Marija bija saderināta ar Jāzepu.
Dievam labpatika nākt cilvēka miesā virs Zemes, dzīvot cilvēka dzīvi, mirt par mūsu grēkiem un augšāmcelties. Viņš izvēlējās jaunavu Mariju un viņa no Svētā Gara ieņēma bērnu. Tad Dievs teica Jāzepam:

Viņa dzemdēs Dēlu, un Tā vārdu tev būs saukt JĒZUS, jo Viņš atpestīs Savu tautu no viņas grēkiem. Mateja.1:21.

Dievs atklājās Jāzepam un paziņoja: „Marija tev dzemdēs Dēlu un Tev Viņu būs saukt Jēzus, jo Viņš glābs no grēkiem.” Tātad, pirms vēl Jēzus piedzima, Viņam tika dots vārds. „Jēzus” tulkojumā nozīmē „glābējs”. Dievs nesaka, ka Viņš piedos grēkus, Viņš saka, ka Viņš glābs mūs no grēkiem. Es gribu, lai ikviens no mums saprot, ka ir milzīga atšķirība starp piedošanu un glābšanu.

Kad es mācījos skolā un izdarīju kādu palaidnību, tad mani vecāki vai skolotāji man lika lūgt piedošanu. Protams, es lūdzu piedošanu, ka esmu kādam nodarījis pāri. Taču es turpināju darīt šīs nejēdzības. Es palūdzu piedošanu, bet savā sirdī iekšēji domāju: „Es palūgšu piedošanu, bet turpināšu darīt tā, kā es gribu”. Tātad ir liela atšķirība starp to, vai es tikai lūdzu piedošanu, vai es pārstāju darīt šim cilvēkam pāri. Ir atšķirība starp piedošanu un starp reālu izmainītu dzīvi jeb glābšanu.

Tieši tāpat ir liela atšķirība, vai Dievs cilvēkam piedod grēkus, vai atbrīvo no tiem. Ja tu dari grēkus, nepareizas lietas, piemēram, pārkāp laulību, nododies seksuālām perversijām, vai zodz, tad tas viss Dieva acīs ir negantība. Caur šiem grēkiem tavā dzīvē atnāk lāsts, slimības, nabadzība, depresija un bailes. Atnāk dažādas dēmoniskas apsēstības un slimības, gan garīgas, gan fiziskas. Iemesls tam visam ir tava nepareizā attieksme pret Dievu un cilvēkiem. Tu grēko un tam ir sekas. Ir liela atšķirība, vai Dievs piedod tavus grēkus, vai atbrīvo no tiem.

Ja Jēzus dara tevi brīvu no grēka, tad arī aizveras tās durvis, caur kurām tavā dzīvē atnāk lāsti, slimības, nabadzība un bailes. Ir atšķirība, vai tavs grēks ir piedots, vai esi atbrīvots no grēka. Ir atšķirība, vai ārsts uzsit tev pa plecu un saka: „Nu, veseļojies!” vai tomēr tevi izārstē. Ir atšķirība.

Jēzus piedod un Viņš glābj!

Viņā mums dota pestīšana Viņa asinīs, grēku piedošana pēc Viņa bagātās žēlastības. Efeziešiem1:7

Tātad Viņš gan piedod, gan arī atbrīvo. Es gribu, lai tu nenāc tikai pēc piedošanas, bet lai tu nāc pēc reālas brīvības. Jo Jēzus atbrīvo! Viņš ir reāls dzīvs Dievs un Viņam ir reāls spēks darīt brīvu. Dievs ir labs!

Es tev pateikšu īsi pašu svarīgāko, kas ir rakstīts Bībelē. Vecās Derības laikā pirms vairākiem tūkstošiem gadu, cilvēki grēkoja tieši tāpat kā šodien un darīja nepareizas lietas attiecībā pret Dievu un cilvēkiem. Tajā laikā bija kārtība – ja tu izdarīji grēku, tev bija jāmirst. Bībele saka:

Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības. Romiešiem.3:23

Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā. Romiešiem.6:23

Nāve ir gan garīga, gan fiziska. Nāve sākas ar slimībām un lāstiem. Tātad, par izdarītu grēku cilvēkam pienākas sods, jeb nāve. Tā vietā, lai mirtu pats, cilvēks nesa uz templi dzīvnieku – aitu, vērsi vai balodi, un tad priesteris ņēma un upurēja šo dzīvnieku Dievam. Tas bija pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Pasaulē toreiz bija šāda prakse un tas nebija nekas īpašs. Toreiz cilvēks upurēja dzīvniekus. Cilvēka vietā mira dzīvnieks un šī dzīvnieka asinis slacīja uz altāri. Tu ņēmi no sava ganāmā pulka aitu, nesi uz templi un priesteris to upurēja. Viņš slacīja dzīvnieka uz altāri un teica tev: „Ir piedots.” Tu gāji mājās un tev bija piedots. Tajā pašā laikā cilvēks no iekšienes palika tāds pats. Viņš savā būtībā nebija mainījies. Jā, likums viņam aizliedza darīt to vai ko citu. Reliģiskās kārtības, tradīciju vai vienkārši baiļu dēļ viņš to nedarīja. Ja tomēr gadījās sagrēkot, tad upurēja dzīvnieku. Bija grēki jeb pārkāpumi, par kuriem pienācās tūlītēja nāve, nomētājot ar akmeņiem. Tā bija Vecā Derība.

Šis dzīvnieku upuris nespēja darīt cilvēku pilnīgu. Dzīvnieku upuris neizmaina mani no iekšienes. Dzīvnieku asinis neatbrīvo un neglābj mani. Tas tikai pasludina piedošanu. Tieši tāpēc pirms 2000 gadiem Dievs sūtīja Savu Dēlu Jēzu Kristu:

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. Jāņa.3:16

Dievs nāca cilvēka miesā un piedzima no jaunavas Marijas. Viņš vienlaicīgi bija cilvēks un vienlaicīgi Dievs. Viņš Pats Sevi upurēja. Viņš pats izlēja Savas asinis. Tieši tāpat, ka Vecajā Derībā dzīvnieku asinis, tā Dievs izlēja Savas asinis. Viņš nāca cilvēka miesā un mira pie krusta.

Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti. Jesajas 53:5

Viņš pienesa upuri par mani un par tevi. Šis upuris, šīs asinis nav dzīvnieku asinis, bet Dieva asinis. Draugs, Jēzus asinis glābj. Jēzus upuris glābj! Viņš ne tikai piedod, Viņš reāli atbrīvo un dziedina.

Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības. 1.Jāņa.1:9

Dievs piedod un atbrīvo. Viņš piešķir tev spēku. Viņš nāk un iemājo tevī. Ja es atzīstos šodien Dievam, ka esmu grēcīgs, ka es nespēju pats tikt galā ar savu dzīvi, es nespēju pats dzīvot mūžīgi kopā ar Tevi, tad es atzīstu, ka man ir vajadzīga Tava palīdzība. Ja tu atzīsties šodien, ka tici, ka Jēzus nomira par taviem grēkiem un augšāmcēlās pēc trim dienām, un lūdz: „Ienāc, Jēzu manā sirdī, es centīšos dzīvot tā, kā tu man māci. Es sākšu lūgt Dievu, sākšu lasīt Bībeli, apmeklēšu dzīvu draudzi”, un sāc censties darīt tā, kā Dievs grib, tad tevī iemājo spēks kontrolēt sevi un darīt tikai to, kas ir pareizs Dieva acīs. Līdz ar to, kad tu iemācies darīt tā kā grib Dievs un dzīvot pēc pareiziem principiem, tad tu aizver durvis velnam, viņa dēmoniem, aizver durvis nabadzībai, bailēm, depresijai un slimībām. Tu aizver durvis bezkontrolei, jeb bardakam tavā dzīvē. Dievs sakārto tavu prātu, dziedina un atbrīvo. Jēzus atbrīvo. Vai tā nav laba ziņa! Viņš piedod un Viņš glābj.

Cik reizes tu esi teicis Dievam: „Dievs, piedod manus grēkus?” Mums jāsaprot, ka Viņš nenomira par mums, lai mēs turpinātu grēkot. Viņš nomira par mums, lai izglābtu mūs no grēkiem.

Šeit blakus Zinātņu Akadēmijai ir kāda baznīca. Es ap 2000. gadu klīdu par Rīgas ielām. Es biju narkomāns un dzērājs. Man bija gandrīz visi iespējamie grēki, dažādas atkarības, depresija. Es biju nelaimīgs. Kad es gāju garām baznīcām, es domāju par Dievu. Es sapratu, ka es pats ar savu dzīvi netieku galā. Kādu reizi es iegāju tieši šajā baznīcā. Dievkalpojums tur notika svešā valodā, kalpotājs kvēpināja dūmus. Apmēram pusstundu es tur nostāvēju, man klāt neviens nepienāca, neko nepaskaidroja un es nesapratu nekā. Kāds es iegāju baznīcā, tāds es aizgāju. Bet draugs! es ar tevi šodien runāju skaidrā latviešu valodā. Šodien tevi šeit uzņēma, sagaidīja, tev šeit ir draugi. Šeit runā skaidrā latviešu valodā. Lūk, tāpēc šai baznīcai ir blakus mūsu draudze, kas runā latviski, kas runā skaidri: Jēzus piedod un ka Jēzus glābj!

Būdams narkomāns un dzērājs, es arvien vēlējos visam pielikt punktu un sākt jaunu dzīvi. Noturējos kādas stundiņas un tad atkal turpināju lietot. Es nebiju spējīgs pats mainīt savu dzīvi. Viss, ko es spēju – pāris stundas noturēties. Man nebija spēka pašam uzvarēt grēku. Kā tu domā, vai narkomāns cietumā nav vairs narkomāns? Vai alkoholiķis, kurš izolēts kādā speciālā izolatorā kur viņš nevar dabūt alkoholu,  nav tomēr alkoholiķis? Vai laulības pārkāpējs tikai tāpēc, ka sieva ir blakus un visu laiku vēro viņa soļus, tik un tā nav laulības pārkāpējs? Cūka arī Āfrikā ir cūka. Vai tu domā, ka, ja tu esi nabags Latvijā, tu aizbrauksi uz ārzemēm un kļūsi bagāts? Nabags Latvijā ir nabags arī ārzemēs. Bagāts ārzemēs ir bagāts arī Latvijā. Iedod bezpajumtniekam miljonu un pēc laika viņš atkal būs bezpajumtnieks. Atņem miljonāram miljonu un pēc gadiem trim viņš atkal būs miljonārs.

Pienāca brīdis manā dzīvē, kad es teicu Jēzum šādu lūgšanu: „Jēzu, es ticu, ka Tu esi Dieva Dēls. Es ticu, ka Tu nomiri par maniem grēkiem. Lūdzu, nāc manā sirdī un maini manu dzīvi!” Tas bija patiess mans lēmums. Un lūk, šajā brīdī Dievs piedeva manus grēkus un izglāba mani no tiem. Viņš vienā dienā izmainīja mani no iekšienes. Viņš ne tikai piedeva, bet atņēma man vēlmi lietot narkotikas. Viņš atņēma man vēlmi lietot alkoholu. Es kļuvu brīvs no visādām nejēdzībām, jo Viņš piedod un Viņš glābj.

Reiz savā dzīvē es gāju  pie narkologa. Viņš man uzzīmēja uz lapas taisni un pielika galā nogriezni. „Lūk, te ir tava dzīve. Tu esi lietojis alkoholu un tad apstājies. Tava dzīve turpinās, taču visu savu atlikušo dzīvi tu paliec alkoholiķis. Tu vari atturēties dzert, bet tu esi slims un tev šī slimība paliek”, viņš teica. Taču Jēzus atnāca manā dzīvē un šo līniju iztaisnoja. Viņš izņēma no manis ārā grēku. Jēzus atbrīvo. Tas  Kungs ir mans Ārsts! Viņš reāli atbrīvo un reāli dziedina.

Tas ir tas, ko es tev šodien gribēju pateikt. Viņš glābj un Viņš atbrīvo!

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Andris Meiers.