Hagaja 2: 9 Un šā pēdējā nama krāšņumam jābūt lielākam, nekā bija pirmā krāšņums un godība,
tā saka Tas Kungs Cebaots, un Es gribu dāvināt mieru šai vietā,” saka Tas Kungs Cebaots.
Izraēla tautas vēsturē bija trīs Tempļi. Pirmo Templi uzcēla ķēniņš Salamans. Šajā templī, Vissvētākajā vietā bija novietots Derības šķirsts, kurš sevī iemiesoja Dieva klātbūtni. Vissvētākajā vietā nevarēja ieiet kurš katrs. Tikai augstais priesteris, reizi gadā, pēc sarežģītiem šķīstīšanās rituāliem un upurēšanas par saviem un tautas grēkiem devās šajā Vissvētākajā vietā, lai satiktos ar Dievu un aizlūgtu par savu tautu. Kad Salamana templi izpostīja babilonieši, aptuveni pēc 70 gadiem Persijas ķēniņš Kīrs atļāva jūdu tautai atjaunot savu dievnamu. Par ķēniņa Kīra līdzekļiem tika uzcelts Otrais Templis, kurš bija lielāks par pirmo. Taču Derības šķirsta tur vairs nebija. Neviens nezina, kur babilonieši aizveda Dieva šķirstu. Dievnamā Vissvētākajā vietā šķirsta vietā bija piemiņas akmens. Īsi pirms Jēzus piedzimšanas Hērods pamazām jauca nost otro templi un cēla trešo, vēl iespaidīgāku templi. Šoreiz Vissvētākajā vietā vairs nebija nekas. Ne Derības šķirsta, ne Dieva klātbūtnes. Jēzus atnāca uz zemi, valsti, kur bija milzīgs dievnams, reliģiskas struktūras, kalpotāji, nodokļi, bet kur nebija Dieva klātbūtnes!
„Kungs, pasargi mūs no draudzes, kurā nav Dieva klātbūtnes un Viņa godības!” – tā draudzes „Kristus pasaulei” 19. decembra dievkalpojumā savā svētrunā saka tās mācītājs Mārcis Jencītis. „Pat vīzija G12 bez Dieva – tas ir monstrs, kam pat viduslaiku reliģiskie inkvizitori nespēj līdzināties!”
1. Pētera 2: 5 Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus, kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu.
„Ceturtais Templis, tie esam mēs!” – saka mācītājs. „Tā ir draudze. No Augšienes atdzimušie un Viņam nodevušies ticīgie, kuri deg savam Kungam. Šī pēdējā Dievnama godība un krāšnums būs lielāka, nekā pirmo. Vai tur būs Dievs? Visu izšķir slāpes! Cik lielas ir slāpes pēc Dieva un Viņa godības? Ja slāpes ir, tad tas Kungs pats izslāpušos padzirdīs. Viņš nāks un mājos viņu vidū!”
Hozejas 6: 3 Tad mēs veltīsim visu savu uzmanību un neatlaidīgi centīsimies, lai atzītu To Kungu. Jo Viņš atmirdzēs kā skaista rīta ausma cauri mākoņu plīvuram un nāks pie mums kā lietus, kas veldzē zemi.
Daudziem var rasties jautājums: „Kas gan īsti ir slāpes pēc Dieva? Emocijas? Mirkļa garīgs pacēlums? „Slāpes pēc Dieva ir tad, kad viss, ko tu redzi, ko tu esi piedzīvojis un sasniedzis līdz šim, tevi neapmierina. Kad tevi neapmierina tava dzīve, kad tu vēlies kļūt vēl pilnīgāks, kad tevi neapmierina tas līmenis, cik daudz tu piedzīvo Dievu, kad tev ir par maz Dieva brīnumu, Viņa godības, kad tev liekas, ka ir par maz glābtu dvēseļu, par maz cilvēku tavā grupiņā un draudzē! Kad tev liekas, ka četrdesmit mājas grupas ar vidēji četriem cilvēkiem katrā – tas ir par maz!” – saka mācītājs Mārcis Jencītis. Viņš teikto ilustrē ar šādu gadījumu. Kāds cilvēks viņa draudzē Limbažos gāja uz draudzi ziemā vienās zeķēs pa sniegu trīspadsmit kilometrus turp un atpakaļ, lai būtu dievkalpojumā! „Lūk, slāpes pēc Dieva! Tie cilvēki, kas meklē Dievu, kas slāpst pēc Viņa, tie ir katrā draudzes dievkalpojumā un pasākumā, tie neizlaiž nevienu mājas grupas sapulci, tie lūdz un lasa Bībeli katru dienu regulāri! Jēzus saka „Lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsiet, klaudziniet, tad jums atvērs!””
„Slāpes pēc Dieva izšķir visu” – mācītājs atkārto. „Ja nav pieauguma tavā mājas grupā, ja tev paliek par grūtu kalpot, veltīt Tam kungam regulāru, disciplinētu laiku lūgšanām un Dieva vārda studēšanai, tad tev jāpajautā pašam sev – vai pazīstu dzīvo Dievu!”
Psalms 36: 10 Jo pie Tevis ir dzīvības avots, un Tavā gaismā mēs redzam gaismu.
Jāņa 7: 37 Beidzamajā, lielajā svētku dienā Jēzus uzstājās un sauca: “Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer!
„Ir pienācis laiks izmisīgi meklēt Dievu. Kam daudz ir dots, no tā arī daudz atprasīs!”- savas svētrunas nobeigumā saka mācītājs Mārcis Jencītis.
