļāvos par kaut ko ierēkt, elles ugunīs nolemts – un tā ir otra galējība. Nu ej vispirms izlīgsti ar savu brāli un tad nāc upurēt savu upuri. Nenāc pie Dieva, kamēr tu neesi izlīdzis. Nenākšu uz draudzi, kamēr nebūšu izlīdzis. Tieši, kad tu nāksi uz draudzi, tad tu izlīgsi. Tad, kad tu ļausi Dievam darboties savā dzīvē, tad izlīgsi, nevis otrādi. Nē, nē tur ir rakstīts, lai pa priekšu ej un izlīgsti, un tad nāc upurēt upuri. Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt. Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī. Neviens nekur nav paskatījies, nekur nekādu televīziju un nekādu pliko nav redzējis. Pludmalē sēdi un skaties uz visiem, vai ne? Neviens neskatās, pludmalēs sēž un brauc ceļojumos uz Ēģipti un sazin kur vēl visur brauc, sapelnījuši naudu visi krutie. Sēž tur pludmalē un vispār nevienu neredz, nevienu veci, nu kas nu kuram interesē. Neredz nevienu dzimumu, ne pretējo, ne savu. Mēs neredzam, neatceramies un neko nezinām. Esi apprecējis šķirtu – viss, bēdas, nekādu Dieva svētību nebūs. Un laulības pārkāpējus Dievs sodīs. Tālāk – ja kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru. Cik te ir, kas nedod pretī? Un ja arī kāds nedod pretī, tad, iespējams, tu esi mīkstais. Vai arī tu apzinies, ka šitādi netiksi galā, tev ir jārīkojas citādi. Nevienam nekad nav nekādas atriebīgas domas dzīvē? Un kas tevi spiež iet vienu jūdzi, ar to noej vairākas jūdzes. Ja tev prasa drēbes, atdod visu apmetni un staigā pliks. Un pēc tam, kad Jēzus ir pateicis šos vārdus, Viņš saka – topiet, esiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs! Šeit nav runa par tapšanu ideālam, bet lai tava attieksme pret debesu Tēvu ir pilnīga. Saproti, par ko ir runa? Par kādu augli? Atgriezieties no grēkiem, nevis atsevišķām nepilnībām, vai atsevišķiem grēkiem. Nevis Jēzus standarts, kāds būs šis ideālais cilvēks. Man droši vien būtu grūti ar šādu cilvēku. Kad tu paliec tāds paštaisns, pats vairs neredzi savus kaut kādus trūkumus. Bet topiet pilnīgi, pirmkārt, nozīmē nevis pilnīgs visā savā darbībā, bet attieksmē pret debesu Tēvu topiet pilnīgi. Lai svarīgākās lietas jums dzīvē ir svarīgākās. Svarīgākās ir lūgšana, pareiza lūgšana, veselīga lūgšana. Svarīgākās ir draudze, ticība, visu Dieva principu respektēšana un rūpēšanās par to, lai Dievs nokļūst mūsu dziļākajā būtības slānī, lai mēs esam veiksmīgi. Ir Bībele krievu valodā “Полноценная жизнь” ar komentāriem. Ļoti bieza, laba grāmata. Katram komentētājam ir kaut kas savādāks nekā citiem, bet viņi šo Bībeli ir nosaukuši “Полноценная жизнь”. Ko tas nozīmē? Pilnvērtīga dzīve. Pilnvērtīga dzīve sākas pilnvērtīgās attiecībās ar Dievu, un arī tur viss nav ideāls. Bet tas nozīmē, ka tur tu kļūsti pilnīgs un apzinies pašu svarīgāko.
Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. (2. Korintiešiem vēstule 5:17)
Bet tev taču vajag saprast, atmosties no miega, tu neesi jauns, garā jauns, bet tu pats atjaunojies. Pāvils saka skaidri, ka viņš nedomā, ka viņš ir sasniedzis pestīšanu, viņš dzenas pretī debesu balvai – pestīšanai.
Nevis, ka es to jau būtu saņēmis vai jau būtu pilnīgs, bet es dzenos, lai to satvertu, tāpat kā arī mani satvēris Kristus Jēzus. Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan – aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvai – Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū. (Filipiešiem vēstule 3:12-14)
Tu garā esi glābts, tava dzīve mainās caur ko? Nevis cīnoties pret kaut kādām konkrētām lietām, bet, pirmkārt, cīnīties ieiet pa šaurajiem vārtiem. Attieksme pret debesu Tēvu. Ļaujiet Viņam mainīt jūsu dzīvi. Viņš maina dzīves. Dievs ir brīnišķīgs. Ja mūsu taisnība nav labāka par rakstu mācītāju taisnību, tad mēs nenāksim Dieva valstībā. Jūs pašu spēkiem centīsieties visu mainīt un cīnīties pret visu ko, viens pret otru un beigās pret visu pasauli. Esiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.
[..] jūs esat svēti kļuvuši, jūs esat taisnoti Kunga Jēzus Kristus Vārdā un mūsu Dieva Garā. (1. Korintiešiem vēstule 6:11)
Jaunpiedzimis gars, iekšējas pārmaiņas, kurām ir jāparādās mūsu prāta, mūsu dvēseles maiņā, domāšanas paradumos un vispār ieradumos – mūsu dziļākajā būtībā, pašā cilvēkā. No šīs rakstvietas vajadzētu sākt sprediķi, bet es sāku ar finanšu tēmu, tālāk būs ļoti interesanti. To, ko es tagad mācu, var kardināli mainīt tavu dzīvi. Tu būsi priecīgāks, laimīgāks un pamatoti. Nevis reliģiski pamatoti, kaut kāds pamats, ka es esmu bijis vienkārši dievkalpojumā, nē, tās būs pārmaiņas tevī. Saki sev: manī ir sākušās pārmaiņas, manī turpinās un notiek pārmaiņas.
- psalmā ir slavas dziesma, motivācijas runa jeb dziesma ķēniņam.
Mana sirds izplūst košos vārdos – es dziedāšu dziesmu ķēniņam. Mana mute ir kā veikla rakstītāja rakstāmais. Tu esi skaistākais starp cilvēku bērniem, tavas lūpas ir laipnības un mīlības pilnas, tāpēc Dievs tevi svētīs mūžīgi. Apjoz savu zobenu ap gurniem, tu varoni, rotājies ar spēku un godību! Dodies cīņā uzvaras apziņas pilns, tad laimīgs būs tavs gājiens, sargājot patiesību, lēnību un taisnību! Un tava labā roka rādīs tev šausmu pilnus brīnumus! (Psalms 45:2-5)
Tu esi kaut ko tādu dzirdējis? Ir konfesijas, kas Rakstu vietas izdzied. Un tad piemetina, ka vainīgs, vainīgs un tā. Visiem ir savi rituāli. Tu lasi šo psalmu, un tas ir par ķēniņu. Tu lasi psalmu, nē, tas ir par Dievu. Bet tas ir par tevi!
Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā. (1. Pētera vēstule 2:9)
Jūs esat ķēniņi garā, un tajā pašā laikā ar potenciālu augt. Jūs esat dzimuši ķēniņi. Dzimuši pilnvērtīgai dzīvei. Tu neesi dzimis rāpot vai līst – u esi dzimis lidot. Tā kā Ričards Brensons. Varbūt kāds ir lasījis viņa grāmatas. Nenormāls piedzīvojumu meklētājs. Viņa bērnība arī ir saistīta ar baznīcu. Kā gan savādāk var būt, kaut kur ir uztverts šis dievišķais kodols. Cilvēks ar disleksiju – normāli pat lasīt un rakstīt neprot. Tas netraucē būt miljardierim un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, un nodarboties ar filantropiju, labdarību un biznesu. Dodies cīņā uzvaras apziņas pilns, tad laimīgs būs tavs gājiens.
Šī ir viena no rakstvietām, kura jau kādus 24 gadus ir ielikta manā sirdī. Tā ir manā sarakstā, kuru es esmu atkārtojis dienām un naktīm, un tāpēc tā jau sen ir manī. Man pat bija burtnīcā, kuru es ņēmu līdzi, ejot mežā un lūdzot Dievu. Šī bija viena no rakstvietām: dodies cīņā uzvaras apziņas pilns, tad laimīgs būs tavs gājiens. Kāda bija vairāk mana sākotnējā izpratne par šo rakstvietu? Kāda ir tava izpratne? Tātad mēs tikko sapratām, ka tas nav tikai par ķēniņu, tas ir par mani. Ja tu dosies cīņā, ja tu veiksi savus soļus, ticībā iedvesmots, uzvaras apziņas pilns. Ka tev ir apziņa, ka tu vari uzvarēt, tu neesi mazvērtīgs, tad tu uzvarēsi. Šeit es gribu brīdināt par reliģisku miegu. Reliģiska viltība, no kuras varbūt tev ir jāpamostas. Ar to vien, ka tev ir šāda apziņa, kad tu iznāc ārā no Mārča Jencīša dievkalpojuma un tev ir tāda apziņa, ka tu vari iet uz morgiem piecelt miroņus, jo tev ir tāda sajūta. Tur bija tāda Dieva klātbūtne, tu tā esi iedvesmots, ka esi gatavs radikālām pārmaiņām. Visa pasaule ir tev kabatā, bet ar to vien nepietiek. Bet tā jau ir liela daļa no uzvaras, ja tev ir uzvaras apziņa. Uzvaras apziņa ir svarīga, bet arī idiotiem ir tāda. Un idiots nezina, ka viņš nezina. Idiots ir aizvainojošs vārds, bet medicīniskos terminos tāds pastāvēja. Varbūt kaut kur atpalikušā valstī tas pastāv, bet šobrīd šis vārds ir aizvietots ar intelektuāliem traucējumiem. Cilvēks ar intelektuāliem traucējumiem bieži var nezināt, ka viņam ir kādi traucējumi. Jo, ja viņš to uzzinātu, var sajukt prātā. To, ko es tagad saku, ir nedaudz pārspīlēti, bet koncepts ir līdzīgs. Tāds kā dabisks aizsargmehānisms. Tev viss ir labi, tu esi smaidošs. Tādi cilvēki arī latviešu un citu tautu folklorā, vai pasakās ir kā dievišķie cilvēki. Viņš ir jucis prātā, bet viņš staigā smaidīgs. Prātā jucis smaidīgs cilvēks. Viņam ir labi, bet viņš nezina, ka ir jucis. Tieši tāpat var būt, tikai tāpēc vien, ka man ir šī uzvaras apziņa, tie var būt reliģiski maldi jeb lamatas – man pietiek tikai ar to, ka es ticu. Bet uzvaras apziņa ir liela daļa, bet tā var būt maldīga ticība, apejot Dieva pamatlikumu.
Piemēram: ja ir zema pašapziņa, tas ir pretējs efekts, es tagad nerunāju par to, ka visa pasaule ir kabatā un liekas, ka tu vari visu. Ja ir zema pašapziņa, tad cilvēks neizmanto savu potenciālu, jo viņš baidās, netic un ir pasīvs. Zema pašapziņa ir slikti. Ja ir pārmērīga pašapziņa, tad tu neesi mācāms un nevari mācīties. Tad, kad no sākuma meklē finansējumu nezin kur un no kurienes, beigās saprot, ka pašiem viss jāražo. Arī es braucu ar dziedināšanas dievkalpojumiem pa visu Latviju, Ukrainu, un saproti, ka tam visam lielu paliekošu augļu nav. Tu esi mācāms, tu lasi grāmatas, konsultējies, tu runā ar mācītājiem, ka ar to vien nepietiek, ir jāceļ draudze, ja tu patiešām gribi redzēt cilvēkos pārmaiņas, ja gribi viņu dzīves redzēt uzplaukstam, tad ir jāveido draudze. Jāmotivē, jāmāca, jāvada Bībeles skolas, jāveido inkaunteri, izaugsmes klubs – visam kam ir jābūt, lai cilvēks varētu pilnvērtīgi dzīvot. Nepietiek ar to vien, ka tu pasludināji evaņģēliju, kuru bieži vien cilvēks nesaprot, kaut ko sajuta, atnāca, aizgāja, sēkla tika iesēta, bet reālas pārmaiņas sākas no pārmainītām dzīvēm. Kad ir pārmērīga pašapziņa, tad nevar mācīties, tev jau liekas, ka tev ir taisnība, tev liekas, ka tev ir vienīgā taisnība. Viņš uzskata, ka visu to, kā viņš saprot, ka ir tikai tā un nekā savādāk. Ir cilvēki, kas muļķības runā, bet ir pārliecināti, ka viņiem ir taisnība. Ne vienmēr tā ir slimība, bet ļoti iesīkstējušas kristīgas dogmas – mēs lūgsim un būs. Lūgt ir labi, bet vajag arī darboties, izglītoties, mācīties no kļūdām, būt veselīgā mācībā. Zema pašapziņa nedarbojas, tu neizmanto potenciālu, bet pārmērīga pašapziņa ir pašapmāns un lepnība. Bet pazemība ir ticība kopā ar mācāmību, un tas rada augļus. Esi mācāms, esi reāls. Dod to labāko Dievam. Esi pilnīgs attiecībās ar Viņu, ļauj Viņam darboties, savā profesijā mācies no labākajiem. Varbūt ir laiks mainīt virzienu tam, ar ko tu nodarbojies, ar ko pelni naudu, varbūt ir laiks iziet ārā no tā. Kā teica šī francūziete Emma: tas nav tas, par ko mēs iestājamies. Tev patīk tavas dzīves augļi, tev patīk, cik tu pelni, tad tev ar to visu ir kārtībā. Bet, ja tu nespēj ar to iztikt, nevari ar to domāšanu, ar to rīcības veidu, kā līdz šim, nevari tikt ārā no tā. Tu šeit dabū motivāciju, grūdienu, zināšanas, Dieva vārdu, bet tālāk ir ik dienas jāsper ticības soļi.
Psiholoģijā ir Daninga-Krīgera efekts. Būtība ir šāda, ja mazāk cilvēks zina, jo ir vieglāk viņam šķiet, ka viņš zina visu. Jo cilvēks neizglītotāks, jo vairāk viņš domā, ka visu zina labāk. Tāpēc es nedzēšu ārā šos dumjos komentārus, viņš ieraksta tādu stulbu komentāru un atklāj savu negudrību. Un tāpēc es šos komentārus atstāju, jo tas jau nav par mani, bet tas ir Daninga-Krīgera efekts. Jo cilvēks mazāk saprot būtību un zina, jo viņam pašam šķiet, ka viņš ir visgudrs. Un kristīgajā pasaulē tas ir vienkārši. Jo mazāk zina, jo viņam liekas, ka zina visu, jo vairāk zina, jo viņš vispār neko nezina. Lūk, atšķirība veselam un slimam cilvēkam. Es nedomāju, ka jājiet pie ārsta, bet iespējams, ka vajadzīgs arī psihologs vai cits speciālists. Jo šis padara cilvēku nespējīgu, arī ticīgu cilvēku ietekmē. Tad tu atved tādu cilvēku uz draudzi ar Krīgera efektu, ielaistu jau no pašas bērnības, kurš neko citu nevar kā tikai palūgt, un tu vēl viņam iestāsti – palūgsi un viss būs. Krīgeram viss savādāk galvā: tu palūdz par mani Dievu, un ja nekas nebūs, tu no manis dabūsi. Nekas nebija, tu esi viltnieks, tu mani piekrāpi, es sūdzēšos, iešu pa visām iestādēm – tā ir paštaisnība. Tas, ko tu tagad dzirdi, ir ekskluzīvs un eksplozīvs, informāciju, ko es tev dodu.
Lūdzu, Svētais Gars, dod mums aiziet līdz sirds dziļumiem, ka Tavs vārds rada mūsos pārmaiņas, dod karstu vēlmi dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, palīdzot citiem dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, ievest cilvēkus Tavā klātbūtnē, un lai ne pie viena mums nav jāgriežas savās vajadzībās, ka mums pietiekamība un pārpalikums! Jēzus vārdā, āmen!
Ja tu redzi vīru, kas pats sev šķiet visai gudrs esam, tad vairāk var sagaidīt no neprašas nekā no tāda. (Salamana pamācības 26:12)
Bieži vien cilvēki izlasa vienu grāmatu un saka, ka ir tā! Cilvēks dzīvē izlasa vienu grāmatu, un viņš uz to bāzē, bet būtu labi, ja tu no dažādiem skatu punktiem skaties, dažādu autoru grāmatas lasi, tad vēl kaut ko var spriest. Bībelē ir visa šī gudrība. Vairāk var sagaidīt tiešām no tāda, kam ir problēmiņas, kuram ir kādi traucējumi, nevis no tā paštaisnā. Atgriezieties attiecībās ar Dievu, un beidziet sevi šaustīt: es nevarēju to, es nevarēju šito.
Man patika, es Brensona grāmatiņu izlasīju, viņš ir traks cilvēks. Rakstīts bija, ka jahtu gribēja noīrēt kādā salā Āfrikā, bet metereologi un komanda saka, ka būs vētra, bet viņš saka – es jums dubultā maksāšu – un viņi paņem to lielo naudu. Un vēl citi tūristi, kas tur bija, arī tie pa dubulto maksu, arī tie vēl tiek uz tā kuģīša. Un protams, ka bija šī vētra. Viņš raksta, ka viņi bija vētras centrā, un vienīgais izglābties bija 2 jūdzes peldus. Un trakākais ir, ka viņš izpeld. Arī no gaisa balona ir lecis, jo gaisa balons aizdegās. Vispār tāds traks cilvēks. Sakarā ar to jahtu viņš izpeldēja, bet viņš raksta tā, kad tā jahta neizpeldēja. “Un patiesībā es devu dubultā naudu, es piespiedu šiem cilvēkiem braukt un es esmu vainīgs, ka viņi aizgāja bojā.” Bet viņam tāds princips ir – neko nenožēlot. Jo visas lietas ticīgam nāk par labu. Tas nenozīmē, ka viss bija pareizi, bet tu ar to nemoki pats sevi. Un viņš ar šo notikumu tika ātri gala. Un bija pagājuši gadi, Un viņš atkal ir bijis tajā vietā, ir saticis to cilvēku ar jahtu, viņi tomēr bija tikuši malā, bet viņš jau to nezināja Un tas princips, ka viņš par to nenožēloja un nesatraucās.
Kas bijis, ir pagājis, viss ir jauns. Pilnīgas attiecības ar Debesu Tēvu. Tas nozīmē šo mošanos, nevis paļaušanās uz reliģiskām formām. Bet uz iekšējām pārmaiņām, kur rada Dievs tevī, kur mēs meklējam Viņu. Kad mēs savā profesijā, pašizaugsmē visas tās lietas mācamies, pārdomājam, no kļūdām mācāmies un virzāmies uz priekšu. Šis trešais tipa cilvēks ir pazemīga pašapziņa, tas nozīmē, ka tu dodies cīņā uzvaras pilns, bet tev ir kādi normāli veselības kritēriji, caur kuriem tu vadies, kas ir balstīti tavā pašizaugsmē. Ja tu redzi vīru, kas šķiet pats sev gudrs esam, vairāk var sagaidīt no neprašas, nevis no viņa.
Tu saki: es esmu bagāts, un man ir pārpilnība, un man nevajag nenieka, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails. (Atklāsmes grāmata 3:17)
Laodiķejas draudzei, iespējams, bija finansiāla pārticība, viss bija labi, bet viņi nezināja, ka ir nabagi, akli un kaili. Visiem acīmredzot bija līdzīga slimība, pret to vērsās arī Jānis Kristītājs: “Esiet pilnīgi, kā mūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs, nesiet pienācīgus augļus, nevis par atsevišķām kaut kādām lietām, bet kopumā visu dzīves virzienu maiņa.” Kas sākas ar pārmaiņām manī, pārmaiņas, ko rada Dievs, kur redz Svētais Gars manī. Tu esi ķēnišķīgs priesteris un dodies uzvaras apziņas pilns. Tev tā apziņa nav kā idiotam, bet balstīta veselajā saprātā un ticībā Dievam. Kā mēs lasām Bībeli?
Tad nu es ieteicu ikvienam starp jums tās žēlastības vārdā, kas man dota: netiekties pāri noliktam, bet censties sevi apvaldīt saskaņā ar to ticības mēru, ko Dievs katram piešķīris. (Romiešiem vēstule 12:3)
Lai neviens par sevi nedomā augstāk, nekā pienākas domāt – un tad mums šķiet, ka Bībele saka mums būt tik ļoti pazemīgiem, ka mēs nevaram domāt par sevi kā par tiem, kas dodas cīņā uzvaras apziņas pilni, ka mēs paši neko nevaram darīt, ka mums jālūdz Dievs un jāļauj Dievam visu darīt, ka mēs paši neko nedarām. Tas noved pie tādas viltus pazemības, un tā ir slimība, tas ir dziļš reliģisks miegs, kas visdrīzāk piemita arī Laodiķejas draudzei. Laodiķejas draudzei caur Jāni tika dota šī vīzija, šis vārds, lai viņi mostos. Es ticu, ka Dievam ir reāls plāns tavai dzīvei. Mosties no reliģiska miega! Atgriezies pilnīgās attiecībās ar Debesu Tēvu, stāvi ar kājām uz zemes un galvu mākoņos! Sapņo plašāk!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Mosties no reliģiska miega!” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
