Ļauj Dievam darīt jaunu darbu tavā dzīvē

Svētrunas tēma ir „Ļauj Dievam darīt jaunu darbu tavā dzīvē”.

Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: “Redzi, visu Es daru jaunu.” Tad Viņš teica: “Raksti! Jo šie vārdi ir uzticami un patiesi.” (Atklāsmes grāmata 21:5)

Šis ir laiks, kad Jānis saņēma šīs atklāsmes, tas jau ir apmēram 90. gads pēc Kristus. Tas ir pagājis laiks, kad Jānis bija staigājis ar Kristu. Laiks, kad kristīgā ticība bija jau nostiprinājusies kaut kādā mērā Jeruzālemē un ārpus tās. Jāņa Atklāsmes grāmatā ir teikts: „Redzi, Es visu daru jaunu.” Svētrunas tēma ir „Ļauj Dievam darīt jaunu darbu tavā dzīvē.” Atklāsmes grāmatā Jānis saka: „Redzi, Es visu daru jaunu.” “Es” ir ar lielo burtu. Tas ir Dieva darbs cilvēka dzīvē.

Gribu tev pastāstīt kontekstu par šo pantu. Tiek uzskatīts, ka šie autori, Jesajas, bija vairāki, jo pravietis Jesaja nedaudz citā laikā pravietoja. Taču šeit, šajā grāmatā, tas ir vēlāk pierakstīts, bet šis ir laiks par Bābeles trimdu. Izraēls bija, iespējams, grūtākajā periodā savā pastāvēšanas laikā. Šie grūtie periodi ir bijuši vairāki, bet šis bija viens no grūtākajiem – Bābeles trimda. Templis bija nopostīts un cilvēki bija izvesti no savas zemes trimdā Bābelē. Apmēram 6. gs. p.m.ē. tapusi Jesajas grāmata. Izraēls bija zaudējis savu zemi, savu brīvību. Tā bija slikta situācija gan politikā, gan starpvalstu attiecībās, gan personīgā dzīvē cilvēkiem. Dzīvē ir dažādi periodi, gan labāki, gan sliktāki. Es domāju par to sievieti, kas iebrauca Daugavā. Laikam bija slikti, ja saņēmās izdarīt šādu soli. Protams, līdzjūtību tuviniekiem. Izraēls bija līdzīgā situācijā – viss bija slikti. Šajā laikā Dievs runā caur Jesaju un saka:

“Nedomājiet vairs par seniem notikumiem un neievērojiet to, kas jau sen bijis!” (Jesajas grāmata 43:18)

Viss ir slikti, bet Dievs saka, lai nedomā par to, kas ir bijis kādreiz, bet lai skatās nākotnē.

“Redziet, Es veikšu ko jaunu, tas jau parādās, vai jūs to neredzat? Es likšu rasties ceļam tuksnesī un upēm vientuļās kailatnēs.” (Jesajas grāmata 43:19)

Mācība no šīs rakstvietas un mācība no visa konteksta kādā šis pravietojums ir izskanējis 6. gadsimtā, kad viss bija slikti. Tad, kad tev ir šī situācija, grūtāki brīži un šādi brīži ir ne tikai tiem cilvēkiem, kas ir jau dzīvībai bīstamā situācijā. Ir dažādas attiecību problēmas, dažādas laulību problēmas, ir finansiālas problēmas, ir kaut kādas lietas kalpošanā. Tas, kas priekš manis var būt slikti, priekš tevis tas ir labi, jo tas tā vienkārši ir. Kas man ir nederīgs, priekš tevis ir derīgs jeb otrādi – kas tev ir derīgs, man nav derīgs. Katram ir savas situācijas un kaut kādas lietas, kas šodien ir nepieciešamas. Es nedomāju tikai par fizisko, bet domāju par garīgām lietām, vairāk par emocionālām, intelektuālām, protams, par fiziskām arī, vai tā būtu dziedināšana, veselība, finansiāla labklājība vai tavs bizness, kalpošana. Kā jau es minēju, kas vienam var būt tagad neaktuāls, tas otram var būt ļoti aktuāls, varbūt pat ļoti slikts. Cilvēks, kurš apzinās, ka viņam ir jāaug, kurš apzinās, ka viņam ir jānes augļi, ka viņš to vēlas, bet viņš stagnē un stāv uz vietas kalpošanā vai šajā personiskā izaugsmē, jo tas arī var sākt spiest, jo cilvēks ar veselu saprātu saprot, ka stagnācija nevelkas ilgi, pēc tam sākas degradācijā. Kad tu priekšmetu pamet gaisā, tad zemes gravitācijas spēks to pievelk atpakaļ, ir viens nekustīgais punkts, kamēr darbojas spēks, ar ko tu šo priekšmetu esi ievirzījis, pēc tam sākas lejupslīde. Tātad nekustīgais punkts jeb stagnācija ir īsu brīdi. Tāpēc – viss slikti ir dažādās situācijās, varbūt situācija, kur nav tik slikti, tomēr ir lietas, kuras ir jārisina. No šī varam mācīties, ko Dievs caur teica vissliktākajā situācijā Izraēlam caur Jesaju, un Jesajam to atklāja Dievs. Lai nedomā par saviem notikumiem, neievēro to, kas sen jau ir bijis, jo Dievs veiks ko jaunu. Ir iespējams jebkādos apstākļos, kur tu atrastos šodien, ir iespējams koncentrēties un ļaut Dievam darīt jaunas, labas lietas tavā dzīvē, neskatoties uz esošo situāciju, sākt dzīvot jaunajā realitātē.

Ir savs veids, kā Dievs rada ko jaunu. Ja dzīvē ilgstoši nekas jauns nenotiek, bet tajā pašā laikā saki, ka tu tici, ka Dievs radīs kaut ko jaunu. Redzi, ir kaut kādi priekšnosacījumi, lai Dievs tavā dzīvē varētu radīt kaut ko jaunu. Ja tu gribi konkrētu ražu, tev konkrēti ir jāiesēj, un konkrēti zeme ir jāapkopj. Bībele saka, ka sējējs izgāja sēt, un sēkla bija Dieva vārds. Sēkla krita dažādā zemē, cita krita ceļmalā un putni nāca un to apēda – cilvēks nesaprata vai nepieņēma. Cita sēkla krita starp ērkšķiem, tie izauga un sēklu nomāca. Cita sēkla krita zemē, kur nevarēja dzīt dziļas saknes, tas nozīmē, ka tiklīdz bija pirmās problēmas un grūtības, cilvēks izšķīda un nestāvēja uz Dieva vārda pamata. Viena sēkla krita auglīgā zemē, tā ir sirds augsne, kur cilvēks pieņem Dieva vārdu, dara Dieva vārdu, sāk to praktizēt, bet ne praktizēt to, kas mums bieži vien šķiet, tās redzamās lietas, kas būtu jāpamaina, bet pareizās lietas praktizēt. Par to mēs runāsim šodien – ja tu gribi, lai Dievs dara ko jaunu, tev ir jāsāk darīt jaunas lietas un tev ir jāsāk darīt tās lietas, kas ir būtiskākās un svarīgākās.

Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.” (Jāņa evaņģēlijs 3:3)

Ja es likšu pacelt rokas, tad cik cilvēki ir saukuši pēc Dieva, lūguši piedošanu par saviem grēkiem, un cik tajā brīdī ir piedzīvojuši pestīšanas piedzīvojumu – tie būs tikai daži cilvēki. Parasti cilvēki uzņem Dieva vārdu, lēnām mainās viņu sirds saturs un domāšana, līdz ar to sāk spert savus pirmos solīšus, veidojas jauni ieradumi, un tad sāk parādīties arī reāli augļi tavā dzīvē un tad Dievs var sākt darboties. Šeit Nikodēms naktī nāca pie Jēzus un prasīja Viņam dažādus jautājumus. Jēzus atbildēja, ka ir jāpiedzimst no augšienes. 8. pantā ir fascinējoša rakstvieta:

“Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara.” (Jāņa evaņģēlijs 3:8)

Viņš nāk, tu nezini, no kurienes viņš nāk, tu nezini, kurp iet. Un tāpat ir ar ikvienu, kurš ir piedzimis no Gara. Tu pat nezini no kurienes, tu nezini kāpēc, bet tā ir ar ikvienu, kas ir piedzimis no Gara. Starp citu, šī ir centrālā rakstvieta Bībelē, ko visi zina no galvas, pat cilvēki, kuri nepazīst Dievu, zina šo rakstvietu.

Un, kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam. (Jāņa evaņģēlijs 3:14)

Tas bija Nikodēma jautājums: kā tas ir – piedzimt no augšas? Jēzus atbild, ka Viņu sitīs krustā, Viņš mirs pie krusta par mūsu grēkiem un augšāmcelsies. Viņam ir jātop paaugstinātam, jo ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību, jo tik ļoti Dievs ir pasauli mīlējis, ka devis Savu vienpiedzimušo Dēlu.

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. (Jāņa evaņģēlijs 3:16)

Mīļie draugi, jau šajā brīdī sākas pārmaiņas. Es redzu un ticu, ka daudzi spēs pieņemt jaunas lietas, ko Dievs grib darīt tavā dzīvē. Pieņemt nozīmē, ka nāksies darīt citas lietas, jo tu nevari dabūt to pašu rezultātu, darot tās pašas lietas, ko līdz šim vai tikpat daudz, kā līdz šim. Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī – kā notika šī čūskas paaugstināšana? Kad Izraēls izgāja no Ēģiptes zemes, viņi klīda 40 gadus tuksnesī un bija moments, kad Izraēls bija apdraudēts. Bija savairojušās čūskas, kas daudzus sakoda, sadzēla. Mozus lūdza palīdzību Dievam, viņš saņēma norādes uzcelt uz paaugstinājuma čūsku. Ikviens cilvēks Izraēlā, kurš bija sakosts, saindēts, nāca pie šīs čūskas staba, uzlūkoja šo čūsku un tapa dziedināts. Tā bija tikai līdzība tam, kas notika Jaunajā Derībā. Jēzus par Sevi saka, ka Viņš top paaugstināts un ikviens, kas uzlūko Viņu, top dziedināts.

Dievs grib jaunas lietas tavā dzīvē: daudz vairāk laimes, vairāk pozitīvu emociju, daudz vairāk veselības, daudz vairāk finanšu, lielāku auglību kalpošanā, daudz vairāk enerģijas. Dievs grib dot daudz enerģijas, daudz augļu kalpošanā, daudz pozitīvu, labu attiecību, daudz izturības, daudz mīlestības. Viņš vēlas to tev dot Gara augļus un arī dāvanas. Dievs saka, ka Viņš dara jaunu, Viņš veiks ko jaunu, bet tev ir jāpiedzimst no augšienes. Kā to izdarīt? Uzlūko Jēzu Kristu!

Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu. Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti. (Jesajas grāmata 53:4-5)

“Mūsu dēļ” – lai mēs varētu pieņemt to jauno, ko Dievs mums ir sagatavojis, un Viņš bez mēra dod no Sava Gara. Mēs bieži vien pārprotam, ko nozīmē “bez mēra Dieva Gars”. Es domāju, ka daudzi to mēra emocijās – cik daudz es spēju laimīgs justies Dieva klātbūtnē –, bet tas nav par to. Tas ir par jaunu radījumu, cik jauns un cik daudz jauna laba tu vari pieņemt savā dzīvē. Šis, ko es runāju, ir ļoti jaudīgi, tā ir bumba, un tā nav ar ilgstošu laika degli. Tu uzlūko Kristu, tu ieraugi pie krusta to, kas bija teikts Jesajas grāmatā, lai nedomājam par veciem notikumiem. Tas nozīmē, ka tu ieraugi sevi, veco cilvēku krustā sisto. Tu ieraugi, kādu Dievs tevi vēlas redzēt, ieraugi to savā prātā, ieraugi savā garā, tu ieraugu savā iztēlē un sāc spert konkrētus mazos solīšus šajā jaunajā virzienā.

Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz to: “Nāc Man pakaļ.” Un tas cēlās un sekoja Viņam. Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda. (Mateja evaņģēlijs 9:9-10)

Es paskatījos uz šo rakstvietu savādāk nekā līdz šim. Es daudz ko jums šodien gribu pateikt, jo atslēgas vārds visam ir “gatavošanās”. Es pārgatavojos. Es daudz no šī sprediķa izņēmu ārā, bet ar to, kas ir, mums pietiks.

Muitnieks sekoja Kristum, bet apkārtējiem bija jautājums. Vienmēr cilvēkiem būs jautājums, tev pašam būs jautājums: kāpēc tev to vajag? Vienmēr būs jautājums, vai man ir jādara tā, kā es šobrīd dzirdu no kanceles sludinām. Vienmēr būs labi attaisnojumi, izdomājumi, kāpēc tas man nav nepieciešams. Tāpat Jāņa mācekļi nāca un jautāja: kāpēc viņi un farizeji gavē, bet Jēzus mācekļi negavē? Tik daudz jautājumu. Jēzus atbildēja, un šis ir pats svarīgākais:

“Neviens nelāpa vecas drēbes ar jaunas vadmalas ielāpu; jo ielāps noplīst no drēbēm, un plīsums paliek lielāks. Arī jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos, citādi trauki saplīst un vīns izlejas, un trauki iet bojā. Bet jaunu vīnu lej jaunos traukos, tad abi paliek veseli.” (Mateja evaņģēlijs 9:16-17)

Neviens nelej jaunu vīnu vecos traukos, citādi fermentācijas procesā vīns izplešas un jaunais vīns pārplīst. Jaunās lietas tavā dzīvē nevar ieliet, ja tu turies pie vecajām. Tāpēc šodien es katru aicinu izdarīt lēmumus – atstāt veco un ieiet jaunajā. Katram ir savs garīgais līmenis sasniegts izaugsmē, savā kalpošanā, personīgā dzīvē, ja tu vēlies tālāk, tev kaut kas ir jāatstāj, jāsamaksā, lai izaugtu un pievilktu attiecīgos cilvēkus, attiecīgās situācijas, attiecīgos notikumu un jaunas lietas tavā dzīvē. Atļauj Dievam darīt jaunu darbu sevī, jo kā vējš pūš, kā gribēdams, un tu nezini, no kurienes tas nāk, tu tikai jūti, tāpat ir ar cilvēku, kurš ir piedzimis no Gara. Tad, kad tu sāc skatīties uz krustu un kad mazāk uzmanības sāc pievērst pagātnei, tu pat nezini, no kurienes un kā, bet jūti, ka tavā dzīvē darbojas Dievs. Tavā dzīvē ir ceturtais klātesošais, tavā dzīvē ir Dieva klātbūtne.

Un ir tik daudz jautājumu un attaisnojumu, kāpēc neliet jaunu vīnu jaunos traukos. Kāpēc es varu šo jauno pieņemt, neatstājot veco? Tu vari darīt tā, ka vispirms tu pieņem jauno. No vienas puses, tas nav nepareizi, jo tu pieņem jauno. Tad, kad tu redzi sevi jaunu, sāc to praktizēt, un vecais sāk balēt, un tu to atstāj, bet reizēm ir kādas īpaši degradējošas lietas, kur ir jāpieņem steidzīgi lēmumi, lai nesagaidītu katastrofu. Un tad nākas šodien pilnībā atteikties no konkrēta, veca ieraduma, jo vairs nevar ilgi turpināt, tas tevi degradē. Aizvietošana ir ļoti normāli – tu vienkārši koncentrējies uz pozitīvām lietām, ko apstiprina Dieva vārds. Tu skaties uz tām, tās apliecini, praktizē un ļauj šādā veidā Dievam darboties un radīt kaut ko jaunu tavā dzīvē. Pats jau esi šis radītājs, tu līdzdarbojies, un tā ir mūsu sadarbība ar Svēto Garu. Bet ir īpašas reizes, kad reizēm ir jāpasaka “Nē!” konkrēti kādai situācijai, kādām attiecībām, kaut kādām savām darbībām, ieradumiem, lai Dievs pilnā mērā tavā dzīvē varētu darboties.

Jauns vīns – tā bija parasta parādība. Tie bija vīna trauki, veci maisi, kuri sažuva. Tos gatavoja no kazu un aitu ādām. Šie vecie trauki jeb maisi kļuva stīvi, un, ja tajos ielēja jaunu vīnu, tad vīns rūga un notika fermentācijas process, un vīns šos maisus pārplēsa. Tajā laikā tas nebija nekas īpašs, lai saprastu, ko Jēzus ar to domāja. Jaunam vīnam ir vajadzīgi jauni trauki. Jaunam vīnam ir vajadzīga jauna domāšana. Jaunam vīnam ir vajadzīgs jauns sirds saturs. Jaunas pārvērtības tevī ļauj Dievam darboties tavā dzīvē. Un tas nav, ko mēs bieži vien domājam, ka varam pacelt rokas un gaidīt Dieva pieskārienu, un šādā veidā gaidīt, ka viss mainās. Tā ir utopija, tā nenotiek. Tas var būt paātrinātājs, tā var būt kāda papildus emocija, bet pamatdarbs ir tas, cik daudz tu pats spēj pieņemt jauno, jaunas lietas savā dzīvē, lai Dievs varētu darboties. Cik daudz tu spēj atteikties no vecā domāšanas gājiena un no vecām lietām.

Matejs, muitnieks, vienkārši seko. Farizeji spriež: “Kāpēc mums būtu jālej kaut kāds jaunais vīns jaunos traukos? Mūsu vecie trauki ir ļoti labi.” Viņiem nebija labi šie vecie trauki, kuros vīnu lēja, tāpēc ka nepagāja ilgs laiks un septiņdesmitajā gadā Izraēla templi nopostīja – romieši okupēja Jeruzālemi. Viņiem bija totāls garīgs pagrimums, un tāpēc Jēzus atnāca. Visa šī iepriekšējā bauslība, visa šī iepriekšējā reliģiskā forma nedarbojās. Atnāca Jēzus un teica: “Nē, mīļie draugi, mēs tā nevaram turpināt. Ir jāsāk ar pārmaiņām sevī, nevis ar formālu baušļu ievērošanu.” Cilvēks var ievērot kaut kādus noteikumus, no iekšienes nemainoties, bet Jēzus atnāk un pasaka: “Nē, mums no otra gala jāsāk ir, mums ir jāsāk ar sevi, ar pilnu atbildības uzņemšanos par savu dzīvi, mums ir jāpiedzimst no augšienes, mums ir jāizmaina sava domāšana!” Kristus atnāca un ļoti efektīvi nostiprināja šo domu. Viņš pats, Dieva Dēls būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, kļuva cilvēkiem līdzīgs un kaunpilnā nāvē mira pie krusta, lai tu piedzimtu no augšas, lai tu augšāmceltos, lai tu varētu skatīties uz Viņu, kāds ir Viņš, uz Viņa vārdu. Kā mēs redzam, Dieva tēls ir atklāts Dieva vārdā – veselīgā Dieva vārda kontekstā. Skatīties, praktizēt, atdzimt, mazgāties un svētīties, pieņemt jauno savā dzīvē! Jauns vīns – es ceru, ka neviens tādēļ, ka es saku vārdu “vīns” nesāks dzert vīnu? Es vispār nesaku “jā” vai “nē” vīnam. Es personīgi vispār nelietoju ne vīnu, ne kādus alkoholus jau 25 gadus pilnībā nemaz, izņemot tikai konfekti ar ķirsīti. Ir tādas konfektes ar ķirsīti, un tur iekšā ir nedaudz alkohola. Tas ķirsītis ir sasūcināts, un tas ir mans stiprākais alkohols, kas kādreiz kaut kur gadās, ka kāds uzcienā. Man garšo tāds stiprumiņš iekšā. Tur farizeji, tur Jāņa mācekļi un kaut kāds muitnieks saka: “Kas mums būtu jāmaina? Kaut kāds jauns vīns.” Vienkāršs muitnieks un tautā neieredzēts elementāri seko Kristum un lej savā prātā un savā sirdī jaunu vīnu. Mēs zinām, piemēram, Mateja evaņģēlijs, visi šie cilvēki, kuri pieņem jauno vīnu, mēs esam viņu ietekmē vēl līdz šim brīdim. Ļauj Dievam darīt jaunu darbu – atstāj veco, praktizē jauno. Vairāk uzmanību vērs uz jauno, mazāk uz veco, bet īpašos gadījumos, ja tas tiešām degradē, ļoti strauji jānogriež šodien, jo Dievs redz tavu sirdi un zina arī, kas notiks nākotnē.

Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ [..]. (Titam vēstule 3:5)

Šis ir jautājums, par ko kristieši vienmēr šķēpus lauž. Kur ir žēlastība? Kur ir darbi? Bauslība un tamlīdzīgi – ievēro bauslību, neievēro bauslību. Viņš vienkārši žēlastībā glābts, staigā un smaida.

Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā. (Titam vēstule 3:5)

Ar atjaunošanos Svētajā Garā – tas nozīmē, ka tu lasi Dieva vārdu, esi draudzē, tu pats strādā ar sevi, pats lūdz, pats apliecini. Un tu pats sper mazos solīšus, apzinoties, ka tas ir vienīgais veids, kā tu vari atjaunoties, šķīstīties un svētīties, atjaunot savu prātu, novilkt veco cilvēku un uzvilkt jauno cilvēku līdz mūža galam. Pāvils saka tā: “Es nedomāju, ka es jau esmu sasniedzis pestīšanu,” viņš saka: “Es cīnos, iedams pretī mērķim, cerībā iemantot mūžīgo dzīvību.” Tev nav vēl mūžīgās dzīvības. Tu vēl neesi aizgājis līdz mūžīgai dzīvībai. Mēs ticībā pieņemam, ka mums ir mūžīgā dzīvība, bet Dievs sver sirdis. Un mums svarīgāk ir darīt tieši atjaunošanās darbus. Prāta atjaunošanas darbi, gara atjaunošanas darbi, un tie ietver izdarāmos soļus šodien arī fiziskā plāksnē, visu to, ko šodien vari izdarīt. Viņš mūs izglāba nevis taisnības darbu dēļ, bet ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā, ko Viņš ir bagātīgi pār mums izlējis caur Jēzu Kristu. Bagātīgi Svētais Gars ir izliets.

Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā, ko Viņš bagātīgi pār mums izlējis caur Jēzu Kristu [..]. (Titam vēstule 3:5-6)

Bagātīgi Svētais Gars ir izliets, bagātīgi daudz jaunu lietu, kas tev pat sapņos, iespējams, nav rādījušās, Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. Te nav jautājums par to, cik Dievs var dot. Viņš var dot visu, tu neesi ierobežots. Cilvēks ir pēc Dieva tēla radīts. Vienīgais ierobežojums ir tavā prātā, vienīgais ierobežojums ir tikai un vienīgi prātā. Attiecīgi, ieradumos, emocijās un sirdī – tie ir vienīgie ierobežojumi. Bet, ja tu sāc domāt pa jaunam un spēj pieņemt plašu vīziju, plašu redzējumu par sevi, par savu draudzi, par kalpošanu, par darbu, ja tu spēj to pieņemt, Dievam tas ir daudz. Jautājums ir, cik tu spēj pieņemt? Cik tu spēj un vēlies atjaunoties? Cik tu vēlies atdzimt? Tajā brīdī, kad tu pieņem Jēzu kā savu Glābēju, tu esi jauns radījums Jēzū Kristū. Tas ir sākuma punkts, tu esi žēlastībā izglābts. Tev šajā žēlastības laikā, ko Dievs tev vēl ir devis, pienākums ir svētīties, šķīstīties un atjaunoties, pirmkārt sākt no iekšpuses, un tam seko darbi, un tad tu maini arī apstākļus. Ne valdība, ne politika, ne kādi cilvēki nenosaka un nevar noteikt ne tavu esību, ne tavu virzienu. Tu pats uzņemies atbildību par savu dzīvi, par savu atjaunošanos. Mums ir jāpārstāj vainot vadītājus, mācītāju, valsti vai sievu, vai vīru, vai bērnus vai kādus apstākļus – jāpārstāj vainot un jāuzņemas atbildību. “Es pilnībā pats atbildu par šo situāciju, par savu attieksmi pret šo situāciju!” Es pilnībā pats atbildu. Tas ir jauns! Tev bagātīgi Viņa Gars tiek izliets. Viņa žēlastība ir bagātīgi izlieta. Pieņem to! Un es jūtu, ka žēlastība līst, un tas nav nekas abstrakts. Tas nav nekas, ko bieži vien izdomā cilvēki, kas nodarbojas ar garīgām praksēm un aizpeld jau ļoti tālu purvā, sajūtu un emociju purvā.

Skaties, kas šeit ir tālāk teiks. Es gribu, lai tu par šīm lietām stipri stāvi. Te ir rakstīts par atjaunošanos Svētajā Garā. Tits bija mācītājs, Pāvila palīgs.

Šis vārds ir patiess; un es gribu, lai tu par šīm lietām stipri stāvi, ka tie, kas Dievam tic, cenšas veikt labus darbus. (Titam vēstule 3:8)

Ne no bauslības, ne no labiem darbiem tu tiec izglābts, bet žēlastībā. Bet, kad tu esi izglābts, tu atjaunojies, un tu no iekšpuses to vēlies. Tu praktizē labus darbus, centies to darīt. Ne visu tu vari izdarīt, bet tā ir šī žēlastība. Ja Vecajā Derībā kaut ko pārkāpj, tad ir nāve, bet šeit viss ir nedaudz savādāk. Tu vairs nevari pārkāpt, un vairs nevari savādāk rīkoties, ja tu esi izmainīts no iekšpuses. Ja ievēro to elementāro, ieradumos esi iestrādājis, esi tā atjaunojies garā, ka izvairies no konkrētām lietām. Iespējams, pats uz savas ādas esi pārbaudījis vai no citiem mācījies, bet tu esi atjaunojies. Un te vēl ir teikts, ka cilvēki, kas turas pie maldu mācības, kas nesaprot šīs lietas, vienreiz, otrreiz pamācījis, vienkārši noraidi viņu, zinādams, ka viņš pats sevi notiesā un ved sevi pazušanā.

Cilvēku, kas turas pie maldu mācības, vienreiz un otrreiz pamācījis, noraidi, zinādams, ka tāds ir samaitāts un grēkodams pats sevi notiesā. (Titam vēstule 3:10-11)

Vienkārši nesaejies ar tādu cilvēku. Viņš nav tev ne draugs, ne autoritāte. Jā, tu viņam vari tikai palīdzēt, bet arī, ja viņš to vēlas. Te tiek runāts par veselīgu mācību, un veselīga mācība ir, mīļie draugi, ka mēs sākam ar sevi, ar atjaunošanos, kas arī pievelk pēc tam jaunas lietas, jo Dievs dod no Sava Gara bagātīgi. Tev ir daudz sagatavots!

[..] neviens cilvēks netop taisnots pēc bauslības darbiem [..]. (Galatiešiem vēstule 2:16)

Es zinu, ka šobrīd ir teoloģiskā teorija, bet tūlīt būs interesantāk. Neviens netiek taisnots pēc bauslības darbiem. “Aleluja, es varu dzīvot, kā es vēlos!” Man būs viss jauns tikai prātā, bet darbos nē. Dzīvoju, kā vēlos. Bet neviens netop taisnots pēc bauslības darbiem, bet ticībā Jēzum Kristum, lai taptu taisnoti Kristus ticībā un ne pēc bauslības. Atkal – ne pēc bauslības darbiem. Atkal, trešo reizi jau: “Jo pēc bauslības darbiem neviens cilvēks nekļūst taisnots.” Tevi nevar izglābt tāpēc, ka tu dari labas lietas. Bet skaties tālāk 17. pantā:

Bet, ja izrādās, ka mēs, kas cenšamies tapt taisnoti iekš Kristus, paši esam grēcinieki, vai tad Kristus kalpo grēkam? Nekādā ziņā ne. (Galatiešiem vēstule 2:17)

Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus [..]. (Galatiešiem vēstule 2:20)

Pāvils ir panācis iekšējas pārmaiņas, ka viņš šīs lietas vairs nav spējīgs darīt. Viņš nevēlās tās darīt. Tas nenozīmē, ka nav kārdinājuma. Viņš spēj visās šajās lietās pastāvēt. Viņš no iekšpuses ir kļuvis par tādu cilvēku. Tāpēc šeit ir galvenā doma visam sprediķim: ar bauslības darbiem nevari tikt taisnots, bet ar atjaunošanas darbiem tu tiec taisnots. Ar atjaunošanas darbiem tu tiec taisnots. Pirmie darāmie darbi. Lūk, cik vienkārši. Neregulāri dievkalpojumi, tur viss ir simtprocentīgi pilnībā skaidrs. Bez līdzīgi domājošiem cilvēkiem ļoti vāji var cilvēks atjaunoties. Dievs ir galva, mēs esam Viņa miesa. Bībele saka: “Neatstājiet savas sapulces!”

[..] Neatstādami savas sapulces [..]. (Ebrejiem vēstule 10:25)

Tāpat arī, ja tu nepraktizē apliecināšanu, nepraktizē lūgšanas, tas nav iespējams. Ja esi reti vai neregulāri dievkalpojumos, tad ļoti, ļoti minimāla būs šī izaugsme, jo svēta vieta nekad nepaliek tukša. Vai nu tu piepildi to ar Garu, vai nu regulāri atjaunojies Garā, arī darot darbiņus, kas izriet no tavas atjaunošanās. Tu ieraugi sevi, kāds vēlies būt, un seko šai jaunajai vīzijai. Pats ieraugi, kādu redzi savu grupiņu, kādu redzi savu draudzi. Tu ieraugi to un darbojies šajā virzienā. Tu sper tos soļus, kurus tu spēj izdarīt. Tu atjaunojies, tas viss tur ietilpst: Bībele, lūgšana, draudze, kalpošana. Tad nevis ar bauslības darbiem, ar pareizām, tādām smagām lietām, ar desmit baušļiem un tamlīdzīgi, bet ar atjaunošanas darbiem mēs arī tiekam taisnoti Jēzus Kristus žēlastībā. Atgādinu vēlreiz, ko Pāvils saka: “Es vēl neesmu iemantojis mūžīgo dzīvību.” Un arī tas mērs, kādā mēs saņemam svētības šeit, uz zemes, cik daudz jauna un laba mēs saņemam šeit, virs zemes, cik mēs laimīgi esam, ir atkarīgs no tā, cik tu strādā ar sevi. Cik tu izmanto to, ko draudze tev dod, cik pats dod draudzei.

Man tieši šodien no rīta atnāca atjauninājums tālrunim. Nu man tas neko nenozīmē. Bet tieši no agra rīta, brīdī, kad es gatavoju sprediķi. Es vakar praktiski visu dienu to darīju un ne tikai to, pusi dienas es gatavoju sprediķi. Šodien no rīta, no pieciem apmēram, arī gatavoju sprediķi un pārdomāju. Telefonam atnāk atjauninājums. Dieva vārds ir dzīvs un ass kā abpus griezīgs zobens, kurš dziļi spiež sirdī. Dieva vārds krīt tavā sirdī šajā brīdī. Tevis pieņemts, auglīgā augsnē nesīs daudz labu, jaunu lietu. Esi mākslinieks un uzzīmē jauno cilvēku. Uzzīmē savu jauno cilvēku, pieraksti, saskaņojot to ar Dieva vārdu. Ir daudz dažādu novirzienu, ko tu savā dzīvē, ko kalpošanā gribi darīt. Protams, pieejami un reāli uzzīmē to. Katru dienu praktizē jaunā cilvēka domāšanas veidu – katru dienu praktizē! Tur nevari lielos vilcienos būt šis jaunais cilvēks, ja tu nepraktizē mazos darbiņus, kurus vari šajā virzienā izdarīt, lai būtu šis jaunais cilvēks.

Koncentrējies uz jauno, nevis uz veco, bet īpašos gadījumos tev ir jātiek galā ar veco, lai dotu vietu jaunajam. Es to parādīšu ar piemēru. Glāzē var ieliet tik, cik ir brīvas vietas. Tā ir tāpat kā ar tavu sirdi, garu un zemapziņu. Kamēr tu neatdosi veco, tikmēr Dievs nevar dot jauno. Kamēr nesāksi domāt par jauno, tu neatbrīvosies no vecā. Kādā glāzē var vairāk ieliet, kādā mazāk, pilnā glāzē vispār nevar ieliet, jo jauns vīns ir tikai jaunos traukos. Ja tu liec vecā traukā, atstāsi veco dzīvi un domāšanu tur, kur bija, un mēģināsi pa jaunam kaut ko darīt, tas pārsprāgs un būs neveiksmīgi.

Tas, kā tu mājās attiecies pret lietām, tas var norādīt uz to, kā attiecies pret svarīgām lietām. Jēzus saka: esi uzticams pār mazumu un Es tevi iecelšu pār daudzumu. Kas nav uzticams mazās lietās, kas tam uzticēs lielas lietas? Maisā saliku drēbes un apavus, arī kas man patīk. Tos, ko es reti lietoju, bet tās ir labas lietas. Un es saprotu, ja es gribu ko jaunu, tad vispirms man jāatbrīvo vieta skapī. Un es atbrīvoju daudz vietas, ka pat plauktā varēju krēslu ielikt. Es atbrīvoju daudz vietas. Būtu labi, ka mēs esam tie, kas mēs esam nevis pēc vecās domāšanas, bet pēc jaunas domāšanas. Tā ir viegli būt tam, kas tu esi. Ne jau tam, kas bija pirms Kristus, bet jaunam cilvēkam. Es vecās lietas atdodu un dodos šopingā, un iegādājos jaunas lietas. Es parasti velku klasiku, man ir klasiskais stils. Bet es iegādājos ko jaunu, un tagad man ir divas platās bikses, redz, kā mēs ietekmējamies no tā, kādā vidē atrodamies. Tas, kas likās nenormāls kādreiz, tagad man patīk. Un tas ir tāpat, kad tu atbrīvo vietu kaut kam jaunam, kad esi šajā vidē, kur par jauno arī domā, uz jauno koncentrējies, tas izraisa tev pašam vēlmi tā rīkoties. Kā Bībelē teikts par ģērbšanos – novelciet veco cilvēku un apģērbiet jauno.

Es sapratu, ka tās ir tādas fizikas darbības, ko es izdarīju, jo vienkārši es gribēju. Tās mazākās lietas ļauj pieņemt lēmumu arī lielākās lietās. Manā gadījumā tā bija iekšējā vēlme. Man ir daudz enerģijas parādījies, ka nezinu, kur likties, un es daudz strādāju, katra diena ir pilna ar darbiem no rīta līdz vakaram. Bet ir jaunas lietas, kas ir manā prātā, kas ir jau manā sirdī, un tas jau sāk parādīties. Jaunas lietas būs arī šeit un tev tavā dzīvē. Jaunas lietas būs tavā grupiņā, tavā kalpošanā, personīgajā dzīvē, tik, cik tu spēj pieņemt, jo Viņš bez mēra dod no Sava Gara.

“Redzi, nāks dienas,” saka Tas Kungs, “kad Es slēgšu jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu, ne tādu derību, kādu Es citkārt slēdzu ar jūsu tēviem, kad Es tos ņēmu pie rokas un izvedu no Ēģiptes zemes. Šo derību tie ir pārkāpuši, kaut gan Man bija noteikšana pār tiem, tā saka Tas Kungs. Nē, šāda būs derība, ko Es slēgšu ar Israēla namu pēc šīm dienām, tā saka Tas Kungs, Es iedēstīšu Savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mana tauta. (Jeremijas grāmata 31:31-33)

Nevis formāli paklausi, lai nebūtu soda, bet no iekšienes mēs tādi kļūsim caur Kristus upuri, tā ir atdzimšana no augšienes, mēs atjaunojamies, skatāmies uz krustu, kāds ir Viņš, izmantojam to vidi, ko Jēzus radījis un ļaujam Dievam darboties mūsu dzīvēs. Mēs Dievam ļaujam radīt jaunus apvāršņus mūsu dzīvēs. Cilvēks var neierobežotas lietas, bet ir reālā situācija, ir ļoti bailīgi padomāt kaut ko vairāk, bet tu varētu, ja tikai padomātu – jo Dievam visas lietas ir iespējamas. Jau Vecajā Derībā runāja:

Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi. Es jums došu Savu Garu un jūs vadīšu, ka jūs staigāsit Manos likumos un sargāsit un pildīsit Manas tiesas. (Ecēhiēla grāmata 36:26-27)

Mēs bieži vien nespējam tikt galā ar kaut kādām lietām, bet mēs nekad netiksim galā, ja nesāksim atjaunoties Svētajā Garā un koncentrēties uz jauno, kad ieraudzīsi sevi jaunajā realitātē – un tad vecais sāks balēt. Kad būsi gatavs, tu pieņemsi radikālus lēmumus. Jo divi noziedznieki pie krusta kopā ar Jēzu: viens zaimoja Kristu, otrs teica: “Tu nebīsties Dieva? Mēs esam tajā pašā solī, tikai Viņš nav vainīgs, bet mēs esam vainīgi un paši ciešam par saviem grēkiem. Jēzu, piemini mani, kad Tu nāksi Savā valstībā!” Un Jēzus atbildēja, ka viņš jau šodien būs ar Jēzu paradīzē. Neviens jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos. Bet jauns vīns jālej jaunos traukos – jauna domāšana. Es atsakos no tā, kas aizmugurē, un dzenos pēc tā, kas ir priekšā.

Kad Es būšu jūs šķīstījis no visām jūsu nešķīstībām, Es likšu nākt pār jums labības svētībai, Es pacelšu jūsu lauku ražas un Es nesūtīšu jums vairs badu. Es vairošu arī koku un lauku augļus, lai citas tautas jūs neapsmej bada dēļ. Kad jūs tad pieminēsit savus ļaunos ceļus un savus nelabos darbus, tad jums pašiem būs riebums savu noziegumu un nelietību dēļ. Un to Es nedaru jūsu dēļ, saka Dievs Tas Kungs, tas jums jāzina. Bet kaunieties un nosarkstiet savu ceļu dēļ, jūs Israēla nams! (Ecēhiēla grāmata 36:29-32)

Ja tev nav kauna, tad nav brīnums, ka netiec vaļā no savām problēmām, sāc skatīties uz sevi jaunajā realitātē – debesu realitātē. Ar laiku kļūs kauns, un sekos rīcība.

Un to Es nedaru jūsu dēļ, saka Dievs Tas Kungs, tas jums jāzina. Bet kaunieties un nosarkstiet savu ceļu dēļ, jūs Israēla nams! (Ecēhiēla grāmata 36:32)

Šajā rakstvietā svarīgi ir tikai tas, vai tu atjaunojies. Tev nav jādomā cilvēcīgi, un, ja tu šo praktizē, tad Dievs dara visu jaunu, tikai sāc praktizēt šo jaunu domu, pat ja tev šķiet, ka tev tas nepienākas. Dieva vārds pats par sevi ir spēcīgs.

Vieniem viņu spēks ir kara rati, citiem zirgi, bet mēs esam stipri ar Tā Kunga, mūsu Dieva, Vārdu. (Psalms 20:8)

Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. (Jāņa evaņģēlijs 1:1)

Jēzus Kristus tapa miesa, un Viņš ir vārds. Mēs lūkojamies uz dzīvu personu un vārdu, kurš nav dalāms no Viņa personas. Tāpat arī tavā dzīvē vārdiem nevajadzētu atšķirties no taviem darbiem. Dieva vārdi neatšķiras no Viņa darbiem.

Padarait koku labu, tad arī viņa augļi būs labi, vai padarait koku nelabu, tad arī viņa augļi būs nelabi, jo koku pazīst no viņa augļiem. (Mateja evaņģēlijs 12:33)

Ja tu esi labs iekšēji, tad nevari nest sliktus augļus. Tie paši principi, bet no citas puses. Jēzus pārmeta farizejiem, ka viņi visi kaut ko dara, bet viņiem vispirms vajadzēja šķīstīt pašiem sevi.

Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs šķīstāt kausa un bļodas ārpusi, bet no iekšpuses tie ir pilni laupījuma un negausības. [..] Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs esat līdzīgi nobaltētiem kapiem, kas no ārpuses izskatās jauki, bet no iekšpuses ir pilni ar miroņu kauliem un visādu netīrību. (Mateja evaņģēlijs 23:25; 27)

No ārpuses tēlojam tīrus, bet iekšpusē ir netīrs. Žēlastībā esam glābti un ar atdzimšanu Svētajā Garā Dievs grib darīt jaunus darbus mūsu dzīvēs.

Labs cilvēks izdod no labā krājuma labu, un ļauns cilvēks izdod no ļaunā krājuma ļaunu. [..] Bet, kad nešķīstais gars no cilvēka ir izgājis, tad tas pārstaigā izkaltušas vietas, meklē dusu un to neatrod. (Mateja evaņģēlijs 12:35; 43)

Ne ar emocijām pilns, bet ar pārmainītu sirdi atjaunošanās procesā. Jēzus asinis ir uz palodām, durvju ailēm, tāpat kā Pasā dienā, kad Izraēls tika izvests ar jēra asinīm, tika pasargāts katrs nams, uz kura bija jēra asinis. Jēzus asinīs mēs esam glābti un šķīstīti, bet tas nāk kā avanss, kurš līdz galam nav piepildījies, ir sākusies stagnācija un degradācija.

“Tad tas saka: es atgriezīšos savā namā, no kurienes es izgāju. Un, kad viņš nāk, tad viņš to atrod tukšu, izmēztu un uzpostu. Tad tas noiet un ņem līdzi septiņus citus garus, kas ļaunāki par viņu, un viņi ieiet tur un dzīvo; un pēc tam ar tādu cilvēku top sliktāk, nekā papriekšu bija. Tāpat arī notiks šai ļaunajai ciltij.” (Mateja evaņģēlijs 12:44-45)

Svēta vieta nemēdz būt tukša. Cilvēka sirds nekad nebūs tukša, vai nu tu piepildies ar Svēto Garu, vai ar pasauli. Mana mīļākā anekdote – cilvēks aiziet pie ārsta un saka: “Man bērnībā uz galvas uzkrita plašu atskaņotājs, bet tas mani neietekmē, neietekmē, neietekmē…” Tev šķiet, ka tu vari skatīties, klausīties un darīt, ko gribi, un tas tevi neietekmēs, bet tas katru ietekmē. Tas, kur tu atrodies, tevi ietekmē, un tu esi piecu savu tuvāko cilvēku vidējais rādītājs.

Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. (Kolosiešiem vēstule 3:1-2)

Noskaņo savu sirdi, savas darbības izdari šodien, un savas domas vērs uz augšu.

Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā. [..] Tāpēc nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mantkārību; tā ir elku kalpība. [..] Bet tagad visu to atmetiet: dusmas, ātrsirdību, ļaunprātību, zaimus un nekaunīgas runas, kas ir jūsu mutē. (Kolosiešiem vēstule 3:3;5;8)

Ir ļoti svarīgi, ko mēs runājam.

Nemelojiet cits citam, novelciet veco cilvēku un viņa darbus. (Kolosiešiem vēstule 3:9)

Novelc veco cilvēku, viņa domāšanu un iegūsti jauno, jeb arī kaut cik noņem veco un lej iekšā jauno, kamēr būs pilna glāze ar jauno. Lai tu iemanto pestīšanu tai dienai, kad Dievs tevi ņems pie Sevis.

Un apģērbiet jauno cilvēku, kas tiek atjaunots atziņā pēc viņa Radītāja tēla. (Kolosiešiem vēstule 3:10)

Tavs jaunais cilvēks tiek atjaunots pēc tā, kā tu atzīsti patiesību. “Un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” Mēs esam radīti pēc Viņa tēla, lai atjaunotos. Dievs grib mums dot daudz jauna, prieku, laimes hormonus, emocijas, daudz veiksmes un izdošanos – Dievs grib dot visu. Dievs var tev dot sievu vai vīru, un vislabākais, ja abi ir vienos mērķos. Tu pievelc tādus cilvēkus, kāds esi tu pats. Katram jāsāk pašam ar sevi, apģērbjot jauno cilvēku. Ļauj Dievam darboties, atjaunojot jauno.

Kad Dievs aicināja Ābrahāmu, tad viņš atstāja visu veco dzīvesveidu un devās nezināmajā, un kļuva par tēvu daudzām tautām. Ābrahāms bija tas, kurš skatījās debesīs un skaitīja zvaigznes.

Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,” Viņš tam sacīja. (1. Mozus grāmata 15:5)

No viena cilvēka ir radušies tik daudz pēcnācēju kā zvaigznes pie debesīm, kuras nevar izskaitīt. Viņš atstāja veco, lai iemantotu jauno ne tikai priekš sevis, bet arī priekš mums. Kad Israēls izgāja no Ēģiptes zemes, viņi šķērsoja Sarkano jūru, izgāja sausām kājām cauri, atstāja Ēģiptes zemi, lai iemantotu apsolīto zemi. Ceļš bija smags, 40 gadi tuksnesī, kad visa neticīgā paaudze izmira, bet viņi iegāja apsolītajā zemē. Lai ieietu apsolītajā zemē, tā bija jāredz un jāatstāj vecais. Noa saņēma norādījumus, redzēja un ticēja, ka būs jauna zeme pēc plūdiem, paklausīja Dievam, atstāja veco un kļuva par tēvu visai mūsu civilizācijai virs zemes. Elija un Elīsa – Elīsa gribēja dubultu svaidījumu, viņš atstāja veco, lai sekotu pakaļ Elijam, un saņēma dubultu svaidījumu. Kad pazudušais dēls atstāja tēva namu, viņš nonāca pie cūku siles, un, kad viņš nolēma atstāt šo cūku sili un doties atpakaļ uz tēva namu, tēvs viņu pieņēma žēlastībā un apģērba, un dēls iemantoja pestīšanu – jaunu dzīvi tēva namā. Lai kaut ko jaunu iemantotu, vecais ir jāatstāj. Atceries, tu esi tas, ko Kristus par tevi saka, nevis tava pagātne vai izjūtas.

Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. (2. Korintiešiem vēstule 5:17)

Ļauj Dievam darboties, tiecies pēc jaunā, pakāpeniski izej no vecā un atsevišķos gadījumos pieņem radikālākus lēmumus, un ļauj Dievam darīt jaunus darbus!

Ziedošana ir labs veids, kā just Dieva klātbūtni. Viņš ir to dzīvēs, kas nes ieguldījumu Dieva darbā.

Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds. (Mateja evaņģēlijs 6:21)

Vislabākais ir mainīties katram no iekšpuses, un ziedošana ir ļoti labs veids, kā tikt vaļā no skopuma un bailēm. Mūsu draudze ir brīnums Latvijā. Kādreiz Jaunajā gadā mēs katrs iepriekš esam pienesuši īpašu ziedojumu, tāpēc arī es aicinu 28. decembrī, šī gada pēdējā dievkalpojumā, sagatavot īpašu solījumu vai reālu summu, bet atceries, ka tas ir starp tevi un Dievu. Šim solījumam būtu jābūt kopā ar mērķiem, ka tu līdz šim 28. decembrim saplāno savu nākamo gadu ar jaunām lietām. Nebaidies, tu esi vairāk spējīgs, nekā tev šķiet. Es visu laiku apzinos to, cik cilvēks var ticēt, darīt un pieņemt, lai būtu sasniegumi. Man pašam ir pilns ar sarakstiem un mērķiem jaunajam gadam. Tad, kad tu kalpo un atdod garīgās lietas, tad tev paliek vieta, ko piepildīt. Skapī nevar būt jaunas lietas, ja ir pilns ar vecajām. Esmu pamanījis, ka, cilvēkiem apprecoties, viņi paliek nabadzīgāki arī domāšanā, bet, ja tu mīli to savu otro pusīti, tad tu centīsies vairāk pelnīt, lai šim cilvēkam viss būtu. Tāpat arī, ja tu mīli Dievu, tad tu vairāk pelnīsi. Dievs grib tev dot jaunas lietas, un sāc ar šo ziedojumu!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Ļauj Dievam darīt jaunu darbu tavā dzīvē” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija