Dievs ir pilnīgs. Tā ir kvalitātes zīme un pat vairāk. Tas ir labākais. Tas ir centrs. Tas ir viss, kam un pēc kā līdzināties. Viņš ir tas, kas nosprauž robežas, kas ir noteicis visuma likumus. Dievs ir autors. Tas pāris teikumos par to, ka Dievs ir pilnīgs.

Viņā mājo visa Dieva pilnība miesā (Kolosiešiem vēstule 2:9)

Ko tas nozīmē?

Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. [..] Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū [..] (Jāņa evaņģēlijs 1:1; 14)

Pilnība mājo Jēzū Kristū. Dievs sūtīja Savu Dēlu Jēzu Kristu šeit, virs zemes. Dēls, kas bija vienlaicīgi Dievs un vienlaicīgi cilvēks. Tā pārliecinošāk un tradicionālāk – patiess Dievs un patiess cilvēks. Tāpēc Dievs, kas dzīvo nepieejamā gaismā, kur neviens cilvēks nav redzējis, nedz var redzēt – tie ir apustuļu vārdi. Viņš atklājās cilvēkiem, pats iemiesojoties, nākot cilvēka miesā virs zemes. Iesākamā bija vārds jeb dievišķais kods. Tas ir Viņš, caur ko radusies ir pasaule, visums un mēs – cilvēki. Radība. Dievs ir pilnīgs. Un Bībelē teikts, ka Kristū – cilvēkā, kas ir patiess Dievs un patiess cilvēks, šajā cilvēkā mājo visa Dieva pilnība miesā. Vai mēs to varam tā visaptveroši izprast? Nē. Vai mēs varam tam ticēt un kaut nedaudz loģiski sakārtot domas šajā virzienā? Jā, varam.

Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem – cilvēks Kristus Jēzus (1. Timotejam vēstule 2:5)

Šī rakstvieta ir pamatā tam, ko šodien vēlos tev pateikt. Un šis ir viens no etapiem, ka iesākumā bija vārds, un vārds tapa miesa. Ja šo vārdu izpratīsi, saņemsi un pielietosi, tu pacelsies jaunos ticības līmeņos. Dievs varēs vairāk tevi lietot un vairāk tevi svētīt. Ir tikai viens Dievs un tikai viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem. Cilvēks Kristus Jēzus. Šī ir unikāla rakstvieta. To ir ne tikai vienkārši interesanti palasīt, bet kaut ko būtisku Dievs var darīt mūsu dzīvēs, kad izprotam savu šo vārdu. Šeit ir uzsvērts nevis patiess Dievs, bet, ka patiess cilvēks ir šie starpnieks. Skaidrs, ka mēs nevaram nošķirt patiesu Dievu no patiesa cilvēka. Un tomēr šeit ir uzsvērts Dievs, starpnieks starp Dievu un cilvēkiem, cilvēks Kristus Jēzus. Vienlaicīgi patiess Dievs un vienlaicīgi patiess cilvēks.

Jēzus atnākšanas mērķis nav tikai grēku piedošana. Pirmā rakstvietā, ko es minēju teikts: “Jo Viņā mājo visa Dieva pilnība.” Kur? Miesā, Jēzū Kristū, patiesā cilvēkā. Un kāpēc Viņš var būt starpnieks? Tāpēc ka arī tu esi patiess cilvēks. Lūk, savienojuma punkts starp Dievu un cilvēkiem. Cilvēks un cilvēks. Jēzus Kristus, patiess Dievs, ir būtībā Dievs, bet tu žēlastībā pilnību iegūsti un manto. Viņš ir būtībā pati pilnība, bet tu žēlastībā iegūsti to. Šis centrālais punkts ir starp dievišķo Jēzu un starp cilvēcisko Jēzu, tieši cilvēks Kristus Jēzus un arī mēs cilvēki.

Un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību. (Efeziešiem vēstule 3:19)

Pāvils saka, ka viņš vēlas, ka tas ir Dieva prāts, ka mēs iegūstam visu Dieva pilnību. Mēs šodien nojauksim kārtējo reizi to, ja kaut kas ir atlicis, un ir skaidrs, ka ir atlicis, jo mēs gribam apiet to principu, ko Dievs kā centrālo iedibinājis ir.  Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Cilvēciskais Jēzus, kam mēs varam līdzināties. Cilvēks var iegūt dievišķo dabu, dievišķo pilnību, darot elementāras, cilvēcīgas lietas, tādas pašas, kā tas cilvēks Jēzus Kristus darīja šeit, virs zemes. Prioritāri ir nevis brīnumu darīšana, bet dievišķā rakstura izveide, jo gara auglis ir pārāks par gara dāvanām. Abi ir svarīgi, un tomēr dievišķais raksturs, līdzība Viņam ir prioritāri, pārējais ir sekundārs, piemetamā lieta. Un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību. Tātad Kristū Dieva pilnība mājo pēc būtības, bet ticīgā cilvēkā, kurš izprot šo principu, dievišķais Jēzus un arī cilvēcīgais Jēzus. Un tikai cilvēcīgo Jēzu būtībā mēs varam atdarināt, jo viņš neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet nāca virs zemes cilvēka miesā. Viņš pazemojās līdz pat krusta nāvei kā cilvēks.

Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs. (Jāņa evaņģēlijs 14:12)

Kādus darbus? Kam mēs vēl varam līdzināties? Tam, ko Jēzus runāja, kā Jēzus dzīvoja, cilvēcīgais Jēzus Kristus, jo Dievu neviens cilvēks nav redzējis, nedz var redzēt, jo Viņš dzīvo nepieejamā gaismā – tas ir teikts Dieva vārdā. Taču caur Jēzu Kristu, kurš ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem, Viņš ir atklājies un ir kļuvis mums tuvs un pieņemts. Tā ir Dieva mīlestība. Dēlu devis, Viņš darīja Sevi pazīstamu mums saprotamā veidā, cilvēka miesā.

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību (Jāņa evaņģēlijs 3:16)

Es personīgi domāju, ka dažādi cilvēki dažādi uztver to, kas ir Dieva mīlestība. Šī jau ir Dieva mīlestība. Jo Dievs savu mīlestību pret mums pierāda ar to, ka Viņš par mums miris, kamēr mēs vēl bijām grēcinieki. Kur miris? Nē, Dievs jau nav miris, bet Kristus miesā mira pie krusta un augšāmcēlās. Viņam ir vara dzīvību ņemt un dot. Viņam ir dzīvība pašam Sevī, taču Viņš mira kā cilvēks pie krusta un augšāmcēlās. Kāpēc Viņam to vajadzēja darīt? Kāpēc tik briesmīgi? Zini, ka šodien arvien vairāk to lieto. Arī tu, kad ieej sociālajos tīklos, tev nepārtraukti ziņo: “Bumba, šausmas tur, vai kaut kas neiespējams kaut kur ir tur.” Un ja tu gribi vairāk zināt, tad jāatver saite iekšā kaut kur. Un tur parasti ziņa kaut kāda ir. Pievērš tavu uzmanību. Personīgi es domāju, šī krusta nāve un augšāmcelšanās, tas arī ir tāds virsraksts, ar ko piesaista. “Klikšķu virsraksts,” kā to dēvē. Tieši tāpat kā es savai grāmatai apzināti ieliku tādu nosaukumu, lai cilvēki varētu to iegādāties un iepazīties ar dievišķiem principiem. Bet šis nosaukums ir tāds “klikšķa nosaukums”. Ne tie paši principi, bet tas apakšvirsraksts. Un šis ir tāds, ar ko tiek piesaistīta uzmanība. Pats Dievs, kurš atnāca cilvēka miesā, kuram tas nebija jādara, Viņš izcieta pazemojumu un krusta nāvi. Vispār pats fakts, ka Viņš nāca cilvēka miesā. Kam Viņam tas vajadzīgs? Tas jau ir šis mīlestības pierādījums. Un tas jau ir tas, kas mums liek domāt par to, kas tad tur tāds īpašs ir, ka cilvēks nomira par to. Bībelē teikts, ka neviens jau tik lēti nemirs par otru. Kaut kas tajā visā ir. Un kas tas ir? Dievs atklāj mums Sevi normālā, cilvēcīgā veidā. Pāvils saka: “Un lai neviens jums prātu un nesajauc, un nenovērš no vienkāršības Kristū.” Lai izprastu Kristus mīlestību. Tātad Jēzus atnākšanas mērķis nav tikai grēku piedošana. Bet arī atklāt cilvēkiem vienkāršā veidā, ka Dieva pilnība var mājot viņos. Šeit teoloģiskus strīdus noteikti var sākt. Bet pašu būtību tas nemaina. Bībelē skaidri teikts, ka ir tikai viens Dievs un viens starpnieks. Pat cilvēkiem, kas nepazīst Kristu, Bībelē rakstīts, ka Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un pēc Savas līdzības.

Jūdi Viņam atbildēja: “Nevis laba darba dēļ mēs Tevi gribam nomētāt, bet Dieva zaimošanas dēļ, tāpēc ka Tu, cilvēks būdams, dari Sevi par Dievu.” Jēzus viņiem atbildēja: “Vai nav rakstīts jūsu bauslībā: Es esmu sacījis, jūs esat dievi.” (Jāņa evaņģēlijs 10:33-34)

Problēma ir tāda, ka cilvēks, apzinoties šo savu radīto stāvokli, ka viņš ir pēc Dieva tēla un līdzības, nelieto to tādā virzienā un veidā, kā to Dievs ir paredzējis, dodot instrukciju tam līdzi. Ādams un Ieva pazaudēja dievišķo godību, pilnību. Bet viņi nepazaudēja to, kādi viņi pēc būtības ir radīti. Cilvēks nav Dievs. Un Jēzus Kristus ir pēc būtības miesā pilnība, bet cilvēks žēlastībā caur cilvēku Kristu Jēzu. Jo Jēzus atklāja, jeb Tēvs atklāja cauri Jēzu Kristu miesā nākušu, ka tie, kas tic Viņa Dēlam, iegūst tādu pašu pilnību kā Kristus. Bet cilvēks nav Dievs, viņš ir radība, un tomēr iegūst dievišķo pilnību. Citiem vārdiem sakot, tu esi dievišķs. Tikai nevajag kļūt kā Romas imperatoriem, kas cēla sev tempļus. Nevajag kļūt kā Saulam, kuras uzcēla sev pieminekli.

Bet no kurienes šī vēlme cilvēkiem būtu kā Dievs? Vai nebija Ādama un Ievas problēma, ka viņi gribēja būt kā Dievs un paši noteikt, kas ir labi un kas ir slikti? Kāda ir labākā instrukcija, lai šī dievišķā pilnība mūsos varētu ne tikai saglabāties, bet izpausties, ka mēs varam baudīt vienību ar Dievu, Viņa svētību, baudīt no Viņa, un baudīt, cik Tas Kungs ir labs? Tātad Dieva pilnība var mājot cilvēkos. Un, lūk, viens no Kristus atnākšanas un mīlestības mērķiem. Tātad ne tikai grēku piedošana, ne tikai jauna sirds. Mēs daudz ko varam uzskaitīt. Ne tikai mūžīgā dzīvība, bet arī, lai izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, ar ko piepildīti, mēs iegūtu visu Dievu pilnību.

Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis. (Jāņa evaņģēlijs 17:21)

Tā ir Jēzus lūgšana. Viņš lūdz par Saviem mācekļiem. Viņš lūdz arī par tiem, kas ticēs vēl caur mācekļiem. Viņš lūdz arī par mums. Būtībā pēc definīcijas mēs esam viens ar Tēvu. Caur ko? Caur vienu starpnieku. Kādu? Jēzus Kristu. Vienlaicīgi patiess Dievs un patiess cilvēks. Kādā veidā? Caur patiesu cilvēku. Caur izprotamiem vārdiem, kurus Jēzus reāli kā cilvēks runāja. Visa Vecā Derība ir cilvēku sarakstīta. Tā ir Dieva atklāsme cilvēkiem caur praviešiem. Konkrētam laika periodam, konkrētai kultūrai un dažādu politisku apstākļu un arī dažādu ģeogrāfisku apstākļu kontekstā, kā Dievs ir atklājies cilvēkiem. Bībelē ir 66 grāmatas, kā Dievs ir atklājis Sevi cilvēkiem. Un Jēzū Kristū tā ir gala atklāsme cilvēkiem. Tā ir pēdējā un galīgā atklāsme cilvēkiem, jo ir  tikai viens Dievs un tikai viens starpnieks starp cilvēkiem un Dievu – cilvēks Kristus Jēzus.

Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis. (Jāņa evaņģēlijs 17:21)

Pāvils raksta:

Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo? (1. Korintiešiem vēstule 3:16)

Pēteris, savukārt, saka:

Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu [..]. (Pētera 1. vēstule 2:5)

Bet no Dieva žēlastības es esmu, kas es esmu, un Viņa man dāvātā žēlastība nav bijusi veltīga, es esmu vairāk par viņiem visiem  strādājis, tomēr ne es, bet Dieva žēlastība, kas ir ar mani. (1. Korintiešiem vēstule 15:10)

Kurš apustulis visvairāk redzams Jaunajā Derībā? Kurš apustulis visvairāk ir strādājis? Pāvils. Tas ir likumsakarīgi, jo lielākā daļa no Jaunās Derības vēstulēm ir tieši Pāvila vēstules. Caur Pāvila vēstulēm redzam, ka arī Dieva žēlastība caur viņu parādās lielā mērā. Ko tu saproti ar vārdiem: “Es esmu vairāk par viņiem visiem strādājis”? Jēzus Kristus ir vienīgais pamats un Viņš ir paraugs, no kura mēs varam mācīties. Pāvils ir visvairāk strādājis, jo pēc satikšanās ar Jēzu nedzīvoja vairs viņš, bet viņā dzīvoja Kristus. “Strādājis vairāk par viņiem” primāri ietver tuvošanos Kristum un rakstura pārmaiņas. Cilvēcīgais Kristus ir mūsu paraugs, tajā pašā laikā  ir patiess Dievs. Viņā mājo visa Dieva pilnība. Tajos, kas tic un līdzinās Viņam, mājo Dieva pilnība. Šo procesu varētu nosaukt par dievišķošanu. Jo vairāk mēs iepazīstam Viņu, jo līdzīgāki Viņam kļūstam, jo vairāk mūsos var izpausties un parādīties Dieva pilnība. Jo vairāk miera, cerības, mīlestības ir mūsos, jo vairāk Kristus dzīvo mūsos. Pāvils zina, ka ir strādājis visvairāk, bet apzinās, ka tomēr tā ir Dieva žēlastība Kristū Jēzū. Viņš ir pilnība pēc būtības, bet cilvēkā šī pilnība parādās pēc žēlastības. Pārējie apustuļi staigāja kopā ar Jēzu Kristu, bija kopā ar Viņu miesā. Neskatoties uz to, ka Pāvils miesā Jēzu nesatika, Viņš ir strādājis visvairāk. Jēzus jau bija pie krusta miris un augšāmcēlies, kad Pāvils ar viņu satikās uz Damaskas ceļa. Pāvils satika tikai apustuļus. Viņš mācījās, nokļuva dažādās vietās un izauga par tādu Pāvilu, kādu iepazīstam Bībelē, jo ir strādājis vairāk par visiem. Kas mūs dievišķo, kas dara pilnīgus? Ļoti vienkāršas cilvēcīgas darbības.

Un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību. (Efeziešiem vēstule 3:19)

Šeit gribu izcelt vārdu “izprastu”. Tā ir elementāra cilvēcīga darbība. Piemēram, svētdienā veltīt laiku, lai būtu kopā ar draudzi, Kristus miesu, uzņemt aktuālu Dieva vārdu, kas sagatavots tieši tev, baudīt Dieva klātbūtni, pienest savu upuri jeb ziedojumu, veikt savu kalpošanu. Tādā veidā tu kaut ko saņem un kaut ko dod. Tās ir elementāras cilvēcīgas darbības. Zināšanas, vide, mācīšanās, izglītošanās (ne tikai Bībeles pamatos, bet vispārīgi, kā iekārtota pasaule) – tas viss mūs ved uz Dieva pilnību.

Žēlastība un miers lai jums ir bagātīgi Dieva un mūsu Kunga Jēzus atziņā! (2. Pētera vēstule 1:2)

Kas ir Jēzus atziņa? Tas nozīmē atzīt, ka Viņš ir patiess Dievs un patiess cilvēks. Tāpat, kad atver evaņģēliju, lasi, pārdomā Jēzus vārdus, darbus, Veco Derību un apustuļu vārdus pakārto Jēzus vārdiem. Tā ir pilnība, jo Viņā mājo visa pilnība. Jēzus atziņa nozīmē, ka profesiju, kurā ej, mācības skolā, visu savu dzīvi pakārto Viņa pilnībai, lai kļūtu dievišķās dabas dalībnieks. Kas ir dievišķā daba? Dievišķais raksturs. Kristus ir ideāls un, ņemot vērā, ka Viņš ir arī cilvēks, Viņš parāda, ka cilvēks var. Vai mēs varam? Teorētiski, jā, bet praksē tas ir process visa mūža garumā. Ļoti daudz kas ir atkarīgs arī no tā, kādā ģimenē ir piedzimis, ģenētika ir svarīga.

Lūgšanu brokastīs satikos ar cilvēku, kurš izplata Bībeles. Kāds ievērojama uzņēmuma īpašnieks, kas labi zināms Latvijā, Indijā ir iespiedis Bībeles un izplata tās. Tikai pavisam nesen viņš atrada ciltsrakstos, ka arī viņa vecvectēvs ir izplatījis Bībeles. Tā ir ģenētika. Nav nesvarīgi kādā ģimenē cilvēks ir piedzimis. Tie, kuri dzimuši kristīgā ģimenē, veselīgi audzināti (audzināšanas metodes var būt dažādas), vienmēr ies pa priekšu citiem. Protams, ka ir nianses. Dzīvē bieži redzams, ka cilvēks bez talanta konkrētajā jomā, bet ar disciplinētu darbu, ir stipri priekšā talantīgajiem. Protams, ja ir talants un vēlme un darbs attiecīgajā virzienā, tad talantīgais uzvarēs. Tomēr visu nosaka disciplīna un dievišķais raksturs. Katrs var iegūt dievišķo dabu, bet priekšā ir tie, kuri ir atbilstoši audzināti. Draudzē cilvēki rīkojas dažādi – citi bērnus ņem līdzi uz dievkalpojumiem, ved uz svētdienas skolu, citi to nedara. Tā ir katra vecāka izvēle, bet tiem bērniem, kuri tiek vesti uz draudzi, ir daudz priekšrocību. Pastāv viedoklis, ka bērnus vajag laist, lai dara visu kā grib, lai paši nodzeras, sabojā dzīvi un tad pa īstam nāks pie Kristus, bet ja audzinās pareizi, tad pa īstam neiepazīs Dievu. Tā ir aplama mācība, bet, protams, ka Dievs vērš pa labu un notiek tā, ka cilvēks, sabojājis savu dzīvi, no bērnības kaut ko zinot par Dievu, nāk pie Kristus un sakārto savu dzīvi. Tomēr tā nav labākā metode.

Dievišķās dabas priekšnosacījums ir tas, ka tu vēlies pavadīt laiku divvientulībā ar Dievu. Es to redzu Bībelē Jēzus dzīvē. Viņš gāja lūgšanā, tuksnesī, kur pretinieks kārdināja lēkt no augsta torņa, citējot Dieva vārdu, ka eņģeļi Viņu nesīs uz spārniem. Jēzus atbildēja: “Tev nebūs To Kungu kārdināt!” Un pēc tam Viņa slava izplatījās. Lūk, dievišķais raksturs – Dieva dēļ četrdesmit dienu gavēnis. Vai tu labāk ēdis vai neēdis? Fizioloģiski – tu esi mazāk produktīvs neēdis, jo, ja smadzenēm trūkst cukura, tad tās nestrādā. Es cenšos katru dienu dzert svaigi spiestu sulu, jo tā smadzenēm dod enerģiju. Jēzus gribēja ēst, bet neēda Dieva dēļ – tas ir dievišķais raksturs. Disciplinēti lūgt, apmeklēt draudzes pasākumus, seminārus, neļaut nepiedošanai mājot sirdī. Jēzus daudz runā par brāļu mīlestību.

Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite. (Kolosiešiem vēstule 3:14)

Vienoti Kristū, viena ticība, viena cerība – par to daudz runā gan Jēzus, gan apustuļi. Tiek runāts arī par mīlestību uz cilvēkiem ārpusē. Dzīve piedošanā ir dievišķā daba. Kā to iegūt? Pirmkārt, esot attiecīgā vidē – Kristus miesā. Otrkārt, pavadot laiku divatā ar Viņu – lasot Bībeli, pārdomājot, reflektējot, lūdzot, apliecinot. Tāpat, izmantojot visas iespējas, ko draudze piedāvā, un dodot pretī kaut ko no sevis. Es kaut ko dodu draudzei, un draudze man. Vienkāršas cilvēcīgas lietas.

Domāju, ka visi zina Bolt aplikāciju. Tā darbojas daudzās pasaules valstīs un caur to pavisam vienkārši vari izsaukt taksometru. Bolt – tā ir viena no līderības virsotnēm. Mēs esam tālu no šādas pilnības. Kas tad tā ir? Vienkāršā parasta aplikācija, parasta lieta. Kristus ir cilvēcīgs, un piedāvā darīt vienkāršas lietas, līdzīgi kā Bolt aplikācija, piedāvā darbu taksometra šoferim – piereģistrējies, brauc, cik vēlies un kad vēlies. Kāds taču to izdomāja, vai ne? Lūk, līderība. Kas tad ir līderība? Tu dod cilvēkiem kaut ko tādu, ko ļoti vajag. Boltam paliek maza konkurence. Citi var tikai kopēt un pielāgoties. Ļoti daudzi lieto Bolt. Tas ir izdevīgs tiem, kas brauc ar automašīnām un grib piepelnīties jebkurā brīdī. Līdzīgi kā “McDonald’s”- nāc pastrādā mācību laikā. Piemēram, viņi piedāvā traukus mazgāt vai cept kartupeļus. Tu vari mācīties skolā un vari apvienot ar elastīgu darbu grafiku. Tev nebūs mega alga, bet tev piedāvā kaut ko izdevīgu, kas tev ir nepieciešams. Tā ir līderība, un tas darbojas visā pasaulē. Nākošajā sestdienā pie mums, “Izaugsmes klubā”, viesosies “BAVA” vadītājs. Un kas tur – kaut kāda autoskola? Pagaidi! Viņiem ir 200 skolotāji, un viņi māca braukt ar Mersedes, BMW un Porsche mašīnām. Es nereklamēju tagad autoskolu visiem, ka jāskrien tur mācīties, bet es noteikti ietu uz turieni. Viņi ir kļuvuši par populārāko un jaudīgāko autoskolu Latvijā. Daudzi par tādu nav dzirdējuši. Viņi sen ir pārspējuši visus pārējos. Es pajautāšu viņam, kad būs saruna podkāstā, no kurienes šie skolotāji, vai viņš pats tos apmācīja. Vai tā būs? Es domāju, ka visticamāk būs kaut kāda programma, kur tu vari iegūt apmācību, jo vecajiem instruktoriem arī nepieciešams atjaunot zināšanas, tāpat kā mums šeit vajag. Bet pamatā, es domāju, būs tie paši vecie skolotāji, kamēr nav līdz kaklam sistēma, kas nedarbojas. Un šeit ir autoskola, kur ir augoša struktūra – nāc pie mums – un abpusēji izdevīgi noteikumi. Ja tur nebūtu abpusēji izdevīgi noteikumi, diez vai varētu uzcelt populārāko skolu Latvijā un braukt ar ekskluzīvām automašīnām. Iedomājies, tev piedāvā braukt ar Porsche? Tu gribētu likt eksāmenu ar kādu no ekskluzīvām mašīnām? Tu gribētu likt eksāmenu ar M sērijas BMW? Un vispār mācīties ir grūtāk nekā ar parasto mašīnu. Bet tev vismaz paliks kaut kas taustāms tavā neironu ķēžu ceļā, un pēc tam negribēsies braukt ar parasto mašīnu. Sāksi strādāt un nopelnīsi tādu. Tādēļ visticamāk es to pajautāšu. Visticamāk, ka daudzi ir pārnākuši no kaut kurienes, jo viņiem tur ir labi, abpusēji izdevīgi.

Piemēram, mācītājam cilvēks kaut kur atnāk un aiziet. Man par to ir jāuztraucas tikai tik, ne tāpēc, ka cilvēki kaut kur aiziet, bet acīmredzot man nepietiek gudrības nodrošināt vidi un sistēmu tādu, lai katram cilvēkam šeit ir pietiekami labi, saproti? Ja tev grupiņā cilvēki rotē, un viņam tur tādas problēmas, tad ir skaidrs, kāds tu esi pats, tādus cilvēkus tu arī pievelc. Protams, tu kaut cik normāls esi, tad ir arī normāli cilvēki. Vai cilvēki grib tur uzturēties? Tikai tāpēc, ka mācītājs teica obligāti jānāk, ja nē – ellē iekšā. Un, ja tas ir vienīgais instruments, kur tu nonāksi? Tā ir manipulācija ar cilvēkiem. Radi tādu vidi. Tā kā Boltā, ja tev ir jāizvēlas, ātri vajag taksi, tad tu sauksi Boltu. Tas ir vienkāršākais variants. Personīgi, ja man kaut kur ir jābrauc ārpus Latvijas, izvēlos to vienkāršāko. Pajautāju administratoram vai izsaucu caur aplikāciju taksi. Es neesmu iedziļinājies tanī Bolt sistēmā, kas viņu ir izveidojis, iespējams būs jāuzaicina uz klubu, bet visticamāk, ka miljardieri. Vienkārši aplikācija jeb vienkārši cilvēki. Vienkāršas lietas, Jēzus Kristus vienlaicīgi patiess Dievs un patiess cilvēks. Ir tikai viens Dievs, un viens starpnieks starp Dievu un cilvēku – Jēzus Kristus. Elementāras, parastas un cilvēcīgas lietas. Tie principi un tas veids, kā Jēzus sevi ir atklājis Saviem mācekļiem. Pēterim un visiem pārējiem divpadsmit mācekļiem tā bija milzīga privilēģija staigāt kopā ar Jēzu virs zemes. Saproti, milzīga privilēģija! Un pat tad bija neticība. Un Jēzus saka: „Svētīgāks ir tas, kurš neredz, bet tic.”

[..] “Tāpēc ka tu Mani redzēji, tu ticēji. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!” (Jāņa evaņģēlijs 20:29)

Tas bija tāds ābeces līmenis. Varēja aptaustīt Jēzu, un Toms lika roku rētās, tad sakot, jā, tas ir Dievs. Patiesībā tu tici tāpēc, ka redzēji. Bet svētīgāki ir tie, kas tic, kaut arī neredz. Tomēr tas ir svētīgāk.

Un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību. (Efeziešiem vēstule 3:19)

Žēlastība un miers lai jums ir bagātīgi Dieva un mūsu Kunga Jēzus atziņā! [..] lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas. (2. Pētera vēstule 1:2; 4)

Nekā cita jau tur nav, tev nav jāmeklē kaut kāda šausmīga mistika. Tev nav jācenšas sapņus skatīties, redzēt kaut ko, tev nav jāmeklē kaut kas īpašs. Tās labās lietas ir vienkāršas lietas, viss ģeniālais ir vienkāršs, un Jēzus ir ģeniāls. Dievs ir ģēniju ģēnijs, Viņš ir unikāls.

Dievs, es nevaru izteikt vārdos. Es vienkārši Tevi mīlu. Tāpēc Tēvs, es zinu, ka Tu esi man viss. Es zinu, ka Tavs vārds ir „Jā” un „Āmen”. Tas darbojas nekļūdīgi katra cilvēka dzīvē. Es zinu, ka tas darbojas manā dzīvē. Es zinu, ka Tu mājo manī pēc žēlastības. Es zinu, ka es neesmu pilnīgs, un tomēr Tu lieto mani. Es zinu, ka es neesmu pilnīgs, bet garā esmu jaunpiedzimis, un es tiecos pēc pilnības. Esmu žēlastībā pilnīgs. Un Tava pilnība manī darbojas. Tu uzlabo manu dzīvi, manas smadzenes, visu, kas man apkārt, cilvēkus, kas manī klausās. Tu uzlabo cilvēkus caur politiku un citām nodarbēm, kuras Tu man esi uzticējis. Tu uzlabo cilvēku izpratni par Tevi Kungs. Ka Tu svētī Latviju tādā mērā, kā cilvēki iepazīst Tavu dabu, un cilvēks kļūst dievišķās dabas mantinieks jeb dievišķās dabas dalībnieks.

Mēs esam Dieva bērni un mantinieki pēc apsolījuma. Mēs mantojam Viņa pilnību. Tu esi dievišķs, un Dievs tevi dievišķo. Dievišķo caur elementārām lietām un caur vienu patiesu cilvēku.

Bet nu Kristus ir uzmodināts no miroņiem, Viņš kā pirmais no mirušajiem. (1. Korintiešiem vēstule 15:20)

[..] Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi [..]. (1. Jāņa vēstule 3:2)

Šodien runāju ne tikai par mūžīgo dzīvību, ne tikai grēku piedošana, bet dievišķās dabas dalībnieki, līdzdalībnieki, bet arī Dieva pilnība mūsos, kas ir iespējama, un tas notiek žēlastībā. Bet tas ir reāli caur cilvēcīgām darbībām, ticot Kristum, dievišķajam un cilvēcīgajam. Viens starpnieks starp Dievu un cilvēku – Jēzus Kristus. Un redziet, Kristus ir pirmais, kurš ir uzmodināts no miroņiem. Un ne tikai Bībele saka, ka Kristus ir uzmodināts garīgi šeit, virs zemes. Un tu sāc izprast Kristu un atzīsti Viņa dievišķo dabu. “Bet, kas dzīvo un tic Man, tam ir mūžīgā dzīvība.” Mūžīgās dzīves apsolījums, un Viņš ir pirmais, kurš ir uzmodināts no mirušajiem. Un mēs zinām, kad Viņš parādīsies, mēs būsim Viņam līdzīgi.  Arī mēs tiksim uzmodināti un arī mantosim, varbūt ne tik dramatiskā veidā kā Jēzus Kristus, kurš trīs dienas bija kapā un augšāmcēlās. Parādījās piecdesmit mācekļiem, un pirms četrdesmit  dienām bija redzēts. Tajā brīdī, kad krustā sišana notika, tad aizkars pāršķēlās uz pusēm, bija zemestrīce, no kapiem nāca ārā pravieši un tamlīdzīgi, viss kaut kas ir sarakstīts. Pusei ticu un pusei neticu, bet ne tādā klasiskā izpratnē, kā cilvēks domā, kā tas viss ir bijis. Kaut kādai kritiskajai domāšanai ir jābūt. Bet liecības ļoti atšķiras.

Un redzi, Tempļa priekškars pārplīsa no augšas līdz apakšai divos gabalos, un zeme trīcēja, un klintis šķēlās, un kapi atdarījās, un daudzu svēto miesas, kas dusēja, cēlās augšām. Un tie izgāja no kapiem pēc Viņa augšāmcelšanās, nāca svētajā pilsētā un parādījās daudziem. (Mateja evaņģēlijs 27:51-53)

Ir bijušas zīmes un dažādas parādības. Un Jēzus saka, ka mēs varbūt ne tik dramatiskā veidā kā Viņš, kad visu priekšā tiek pacelts debesīs. Nāciet uz Galileju un pulcējieties, tāpat kā Es Esmu nācis, un tiek paņemts augšā uz debesīm. Es domāju, ka ar mums varbūt nebūs tik dramatiski. Bet mēs būsim līdzīgi Viņam. Pats princips, ka arī mēs iemantojam mūžīgo dzīvību. Un es atgādinu – ir tikai viens Dievs un tikai viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem, kas ir cilvēks Kristus Jēzus.

Dzenieties man pakaļ, kā es Kristum! (1. Korintiešiem vēstule 11:1)

Kas ir Pāvils? Viņš citreiz saka, ka žēlastībā ir nekas, un tanī pašā laikā ir vairāk par visiem strādājis. Es visu spēju tai spēkā, kas mani dara stipru – pazemīgs un uzvarā spēcīgs. No draudzes vajātāja kļuva par super apustuli. Dievišķā pilnība bija šajā cilvēkā. Pat uz miesas cilvēki lika viņa drēbes un tika dziedināti. Dievišķā pilnība tādā mērā mājoja Pāvilā. Arī Pēterim, ejot garām, ir rakstīts, ka cilvēki iznesa uz ielām slimos, kas tika dziedināti. Tā ir tāda galēja izpausme. Dieva pilnības izpausme. Vasarsvētku dienā notika Svētā Gara izliešanās, tāda brīnumu izpausmes redzamā veidā un sajūtamā veidā. Mums nav obligāti katram tieši tādā veidā, bet lielākā vai mazākā mērā Dieva pilnība mājo mūsos. Un Viņš saka: „Dzenieties man pakaļ, kā es Kristum.” Un man pakaļ dzenieties, kā es Kristum. Mums nav jāatdarina Pāvilā kaut kādas lietas, tāpat arī savā mācītājā, kas ir cilvēcīgas lietas. Bet Kristus raksturs, ko cilvēks var atdarināt. Ja tu redzi kaut kādas rakstura īpašības, kas ir Bībelē un citam tas sanāk, un tev nesanāk. Un tad es gribu atdarināt. „Dzenieties man pakaļ, kā es Kristum, bet par to es jūs slavēju, ka jūs vienmēr mani pieminat un turat tās mācības, ko es jums esmu atstājis.” Ka jūs turat tās mācības, kas ir konkrēti savā lokālajā draudzē. Kas kopumā atbilst Nīkajas apliecībai, kas atbilst pašai pamatmācībai, tikai nianses ir dažādas. Bet viņš saka, lai jūs turat tās mācības, ko Pāvils jums ir uzticējis.

Jebšu jums būtu desmit tūkstoši pamācītāju Kristū, tad tomēr jums nav daudz tēvu; jo es jūs esmu, evaņģēliju sludinādams, dzemdinājis Kristū Jēzū. (1. Korintiešiem vēstule 4:15)

Jums nav daudz tēvu, es jums, sludinādams Kristus dievišķo dabu un atklādams, ar savu priekšzīmi tā dzīvodams, esmu atklājis jums Kristu. Un jūsu dzīves ir izmainījušās. Tas traki skan reliģiskam kristietim, bet neviens šeit nav tāpēc, ka kāds mistiski no kaut kurienes ir aicinājis. Varbūt kāds sapnī kaut ko ir redzējis, vai kaut kas bija noticis. Bet neviens no maniem šeit klātesošajiem nav kļuvis par to, kas ir, bez mācītāja, bez draudzes mācības, bez draudzes struktūras, bez draudzes slavēšanas, kurā ir struktūra un cilvēki mācās. Es redzu vienu cilvēku slavēšanā mācāmies. Protams, citi arī, es neko nesaku. Bet es redzēju, kā attīstās dziedāšanā, kur es personīgi domāju, ka lācis uzkāpis uz ausīm, viņa nedziedās normāli. Viņa dzied jau kādus divdesmit gadus. Mēs bijām vēl citās telpās, laiks jau ir pagājis, kaut ko tur šķībi dziedāja. Tagad sāk taisnāk dziedāt. Es to saku, lai nepaliek lepna. Dzied priecīgi forši, svaidīti, cilvēks mācās. Ar Dievu viss ir iespējams. Tu mācies, tu iepazīsti, seko tiem, kas jau māk dziedāt. Un tas viss kopumā, pateicoties draudzei, tā ir mūsu ģimene, tās ir mūsu mājas, un mācītājs nav nekāds īpašāks vai augstāks, tikai cilvēki saka, ka tu esi īpašs. Tu pats esi īpašs, tu esi dievišķs. Kā Pāvils saka: ne es, bet Dieva žēlastība. Dieva pilnība var mājot mūsos, caur Kristus upuri garā esam darīti svēti.

Kādu pamācību dod Pāvils? “Sekojiet manai priekšzīmei, tādēļ es pie jums sūtīju Timoteju, kas ir mans mīļais uzticīgais bērns Dieva darbā, tas jums atgādinās.” Draudzē ir dažādas kalpošanas, tas ir grupiņas vadītājs, kas atgādina manis dotos noteikumus, un tas ir mācītājs, kas atgādina Kristus dotos noteikumus. Cik draudžu, tik dažādu atšķirīgu noviržu un mācību, taču pamatu pamatā ir Trīsvienīgs Dievs. Patiess Dievs, patiess cilvēks, Viņš ir dzimis no Jaunavas Marijas. Viņš ir nomiris pie Krusta, trīs dienas bija kapā, nokāpis ellē, augšāmcēlies un sēž pie Dieva labās rokas un caur Svēto Garu ir mūsu vidū un mūsos. Un ikviens, kas piesauc Tā Kunga vārdu, tiks izglābts – tas ir pamatu pamats. Un neviens cilvēks nav vienāds, izrādās, ka pat dvīņi nav vienādi, pēc izskata varbūt būs līdzīgi, bet, kad sāksi runāt, būs redzamas izmaiņas domās un pat virzieni dažādi.

Piemēram, kas ir mūzika? Mācītājs sludina, un sāk spēlēt mūzika, un ir jūtama Svētā Gara klātbūtne. Un tā Dievs ir iekārtojis. Dvēseles stīgas, attiecīgas notis rada attiecīgu noskaņu. Slavētājiem ir ļoti liela atbildība, kādu atmosfēru uztaisīs. Slavētājam jābūt ļoti garīgam. Ir jāklausās sprediķis un jāsaprot, ko spēlēt, ir jābūt daudziem variantiem.

Viņiem Dievs gribējis darīt zināmu, cik varen liela ir šī noslēpuma godība pagānu starpā, proti, Kristus jūsos, apskaidrošanas cerība. Viņu mēs sludinām, paskubinādami ikvienu cilvēku un mācīdami ikvienu cilvēku visā gudrībā, lai ikvienu cilvēku darītu pilnīgu Kristū. Par to arī es cīnos, strādādams Viņa varā, kas manī darbojas ar spēku. (Kolosiešiem vēstule 1:27-29)

Un mans uzdevums ir darīt katru cilvēku pilnīgu. Kādā veidā? Mācītāja uzdevums ir mācīt. Lūk, kas ir kalpotāja uzdevums.

Runājot vēlreiz par Bolt aplikāciju. Šī ir tā vieta, kur tu brīvi var paņemt mašīnu, Bolt aplikācijā. Tev vajag no punkta A uz B, tu atver aplikāciju un saņem. Draudze ir vieta, kur tu saņem. Lai būtu abpusēja mijiedarbība, lai Dievs varētu žēlastībā darboties, lai varētu būt pilnīgs, tu dod kaut ko pretī. Pats princips, šī ir tā vieta, kur tu vari dot, un šī ir tā vieta, kur tu var saņemt. Viss ir radīts, es varu braukt arī atpūsties. Man šeit pat nav jābūt, tas nav tā – atnāk, mācītāja nav, kaut kas nav kārtībā. Nē, šī ir vide, Kristus miesa, tu atnāc, saņem, tu kļūsti pilnīgāks un tiec dievišķots. Tu atver svētības logus, kur var svētības pārpilnībā nolīt, šeit tas notiek. Un tu dod kaut ko pretī, savu kalpošanu, savu liecību, jo Pāvils saka Kristus jūsos, un mācīdami ikvienu cilvēku visā gudrībā, lai ikvienu cilvēku darītu pilnīgu Kristū. Augam un palīdzam citiem augt. Tā ir visa filozofija. Ir viens Dievs, un ir viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem. Patiess Dievs Jēzus Kristus un patiess cilvēks, kurš ir izprotams un saprotams, elementāras parastas lietas, kuras darot kļūstam dievišķīgāki un pilnīgāki, nepilnīgi žēlastībā glābti, bet pilnīgāki.

Es vakar vēlu vakarā nomainīju mājās modemu. Ir pagājuši kādi seši gadi, kopš internetu ievilka, un man tas internets Līgatnē tāds nestabils un lēns. Un man tā ir liela problēma, par ko es domāju jau ilgāku laiku. Sazinājos ar TET, un viņi man atsūtīja vienkārši jaunu modemu, internets paliek tas pats, vienu mazu kastīti, nomainīja modemu. Paskatījos mākslīgā intelektā, izrādās, ka vecais ir tehniski novecojis. Es sazinos, viņi par brīvu atsūta, es uzlieku un man ir divreiz ātrāks internets. Viena kastīte, bet tas pats internets, un es to varu salīdzināt ar šodienu, ar cilvēka izaugsmi, tas pats Dievs, ir tikai viens Dievs un viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem. Tas pats Jēzus Kristus vakar, šodien, rīt un mūžīgi. Cik tu spēj savus iestatījumus nomainīt, tik tu spēj uzņemt. Cik daudz cilvēku paliek tur, kur viņi ir? Šīs elementārās lietas, pamatus, tas ir pārāk vienkārši. Viss ir ļoti vienkārši. Prāta uzstādījumi, sirds uzstādījumi, un no sirds uzstādījumiem mums ir atkal prāta lēmumi. Iesākumā bija vārds, un vārds tapa miesa.

Es Tev pateicos, Debesu Tēvs, par Tavu Svēto Garu! Tavs Svētais Gars, kas caur Tavu vārdu, kurā pašā sevī ir spēks, ka mēs esam uzņēmuši vārda sēklu, kas pats par sevi nes mūsos augļus! Es Tev pateicos par katru lasītāju šodien!

Būs kāda liecība. Es ticu Svētā Gara vadībai. Ja cilvēks ir Jēzus Kristus cilvēks, ar šo cilvēku notiek dievišķas lietas šajā procesā, bet primāri ir šis cilvēciskais. Ir vispirms Dievs, tad Kristus un tikai tad cilvēks, un no cilvēka atkal Kristus un Dievs. Viņš sūta Savu Dēlu Kristu, Kristus miesā savienojas ar mums, un caur šo savienojumu mēs iepazīstam Kristu, un caur Kristu tuvojamies Dievam un iemantojam mūžīgo dzīvību. Un Dieva pilnība piepilda mūs.

Lūgšanu brokastīs bija lūgšana, deputāti lūdza Dievu, un es pēc kārtas otrais lūdzu un es domāju, ko man lūgt, man patīk tā lūgšana, Tas Kungs lai tevi svētī un pasargā, Tas Kungs lai apgaismo Savu vaigu pār tevi, lai Viņš ir žēlīgs, Tas Kungs lai paceļ savu vaigu pār tevi un dod tev mieru. Un zini, kas notiek? Es izeju priekšā, sāku lūgt, es pasakos Dievam, bet nevaru palūgt šo lūgšanu, un es lūdzu, lai Dievs svētī intelektuāli, lai Dievs svētī emocionāli, lai katram tās labākās svētības, lai katram dod. Pilnīgi kaut ko citu palūdzu. Kāpēc? Tāpēc ka bija noslēdzošā lūgšana, ko lūdza Kravalis, tā bija noslēdzošā lūgšana beigās, un būtu nevietā šāda mana lūgšana tur. Šai lūgšanai bija jābūt beigās, ne man tas bija jāsaka, tas bija jāsaka cilvēkiem, kam bija paredzēts to darīt. Es nezināju nekādu kārtību tajās brokastīs, man pateica lūgt un es arī lūdzu. Es domāju lūgt to, bet es lūdzu ko citu. Vienkārši nevar palūgt. Un kas tas ir? Es ticu Svētā Gara vadībai, es ticu Dieva pilnībai, ticu Dieva pilnībai mūsos. Bībele saka, ka Kristus miesa ir pilnība, ka viss ir zem Viņa kājām – Viņš ir galva, mēs esam Viņa miesa. Kristus ir galva, mēs esam miesa, un viss ir zem Viņa kājām. Kristus miesa ir pati pilnība, mēs esam dažādi Kristū Jēzū. Esot šajā pilnībā, mēs pilnveidojamies, dzīvojam laimīgāk, pilnvērtīgāk, vairāk miera, vairāk prieka, vairāk laba un vēl daudz citu lietu, kādas tu vēlies.

Svētais Gars, es lūdzu, lai notiek caur Tavu vārdu, caur Tavu Garu, priecīgas lietas, lai notiek pareizas lietas, dievišķas lietas, lai notiek pārvērtības katrā! Es lūdzu par dziedināšanu, lai aiziet sāpes, es lūdzu par emocionālu dziedināšanu, lai aiziet vientulība, viss tas, kas nospiež un traucē, lai ienāk Tavs miers, Tava svētība caur Tevi, Kungs, caur staigāšanu Tev pakaļ, no Tevis mācoties, caur Tevi piepildoties! Mēs pateicamies, Tēvs, ka Tu esi izlējis no Sava Svētā Gara, ka Tu mums esi, ka mums ir Tava vadība, Tava svētība! Pateicamies, ka esam drošībā! Svētī katru ikvienu Jēzus Kristus vārdā! Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Tu esi dievišķs” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija