Tev viss izdosies!

Tev viss izdosies! Šos trīs vārdus – „tev viss izdosies” – es nedaudz paskaidrošu, kā tas izskatās, no kura punkta viss izdosies.

Jo arī tad, kad tu esi kļūdījies, arī tad, kad esi pasviests atpakaļ kā cīņas laukā, kad vairākos raundos tu kādā zaudē un kādā – uzvari, un tad ir kopvērtējums. Kā boksā un visos citos sporta veidos, kur sacīkstes notiek vairākos etapos. Tad ir uzvara vai zaudējums, un arī, ja visā cīņā ir zaudējums, pēc tam ir nākamās sacīkstes, ir nākamie treniņi, ir nākamie mērķi, ir tālāka virzība.

Un tāpēc „tev viss izdosies” nenozīmē, ka šodien vai vakar tu visu esi pareizi izdarījis un pieņēmis pareizus lēmumus. Tas nenozīmē, ka vakar tev bija izaugsme un pēc tam bija kritums. Bet tieši no tās vietas, tā punkta, kur tu atrodies, tev viss izdosies.

Lai tu labāk saprastu, piemēram, politika, kas šobrīd ir aktuāla visā mūsu sabiedrībā. Tiks veidota valdība. Kādi ir vēlēšanu rezultāti? Es esmu apmierināts ar tiem tādā ziņā, ka neesmu gaidījis neko vairāk, izprotot latvieti kā tādu, izprotot masu mediju lomu, izprotot to, cik vispār cilvēki uzticas Dievam un cik daudz cilvēki, kas tic Dievam, vispār spēj vērtēt, kas notiek politikā, un tā tālāk.

Piemēram, es nekad neesmu ielicis nevienam svešā profilā negatīvu komentāru. Nekur. Man ir savs viedoklis, bet es publiski neuzbrūku cilvēkiem komentāru vidē. Nekad es to neesmu izdarījis. Es varu normāli, politkorekti nosodīt kādu parādību, bet ne pašu cilvēku. Ja cilvēks ir uzņēmies amatu, viņš tiek nosaukts vārdā. Tā ir politika, no tā nevar izbēgt. Īpaši pirms vēlēšanām mēs varam nošķirt apmaksātos troļļus uzreiz, jo viņi strādā sistemātiski. Viņi kādas desmit bildes var salikt minūtes laikā, tu nepaspēj pat visu izdzēst. Varbūt kāds brīvprātīgais arī. Viņi strādā, viņi ir slepeni noalgoti, viņi tur darbojas. Tad ir partiju cīņas savā starpā, kas rada ļoti negatīvu vidi cilvēkos, šķeļ sabiedrību. Viņi aizsedzas ar lozungiem: „Lai nešķeltu sabiedrību.” Liksim malā kaut kādu jautājumu, lai nešķeltu sabiedrību. Patiesībā viņi tikai ar to vien nodarbojas.

Un tad komentāru vidē arī paši politiķi rada kaut ko tādu. Labi, tā ir vēlēšanu cīņa, tā ir cīņa par varu. Tā dažādu cilvēku grupas kopēji veido kaut kādu kompromisu, lai izveidotu valdību un pārvaldītu valsti. Tā ir demokrātija. Mums ir parlamentārā demokrātija. Man arī to nav tā līdz galam viegli saprast, bet vēl varētu. Bet tad ir tā visa lielā masa. Viņš kaut ko tur dzirdējis ir. Viņam nav svarīgi, vai ir politkorekti, vai nav korekti, kā tur ir patiesībā. Viņam ir svarīgi pateikt savu slimo viedokli. Viņam obligāti vajag ieiet cita profilā un kaut ko uzrakstīt. Un kaut ko slimu vai pat kaut ko rupju. Un tie cilvēki jau laikam ir tā lielākā daļa, kas parāda to pašu sāli, būtību, to vairumu. Tas parāda balsojumu kopumā.

Ja kādreiz kādam vēl ienāk prātā, ka vēlēšanās notiek viltošana, ka tur balsis zog un tamlīdzīgi, tā nav patiesība. Es politikā esmu jau pietiekami ilgi, lai to visu redzētu. Es nepamanu nekādas iespējas. Kādas mazas nianses var būt, bet tas neko neietekmēs, nekādus rezultātus. Es neredzu, ka tur būtu kaut kādi demokrātijas pārkāpumi. Es saskatu normālu balsojumu – tā cilvēki domā. Jo viņi paskatās ātri „Panorāmā”, ko tur parādīja, un viņi tā arī nobalso. Paklausās, kurš labāk kaut ko pateica: „Viss būs labāk,” – viņi pat tam arī atdod savu balsi. Tie, kas dzīvo šajā informācijas telpā. Un tad atkarībā no tā, ko politiķi tur ir izveidojuši, un arī no tā, kāds dzīves līmenis jeb saprašanas līmenis ir pašam cilvēkam, kāds ir viņa sirds stāvoklis, cik viņš ir apmierināts vai neapmierināts ar dzīvi, cik laimīgs vai nelaimīgs, interneta vide ir tā, kur viņš izpaužas. Un tas jau parāda to, par ko cilvēki arī balso, kāda pēc tam ir valdība. Par kādām partijām viņi balso – tas arī parāda viņu inteliģenci, viņu garīgo briedumu un tā tālāk. Tā nav nejaušība.

