Mākslīgais intelekts vs Dievs

Šodien ir brīnišķīga diena. Vakar bija brīnišķīga diena, bet vakardiena ir pagājusi. Tagad ir šodiena. Rītdiena mums vēl nav pienākusi, ir tikai šodiena. Par rītdienu runājot, es tev šodien atklāšu tādas lietas, ka tev varbūt “žoklis atkārsies”.

Vakar mums šeit bija “Sharpify” un “Izaugsmes kluba” kopīgi rīkota brīnišķīga konference. Un centrā bija mākslīgais intelekts. Es šodien nolēmu turpināt no cita aspekta to, ko es vakar iesāku. Es pašu pamatu, vissvarīgāko un būtiskāko vakar šeit runāju savā pusstundā, kas man tika dotas. Universāli principi – tas, kā Dievs iekārtoja šo pasauli. Šie Viņa likumi ne tikai mūsu prātā, bet mūsu zemapziņā, mūsu garā, sirdī. Mums iekšējā transformācija nosaka visu. Mums iekšējā attieksme pret notiekošo attiecībās, biznesā, kalpošanā – itin visās lietās nosaka visu. Tikai pilnīga atbildības uzņemšanās par to, kas notiek manā dzīvē, mana attieksme, pilnīga atbildība par to, kā es attiecos pret notiekošo. Jo kustība nav izvēle, bet vitāla nepieciešamība.

Šodien no rīta piecos pamodos, daudz enerģijas bija man, ap sešiem jau biju ārā: krastmala, promenāde, pēc tam cauri vecpilsētai skrējiens. Ko es redzēju, svētdienas rītā skrienot? Es redzēju piedzērušos jauniešus, es pamanīju bomzi, kurš guļ uz soliņa, pie naktsklubiem cilvēkus. Es skrēju un vēroju, un redzēju, kas notiek apkārt. Es redzēju piedzērušus jauniešus, es domāju: “Kāda ir viņu rītdiena?” Kā viņi ir pavadījuši šodienu, un kāda būs viņu rītdiena? Tiem, kas ir dzēruši visu nakti, noteikti organismā iestāsties kaut nedaudz īsavienojums, entropija, degradācija. Un tā ir mūsu pašu attieksme, kur mēs pavadām laiku, kādā vidē esam, kādas zināšanas iegūstam, un vai mēs tās lietojam.

Vakar centrā bija mākslīgais intelekts (MI), un manas svētrunas tēma šodien ir “Mākslīgais intelekts vs Dievs”. Tas, ko tu lasīsi tūlīt, man pašam tas liek žoklim atkārties. Lai tu vēlreiz labāk saprastu, cik būtiski un svarīgi ir atrasties tur, kur tu esi šodien. Būt tādās vietās kā, piemēram, vakardienas konferencē, cik būtiski un svarīgi ir pareizas grāmatas, pareiza informācija un prakse. Praktizēt savā dzīvē, pirmkārt, ne tikai zināšanu līmenī, bet lai tas ir tavos ieradumos, tavā garā, tavā sirdī jeb, kā vienkārši saprotami, zemapziņā, ieradumos, kas veido un formē mūsu dzīvi un mūsu panākumus. Es atkārtoju: “Tu iedod bomzim miljonu, viņš būs pēc nedēļas bomzis. Atņem miljonāram viņa miljonus, viņš atkal būs miljonārs.” Tas ir viņa iekšējais stāvoklis.

Mākslīgais intelekts jeb AI un Dievs. Patiešām, es turpināšu vakardien iesākto un tev pastāstīšu, lai tu saprastu labāk, kas ir manī. Es nevaru iedot to, kā man nav. Vakar uz konferenci Lauris Mičulis bija atnesa 1200 proteīna batoniņus. Tās mums bija pusdienas šeit, jo tos varēja ēst. Es prasīju viņam: “Cik var ēst?” Viņš teica: “Kaut desmit.” Es nezinu, kas būtu, ja desmit es apēstu, bet divus apēdu. Bet tā enerģija, kas ir manī, tā nav no proteīna batoniņiem. Es nevaru iedot nevienam vairāk, apēdot batoniņus, dzerot kafiju vai lietojot sēnes. Sēnes ir cita tēma, bet kafiju mēs dzeram. Jā, sēnes nelietojam, bet kafija ir okay. Proteīna batoniņi – viss ir labi.  Viss ar mēru. Tas tev bioloģiski dod vairāk enerģijas. Tas tev varbūt paātrina nedaudz smadzeņu darbību uz kādu brīdi, pēc tam paņem atpakaļ, jo jebkurā gadījumā viss ir balansā. Kā “Tranzīts” dziedāja: “Es nevaru būt balts, un tas nav iespējams, jo visam vienmēr jābūt līdzsvarā.” Balts un tīrs ir tikai Dievs. Ideāls, kas ir arī mūsu ideāls.

Neatkarīgi no tā, cik es šo savu fizisko vai mentālo enerģiju varu demonstrēt, tieši universālie principi, Dieva likumi, tieši Viņš, Viņa klātbūtne manī, ir tas, kas spridzina. Tā ir tā, kas transformē. Viņa principi, Viņa vārds un Viņa gaisma manī. Un zini, neatkarīgi no tā, vai tu tici Dievam, vai netici, bet Viņa radītajā kārtībā, Viņa principos ir spēks pašos sevī.  Tie tevi nes atkarībā no tā, vai tie ir tevī, vai tikai tavā prātā.

Konferencē bija bezvadu mikrofoni, un iepriekšējā spīkera runa tuvojās nobeigumam. Man bija aizkulisēs jāaiziet, kur piestiprināja to bezvadu mikrofonu. Es varēju atspiesties 50 reizes šeit, uz skatuves. Labi vien ir, tas palīdzēja dzirdēt manu elpu. Bet man blakus Liene bija. Viņa man uzlika mikrofonu, ielika kabatā to uztvērēju. Es taisos iet prom, bet tur kaut kādi vadi karājas. Liene saka: “Pagaidi, pagaidi, vadi, vadi!” Un viņa kaut ko mēģina tur kārtot. Un pēc tam Liene teica, ka tajā brīdī, kad viņa pieskārās, no manis nāca vibrācijas. Tā bija? Vibrācijas nāca. Kad tu esi savā vietā, tu esi savā elementā. Un nevis tikai savā vietā, bet, ka zinu to, ka šajās 25 minūtēs pateikšu to, kas ir manī, cik nu es to māku izteikt, būs eksplozīvas, tās būs transformējošas. Tas, kas ir manī, transformē cilvēkus, tas ir elektrizēts, tas ir jaudīgi. 

Un tāpēc es šodien nemācīšu, kā apieties ar mākslīgo intelektu. Es pašu būtību un pašu pamatu tev iemācīšu šodien. Bet tas patiešām pat man lika atkārties žoklim. Viss atkarīgs no tā, kā tu lasi Bībeli, kā to izproti, vai tu vispār pats kaut ko gribi savā dzīvē sasniegt. Ja tu veselīgi uz to skaties, zinātne ir absolūtā kontekstā ar Bībeles patiesībām, tie paši principi. Zinātne tos pierāda. Attiecīgi cilvēki, dažādi politiskie strāvojumi to ievērš sev izdevīgā gultnē. Es kā motivators šo domu zinātnē pamatoju, bet kā mācītājs – pamatoju to Bībelē. Principi vieni un tie paši. Par relativitātes teoriju.

Laika dilatācija. Šī laika dilatācijas teorija nav tikai teorija, tas ir reāls fenomens – Einšteina relativitātes teorija. Einšteins bija ebrejs. Kurš gan cits kaut ko tādu varēja izdomāt? Ņūtona gravitācijas likums sen jau ir nedaudz novecojis. To, ka ir gravitācija, neviens neapstrīd, bet tas ir pavisam cits jēdziens šobrīd. Tam ir piešķirta cita jēga. Nav nekādas magnētiskās pievilkšanās spēka, ir laika izliekums. Un par to es tev pastāstīšu tagad. Laika dilatācija, relativitātes likums, uz ko tas balstās? Ir universāli principi un ir absolūti principi. Vienmēr nemainīgi. Gaismas ātrums ir 300 tūkstoši kilometru sekundē. Bet pats satraucošākais un pats fenomenālākais ir tas, ka viss pārējais ir relatīvs. Tas nozīmē, atkarīgs no kaut kā, mainīgs, ieskaitot, un tas ir pats trakākais, es nezinu, kā to raksturot – tas ir skaisti, cik brīnišķīga atziņa. Kā lai to pasaka? Nē. Tas ir vienkārši traki. Tas ir spridzeklis. Tā ir eksplozija. Atombumba. Nē, tas ir bumba. Es nezinu. Tas ir manī, un tāpēc es vibrēju vakar. Tāpēc es spēju kaut ko iedot. Saproti? Laiks ir relatīvs. Tā ir matemātika. Einšteina teorija. No 2015. līdz 2016. gadam NASA veica eksperimentu ar diviem dvīņu brāļiem. Minēts vārds Skots Kellijs. Otrs brālis, Marks Kellijs, palika virs zemes. Un 340 dienas ar ātrumu, ne jau ar gaismas ātrumu, ar 27 tūkstošu kilometru stundā. Ar 270 tūkstošiem kilometru stundā riņķoja ap Zemi kosmiskajā stacijā. Atgriežoties un mērot ar visprecīzākajiem kvantu ātruma pulksteņiem, tika konstatēts, ka viņš atgriezās par 500 milisekundēm jaunāks. Iedomājies? Forever young.

Es skolā nemācījos visas šīs teorijas. Vajadzēja mācīties. Bet nu es domāju, ka skolotāja tik tālu neizdomātos. Viņa neaizdomātos šo paskaidrot normāli, saprotami. Kaut ko tur mācīja, uz tāfeles zīmēja,  neko nesapratu, divniekus saņēmu. Bet šodien labprāt būtu tā kā Einšteins. Es varētu būt zinātnieks. Man patiešām tas interesē. Par 5 milisekundēm jaunāks. Un fenomens – teorētiski 300 tūkstoši ir robeža. Nav nekas ātrāks par gaismu Visumā, visā Visumā. Tāpēc visiem mērījumiem absolūti pamatā ir gaismas ātrums. Ja cilvēks varētu pietuvinātā ātrumā gaismas ātrumam, 99,99% no gaismas ātruma būt kosmosā vienu gadu, virs Zemes paietu 22 360 gadi. Tu paliec tāds pats, kā esi un atgriezies. Laiks ir relatīvs, un tā ir realitāte. Sasniedzot 0 punktu jeb 300 tūkstošus kilometru sekundē, laiks pārstāj eksistēt. Šī nav mistiska, bet zinātne. Gravitācija ir laika izliekums, nevis mistisks pievilkšanās spēks. Laiks ir relatīvs – tas nozīmē to, ka, ja aizlidojot kosmosā ar ātrumu 300 tūkstoši kilometru sekundē, pēc tam vēlies atgriezties, bet Zemes vairs nav, laiks ir izzudis. Bērniem laiks rit ilgāk, jo tas ir smadzeņu neiroplastiskums ar daudz dažādiem notikumiem vienā dienā. Braucot vienai un otrai mašīnai blakus ar 90 kilometriem stundā, šķiet, ka tu stāvi uz vietas. Klausīties skaļu mūziku draudzē  ir normāli,  bet ne bibliotēkā, un te mēs saprotam, ka skaļums ir relatīvs. Viss ir relatīvs. Optiskais internets pārvietojās pa stikla šķiedru, un tā ātrums ir 200 tūkstoši kilometru sekundē. Vistrakākais ir tas, ka mākslīgais intelekts jau tagad operē ar ātrumu 300 tūkstoši kilometru sekundē. Matemātiski tas nozīmē – ārpus laika. Parastiem vārdiem to varētu pateikt tā: vai nu tu mākslīgo intelektu, vai viņš tevi. Mākslīgā intelekta sekas nav iedomājamas nevienā cilvēka galvā.

Pārskatīsim dažus faktus, kā strādā cilvēka smadzenes. Nervu signāli mūsu smadzenēs, nervu sistēmā, pārvietojas ar ātrumu 100-120 metri sekundē. Mūsu smadzenes impulsu pārvieto tikai 100-120 metrus sekundē, bet dati pa kabeļiem pārvietojās ar ātrumu 200 tūkstoši kilometru sekundē – 2 miljonus reižu ātrāk. Cilvēks nav konkurents mākslīgajam intelektam. Vienīgā šobrīd saskatāma problēma tehnikai ir pārkaršana, bet atsevišķi mezgli funkcionē, un tiek projektēti tādi datori, kuros šīs problēmas nebūs. Cik liela nozīme ir tam, ka cilvēks ir spējīgs lietot šo mākslīgo intelektu un nevis ļaut viņam lietot mūs. To nosaka pieskaņošanās Visuma principiem, tam, kā Dievs ir radījis, iekārtojis pasauli. Mākslīgais intelekts ir pārāks, un tie, kas to šodien nelieto, lēnām atpaliks, bet tiem, kas palīdz citiem pilnveidoties, pieder nākotne.

Entropijas likums ir otrais termodinamikas likums fizikā. Termodinamikas likums slēgtā telpā ir absolūts. Viss sastāv no sistēmām. Entropija nozīmē haosu un nekārtību. Ja šajā sistēmā no ārpuses nepievada enerģiju, tad nulles punkts neeksistē un iestātos mūžīgā kārtība, viss beigtos. Jāpievada ir enerģija, vai arī iestājās entropija. Cilvēks garīgi aug vai degradē, nav nulles punkta. Viens no principiem ir svētdiena, atpūtas diena, kura ietilpst šajā visā, bet tā nav paredzēta tikai atpūtai, bet arī tam, lai pēc tam kustētu uz priekšu pirmkārt, jau garīgajā izaugsmē. Informācija ir jāuzņem no cilvēkiem, kas paši transformējas.

Paguli, paguli vēl drusciņ, pasnaud kādu nieku, saņem kopā drusku ciešāki savas rokas, lai tu labāk dusētu! Tad tevi pamazām, it kā tev kājām pa pēdām iedama, pārsteigs nabadzība, un tevi nomāks trūkums kā bruņots ceļa laupītājs. (Salamana pamācības 6:10-11)

Pirmkārt, jau garīgais trūkums. Mākslīgajam intelektam nav ne morāles, ne dvēseles, bet tas ir daudzkārt jaudīgāks. Aizmirsti par aprēķina lietām un sāc pievērsties savai personīgajai izaugsmei.

Un redzi, Tā Kunga eņģelis piestājās un gaisma apspīdēja cietuma istabu; viņš pieskārās Pētera sāniem un to modināja, sacīdams: “Celies ātri augšā!” Un važas nokrita no viņa rokām. (Apustuļu darbi 12:7)

Pēteris neapzinājās, kā viņš izgāja no cietuma. Istabu apspīdēja gaisma.

Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. (1. Mozus grāmata 1:1)

Es tev pierādīšu, ka sākumā bija gaisma, kura pārvietojās ar 300 tūkstošiem kilometru sekundē un, kas vienlaicīgi ir logos, vārds jeb informācija. Agrāk virs zemes nepastāvēja fizikas likumi – nekas nepastāvēja.

Bet, kad es biju ceļā un tuvojos Damaskai, ap pusdienas laiku mani piepeši apspīdēja spilgta gaisma no debesīm. (Apustuļu darbi 22:6)

Viņš palika akls, un notika iekšēja transformācija. Ļoti sakoncentrēta informācija jeb gaisma. Notika pārmaiņas, kuras saistītas ar gaismu. Pastāv trīs gaismas veidi.

Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jāņa evaņģēlijs 8:12)

Bībelē ir visi trīs gaismas veidi, tāpēc jau Bībeli nevar tā vienkārši paņemt un lasīt. Zinātne nav pretrunā, tieši otrādi, tā reizēm paskaidro dažas lietas pat saprotamāk. Zinātne pierāda gan Bībeles, gan pasaules dažādus faktus.

Kam vienīgam ir nemirstība, kas dzīvo nepieejamā gaismā, kuru neviens cilvēks nav redzējis, nedz arī var redzēt, Viņam lai ir gods un mūžīga vara! Āmen! (1. Timotejam vēstule 6:16)

Kad es biju konferencē, tad arī tiku minējis, lai dot skaļu slavu, aplausus, bet iekšēji es gribēju teikt, lai dot skaļu slavu Tam, kurš šo pasauli tā iekārtojis. Pirmais gaismas veids – pats Dievs. Tā ir garīgā sfēra ārpus saprašanas.

Šī ir tā vēsts, ko esam no Viņa dzirdējuši un pasludinām jums, ka Dievs ir gaisma un Viņā nav it nekādas tumsības. (1. Jāņa vēstule 1:5)

Tiek sludināts evaņģēlijs par to, ka Dievs ir gaisma un Viņā nav tumsības. Dievs ir gaisma. Absolūts ideāls. Neviens cilvēks nevar būt ideāls, bet viņš var tam tuvoties. Kustība ir neliela daļiņa no gaismas ātruma, kad laiks pagarinās un veselība uzlabojas, kā arī aiziet depresija. Tur ir panākumi un bizness attīstās. Tur tu esi laimīgāks un ir labākas attiecības. Čiliņā baudi savu dzīvi, tu sarežģītām situācijām izej mierīgi cauri un nekad nesabrūc.

Es no 2000. gada pazīstu Dievu. Cilvēks, kurš ir pabijis vistumšākajos nostūros, viņš ir kļuvis par parlamenta deputātu. Bezprecedenta gadījums Eiropā. Es nezinu nevienu tādu, kā tikai Kolumbijā Eskobaru, kurš no mafijas kļuva par deputātu, un tādā veidā, ka viņš uzpirka visus politiķus un piespieda balsot par sevi. Es nevienu nepiespiedu, tas tā nemēdz būt, tas ir kaut kas īpašs. Tev aizslēgtas durvis atveras, neiespējamais kļūst iespējams caur iekšēju transformāciju un šīm pārmaiņām, ka tu pieskaņojies tai gaismai un informācijai, ko Viņš ir sūtījis virs zemes. Es tā saprotu, ka Dieva Dēls tika sūtīts virs zemes cilvēka miesā. Viņš tik ļoti pasauli ir mīlējis, ka devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. Viņš tik ļoti, ļoti grib aiznest šo ideju līdz mums, ne tikai vienkārši upuri un augšāmcelšanos, un ne tikai no garīgās pārdzimšanas, no Jēzus Kristus. Tik ļoti grib pienest, ka nepietiek tikai no ārpuses šķīstīt savu krūzīti, bet no iekšpuses to vajag darīt. Tev jāmainās no iekšpuses, zināšanas un vide ir vienīgais veids, kā to mainīt, mazie solīši: apliecināt, redzēt un plānot. Vienīgais veids, jo nav jau cita veida. Parādi man savus draugus, un es pateikšu, kāds esi tu. Viss ir ļoti vienkārši. Un šī ir tā vēsts, ka Dievs ir gaisma. Jēzus saka: “Es Esmu pasaules gaisma, kas seko Man, tam būs dzīvības gaisma.”

Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jāņa evaņģēlijs 8:12)

Viņš ir dzīvības gaisma, kas pasaulē nākusi. Viņš ir gaisma, Viņš ir visa pirmsākums un pirmavots. Un Viņš tā saka: kas Man tic, viņos būs šī gaisma. Kādā veidā? Tad, kad tu sāksi to uzņemt. Jo cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no katra vārda un gaismas – no katra vārda, kas izriet no Dieva mutes. Un ne tikai vārda klausītāji, bet arī vārda darītāji, kas to pielieto, un, pirmkārt, pielieto, lai mainītos no iekšienes.

Es, gaisma, esmu nācis pasaulē, lai neviens, kas Man tic, nepaliktu tumsībā. (Jāņa evaņģēlijs 12:46)

Lai neviens nepaliktu tumsībā, Es, gaisma, esmu nācis šajā pasaulē – vēl viens iemesls, kāpēc Jēzus mira pie krusta. Viņš gribēja uzsvērt: Es pie krusta nomiru, lai tu beidzot saprastu, ka nekas nemainīsies, kamēr pats nemainīsies. Vienmēr būs politiķi vainīgi, lāči mežā, sieva vai vīrs būs vainīgs vai biznesa partneri. Bet diemžēl tu pievelc pats tādus, kādus pats esi. Diemžēl tā ir, attiecīgi, pēc tavām izvēlēm tu pievelc tādus cilvēkus. Tie, kas apprecas un pēc tam brīnās, kāpēc man ir tāds vīrs vai sieva, jo tu pievelc tādu, kāds esi. Ja tu esi traks, tad pievelc trako. Ļoti reti gadījumi, kad tā nav, bet tāds tādu atrod, tas ir normāli. Pēc kā? Pēc tā, kā tu esi iekšēji mainījies, kāds tu esi iekšēji, un kādi ir tavi ieradumi. Man veikalā ir bijis tāds gadījums, ka pārdevēja uz mani šķībi skatās, jo jūt kārtīgu veci. Biju kopā ar sievu iepirkties, saku viņai: “Ejam!” Un tad tā pārdevēja saka: “Kā jūs uzdrīkstaties norādīt, kad viņai iet un kad nē?” Pārdevēja man uzbrauca virsū. Vienkārši viņa jūt, betons kaut kāds, nav ko runāt ar tādu. Kā tu vari teikt sievai, lai nāk ārā no veikala. Pārdevēja aizsvilās. Tu vari runāt vai nerunāt, bet iekšējo saturu var sajust. Paliksim emocijas malā, ne vienmēr tas viss ir pareizi, ko mēs jūtam, bet ir svarīgi tas, kas tu esi.

Tātad pirmā izrādās radība: iesākumā Dievs radīja debesis un zemi, zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem. No ebreju valodas tulkojumā vārds „zeme”- „aretz”. Šis vārds netiek lietots kā kaut kāda konkrēta izbūve vai apbūvēta zeme. Senebreju valodā nebija šādu vārdu kā Visums un matērija. Un šis jēdziens nozīmē: zeme bija neizveidota, tukša, ebreju frāze nozīmē „tohu va-bohu”, kas burtiski nozīmē – bezformīgs, haoss, tukšums, nulle, nekas. Tātad nekā nebija. Un te ir teikts: „Un zeme bija neiztaisīta tukša.” Un Dievs teica trešajā pantā:

Un Dievs sacīja: “Lai top gaisma.” Un gaisma tapa. (1. Mozus grāmata 1:3)

Viņš saka no nekā: „Lai top gaisma!”, un top gaisma. Un saskaņā ar Bībeli un arī zinātni, kas to būtībā nenoliedz, ka trešais gaismas veids ir zvaigznes un Saule. Mūsu pašu Saule. Mūsu bioloģiskajai eksistencei nepieciešama vispirms ir gaisma. Zinātniski to sauc par kosmisko pirmgaismu. Šī ir tā kosmiskā pirmgaisma, no kā viss Visums turas, trīssimt tūktoši kilometri sekundē. Tas ir pamatu pamats, fizikas likumi, visi likumi, visa sistēma balstās uz šo gaismas ātrumu. Dievs, gaisma, un tikai tad kosmiskais pirmsākums. Sanāk pēc Bībeles un arī zinātnes, ka iesākumā būtībā nebija dienas un nakts, kas bija saistīts tieši ar Saules un mēnešu kalendāru. Bet ar Dieva ielikto pirmkodu, pirmo šo molekulu un atomu. Tā kā bērns piedzimis no mazas sēklas, bet tas kods jau ir viņos iekšā. Pirmkods ir logos, informācija, gaisma. „Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” Nē, sākumā bija tukšums, bija ideja, doma par zemi, par tevi. „Lai top gaisma!” Un gaisma tapa. Un Bībele saka, ka šī gaisma ir tas pats logos, gaisma un gars – būtībā viss viens. Mēs lasām Bībeli un tā reizēm varam sapīties, gribam visu nošķirt, bet būtībā pati ideja ir ļoti vienkārša.

Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana. Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs. (Romiešiem vēstule 12:1-2)

Vienīgās zāles un vienīgā recepte, lai tu varētu būt laimīgs šajā pasaulē, ir pielāgošanās gaismai. Viņš ir gaisma, un tev ir tiešais links ar Viņu. Mēs to nevaram tā īsti izprast, bet tieša saikne. Bībele saka: “Kas ir Kristū, tas ir jauns radījums.” Tu varbūt to tā nesajūti, bet tāpēc Viņš saka: atjaunojieties savā sirds prātā saskaņā ar to informāciju, kas ir šajā gaismā. Jo mākslīgajam intelektam smadzenes jau strādā ar gaismas ātrumu, kas būtībā ir ārpus laika. Sekas tam būs neprognozējamas. Ja tu esi skatījies Terminatoru, kas ir ļoti veca filma. Nav tā, ka neatbilst tam, kas varētu notikt, bet droši vien ir arī kāda pozitīvāka filma, kas parāda, ka pasaule varētu būt labāka ar mākslīgā intelekta palīdzību. Bet tikai tādā gadījumā, ja cilvēks ir saskaņots pats un spēj lietot visu to, ko pats ir radījis.

Pāvils saka, ka cilvēks pats ir sācis kalpot radībai. Viņš izveido mākslīgo intelektu, un pats sāk kalpot viņam. Viņš viņu verdzina jeb izdomā krustu un pielūdz to. Kristietība arī ir tā, ja krusts tev ir kaklā, tad tu esi svēts, pilnīgs, un tev ir mūžīgā dzīvība. Bet tā nenotiek, krusts ir tikai simbols. Tas ir tikai dzelzs vai koks, tikai simbols. Tu baudi vakarēdienu, maizi un vīnu, un domā: “Man iestāstīja, ka tagad viss ir kārtībā, man ar Dievu viss sakārtots.” Tā nemēdz būt. Vai tu nodod sevi gaismai, vai nē, tu pilnveidojies vai nē. Fenomens ir tas, ka mēs žēlastībā esam glābti.

Dievs mūs pieņem tādus, kādi mēs esam. Ir divas teorijas, ka glābšanu nevar un var pazaudēt. Un es zinu, ka mēs katrs gribētu to kalvinistu teoriju: glābšanu nevar pazaudēt, dzīvo, kā gribi, nepārveidojies, nekusties. Entropijas likums saka, ka nulles punkta nav. Gravitācijas likums saka, ka nulles punkta nav, vai tu celies, vai krīti. Viss. Ko nozīmē abas šīs teorijas? Armīnisti saka: glābšanu var pazaudēt, bet kalvinisti saka, ka nevar pazaudēt. Bet tie, kas pieturas pie kalvinistu teorijas, ka dzīvo kā gribi. Ir ļoti svarīga lietas, kas liek padomāt. Izrādās, ka būtībā šīs teorijas ir ļoti līdzīgas. Kalvinisti uzskata tā: cilvēks uzskata, ka viņš pieder gaismai, viņš ir no augšas piedzimis un pieder Kristum, bet viņa darbi par to neliecina. Es nerunāju par kādām nepilnībām. Bet, ja tas neliecina par to, ka tu centies šo gaismu vairot sevī, to var redzēt. Ja to neredz darbos, tad kalvinisti uzskata tā: šis nekad nav bijis vispār jaunpiedzimis. Viņš nemaz nav bijis mūsējais. Armīnisti saka, ja cilvēks uzskata, ka ir jaunpiedzimis un viņam nav darbu, tad glābšanu zaudē. Tagad viņš pieņem Jēzu, un dzīvos jaunu dzīvi, pilnveidošos. Nekas nenotiek, viņš nepieliek savas pūles, tad viņš pazaudē glābšanu. No otras puses kalvinisti saka: pieņem Jēzu, viss kārtībā. Abas šīs teorijas ir tādas pašas, izejas nav – vai mākslīgais intelekts tevi, vai tu viņu. Vai tu pretinieku, vai pretinieks tevi. Vai dzīvo depresijā vai dzīvo laimīgu un piepildītu dzīvi. Es nezinu, kas ir depresija. Es zināju, kas ir depresija līdz 2000. gadam. Pēc šī gada vairs nezinu, kas ir depresija.  Pat tad, kad es biju galīgi slims, man nebija depresijas, man prāts bija nepārtraukti kustībā, un prātā jauni mērķi.

Viss, ko es gribēju tev pateikt, ka kustība nav izvēle, bet vitāla nepieciešamība. Pat mākslīgais internets strādā ar gaismas ātrumu, kas mainīs pat laika robežas informatīvi. Pats ar savu radību nevar sacensties, ja pats neaudz, ne jau tikai intelektuāli. IQ jau nav svarīgāks par kustību, IQ ir svarīgi, bet kustība vēl svarīgāka, Ja tev būs kustība, lai iegūtu IQ, tu iegūsi IQ, ja tev būs kustība tai virzienā. IQ pats no sevis tā nerodas, ir cilvēkam jāmācās. Jautājums šoferiem -kas ir vispirms: braukšana vai noteikumi? Tad, kad es noliku tiesības, tas bija 1988. gads, mani ielika smagajā mašīnā, pirmo reizi braucu un vedu alkoholu no “Rīgas balzama” uz Limbažiem, pilna krava ar šampanieša un šņabja pudelēm. Tas bija mans pirmais brauciens. Puiku ielika kravas mašīnā un brauc. Tur dispečers neskatās, vai skolā biji, tiesības ir tad var braukt. Es braucu pirmo reizi pa Vidzemes šoseju, un tur sākas vienvirziena ceļš, un ķieģelis pa vidu stāv. Un man lielā smagā mašīna. Sāku domāt, pa kuru pusi jābrauc. Ja ķieģelis stāv labajā pusē, tad jābrauc pa kreiso. Es braucu pa kreiso pusi un domāju, ko viņi man met ar tiem uguņiem, un tad es sapratu, ka man jābrauc tur, un tad es atradu, kur var tikt pāri, lai nokļūtu pareizā joslā. Problēma bija tā, ka pa priekšu bija jāiemācas, bet labi, ka mēs mācāmies kustībā, tas ir normāli, mēs no kļūdām mācāmies. Bet vispirms ir zināšanas, kaut vai tādas zināšanas, ka tev ir jākustas. Un mākslīgais intelekts tevi pieveiks, ja tu nepilnveidosies. Jābūt kaut minimālām īpašībām, lai savu ģimeni un sevi pārvaldītu.

Es nezinu, kas ir depresija, jo es šos principus lietoju. Nevis manas zināšanas, kad es Bībeli sāku lasīt, bet tad, kad manās rokās nonāca normāls skaidrojums. Džons Maksvels un visi pārējie cilvēki, kas māca par līderību, kā komandu celt, kas šos universālos principus saprotamā valodā izstāsta. Tu sāc to praktizēt. Vai tad vīzija vajadzīga, sistēma jāveido? Man teica: ej sludini, Jēzus ir dzīvs, un Dievs visu darīs. Bet izrādās, nē. Izrādās, ka Bībelē rakstīts: “Ko tu gribi sēdēt pie galda, ja tu neesi uzklājis?” Uzklāj vispirms galdu Dievam, un tad sēdies tu pats. Izrādās, ka pašam arī kaut kas jādara, un Bībelē to var atrast. Tu nevari redzēt to, ko tu nezini.

Bībelē pilns ar piemēriem, uzceļ savu elku, piemēram, kaut kādu stabu, kādu govi, visu ko viņi tur dara, pielūdz to radību un domā, ka tur tā fīča. Iet pie zīlniekiem, pareģot nākotni, bet tu pats esi savs nākotnes pareģotājs, tu pats nosaki savu nākotni, tu pats esi savas laimes kalējs. No Dieva žēlastības tev ir šodiena, ka tu vari plānot un iet uz priekšu. Un šodien ir brīnišķīga diena, un šodien notiks labas lietas, priecāsimies un līksmosimies šajā dienā. Arī tad, kad nenotiek visas labas lietas, tu to redzi pavisam savādāk. Bībelē nav parasti vārdi, tie ir gaismas vārdi. Visa pamatā ir gaisma. Jo ātrāk tu kusties pareizā vektorā, pareizā virzienā balstītos principos, lai tu nepārkarstu, neuzkarstu, neizšķīstu, rezultāts ir neizbēgams, jo šiem principiem ir spēks pašiem sevī. Patiesībā mana grāmata “33 panākumu principi” ir ekskluzīva un eksplozīva grāmata. Tā ir lieta, ko cilvēkiem grūti saprast, bet visi ir tik vienkārši, ņem lasi, atkārto, pielieto. Lai Dievs tevi svētī, tev nekā nav neiespējama – visa pasaule kabatā. Tie nav tukši vārdi, jo jums priekšā stāv cilvēks, kas no nekurienes izlīdis ar Viņa palīdzību. Es esmu lietojis to, ko Viņš man ir devis. Tās grāmatas, ko Viņš man ir devis, tos cilvēkus, ko Dievs ir sūtījis manā ceļā, no kuriem var mācīties, esmu priecīgs par katru podkāstu, kur cilvēki ir kaut ko sasnieguši, es par visu priecājos. Par katru mācītāju, kurš ko ir sasniedzis, priecājos, ka varēju Londonā uzstāties, ka redzēju pilsētu, prieks, ka ir arī garšīga kafija, ne tikai Latvijā.

Viņš ir gaisma. Viņš teica, lai top gaisma, tā ir tā izmērāmā gaisma, kas ir visa pamatā. Un tad ir saules gaisma un enerģija. Un tad gaisma tevī caur to gaismas informāciju jeb vārdu, jeb Viņa principiem, ko pieņem un praktizē. Viss ir ļoti vienkārši. Priekš tā ir draudze, Izaugsmes klubs, tāpēc arī viss tas ir. Tu vari ieplānot laiku mājās, kaut ko apliecināt, kaut ko redzēt, plānot, lasīt un galvenais – kustība uz priekšu kalpošanā, biznesā, mērķos. Esi laimīgākais cilvēks pasaulē! Tev priekšā stāv laimīgākais cilvēks pasaulē. Vakar bija arī laba konference. Visur, kur cilvēki tiek motivēti un virzīti doties pareizā virzienā, tas viss teicami.

Debesu Tēvs, es Tev pateicos, Kungs, ka Tu esi gaisma, Tu sūtīji Savu Dēlu, Jēzu Kristu. Vārds, gaisma miesā nācis, ka mēs saprotamā valodā sapratuši, izpratuši, mēs pieņemam Tevi, Kungs, mēs pieņemam Tavu upuri, pieņemam Tavu vārdu. Paldies par instrumentiem, par Tavu draudzi, par sadraudzību, paldies par Tavu vārdu, par Bībeli, paldies par lūgšanām, par sadraudzību savā starpā! Paldies par pārvērtībām mūsos! Mēs slavējam Tevi, Kungs! Un pieskaries katram ikvienam šodien, kam ir kādas fiziskas kaites! Aizskar, Svētais Gars, lai nāk veselība, lai nāk dziedināšana, ja kāda problēma kalpošanā, biznesā, Kungs, lai nāk risinājums, lai pareizie cilvēki, pareizas zināšanas, pareizā vide. Jo Tu, Kungs, esi nācis, lai mums būtu dzīvība un pārpilnība. Visas vietas, kur tu savas kājas liksi, tev piederēs! Domā plašāk! Lūdzu, lai domājam konkrētāk, ka mēs ejam! Tu esi mūžīgā gaisma! Paldies, ka Tu esi mūsos, ka esam gaisma šai pasaulei un gaisma cits citam! Mēs Tevi slavējam! Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Mākslīgais intelekts vs Dievs” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija