Šīs tēmas mērķis ir cilvēka brīvība, draudzes stiprums un Dieva valstības paplašināšanās ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Ir svarīga tava personīgā brīvība, tavas personīgās attiecības ar Dievu, tavi personīgie sasniegumi, tava personīgā vieta Dieva plānā, jo Dievs mūs ir radījis pēc Sava tēla un līdzības un ielicis mūsos milzīgu potenciālu. Arī mums kā draudzei ir savs potenciāls, katrai mājas grupai ir savs potenciāls kā komandai, arī valstij ir savs iekšējais potenciāls, ko tā spēj, neizmērojams, Dieva dots potenciāls, un tas ir iemesls, kāpēc es mācīšu tieši šo tēmu – lai šis potenciāls nepaliktu apslēpts, lai mēs tikai pozitīvi netīksminātos par to, ka mums tas ir dots. Bieži mēs domājam, ka ir jāturpina tikai pozitīvi domāt, bet tā ir problēma – domāt pozitīvi, bet pasīvi. Pasīvi pozitīvai domāšanai pretstats būs aktīvi pozitīva domāšana jeb aktīva ticība, no kuras izriet pozitīva un aktīva darbība.

Man mājās (dzīvoju daudzdzīvokļu namā) ir veranda, un mājas saimnieki ir piebūvējuši priekšā plastikāta logus. Es regulāri atveru logam nelielu šķirbiņu, lai gaiss ieplūst iekšā, jo caur plastikāta logiem gaiss cauri neplūst. Iekšā verandā bija iekļuvusi zīlīte, bet ārā tā netika. Viņa bakstīja logu, bet ārā tā arī netika, jo šķirba bija ļoti neliela, un šorīt es skatījos, ka ir jau otra zīlīte, kas gribēja tikt iekšā. Es atvēru plaši logu, lai zīlīte atrastu savu ceļu uz brīvību. Un mērķis arī šim sprediķim ir tāds, ka tev prātā ir plaši pavērts logs uz brīvību, uz panākumiem, uz sasniegumiem, uz debesīm, uz Dieva valstību, Dieva klātbūtni! Šoreiz nav runa par cilvēkiem, kas Dievu nepazīst, jo viņi paši par sevi, esot brīvības un piepildījuma meklējumos, kā dulli ar galvu sitās pret sienu. Kad es vēl Dievu nepazinu, biju narkomāns un dzērājs un gribēju izdarīt savai dzīvei galu, bija moments, kad es skrēju ar galvu sienā kā zīlīte, kas meklē izeju tur, kur tās nav. Ir tikai viens Ceļš, Patiesība un Dzīvība, un Viņa Vārds ir Jēzus Kristus! Viņa nāve un augšāmcelšanās, attiecības ar Viņu un kalpošana ir ceļš, patiesība un dzīvība. Un ar šodienu es vēlos, lai mūsu prāta un sirds logi ir atvērti. Kā tos var atvērt? Ar pareizu sapratni, domāšanu un rīcību.

Kas ir pasīvais pozitīvisms? Es nolasīšu komentārus no mana Facebook ieraksta internetā. Es ieraudzīju, ka kāds mūsu draudzes cilvēks ir dalījies ar video, kurā redzams, kā bērni ASV tiek padarīti par genderisma ideoloģijas upuriem. Es nokopēju tekstu, ko šis cilvēks bija pierakstījis klāt, un ieliku kopā ar video savā profilā, apakšā es ierakstīju, lai cilvēki parakstās par kristīgām un ģimenes vērtībām. Uzreiz pēc tam nāca klāt piecdesmit paraksti dienas laikā, salīdzinot ar iepriekšējām dienām, kad bija trīs, četri, pieci paraksti dienas laikā. Pietika vienreiz dalīties ar klipiņu, kas sen jau klīst internetā. Pēc tam pie ieraksta parādījās komentāri, un kāds pēc tam tos arī izdzēsa. Ja cilvēki izsaka savu viedokli un tas nav rupji, tad nav nepieciešams tos dzēst ārā. Tad es lasīju komentārus, un tas bija kārtējais piliens manā emociju pasaulē, manī tas radīja riebumu. Riebumu rada jau tas, ka var kaut ko tādu darīt ar bērniem un cilvēkiem vispār, ka var mācīt kaut kādas muļķības. Bet man riebums ir tieši pret kristiešiem – pasīviem pozitīvistiem. Man tas riebjas, jo tas ir iemesls, kāpēc mēs tādi esam, kāpēc ir tādas draudzes un valsts.

Ja mēs neredzam problēmu, mēs to nevaram risināt. Ja mēs domājam pozitīvi, apliecinām pozitīvi, bet neredzam vairs problēmu šajā pozitīvismā, mēs kļūstam pasīvi un nerisinām problēmu. Esmu pamanījis, ka tā ir vesela viltus mācība kristīgajās aprindās, šī tēma ir aktuāla ne tikai mūsu draudzei, bet visā Latvijā un ārpus tās robežām. Nost ar pasīvo pozitīvismu! Skatīsimies uz lietām tā, kādas tās patiesība ir. Jā, mēs turpināsim pozitīvi ticēt, bet redzēsim arī problēmu reāli, ne tikai pozitīvi, mēs neignorēsim tautas ciešanas un neignorēsim problēmas, kas ir jārisina! Šādas lietas manī modina zvēru! Kā Lauva no Jūdas cilts! Kas ir draudze? Tikai jēri? Jēzus ir LAUVA UN JĒRS, un Salamans saka, ka savs laiks ir karam, savs laiks ir mieram, bet šķiet, ka kristiešu draudzes ir tikai jēri, viņiem valstī viss ir kārtībā, draudzē viss ir kārtībā, privātajā dzīvē, ģimenē viss ir kārtībā. Ja jau ģimenē viss ir kārtībā, tad kāpēc bērni nenāk uz dievkalpojumiem? Varbūt kāds domā, ka viss būs labi, gan jau lūgsim Dievu, un bērni paši atnāks pie Dieva. Bet Dievs ir ielicis bērniem vecākus, kas ved viņus pie Dieva. Kamēr viņi paši vēl nav tik nobrieduši, kamēr viņiem vēl nav savas gribas un saprāta, vecāki ir tie, kas atbild par viņiem, lai svētdienas dienā katrs bērns būtu dievkalpojumā. Tātad es biju ielicis šo video, un viens cilvēks ierakstīja: “Nereklamējiet šos mēslus un nebojājiet sev nervus, labāk lieciet iekšā labas lietas, ģimenes lietas. Piepildiet savus profilus ar pozitīvām un pamācošām vērtībām, lai citi pēta padomus un labus piemērus jūsu profilos, nevis skatās vīriešus sieviešu kleitās, jo tieši šādā veidā jūs viņus reklamējat.” Mums jāliek uzsvars uz pozitīvismu. Jāstāv par kristīgām un ģimeniskām vērtībām, bet mēs nevaram ignorēt, nerunāt un aizmirst par problēmām.

Zini, kas ir šizofrēnija? Tā ir slimība, kas visbiežāk rodas no smagas traumas bērnībā, piemēram, seksuālas izmantošanas. Bērns nespēj to pieņemt un “nogriež” to no savas dzīves, iedomājas, ka tas nebija viņš. Rezultātā veidojas divas personības. Iet gadi un cilvēkā mājo divas personības: viena – nogrieztā un savainotā, otra – tā, kurai ar to nav nekāda sakara. Pasīvais pozitīvisms ir kā kristīgā šizofrēnija – mēs pozitīvi domājam, viss mums ir kārtībā, bet negribam domāt un runāt par to, kas ir reālas problēmas. Dievs, lūdzu dziedini visas Latvijas draudžu šizofrēniju, dziedini mūsu draudzes šizofrēniķus, Jēzus Vārdā! Manuprāt, tev ļoti patīk patiesība.

Atbilde uz šī cilvēka komentāru bija: “Izliekoties, ka nekas nenotiek, un to ignorējot, kauju nevar uzvarēt!” Tas noteikti bija draudzes „Kristus Pasaulei” cilvēks. “Ir jāpazīst ienaidnieka stratēģija, lai tā neiznīcina tevi un tavus bērnus.” Desmitnieks par šo atbildi. Vēl kāds mūsu draudzes cilvēks komentē: “Tā būtu izlikšanās, ka pasaulē viss ir jauki un skaisti, diemžēl patiesība ne vienmēr izskatās skaisti.” Atbilde no pasīvā pozitīvista: “Nav jāizliekas. Kad pasaulē ir karš, manī ir miers.” Tu esi dzirdējis tekstus: “Dieva miers ir manī.”? Kādēļ manī, redzot netaisnību pasaulē, nav miera? Kas dzen mani rīkoties? Kāds miers? Dieva miers nav tad, kad tev apkārt viss brūk un iet postā, bet tu sēdi mierīgs. Tas norāda uz to, ka tu negribi uzņemties atbildību.

“Es izvēlos redzēt labo un uzvaru, un es to baudu.” Šis cilvēks bauda uzvaru, kuras nav. Nav, jo tu atsakies redzēt un risināt problēmas. Paldies Dievam par šādiem cilvēkiem, kuri uzraksta savu viedokli internetā, jo tas mudina mani runāt un rīkoties. “Pasaule iet uz galu, bet tas mani neizmainīs būt laimīgam un redzēt skaisto.” Mēs tā skaisti ejam uz galu. Mēs uzliekam 3D brilles, skatāmies filmiņas un esam citā dimensijā. Tas ir kā sēdēt uz „Titānika”, kas grimst aukstā ūdeni, cilvēki ir panikā, bet tu sēdi mierīgs, varonīgs, laimīgs un esi nolēmis nepiedalīties haosā, kaut kuģis grimst. “Laimīgu tevi nedara tas, ko tu redzi, bet tas, kādu tu redzi pasauli. Tas, kā rādi sevi.” Protams, ka tur ir daļa patiesības, bet tā ir ļoti vienpusīga patiesība. Pozitīva domāšana ir pareiza, bet ne ignorējot problēmu. Ir liela kristiešu daļa, kam politiskā puse, parakstu vākšana nav svarīga. Viņi domā, ka pietiek ar to, ka viņis lūdz Dievu. Ir liela kristiešu daļa, kas tic, ka viņiem nav jāevaņģelizē un jāiet pie cilvēkiem, jāsludina evaņģēlijs, viņi tic, ka viņi palūgs Dievu un cilvēki paši nāks, un sāksies liela atmoda. Tas ir tā – atbrauc pravietis uz kādu nelielu draudzi Latvijā, kurā ir divdesmit cilvēku, un pravieto par to, ka būs milzīga atmoda. Taču draudze nekad neiziet uz ielām pastāstīt cilvēkiem evaņģēliju, lūk, šis ir pasīvais pozitīvisms. Cilvēki tikai grib dzirdēt viltus praviešus un to, cik viss ir un būs labi, bet ko tu esi izdarījis, lai būtu labi? Patiesa ticība ir pozitīva, aktīva ticība, kas ir ne tikai pozitīva domāšana, bet darbība, neignorējot realitāti. Nevis noslēpjot reālas lietas citos, maigos vārdos, bet saucot lietas īstajos vārdos.

Kristīne, mūsu draudzes locekle, komentē: “Jūs varat pievērt acis un izlikties, ka viss ir forši, līdz brīdim, kad tas skars jūsu bērnus.” Atbilde: “Esmu kristietis jau trīsdesmit gadus, viss ko es redzu, ka kristieši visus šos gadus atpazīst ienaidniekus, runā daudz un cīnās, un nekur tālāk par runāšanu nav tikuši. Nekas nav izmainījies un neizmainīsies. Cīņas esmu uzvarējis uz ceļiem.” Ja mēs ticam šai teorijai, tad ejam mājās un uz ceļiem uzvaram visas cīņas. Mēs lūgsim, un Dievs pats visu izdarīs. Bet Dievs saka:

“Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā,
tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mateja evaņģēlijs 28:19-20)

Kurš kristīs? Jēzus pats kristīs, vai mēs kristīsim? Jēzus nāks un uzliks rokas vai mēs? Kurš aprūpēs un ies pie cilvēkiem, kurš strādās, kurš būs deputāts politikā, kurš atbalstīs kristīgās vērtības? “Mēs lūgsim Dievu, un viss notiks”. Ko cilvēks var lūgt, ja viņa dzīvē nekas nenotiek? Ja viņš visu redz rožainu un nekādu problēmu nav. Tā ir ilūzija, nevis brīnišķīga dzīve. Brīnišķīga dzīve ir tikai tad, kad es redzu problēmas tādas, kādas tās ir. Es tās redzu atrisinātas, jo man ir plāns, kā tās atrisināt, un es par to maksāju pilnu cenu. Lūk, pilnvērtīga un perfekta dzīve. Nevar būt lieliska dzīve, ja tu palūdz Dievu un neko nedari. Vāries savā sulā un raksti muļķīgus komentārus, pats neko neesi sasniedzis, tāpēc velc arī citus cilvēkus lejā. Lūk, kāds komentē: “Tipisks pasīvais cionistu tipa kristietis, precīzs piemērs tam, kāpēc dažs labs šo dēvē par vergu ticību.” Desmitniekā, paldies Ansim Austrumam par pozitīvu komentāru. Vergu ticība, kas visam piekrīt; sit pa vienu vaigu, un tu griez otru. Vaira Vīķe-Freiberga nesen teica: “Latvieši māk kopā dziedāt, bet nemāk kopā rīkoties.” Es pilnībā piekrītu.

Nesen biju kristīgā pasākumā, kurā rādīja filmiņu par Latviju un kristiešiem Latvijā. Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kristiešiem, kuri dzīvē daudz sasnieguši, rādīja arī Dziesmu svētkus, milzīgu kori, kas kopīgi dzied Latvijas himnu “Dievs, svētī Latviju”. Skatoties šo video, var šķist, ka Latvija ir kristīga valsts un mums ir svētki, kuros dzied kristīgas dziesmas. Iespējams, ka himna bija vienīgā kristīgā dziesma, kas tika dziedāta šajos svētkos. Es zinu, ka šajos svētkos dzied “Saule, Pērkons, Daugava”, ka tur rakstos izdejo elku pielūgsmi Mārai, Pērkonam un latvju dieviem. Pēc video rodas iespaids, cik viss ir pozitīvi. Sēžu un klausos, cik viss ir labi. Bet kur mēs ejam tālāk, vai mēs tiešām redzam problēmu, vai mēs gatavojamies to risināt? Izskatās, ka liela daļa negatavojas risināt nekādas problēmas.

“Un es dzirdēju Tā Kunga balsi sakām: “Ko lai Es sūtu? Kas būs mūsu vēstnesis?” Tad es atbildēju: “Redzi, es esmu še, sūti mani!”” (Jesajas grāmata 6:8)

Jesaja teica Dievam: “Te es esmu, sūti mani!” Dievs skatās, kur ir kāds pozitīvi aktīvais.

Otrs Freibergas citāts: „Kāds uzņēmējs ir teicis šo kā joku: Latvijā ir labi organizēts mazākums, kurš pārvalda neorganizētu vairākumu.” Mazākums – tie manā skatījumā ir genderisti, globālisti, kas gan politikā, gan sabiedrībā izvērš savas idejas pret neorganizētu vairākumu, kuras tiek pieņemtas. Ja valstī un draudzē viss ir kārtībā, tad kāpēc mums vienoties un organizēties? Lūk, pasīvais pozitīvisms. Velns uzbrūk ar tekstiem – kontrole, nav mīlestības utt. Tas ir tas vairākums – pelēkās masas bezzobainie kristieši. Patiesība ir jāpasaka, un es vienmēr esmu teicis, ka nebūs tā, ka nekad nevienu neaizskaršu. Patiesība ne vienmēr ir patīkama, taču tas man netraucē vienoties. Kāds Eiropas valdības kristietis man priecīgs teica: „Eiropā ir Dieva laiks un nāk atmoda.” Man šķiet, ka nāk kaut kas cits. Bet lielākais paradokss ir tas, ka cilvēki tam tic.

Zini, kurš ir īstais pravietis? Tavs mācītājs. Izstāsti man savu dienas grafiku un kāds tev ir laiks ar Dievu, un es pravietošu tavu nākotni. Viss ir ļoti vienkārši. Nevis kāds, kurš no kautkurienes atbrauc un runā par atmodu tavā ģimenē, draudzē, grupā vai biznesā, bet nemaz nav ieskatījies tavā plānotājā. Šie cilvēki nedzird no Dieva, bet vienkārši māžojas. Ko Eiropa šobrīd dara, lai tajā būtu atmoda? Skolās un bērnudārzos ievieš genderu mācību. Vai Eiropā vēl ir kāda draudze, kur ir vairāk par 50 cilvēkiem? Pavisam maz, ja rēķina uz iedzīvotāju skaitu. Lūk, ko nodara pasīvais pozitīvisms. Ukrainā, Baltijā un vēl šur tur draudzes vēl elpo.

Ja kāds grib nedaudz pasmieties, varat ieiet Youtube un ierakstīt „Karmena”. Atvērsies vietējais šovs „X Faktors”, kurā dzied kāda meitene. Zini, mūsu talantu šovā dzied skaistāk. Šī meitene dziedāja ļoti slikti, bet viņa tic, ka to ir darījusi labi. Kad žūrija viņai jautāja, cik ilgā laikā viņa sagatavoja dziesmu, Karmena atbildēja, ka nedēļas laikā. Kad viņai jautāja, ko viņa pati domā par savu sniegumu, viņa atteica: „Normāli.” Un Karmena pat esot uzstājusies stadionā ar „miljoniem skatītāju” Priekuļos. Tajā pašā laikā kādai šlāgergrupai skatītāju neesot bijis. Galvenais, ka viņa patiešām tic, ka dzied labi. Kad aiz kulisēm intervēja Karmenas tēvu, viņš teica, ka šoreiz gan nav sanācis labs priekšnesums. Lūk, tā ir dzīve ilūzijā, ka tu nedzirdi, ko apkārtesošie tev saka par tavu dziedāšanu. Nu, ej un dari ko citu, nedziedi! Pozitīvajā domāšanā ir spēks, bet tikai tad, ja tam seko reālas darbības. Jā, man ir jāapliecina dziedināšana un atmoda, bet man nav jātic, ka tās atnāks pašas no sevis. Tiklīdz es apliecinu to, kas būs neko nedarot, tas ir pasīvais pozitīvisms. Esi aktīvs pozitīvists!

Uz draudzes kontakttālruni zvanīja kāda sieviete un teica: „Kas jums ir devis tiesības lūgt par cilvēkiem? Jēzus to uzticēja darīt tikai Saviem apustuļiem.” Ļoti pozitīvi, vai ne? Apustuļiem viss ir uzticēts, mēs, neko nedarot, varam mierīgi dzīvot. Apmēram tā: „Apustuli Jāni, lūdzu parādies un aizlūdz par to un to cilvēku un viņa problēmām.” Par mūsu pasākumu – Tautas lūgšanu sapulci – daudzi raksta, citi labu, citi sliktu, bet lielākoties labu. Taču šeit var redzēt arī pasīvos pozitīvistus, kas ir tik skumīgi.

Savā personiskajā laikā ar Dievu man gribējās to, kas man bija sirdī, pierakstīt, un to es arī izdarīju. Lūk!

Lai ļaunums vairotos, pietiek, lai labi cilvēki neko nedara. Šie labie cilvēki, kas domā un uz visu skatās pozitīvi, neredz ļaunumu un caur izkropļotu prizmu skatās uz realitāti. Tie ir velna apmāti kristieši, kas savu bezdarbību, komfortu, bezatbildību, bailes un kūtrumu slēpj aiz pozitīvas ticības maskas. Viņi skaļi deklarē atmodas, reformas un pozitīvo ticību, aprobežojoties ar seklām lūgšanām un dzīvi ilūzijās. Viņi domā, ka ir tikai jāpalūdz un jāpriecājas pozitīvā mākonī, un Dievs nāks un izdarīs visu to, kas mums pašiem būtu jāizdara. Tas ir iemesls, kāpēc draudzes ir bezzobainas, neaugošas un vājas, un pasaule grimst ļaunumā. Mums nevajag bezzobainas avis, bet vilkus ar stipriem zobiem, organizētību, mērķtiecību, disciplinētību un darbību. Katram mācītājam, līderim un katrai draudzei ir jāmaksā pilna cena un jāaudzē draudzes. Katram kristietim ir jāuzņemas atbildība par savu valsti un jāatdod sava balss par kristīgajām vērtībām Latvijas valstī. Latvijas draudzēm ir brīvi jāsludina. Latvijas bērni jāaudzina izglītības iestādēs bez bezdievīgu ideoloģiju piejaukuma. Mums jārūpējas par namu, kurā dzīvojam.

„Bet, ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu.” (1. Timotejam 5:8)

Egoistiski ir šo pantu attiecināt tikai uz savām ģimenēm. Draugi, ja es par savu draudzi nerūpējos, ja es par savām mājām – Latviju – nerūpējos, tad esmu ļaunāks par neticīgo!

Kāpēc Dievs sūtīja Savus praviešus? Tā bija atbilde uz problēmu, ko Viņš redzēja. Atšķirībā no pasīvajiem pozitīvistiem, Dievs redz problēmu un sūta cilvēkus, kuri arī to redz, un uztic tiem to risināt. Kāpēc Jēzus atnāca uz zemes? Vai tāpēc, ka viss bija tik pozitīvi? Tik skaisti okeāni un kalni, un sazin vēl kas? Nē, Viņš izpirka tavus un manus grēkus. Jēzus redzēja, ka cilvēki mokās savos grēkos. Dievs nesēdēja ar pozitīvām domām, ka gan jau viss būs labi. Viņš redzēja problēmu, ka cilvēks ir kritis grēkā. Pasaule iet bojā, Dievs redzēja to un sniedza risinājumu – pats nāca virs zemes un atdeva Savu dzīvību pie krusta. Ko Dievs vēl darīja? Sagatavoja 12 mācekļus un pavēlēja viņiem iet un darīt to pašu, ko Viņš darīja. Skaties uz problēmu un risini to! Vai tu Bībelē kaut kur redzi, ka nav jāskatās uz problēmu, bet tikai jādomā pozitīvi? Un ja esi kādu rakstvietu izrāvis no konteksta, piemēram, „lūdziet, un jums taps dots”, tad skaties arī uz Jēzus darbiem. Vai Jēzus tikai lūdza Dievu vai tomēr gāja no pilsētas uz pilsētu, sludinot evaņģēliju un sagatavojot mācekļus? Vai Jēzus nerunāja ar valdības vīriem (Nikodēmu u.c.)?

Tu esi risinājums – sev pašam, tavai ģimenei, taviem kaimiņiem, taviem draugiem, tavam ciematam, pilsētai, un tu esi risinājums Latvijai! Neesi pasīvs pozitīvists, bet esi aktīvs pozitīvists! Āmen.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi „Aktīvais pozitīvisms” pierakstīja un rediģēja draudzes „Kristus Pasaulei” redakcija