Es ticu Dieva vadībai. Tu tici Dieva vadībai? Bet ne tādai mistiskai, kā bieži vien cilvēki izdomā. Bet nav tā, ka šeit nav nekādas mistikas, nav nekā pārdabiska. Ir Dieva vadība, un mēs ļoti daudz ko varam izskaidrot. Jo tuvāk tu esi Dievam un labāk izproti Viņa principus, jo detalizētāk tu vari saprast kādas lietas. Bet ne jau visu. Ir Dieva vadība, ir ideāls Dieva plāns tavai dzīvei. Un tev viss izdosies! Bet tas, ka es saku, ka tev viss izdosies, nenozīmē, ka vakar tu obligāti esi pieņēmis pareizu lēmumu.

Piemēram, šaha spēlē, kad izdari gājienu, tu gaidi, kādu gājienu izdarīs pretinieks. Tāpat arī ir politikā. Dažs labs politiskais spēks iekrīt tajā pašā bedrē, ko pats ir racis. Politiskais spēks, kurš sludina augstus tikumības standartus, pats tajā iekrita tieši pirms vēlēšanām. Un noteikti zaudēja arī daļu balsu. Tādas mazas dažādas detaļas. Es skaidroju, ka es runāju par tavu dzīvi, par savu dzīvi, bet es ar politiku vienkārši salīdzinu, jo tas salīdzinājums ir korekts. Tajos balsojumos, kas pirms vēlēšanām notiek Saeimā, ir daudz provokāciju. Partijas uzdod kaut kādu savu jautājumu pretiniekam un skatās, ko tas darīs. Tas ir kā šaha gājiens. Viņam būs jābalso, lūk, šādi, un tad tas var zaudēt kādu savu vēlētāju daļu. Un šādi jautājumi tur parādās. No mūsu puses parādījās divu dzimumu jautājums. Un tas balsojums bija ļoti interesants, kas atklāja patiesību, kas lācītim vēderā. Tas parādīja, cik ir konservatīvas partijas palikušas, nevis pusliberālas vai puskonservatīvas. Cik ir patiešām konservatīvās, kā tās dēvē – tas visu parādīja. Man jau nevajag vārdus un skaidrojumus. Priekš kam izklāstījums, kāpēc tu tā balsoji vai šādi balsoji? Man tavas shēmas neder. Man der tikai – vai tas atbilst Viņa plānam. Un nevis tevis izdomātam, bet Viņa plānam.

Tad katrs no šiem pēdējiem balsojumiem var paņemt pat krietnu daļu no tām balsīm nost, kas ir paredzētas konkrēti tev vai paredzētas tavam politiskajam spēkam. Šie pēdējie balsojumi var nedaudz ietekmēt. Un politikā ļoti bieži ir tā, ka tev pietrūkst pavisam nedaudz – daži krustiņi. Vai kad ir runa par iekšējo konkurenci, pašam spēkam pietrūkst, lai būtu tie desmit deputāti, lai varētu frakcija likuma projektus iesniegt pilnā mērā. Jo, ja nav desmit deputātu, nevar normāli likuma projektu veidot, vajag citu partiju palīdzību. Tur ir daudz tādu nianšu. Tas viss pēc tam veido to, kādi panākumi tev ir politikā.

Un tāpat ir cilvēku dzīvē. Ir Dieva plāns, ideālais plāns. Dievs taču saka: „Mani plāni jau nav jūsu plāni. Un Manas domas ne vienmēr ir jūsu domas.” Dievam ir savas domas, bet tās nav kaut kādas izplūdušas pēc tavām izjūtām. Dievs nedarbojas pēc sajūtas: „Es šodien jūtu tā. Es jūtu, ka man jārīkojas ir šādi. Ka šodien man uz treniņu nav jāiet. Es jūtu, ka šodien man dievkalpojums ir jāizlaiž.” Tas nav Dieva plāns. Dievs nevadās pēc tā, kā šodien jūtas. „Es šodien jūtos noguris, es pagulēšu ilgāk.” Dievs nav cilvēks, kuram ir vajadzīga atpūta tiešā nozīmē. Viņš nav cilvēks, kuram ir visas šīs miesas vajadzības. Jēzus, kad Viņš miesā šeit, virs zemes, staigāja kā cilvēks, bija Dieva pilnība cilvēkā, Dieva Dēls. Bet tas nav šodien. Mēs esam Viņa miesa, mēs tomēr esam cilvēki. Jā, mēs esam pēc Viņa līdzības radīti, bet ir Viņa instrukcija. Ikdienā pat dažādi sīkumi formē mūsu dzīves rezultātus.

Man ir jautājums: „Vai tu esi apmierināts ar saviem dzīves rezultātiem?” Tavi dzīves rezultāti ir tavu balsojumu sekas, kā politikā. Vai šaha spēlē – tavu gājienu sekas. Kādu gājienu tu esi izdarījis saskaņā ar universāliem principiem? Vai tu esi pareizi veicis savus soļus Dieva acīs? Un mūsu vidū nav neviena ideāla vai perfekta cilvēka. Un tāpēc, ja es saku, ka Dievs tevi mīl un Dievam ir ideāls plāns tavai dzīvei, tas nenozīmē, ka rīt tev viss būs brīnišķīgi, ja šodien tu esi izdarījis nepareizu gājienu.

Bet vajag saprast, ka mēs visi esam cilvēki. Kā Bībelē teikts: „Mēs visi daudzējādi klūpam.” Bet taisnais septiņas reizes krīt un septiņas reizes ceļas. Un šeit ir tā atšķirība. Mēs neviens nevaram nekļūdīties. Bet arī tad, kad tu vakar esi kļūdījies, šodien kļūdījies, tas veido tavus rezultātus. Un reizēm tas solītis sānis var būt diezgan smags arī. Var būt smaga vilšanās, un tu vari sākt domāt: kāpēc tā notiek tavā dzīvē? 99,9 % tā bija tava izvēle. Un 100 % es domāju, ka Dievs runāja pirms tam ar tevi. Bet tu nolēmi to Dieva balsi kaut kur nostumt kādā stūrītī. Un izdarīji tā, kā tu pats saproti. Jo tu esi tā kā politiķis. Katrs cilvēks arī savā ziņā tāds ir. Tu izdomāji savu kaut kādu shēmu, kāpēc tā ir labāk. Bet vai tas bija Dieva plāns? Bet tas neatceļ to, ka tev viss izdosies. Sākot no šī punkta. Arī rīt – sākot no šī punkta. Arī aizparīt – sākot no šī punkta.

Dievam ir ideāls plāns tavai dzīvei. Un tāpēc es tev palīdzēšu šodien saprast, es tevi iedvesmošu, uzmundrināšu, lai šis Dieva plāns tavā dzīvē maksimāli realizētos. Es pat nedomāju, ka vispār tas ir ideāls. Mēs tikko dziedājām slavas dziesmu „Svēts”. Viņš ir pilnīgi svēts. Arī mēs esam svēti, bet mēs esam svēti tāpēc, ka Jēzus asinīs esam šķīstīti, mazgāti. Vakarēdienu baudīsim, kaut knapi drīkstam vispār iet pie tāda. Mēs visi daudzējādi klūpam – smagāk, vairāk, kā nu kurš. Kas nu kuram vispār skaitās labi vai slikti. Dievs redz sirdi. Bet, izejot no mūsu izvēlēm, veidojas mūsu dzīves rezultāts — arī tad, ja mēs to nesaprotam vai izdomājam sev attaisnojumus. Dieva vārdā Pāvils saka tesaloniķiešiem:

„[..] jūs, uzklausījuši mūsu sludinātos Dieva vārdus, tos esat uzņēmuši nevis kā cilvēku, bet kā Dieva vārdus, kas tie patiesībā ir; jo pats Dievs darbojas ar Savu spēku jūsos, kas ticat.” (1. Tesaloniķiešiem vēstule 2:13)

Tie ir Pāvila vārdi — kā viņš izprata un ticēja evaņģēlijam un mācībai. Bet tie ir arī Dieva vārdi. Un pašā Dieva vārdā ir spēks. Dievs neļaujas apsmieties. Dievs ir brīnišķīgs. Viņam ir ideāls plāns, neraugoties uz taviem dzīves rezultātiem šajā brīdī. Viņa plāns nav atcelts. Atslēga, lai Dieva plāns un svētība tavā dzīvē bagātīgi parādītos, nav tikai vārdi: „Tev viss izdosies!” Tā ir konsekvence. Konsekvence nozīmē, ka cilvēks disciplinēti ikdienā veic konkrētus solīšus mērķa virzienā — savā garīgajā virzienā. Tas nozīmē, ka visā, ko tu dari savā sfērā – vai nodarbojies ar politiku, biznesu, ģimeni -, tu pieturies pie Viņa principiem. Ne viss ir iepriekš uzrakstīts kā instrukcija, kurā būtu pateikts, kā rīkoties katrā konkrētā situācijā. Mums ir jārīkojas, vadoties no sirdsapziņas, ko Dievs mums ir devis, un vadoties no Viņa vārda, ko mēs uzņemam dienu no dienas. Tur mēs izvelkam pareizās atbildes. Mums veidojas ieradumi. Ja mēs konsekventi darām pareizās lietas, mums veidojas pareizi ieradumi.

Un visu, ko jūs dariet, to dariet no sirds, tā kā Tam Kungam un ne cilvēkiem. (Kolosiešiem vēstule 3:23)

Vēlamo rezultātu nes tas, ka tu esi uzņēmies šos mazos solīšus. Nevis lielais mērķis, kas ir dižs un kura piepildīšanai varbūt vajag visu dzīvi, bet tas, ka ceļā uz šo mērķi tu visas dzīves laikā konsekventi virzies uz priekšu un mazos solīšus izdari uz 100%. Ko tu dari, dari ne kā cilvēkiem, bet kā Tam Kungam. Ne tāpēc, ka kāds tevi grūsta un virza, bet tāpēc, ka tu pats izdari uz 100%. Lai tu spētu izdarīt ar 100% atdevi un konsekventi virzītos, ir nepieciešama atbilstoša vide.

Tad Sīmanis Pēteris, kam bija zobens, izvilka to, cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi. Bet kalpa vārds bija Malhs. Tad Jēzus sacīja Pēterim: “Bāz zobenu makstī! Vai tad Man nedzert to biķeri, ko Mans Tēvs Man ir nolicis?” (Jāņa evaņģēlijs 18:10-11)

Sīmanis Pēteris bija tas, kurš gulēja Ģetzemanes dārzā. Viņš bija tas, kurš, kad Jēzus skaidroja, kas notiks — ka Viņam būs jātop apsmietam, krustā sistam un jāceļas augšā —, teica: „Pasargi Dievs, ka tas ar Tevi nenotiek!” Sīmanis Pēteris to neizprata. Jēzus viņam teica: „Tur, kur Es tagad eju, tu nevari sekot.” Pēteris atbildēja, ka sekos Jēzum cietumā un nāvē. Kā tu domā — vai Pētera apņemšanās bija patiesa? Jā, tā bija patiesa. Sīmanis Pēteris bija komandā. Viņam Kristus bija skolotājs. Viņam bija draudze — citi mācekļi, vēlāk apustuļi. Bet kas notika reālā situācijā? Kad Jēzu nāca arestēt, Pēteris izvilka zobenu un nocirta augstā priestera kalpam labo ausi.

Pētera apņemšanās iet kopā ar Jēzu cietumā un nāvē bija saistīta ar to, ka viņš spēja to darīt, kamēr bija komandā un kopā ar savu skolotāju. Kad Jēzus lika bāzt zobenu makstī un teica: „Vai tad Man nedzert to biķeri, ko Mans Tēvs Man ir nolicis?” Mācekļi bēga, Jēzus tika arestēts. Palika Jānis un Pēteris. Pēteris iekļuva augstā priestera pilī, kur viņam jau netālu no ieejas jautāja, vai viņš nav no mācekļiem. Pēteris to noliedza. Un piepildījās Jēzus vārdi: „Vēl gailis nebūs dziedājis, kad tu trīs reizes būsi Mani aizliedzis.” Pēteris bija pārliecināts, ka viņš Jēzu neaizliegs. Kad viņš bija komandā, viņš varēja nocirst ausi augstā priestera kalpam.

Kad esi komandā, vari būt pirmais, vari būt agresīvākais, vari būt stiprākais, vari būt tas, kuram viss izdodas. Te Pēteris bija viens pret negatīvo vidi. Kad Jēzus uz viņu paskatījās, Pēteris raudāja, jo nespēja izdarīt pareizo lēmumu. Piepildījās Jēzus vārdi. Pēteris konsekventi varēja virzīties Dieva gribā tad, kad viņš bija savā komandā un kopā ar savu skolotāju. Tas ir vides princips.

Internetā atradu stāstu par diezgan šokējošu eksperimentu. Tas attiecas uz cilvēkiem, kuri domā, ka paši var izlemt un paveikt kādas lietas, ignorējot to, ka nepieciešama attiecīga vide un komanda. Šo eksperimentu veica ungāru pedagogs un psihologs Lāslo Polgārs (László Polgár). Viņš vēlējās pierādīt, ka cilvēks par ģēniju nepiedzimst. Viņš vienojās ar kādu sievieti par precībām. Viņiem piedzima trīs meitas, kurām tika radīta vide, kur viss bija veidots ap šahu. Jautājums ir – par ko mēs piedzimstam? Kāds ir mūsu talants? Mēs meklējam savu īsto vietu un aicinājumu. Viss ir vienkāršāk. Pirmā meita Sūzena kļuva par pasaules čempioni šahā. Otrā meita Sofija kļuva par starptautiska līmeņa šahisti. Trešā meita Judīte kļuva par visu laiku spēcīgāko sievieti šahisti un vienīgo sievieti TOP 10 spēcīgāko šahistu reitingā.

Šis eksperiments pierāda, ka ģēniji nepiedzimst. Cilvēku formē vide, kurā viņš atrodas. Garīgai izaugsmei ir draudze. Vides, kuru tu izvēlies, ietekme ir daudz lielāka, nekā mēs to apzināmies. Kad profilā ierakstīju, ka nekandidēšu Saeimas vēlēšanās, kāds ierakstīja komentāru: „Malacis. Laicīgi nosvīdi.” Ieva Brante teica, ka vairs nekandidēs vēlēšanās, jo šī vide esot kā dubļi, toksiska. Tur nevarot mūžīgi atrasties un palikt normāls. Tā patiešām ir vide, kurā ar laiku izzūd sarkanās līnijas. Tu sāc redzēt politiku, nevis Dieva gribu. Ja gribi iet tādā vidē un tur kalpot, tev vajadzīga stipra garīgā vide ārpus šīs vides. Garīgai izaugsmei ir draudze. Stipra izaugsmes vide, kur ir tava bāze, kur vari uzturēties, kur ir tavi draugi. Politikā tev nav draugu. Tur ir kolēģi. Šāda vide mūs ietekmē. Un, ja nav spēcīgas garīgās vides, spēcīgas izaugsmes vides, diemžēl tevi formē. To pierāda zinātne, un to māca Bībele. Šodien baudīsim vakarēdienu, un kas ir teikts par vakarēdienu Bībelē?

Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. Visus pārņēma bailes, un apustuļi darīja daudz brīnumu un zīmju. Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs; viņi pārdeva savus īpašumus un rocību un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja. Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi. (Apustuļu darbi 2:42-46)

Kopība jeb kopiena – Viņš ir galva, mēs Viņa miesa. Draudze ir pilnība, kas ir Viņa miesa, un kas visur visu piepilda, un viss ir zem mūsu kājām – tā mūs formē. Es paskaidroju ar vienkāršiem vārdiem. Šeit, draudzē, mums notika retrīts jeb restarts priekš cilvēkiem, kas grib augt, tas nav pirmais solis ticībā, bet jebkuram cilvēkam, kurš vēlas attīstīties kā personība un sasniegt savus mērķus, un pilnvērtīgi dzīvot. Mēs bijām uzaicinājuši stikla un uguns staigātāju, dēļu sitējus, viņi daudz ko praktizē. Bija ļoti labs pasākums, labas atsauksmes no cilvēkiem. Kāds emocionāli jutās, ka lido pāris metrus virs zemes. Notika pārmaiņas cilvēkos. Bija kāds, kas nevarēja naktīs gulēt, un tagad pēc retrīta guļ. Bet staigāšana pa stikliem bija kā apustuļu mācībā, lai tas princips, ko es pasniedzu, lai tiktu nostiprināti ar kaut kādu emociju, ar sevis pārvarēšanu. Šis vīrietis saka: „Tagad uzreiz novelkam apavus.” Protams, kad apavus ir novilkuši, ko tad vairs tālāk, vai ne? Viņš pats visu paskaidroja un nogāja pa stikliem. Priekš manis patiešām tas nebija nekas tāds, un man nebija nekāda baigā emocija, bet salīdzinot ar politisko darbību, tas ir daudz ekstrēmāk nekā viss šis. Nākamajā reizē būs jāpamēģina staigāt pa karstām oglēm. Doma par oglēm ir daudz nepatīkamāka nekā pa stikliem. Bet pats princips, ka daudzi arī nenovilka apavus. Kāds domāja, nu, labi novilkšu, bet tad sāka iet pirmie drosmīgie, kas gribēja to izdarīt, tie nogāja. Un beigās tiem, kuriem kājas bija apavi, tagad jau vairs nav kājās, paši jau staigā, bija tādi, kas gribēja iet otrreiz. Kas tas ir? Tu esi kopā ar cilvēkiem, kas staigā pa stikliem. Par ko tu kļūsti? Par staigātāju pa stikliem. Ja tu esi ar garīgi nobriedušiem cilvēkiem, par ko tu kļūsti? Par garīgi nobriedušu cilvēku. Skaidrs, ka var pacensties būt tādā vidē un vienkārši sēdēt. Bet ir labāk sēdēt tādā vidē nekā bezdievju pulkā. Tik un tā tevī notiek pārmaiņas, un kaut kāda garīga stabilitāte tiek uzturēta, ko tu pats nevari. Pēteris viens vispār to nevarēja. Tu pazīsti Jēzu? Nē, nepazīstu, Jēzus paskatās uz Pēteri, un viņš sāka raudāt. “Es esmu vājš, Jēzu tev bija taisnība, ka es Tevi nodošu un gailis vēl nebūs dziedājis. Es ar tevi kopā iešu cietumā tik ilgi, kamēr esmu te.” Es taču esmu līderis, man jāparāda piemērs.

Un Tas Kungs pagriezās un uzlūkoja Pēteri. Tad Pēteris atcerējās Tā Kunga vārdu, ko Tas viņam bija sacījis: “Pirms gailis šodien dziedās, tu Mani trīsreiz aizliegsi.” Un, ārā izgājis, Pēteris sāka gauži raudāt. (Lūkas evaņģēlijs 22:61-62)

“Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” (Mateja evaņģēlijs 18:20)

Brīnumi noteikti, tev viss izdosies. Un šis ir svarīgs princips, lai izdotos. Šis ir būtiskākais, svarīgākais princips, lai izdotos.

Ja tu redzi vīru savā darbā tikušu, tad zini, ka tāds stāvēs ķēniņa priekšā [..]. (Salamana pamācības 22:29)

Šis ir konsekvents jeb uz 100% izdarītas mazās lietas. Piemēram, atvērt Bībeli, vismaz kaut kādu disciplīna vai atskaites punkts. Ka tu atver Bībeli, un, ja tu izdari to uz 100%, tad pavisam labi. Kaut kādas lietas, uz kurieni tu virzies savā profesijā un tā tālāk, uz simts izdarīt šos mazos solīšus. Jo tu esi skaists, tad dari visu skaisti, jo tu visu dari tā, kāds pats esi. Un Dievam ir ideāls plāns tavai dzīvei, un tev viss izdosies. Es tāds esmu. Tu vari mainīties. “Man viss izdosies!” Jo to, ko tu citiem novēli, to tu pats saņemsi.

Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem [..]. (Kolosiešiem vēstule 3:23)

Kad tu staigā Dieva priekšā, tu salīdzini savu dzīvi ar Dievu. Un ir Dieva svētība un Dieva vadība tavā dzīvē, Dieva spēks, jo pats Dieva spēks darbojas jūsos, kas ticat, jo Viņa vārdā pašā sevī ir spēks.

Atgriezīsimies pie vēlēšanām, jo tā ir šobrīd aktuāla tēma, kas mums visiem būs labi saprotama. Būs divi piemēri: pirmais – mūsu partijā, un tieši no dibinātajiem, esmu vienīgais, kuram ir skaidra kristīgā ētika un skaidri definēts par kristīgām vērtībām, kur nevajadzētu būt jautājumiem. Ja tu neskaties tikai „Panorāmu”, protams. Un es esmu tur, vismaz vēl vienu mēnesi. Un ir kristīgās vērtības. Pēdējā frakcijas sēde pirms vēlēšanām ir ļoti svarīga. Kas notika? Frakcijas vadītājs palūdza kaut ko pateikt, un mēs visi lūdzām Dievu. Kas tas ir? Vai progresīvie lūdza Dievu? Vienaldzīgi. Es domāju, ka pat formāli būtu grūti lūgt Dievu. Mēs Kristu lūdzām un tēvreizi skaitījām. Tā ir Dieva klātbūtne politikā, kas nosedz tūkstošiem cilvēku un bērnu likteņu. Tas tur notiek. Tas ir rezultāts kaut kam, tas ir kaut kas jau taustāms un redzams. Arī partija ieguva divreiz vairāk mandātu nekā iepriekšējā reizē. Tas ir sasniegums. Tas, kā tur tiks valdība veidota, tas ir cits stāsts, bet jebkurā gadījumā tas ir sasniegums. Mēs nevaram visu. Tajā reizē, kad mēs lūdzām Dievu, es pateicu tādus vārdus, kas man no sirds nāca. Es teicu tā: “Kurš gan kungs teiks savam kalpam, ka viņš nāk no darba, sēdies, ēdīsim pie galda. Vai viņš neteiks: “Pa priekšu apsien priekšautu, saklāj galdu un kalpo Man. kungs būs paēdis, un tad pats sēdies pie galda, un tad saki: “Es esmu necienīgs kalps, esmu darījis tikai to, kas ir bijis mans pienākums.”” Es biju pārliecināts par to, ka būs tikai tā, un tā arī notika. Tas, kā mēs paši esam strādājuši, un tas, kā mēs esam trāpījuši Viņa principos. Brīnumi notiek, bet vai tu esi gatavs to brīnumu izmantot? Vai esi gatavs atkal nenolaist visu atpakaļ uz to pašu pirmo līmeni, kur tu biji. Un ir Dieva vadība un svētība.

Turpinot par to pašu stāstu. Viss, kas notika politikā, ir Dieva griba, bet ne ideālā Dieva griba, bet Dieva griba. Un tas viss ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Šo četru gadu laikā, un arī pirmsvēlēšanu dienās izdarītie lēmumi, izteiktie vārdi kopā summējās un ir rezultāts. Es vakar biju Latvijas Televīzijā. Un tur ir tā – pirms tu ej uz to studiju, visi filmētāji ir noslēpušies maliņā, ka tu viņus nemaz neredzi. Mēs tur bijām pieci deputāti, un viss bija ļoti labi. Un viņi mūs grimēja. Viņi profesionāli grimē, tas ir viņu darbs. Visiem saliek mikrofonus un iedod ūdens glāzi. Bet ne visi tā dara, ne visās studijās vai televīzijās to dara. Bet uz ko tas norāda, ka mūs nogrimēja? Tas nozīmē, ka to raidījumu, ko viņi rada, un tas ietekmē diemžēl masas, viņi detaļās izdara lietas detalizēti. Nogrimēt, lai tu labāk izskaties. Tā ir profesionāla studija, kā ir citās kino studijās, nezinu, bet tādas mazas nianses, lai izveidotu materiālu, kuru pēc tam skatās cilvēki. Mani uzaicināja uz Latvijas Televīziju pēc četriem gadiem pirmo reizi. Un kad? Tad, kad es vairs nekandidēju. Tad tu saproti, kas ir “Panorāmas” LTV saturs – LGBT propaganda caur filmām un tā tālāk. Kādas izvēles izdara cilvēki un kādas izvēles izdara paši politiķi, lai izdabātu šiem cilvēkiem. Tāpēc tas, kas tagad notiek, ir no Dieva – tie ir apstākļi, kurus cilvēki paši izvēlas.

Kur ir kristieši šodien? Trešajā lasījumā. Kas ir trešais lasījums? Pirmajā lasījumā konceptuāli tiek pieņemts pats likums, kas nosaka, kā būs jāuzvedas konkrēti konkrētā laikā. Otrais un trešais – tas ir tikai par detaļām: nošaut vai pakārt. Andris Bērziņš, deputāts, kurš vairs tagad nebūs, jo ZZS diemžēl samaksāja par savu Stambulas konvencijas nodevību – ratificēja Stambulas konvenciju. Viņu vairs nav. Novēlu to pašu taciņu visiem, kas ķērās klāt šai Stambulas konvencijai un grib to ieviest, lai maziem bērniem bērnudārzā skalo smadzenes. Es jau varu novēlēt, bet cilvēki jau balso par viņiem. Apvienotais Saraksts būs Vienotība Nr. 2. Smuku rokādi izdarīja Vienotība, bet brīnumi notiek. Es tiem īpaši neticu un nepaļaujos, ka kaut kas varētu palaimēties.

Es nezinu, kā tur viss būs, jo mums tas nav būtiski. Mums būtiski ir tas, ka mēs esam izdarījuši to, kas ir bijis mūsu pienākums. Galdu mēs esam uzklājuši, mēs sēžam pie galda, un mums viss izdosies. Tev viss izdosies! Televīzijā mazas detaļas tika izdarītas uz 100%. Tās veido noskaņojumu masās un balsojumu. Tu saproti, kādas niansītes. Tie cilvēki, kas konsekventi iet uz saviem mērķiem, konsekventi dara savu darbu. Varu teikt, ka uz 100 % viņi to izdara. Visu, ko darāt, dariet no sirds.

Lai konsekventi virzītos, ir nepieciešama attiecīga vide. Atceries vienmēr – trīs šahistes, trīs čempiones izauga par čempionēm ne tāpēc, ka viņas piedzima ar iedzimtu talantu būt šahistēm, bet vienkārši tāpēc, ka vecāki radīja tādu vidi. Piedzima, un uzreiz – šaha dēlītis un grāmatas par šahu utt. Viņas izauga tādā vidē. Mēs nevaram piedzimstot izvēlēties, bet, pieauguši esot, ja vēl ir palicis kāds cerības stariņš, tu pats izvēlies, kur tu sevi ieliec.

Tad nu, mani mīļie brāļi, topiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgāki Tā Kunga darbā vienumēr, zinādami, ka jūsu darbs Tā Kunga lietās nav veltīgs. (1. Korintiešiem vēstule 15:58)

Es zinu, ka mans darbs nav veltīgs. Es esmu konsekvents. Es visu daru uz 100%. Dievam ir ideāls plāns manai dzīvei. Man viss izdosies. Cilvēkiem man blakus viss izdosies. Es mīlu Dievu. Es mīlu cilvēkus. Esmu laimīgs cilvēks. Esmu laimīgākais cilvēks pasaulē, un mans blakus sēdošais ir laimīgākais pasaulē. Mēs visi esam laimīgākie cilvēki pasaulē!

Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja. Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus. Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu. Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem. Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talentus, atnesa vēl piecus un sacīja: kungs, tu man iedevi piecus talentus; redzi, es sapelnīju vēl piecus. Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Arī tas, kas bija dabūjis divus talentus, atnāca un sacīja: kungs, tu man iedevi divus talentus; redzi, es sapelnīju vēl divus. Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis. Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu. Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis, tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem. Tāpēc ņemiet viņa talentu un dodiet to tam, kam ir desmit talentu. Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. (Mateja evaņģēlijs 25:14-29)

Mēs visi esam lasījuši līdzību par talentiem, kur Jēzus salīdzina debesu valstību, cilvēku attieksmi pret to, ar kādu kungu, ķēniņu, kurš aizceļoja, ar biznesa cilvēku, kurš aizceļoja un atstāja savus kalpus. Vienam kalpam atstāja piecus talentus, otram trīs un trešajam vienu talentu. Tev ir kāds talants? Tu joprojām meklē savu aicinājumu? Tu joprojām meklē sevi? Aizceļodams viņš saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu – piecus, trīs un vienu talentu. Tas kalps, kurš bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus talentus. Tas kalps, kurš bija dabūjis divus talentus, arī sapelnīja. Viņš rīkojās ar to, kādas iespējas Dievs viņam bija devis šodien.

Tas nenozīmē, ka tev jāgaida, ka Dievs kaut ko iedos, jo tev viss ir iedots. Tev viss izdosies, sākot no šī punkta. Ja rīt kaut kas neizdosies, tev tik un tā izdosies. Tu nevari atgriezt pagātni, kā Lielais Getsbijs gribēja atgriezt pagātni. Pagātni atgriezt nav iespējams, bet nākotni var mainīt ar šodienas konsekventiem solīšiem Kristū. Vide ir tā, kas tev palīdz to paveikt. Vide ir tā, kas tev palīdz uzturēt attiecības ar Debesu Tēvu, tavu Radītāju, kurš tevi vada un sargā.

Vai Es neesmu tev pavēlējis: esi stiprs un drošs, nebīsties un nebaiļojies! Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi. (Jozuas grāmata 1:9)

Nebīsties un nebaiļojies, novelc kurpes un ej. Arī tad, ja kājas smird, ej. Vienalga, ko kāds domā, ej. Kalpi sapelnīja vēl piecus, vēl divus talentus. Tas kalps, kurš bija dabūjis vienu talentu, teica, ka viņš to bija noracis zemē. Kungs atbildēja, kam ir tas viens talents: atņemiet viņam un dodiet tam, kuram ir pieci talenti, jo, kam ir, tam dos, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas viņam ir. Tāpēc vide un konsekvence uz 100 %, mazie solīši. Liela vīzija – tas viss ir labi, bet daudz svarīgāki ir mazāki mērķi un konsekventi mazi solīši uz tiem. Tu nevis izej no komforta zonas, bet ieej komforta zonā. Esi šahists. Tu esi dabiski tas, kas tu esi. Tu dabiski kļūsti par to, par ko tu gribi būt.

Man mājās ir ļoti daudz grāmatu. Citiem cilvēkiem varbūt ir vēl vairāk, bet jautājums – vai viņi lasa šīs grāmatas? Tās grāmatas, kas man ir grāmatu plauktos, man ir daudz, bet lielāko daļu es esmu izlasījis. Tas ir mans ieradums. Man ir ieradums dot cilvēkiem. Man ir ieradums kalpot cilvēkiem. Man ir ieradums lasīt grāmatas. Ieradums lasīt un studēt Bībeli. Ieradums rīkot dažādus pasākumus. Ieradums uzlabot šo pasauli, darīt to labāku. Ieradums darīt Dieva gribu, Dieva prātu, iekļauties Viņa plānā, redzēt, kā Viņš darbojas. Ieradums un konsekvence. Tās grāmatas mani ir formējušas, cilvēki, kas tās grāmatas ir sarakstījuši. Es esmu izvēlējies tās grāmatas, kas man ir nepieciešamas, lai es būtu labs kristīgais līderis. Es izvēlējos grāmatas, kas man palīdz būt labam, konsekventam, kas konsekventi rīkojas, kas sasniedz rezultātus, kas ir spējīgs iedvesmot citus, kas ir spējīgs dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, lai kļūtu tāds.

Es pats esmu izvēlējies šādu vidi. Man nebija iespējas nokļūt klubos, kā, piemēram, Izaugsmes klubā, kur nāk miljonāri un visu ko stāsta. Man tā visa nav bijis. Es biju tāds, tikko izsprucis no elles – kam tur es biju svarīgs vai vajadzīgs? Es pa sešām stundām esmu pavadījis laiku ar Dievu – ar gadiem katru dienu pa sešām stundām: divas stundas lūgšanā, divas stundas Bībeles lasīšanā un divas stundas grāmatu lasīšanā. Šis laiks Saeimā – pa šo laiku es neesmu apstājies vadīt draudzi, pa šo laiku esmu radījis Izaugsmes klubu. Es neesmu apstājies, kaut gan pēc idejas, ja es gribu politikā vairāk kaut ko sasniegt, man tur jākoncentrējas. Kāpēc es to darīju? Tāpēc ka es apzinos vides nozīmi, es apzinos šo nozīmi. Ja es atstāšu šo, nemērķēšu šeit, tad tas pār mani ņems virsroku. Es saprotu vides principu. Es saprotu šo komandas principu. Tas ir neizbēgami.

Ja tu esi starp vilkiem, kas tev ir jādara? Gaudo kā vilks. Īstenībā man ļoti patīk politika. Man patīk sākums un man patīk gals, man patīk tās aktīvās fāzes. Tik interesanti redzēt mazas, dažādas detaļas, kas nosaka rezultātu. Tik interesanti redzēt – ja tu skaties caur Dievu, caur Viņa prizmu, notiek Dieva griba, Dieva prāts, un vienalga, kādā punktā tu esi, tev viss izdosies, jo tev ir Dieva vadība. Dieva plāns darbībā.

Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim. (Galatiešiem vēstule 6:9)

Nepagursim labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim. Tev viss izdosies!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Tev viss izdosies!” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija