Kāda būtu tava atbilde, ja tev kāds jautātu: „Kāpēc jums nav savas baznīcas?” Uzcelt tādu ēku, kurā ietilptu tik daudz cilvēku, cik mēs būsim, mums šobrīd vēl nav iespējas. Ja mēs uzceltu tādu ēku, kas mums derētu šodien, pēc laika mēs to varētu tikai kādam izīrēt, jo tā būtu kļuvusi mums par šauru. Atbilde uz jautājumu, kāpēc mums nav savas baznīcas ir šāda – jo nav tādu baznīcu, kas varētu mūs uzņemt. Tāpēc mums ir jāizmanto tās telpas, kuras jau ir uzceltas, jo vienkāršāk ir īrēt ērtas, labas telpas. Kāpēc mums nav savas baznīcas? Jo visās baznīcās mums ir par šauru. Drīz būs Kristus dzimšanas svētki. Mums būs kristīgs teātra uzvedums. Dievs runā caur teātra uzvedumu. Dievs uzrunā mūs, kad es sludinu Dieva vārdu un kad mēs kopā slavējam Dievu. Dievs uzrunā, kad lasām grāmatas un diskutējam mājas grupiņās. Dievs var uzrunāt arī caur mākslu, gleznām, mūziku, teātri un mākslas filmām.

Mans sprediķis šodien ir par Dieva valstību. Viens no iemesliem, kāpēc nevar saprast, ko cilvēks liecinot grib pateikt, ir tāds, ka mēs vēl nemākam nosaukt vārdā, atklāt un pastāstīt lietas. Ja Jēzus ir nomiris par mūsu grēkiem, bet evaņģēlists mums to neatklāj, tad mēs to nesaprotam, un tieši tāpēc ir šis sprediķis, lai mēs saprastu, kas ir Dieva valstība, kāda tā ir un kā tur nokļūt. Kas notiks, ja palikšu ārpus Dieva valstības? Viena no svarīgākajām lietām ir tāda, ka Dieva valstība vienmēr ir kustībā, tā ir augoša.

Ja tev personīgi dzīvē nebūtu Dieva inspirētu izmaiņu, tu nebūtu draudzē. Man stāstīja, ka draudze “Kristus Pasaulei” ir pieminēta kādā kristīgā radio diskusijā. Mums ir dažas dziesmas, kas ir paņemtas no pasaules; tām ir pilnībā pārveidoti vārdi, paņemta ir tikai mūzika. Dziesmās iekšā ir ielikti kristīgi vārdi. Kāds bija iesūtījis jautājumu – vai var apmeklēt tādu draudzi, kur paņem pagānisku mūziku un ieliek iekšā kristīgus vārdus? Cik es sapratu, tur neieteica iet uz tādu draudzi. Daudzi cilvēki un arī kristieši domā, ka draudzē labāk ir dziedāt tos pašus korāļus un tās pašas vecās garlaicīgās dziesmas, bet ir jāsaprot, ka tā ir cilvēku nezināšana. Tie paši korāļi, ko dzied luterāņi, – liela daļa no tiem tajā laikā ir paņemti no pasaulīgām mūzikām un ielikti kristīgi vārdi. Mūzikai nav tik lielas nozīmes, nozīme ir vārdiem. Nav tā, ka mums visas ir pasaulīgas dziesmas, bet dažas tādas ir. Radio diskusijā izskanēja atbilde, ka mēs tādā veidā piesaistām cilvēkus. Es nezinu, cik pozitīvi vai negatīvi tas tika izteikts, bet es tajā visā apakšā redzu viņu uzskatu – mēs dziedam īstās dziesmas, pareizā veidā un ar pareiziem instrumentiem, tās, protams, ir tikai balsis (korāļi – vienbalsīgas kristīgas dziesmas bez instrumentāla pavadījuma), un tāpēc mums draudzē nav cilvēku, jo mēs jau nedarām tā, kā dara tā cita draudze. Mēs paņemam skaistu mūziku, ietērpjam skaistā aranžējumā, kur mūziķi spēlē mūsdienīgi, izmantojot visas jaunākās tehnoloģijas, un arī tāpēc cilvēkiem tas ir saistoši. Jautājums – vai tāpēc šeit nāk cilvēki? Varbūt viņi pirmoreiz šeit atnāca mūzikas dēļ, jo tā piesaistīja, bet vai tiešām tāpēc viņi palika draudzē? Vai ne tāpēc tu paliec draudzē, ka Dievs tevi maina? Vai ne tāpēc tu esi draudzē, ka tu iemīli Jēzu Kristu? Viņš izglābj tevi, izmaina tevi, svētī tevi, un tu Viņam gribi pateikties un šīs izmaiņas turpināt. Tu zini, ka tā ir tava vieta, un nevis tikai tāpēc, ka ir tāda mūzika. Protams, mūzikai arī ir liels svars. Cik vispār ir draudzes, kuras aug? Ja tu pajautāsi vidusmēra draudzei: “Jūs augat?” Viņi atbildēs: “Jā, augam, garīgi augam.” Ja mēs augam garīgi, tad mēs augam arī kvantitatīvi. Ja, mums ir kvalitāte, tad būs arī kvalitāte. Ikviena prece, kura ir kvalitatīva, ir pieprasīta prece. Dieva valstība ir dzīvs organisms! Dieva valstība ir tas viss, ko Dievs ir radījis ap Sevi. Tas ir viss labais un pozitīvais, kas ir šeit uz zemes un turpinās mūžībā. Bībelē var atrast ari apzīmējumu Debesu valstība. Gan Dieva valstība, gan Debesu valstība praktiski ir viens un tas pats. Visas Rakstu vietas gan būs par Dieva valstību.

„Tā ir mana pavēle: visā manā valstī ikvienam būs bīties un drebēt Daniēla Dieva priekšā, jo tas ir dzīvais Dievs, tas paliek mūžīgi, Viņa valstība ir neiznīcīga, Viņa valdīšanai nav gala.” (Daniela grāmata 6:26)

Dieva valstība – tas, ko mēs šeit virs zemes redzam, un tas, ko mēs neredzam. Dieva valstība ne vienmēr ir pamanāma ar tām acīm, ar ko cilvēki skatās. Tomēr Dieva valstība virs zemes ir atrodama redzamā veidā virs zemes. Draudzē ir Dieva valstība – tās ir reālas izmaiņas, tie ir reāli cilvēki, kas ir sapulcējušies, lai slavētu un pielūgtu Dievu. Ja draudzē ilgstoši nav izmaiņu, ja cilvēkiem dzīves nemainās, tad tā ir draudze, kas nav Dieva draudze, tur nav dzīvais Dievs un tur nav Dieva valstības. Viņi var saukt sevi par baptistiem, adventistiem, luterāņiem, pareizticīgajiem, metodistiem, vasarsvētkiem vai evaņģēliskajiem kristiešiem, kādi esam mēs, bet sauc sevi kā gribi, ja nav reālu izmaiņu cilvēku dzīvē, ja nav personisku attiecību ar Dievu un ja nav izaugsmes, ne tikai personiskās, bet arī skaitliskās, tad tā nav Dieva valstība, tā ir reliģiska organizācija bez dzīvības. Es pieļauju, ka var būt kādi ilgstoši periodi, kaut kādas bremzes, apstākļi, kāpēc draudze nevar attīstīties un augt, bet, ja ir normāli apstākļi, kādi ir šeit Latvijā, demokrātiski apstākļi, kur pilnīgi brīvi draudze var runāt, uzstāties, sludināt, dziedināt, uz ielām var runāt, internetā var runāt, televīzijā var runāt, un, ja šādos apstākļos draudze neaug, tad es to nekādi nevaru savienot ar Dieva valstību. Tās ir cilvēku grupas vai organizācijas ārpus Dieva valstības. Lūk, no kurienes rodas viedoklis – viņiem izaugsme ir tāpēc, ka viņi lieto to, ko mēs nedrīkstam lietot. Ir jāizprot draudzes vēsture, uzbūve, lai vispār spriestu par šādiem jautājumiem.

Dievs ir mūžīgs, Viņa valstība ir neiznīcīga, Viņa valdīšanai nav gala. Esmu dzirdējis vairākus pravietojumus, ko ir pravietojuši pasaulē pazīstami Dieva cilvēki. Viens no tiem ir Deivids Hasavejs, viņš pravieto par Eiropas Savienību, ko Dievs par to saka un kas ar to notiks. Viņš pravietoja, ka tā nepastāvēs un sabruks. Šodien ir pagājuši gadi, un vai Eiropas Savienība pastāv? Vai tad nav jau viena no pamata valstīm izstājusies no tās? Viss lēnām sāk jau realizēties. Pasaulīgas impērijas veidojas, ceļas, pēc tam izšķīst un krīt, bet Dieva valstība nemainās, tā paliek mūžīgi. Tā ir vienīgā Valsts, kuras valūta vienmēr ir stabila. Tagad ASV dolāra kurss ir stabils, bet cik ilgi Amerikas impērija pastāvēs savā varenībā? Dieva valstības kurss vienmēr ir stabils. Tur nav nekādas pārmaiņu ēnas. Tur ir Dievs, kuram var uzticēties, tur ir vērtības, kuras nemainīsies. Tā ir mūžīga, tā nekad nebeigsies!

Ko Dievs ir izdarījis manā dzīvē? Kad mani iesauca Padomju armijā, mūs ieveda caur pazemi. Tajā laikā es ļoti gribēju būt atpakaļ mājās. Es divus gadus netiku mājās. Tur bija attālums – desmit tūkstoši kilometru. Šī pilsēta bija piebāzta ar kara tehniku, tur bija daudz lidmašīnu. Es atceros tās sajūtas – esmu tālu no mājām, man ir astoņpadsmit gadu, un pāri manai galvai lidoja lidmašīnas. Kad jau biju iepazinis Kristu, es strādāju kopā ar vienu kolēģi. Mēs laukos, mežā strādājām, cēlām māju. Tur bija ezers. Vienu reizi es izgāju ārā un apsēdos pie ezera, bija pilnīgs klusums. Tur nebija neviena cilvēka, un pēkšņi pāri lidoja trīs lidmašīnas. Tā bija tā pati skaņa, kas man bija palikusi atmiņā kā skumja skaņa, kas atgādina kaut ko nepiepildītu, pēc kā es ilgojos, kas man nav un nebūs, kaut kas palaists garām, kas vairs neatkārtosies un vairs nebūs, kaut kāds tukšums, bezjēdzība, kaut kādas problēmas, kuras nav atrisināmas, dzīves nepiepildījums, bet tajā brīdī manī vairs nebija šīs skumjās sajūtas, kā tas bija kādreiz. Vai es atkal gribēju būt tajā lidmašīnā? Nē, es negribēju! Man ir labi te, kur esmu, jo man ir Kristus. Zini, kāpēc? Jo Debesu valstībai nav robežu. Šeit virs zemes ir robežas. Cilvēki domā, lai es būtu laimīgs, man ir jābūt tur, lai es būtu laimīgs, man vajag to un to, bet Debesu valstībā tu esi laimīgs tur, kur tu esi, jo Debesu valstība ir tevī! Jo Dieva valstība nav ēšanā un dzeršanā. Dieva valstība ir prieks un miers Svētajā Garā. Tās ir tavas iekšējās pārmaiņas. Tava iekšējā harmonija ar Svēto Garu – Dievu. Tu esi Debesu valsts pilsonis. Tu esi kopā ar Dievu, kurš nekad nepieviļ. Pasaulīgās valstības īsu brīdi pastāvēs un pēc tam vairs nebūs. Laiku beigās nepastāvēs vairs neviena valstība, tikai Kristus.

„Uz farizeju jautājumu, kad nākšot Dieva valstība, Viņš tiem atbildēja: “Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā.” (Lūkas evaņģēlijs 17:20)

Jēzus farizejiem atbild uz jautājumiem par Dieva valstību. Kad nāks Dieva valstība? Dieva valstība jau ir mūsu vidū. Ebreji, jūdi, farizeji, saduķeji, visa tā laika reliģiskā elite gaidīja Dieva valstību redzamā veidā. Viņi domāja un ticēja, ka atnāks kāds īpašs mesija, nodibinās karalisti, kas valdīs pār pasauli, kas ne ar ko neatšķirsies no Putina, Hitlera, Staļina vai Napoleona pasaules. Kāpēc jūdi piesita Jēzu krustā? Viņi negaidīja cilvēku, kurš neņems rokās ieroci, kurš neies politikā, bet sāks ar paša attiecībām ar Dievu. Kurš pateiks, ka Dieva valstība nenāks politiskā veidā, bet gan būs tepat mūsu vidū. Ebreji gaidīja, ka Dieva valstība nāks politiskā veidolā. Taču Dieva valstība nāk caur personiskām izmaiņām, caur Jēzus asinīm. Tu atnāci uz šejieni, jo gribēji izmaiņas. Tikai daži atnāca, ka iepatikās kāda meitene. Zinu tikai vienu gadījumu, ka cilvēks uz draudzi nāca tāpēc, ka viņam patika viena meitene. Viņam nebija nekādas ticības vai nodošanās Dievam. Viņš nāca ilgu laiku vienas meitenes dēļ, kamēr pagāja trīs gadi, un cilvēks sāka runāt kā ticīgs cilvēks, jo vairs nav draudzē meitenes dēļ, nu jau viņa paša attiecībām ar Dievu dēļ. Tas ir reti, kad mēs nākam citu iemeslu dēļ, jo pamatā mēs nākam Dieva dēļ. Kāpēc? Jo te ir Dieva valstība. Jo tās ir tavas personīgās izmaiņas. Dieva valstība ir tevī un mūsu starpā. Mēs mierīgi dievkalpojumu vietu varam nosaukt par Dieva godības zāli. Te ir Dieva valstība. Bet tad, kad mēs aiziesim no šejienes, šajā ēkā vairāk nebūs Dieva valstības, lūk, kāpēc mēs kā draudze nekoncentrējamies uz ēkas celtniecību. Dieva valstība aiziet kopā ar mums. Ja mūsu draudzei būtu jāizbrauc uz citu valsti, tad Latvija paliktu bez Dieva valstības. Dieva vārds to arī saka, ka visam pienāk gals. Kāpēc sātans nevar pilnā mērā darboties virs zemes? Jo pastāv Dieva draudze. Bet, kad draudze tiks paņemta prom, tad te būs tādas bēdas, kādas nav bijušas un nekad nebūs. Kas ir Dieva valstība?

“Bet Viņš tiem sacīja: “Arī citām pilsētām Man jānes labā vēsts par Dieva valstību, jo tam Es esmu sūtīts.”” (Lūkas evaņģēlijs 4:43)

Faktiski Dieva valstība ir evaņģēlijs – Kristus nāve un augšāmcelšanās, Kristus mācība, kas ir Dieva valstības pamats.

“Tiem Viņš arī pēc Savām ciešanām ar daudz skaidrām zīmēm bija dzīvs parādījies un, četrdesmit dienas viņu vidū redzēts, runājis par Dieva valstību.” (Apustuļu darbi 1:3)

“Tagad es zinu, ka jūs manu vaigu vairs neredzēsit, jūs visi, kuru vidū es esmu staigājis, sludinādams Dieva valstību.” (Apustuļu darbi 20:25)

Kristus mācība ir Dieva valstības pamats. Dažādas normas, ko mēs ievērojam, ir Dieva valstības noteikumi. Dziedināšana un atbrīvošana ir Dieva valstības izpausme. Kad tu mācies Bībeles skolā, tu mācies, kā dzīvot Dieva valstībā. Kad tu sludini evaņģēliju cilvēkiem, tu nes Dieva valstību viņiem. Tu esi Dieva valstības sūtnis.

“Bet, ja Es izdzenu ļaunos garus ar Dieva Garu, tad Dieva valstība ir jau pie jums atnākusi.” (Mateja evaņģēlijs 12:28 )

Jēzus izdzen ļaunos garus, Jēzus dziedina, jo tur, kur ir Dieva valstība, tur ir Svētā Gara izpausmes. Ļaunie gari iziet, slimie kļūst veseli, aklie sāk redzēt, kurlie dzirdēt. Nejēdzīgas, sabojātas dzīves tiek atjaunotas. Cilvēki, kuri gāja pretējā virzienā, pazušanā, pēkšņi maina virzienu uz mūžīgo dzīvību. Tā bija ar mani, es gāju pazušanā, bet tajā brīdī, kad sastapos ar Jēzu Kristu, es iegāju Dieva valstībā, devos pilnīgi pretējā virzienā. Ja man kādreiz vajadzēja slīcināt savu sirdsapziņu alkoholā un narkotikās, tad šodien man pietiek ar Dieva vārdu un kalpošanu Viņam, esmu laimīgs.

“Un dziediniet slimniekus, kas tur ir, un sakait viņiem: tuvu pie jums ir nākusi Dieva valstība.” (Lūkas evaņģēlijs 10:9)

Dieva valstība ir saistīta ar dziedināšanu. Slimībām nav vietas mūsu vidū. Ja draudzē ir Dieva valstība, tad tajā notiek arī Dieva izpausmes. Dzīvā Dieva draudzē notiek dziedināšanas brīnumi, reālas izmaiņas pie cilvēkiem, kuri meklē Viņu, seko Viņam, kuri maksā cenu, lai sekotu Viņam. Daudzi brauc uz draudzes trīs dienu semināru inkaunteru un gaida, ka Dievs tūlīt darīs visu, bet Dievs neko nedarīs, ja tu nespersi soli Viņam pretī, sakot: “Tēvs, dari man.” Un tad Viņš tevi mainīs. Un lielākoties mēs paši sevi mainām Dieva spēkā. Un ir nejēdzīgi gaidīt izmaiņas no debesīm bez paša līdzdalības. Dieva valstība ir Svētā Gara izpausmes. Kur ir Svētais Gars, tur ir izmaiņas, labklājība un brīnumi. Es esmu piemērs brīnumam. Tas, kā ir izmainījusies mana dzīve, ir Dieva brīnums. Man nāk prātā Limbažu draudzes administratore, Anniņa, kundzīte gados, ļoti mīļa un jauka. Viņa bija dzirdējusi, ka es biju narkomāns, izbijis cietumnieks un dzērājs, kā Dievs bija izmainījis manu dzīvi, un viņa man teica: “Nē, tikai ne tu, Mārcīt.” Viņa nevarēja to pieņemt. Visa slava Dievam.

“Bet, ja tavs brālis ēdiena dēļ ir noskumis, tad tu vairs nestaigā mīlestībā. Neved ar savu ēdienu postā to, par ko Kristus ir miris.” (Romiešiem 14:15)

Te ir runa par kaut kādām lietām, no kurām tev ir jāatsakās, lai neievainotu kādu cilvēku draudzē.

“Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā.” (Romiešiem 14:15)

Dieva valstība ir Kristus mācības un mīlestības pildīšana caur Svēto Garu, kas ir mūsos. Dieva valstība ir tad, kad tu attiecies pret cilvēkiem tā, kā Dievs to māca. Es dažreiz uzdodu jautājumus cilvēkiem, kuri atnāk uz draudzi ar dīvainu seju, “Kas noticis?” Es jau zinu atbildi – nevar sadzīvot ar vīru vai sievu. Tad es uzdodu vēl vienu jautājumu: “Ja tu atkal varētu izvēlēties, precēties vai nē, ko tu darītu?” Visi kā viens atbild, ka precētos. Es nevaru saprast to, tas ir kaut kāds mazohisms, tā nav Dieva valstība. Dieva valstība ir taisnība, miers un prieks Svētajā Garā. Un mums tāpat ir jāattiecas pret cilvēkiem. Mums jāmīl savu tuvāko kā sevi pašu. Mums ir uzdevums līdzināties Dievam, dzīvot pēc Viņa principiem.

“Jo Dieva valstība nav vārdos, bet spēkā.” (1.Korintiešiem 4:20)

Piemēram, iedomājies, ir izdomāta draudze, mācītājs, kurš draudzes priekšā gudri runā, ir pabeidzis vairākas skolas, ir labs orators, bet pietrūkst kādas Svētā Gara izpausmes, nenotiek dziedināšana un izmaiņas cilvēku dzīvēs. Cilvēkiem nav attiecības ar Dievu, liela daļa no draudzē esošajiem cilvēkiem iet pazušanā. Jautājums rodas, vai tā ir Dieva valstība? Bībele saka, ka Dieva valstība nav vārdos. Lai cik smuki tu runātu, Dieva valstība ir spēkā. Dieva valstība ir spēkā, nevis tukšā pļāpāšanā. Ja mājas grupiņā trīs cilvēki sanāk kopā trīs gadus no vietas, pļāpā, runā, kaut ko apspriež, bet nav nekādas skaidras izmaiņas, draugs, vai tā ir Dieva valstība? Dieva valstība ir spēkā, nevis vārdos.

“Un Viņš sacīja: “Tāpat ir ar Dieva valstību, kā kad kāds cilvēks sēklu iemet zemē un guļ un ceļas, nakti un dienu; un sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana. Zeme pati no sevis nes augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad briedušus graudus vārpā. Un, kad augļi ienākušies, tad viņš tūdaļ sūta sirpi, jo pļaujamais laiks ir klāt.” Un Viņš sacīja: “Kam mēs Dieva valstību pielīdzināsim? Jeb kādā līdzībā mēs to tēlosim? Kā sinepju graudiņš, kas zemē sēts, ir mazākais no visām sēklām virs zemes, un, kad tas ir sēts, tad tas augtin aug un top lielāks par visiem dārza augiem un dabū lielus zarus, tā ka putni apakš debess viņa pavēnī var ligzdas taisīt.”” (Marka evaņģēlijs 4:26-32)

Draudze var tēlot kaut kādu organizāciju, var tēlot kaut kādu cilvēku saiešanu, bet pats par sevi padomā, vai tu audz, vai tu pilnveidojies, vai tu tiecies uz izmaiņām? Lūk, ar ko atšķiras Dieva valstība no pasaules valstības, kas arī nesnauž un iet savā virzienā. Pasaulīgās dzīves mērķi absolūti nesaskan ar Dieva izvirzītajiem mērķiem. Pasaulīgajai dzīvei ir cits kungs, viņa vārds ir sātans, Dieva pretinieks. Dieva valstība ir auglīga un augoša līdz milzīgiem apmēriem. No sinepju graudiņa var izaugt liela draudze, liela ticība. No niecīga sākuma, lietojot visu, kas tev šobrīd pieder, tu izaugsi par lielu koku, zem kura putni meklēs patvērumu. Tie cilvēki, kuri dzīvo Dieva valstībā virs zemes, turpinās dzīvot Dieva valstībā arī debesīs. Jēzus saka: “Tie, kuri dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam.” Jēzus ir atslēga uz mūžīgās dzīvības durvīm. Dieva valstība ir patvērums cilvēkiem. Šī mazā sēkliņa izaug līdz lieliem apmēriem, tā ka putni nāk un meklē patvērumu. Ja tevī ir Dieva valstība, tu noteikti kalpo cilvēkiem, tu noteikti sniedz viņiem patvērumu. Tu noteikti vēlies, lai viņu dzīves izmainās. Tu vēlies, lai viņi neiet pazušanā, bet lai iet debesīs. Tu vēlies to un strādā šajā virzienā. Un Dieva valstībā nevarēs ieiet pēc zemes dzīves. Vai nu tu tur esi šodien, vai nu tu tur neesi.

“Tāpēc Es jums saku: Dieva valstība no jums tiks atņemta un dota tautai, kas nes viņas augļus.” (Mateja evaņģēlijs 21:43)

Kā tad tikt Debesu valstībā? Runa ir par jūdiem, kuri domāja, ka viņiem pieder Dieva valstība tikai tāpēc, ka viņi ir jūdi. Dieva valstību nevar mantot. To nevar arī nopirkt. Tajā nevar iekļūt kaut kādā veidā, nejauši. Ir kāds īpašs veids, kā tur nokļūt.

“Bauslība un pravieši valda līdz Jānim. Kopš viņa laika tiek pausta Dieva valstība, un ikviens ar sparu laužas tajā iekšā.” (Lūkas evaņģēlijs 16:16)

Bauslība valda faktiski līdz Kristus atnākšanai. Bauslība neglābj. Vecās Derības laikā varēja ieiet Dieva valstībā caur bauslību, šodien nevar ieiet Dieva valstībā caur labiem darbiem. Lai arī cik labs cilvēks tu esi, tu nevari mantot debesis. Lai cik daudziem cilvēkiem tu palīdzi materiāli vai kā citādi, tu nevari ieiet Dieva valstībā. Ir tikai viens ceļš, kā nokļūt Dieva valstībā.

“Tiešām Es jums saku: kas Dieva valstību nesaņem kā bērniņš, nenāks tur iekšā.”” (Lūkas evaņģēlijs 18:17)

Tas nozīmē, ka tev ir jāpiedzimst no augšienes.

“Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.”” (Jāņa evaņģēlijs 3:3)

Ir jākļūst kā bērnam, jāpiedzimst no jauna.

“Un, kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam, lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību. Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa evaņģēlijs 3:14-16)

Ir tikai viens ceļš uz Dieva valstību – piedzimt no augšienes caur Kristus upuri, pieņemot Viņu par savas dzīves Kungu. “Es ticu, Dievs, ka Tu nomiri par maniem grēkiem, Tu esi Dievs, un citi dievi ir elki. Ienāc manā dzīvē, piedod man manus grēkus.” Un no šī brīža tu sāc jaunu dzīvi. Viss, kas ir bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns. Tu sāc pilnīgi jaunu dzīvi, kā tikko dzimis bērns. Tas nozīmē, ka mazais bērns neko vairāk nemāk, tikai bļaut. Tu bļauj uz Dievu, jo nemani izmaiņas, bet tās būs, jo tu audz. Vecais tiks novilkts, jaunais tiks uzvilkts. Kādā vidē tu būsi, tāds tu arī kļūsi. Zini, kāpēc daudziem jaunpiedzimušiem kristiešiem nav izmaiņas? Jo viņi, pieņemot jaunu dzīvi Kristū, nenomaina savus vecos draugus uz jauniem draugiem Kristū. Tu nāc uz draudzi, bet ikdienu pavadi ar pasaulīgiem draugiem. Tāpēc viņiem nekad nebūs izmaiņas. Taviem draugiem ir jābūt draudzē. Ar pārējiem cilvēkiem tev ir jādraudzējas tikai ar vienu mērķi – glābt viņu dvēseles. Nevar būt ar vienu kāju pasaulē, ar otru kāju Dieva valstībā.

Ja tu būsi kā bērniņš, kurš aug, apgūsi visu jauno, visu veco atmetīsi, visu jauno pieņemsi soli pa solim, klausīsies sprediķus, lasīsi attiecīgo literatūru, lasīsi Bībeli, pavadīsi laiku lūgšanās, apmeklēsi Bībeles skolu, brauksi uz inkaunteriem, neizlaidīsi mājas grupiņas, tu būsi Dieva valstībā.

“Un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs mīlējis un mūsu labā Sevi nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smaržu. Bet netiklība, visāda veida netīra dzīve vai mantkārība lai pat vārda pēc jums ir sveša, kā tas svētiem piederas; tāpat bezkaunība, tukšas runas, jo tādas lietas neklājas, bet gan jo vairāk pateicība. Jo to iegaumējiet: nevienam netiklim, netīram vai mantrausim, tas ir, elku kalpam, nav vietas Kristus un Dieva valstībā!”” (Efeziešiem 5:3-4)

Tas nozīmē, ka Dieva valstībā ir savi likumi, sava kārtība un savi noteikumi. Šajās Rakstu vietās ir faktiski uzskaitīti visi grēki, un šādi grēcinieki neieies Dieva valstībā.

“Vai, ja tevi tava roka apgrēcina, nocērt to; tev labāk kā kroplim ieiet dzīvībā, nekā ar divām rokām noiet ellē, neizdzēšamā ugunī.” (Marka evaņģēlijs 9:43)

Kur paliek cilvēki, kuri ir ārpus Dieva valstības? Viņi nonāk ellē.

“Tāpēc, ja tava roka vai tava kāja tevi apgrēcina, tad nocērt to un met to prom; jo tas tev labāk, ka tu tizls vai kropls ieej dzīvībā, nekā kad tev ir divi rokas vai divi kājas un tevi iemet mūžīgā ugunī. Un, ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to un met to prom; tas tev labāk – ar vienu aci ieiet dzīvībā, nekā kad tev ir divi acis un tevi iemet elles ugunī.” (Mateja 18:8-9)

“Jeb vai jūs nezināt, ka netaisni neiemantos Dieva valstību? Nepievilieties! Ne netikli, ne elku kalpi, ne laulības pārkāpēji, ne malaki, ne vīriešu piegulētāji, ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji neiemantos Dieva valstību. Sargaities no netiklības! Katrs cits grēks, ko cilvēks dara, paliek ārpus miesas, bet, kas netiklības grēku dara, grēko pie savas paša miesas. Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem? Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu!” (1.Korintiešiem 6:9-10,18-20)

Netiklība tiek īpaši izcelta. Tad nu padomā, kā tu dzīvo, ko tu piekop un kāds ir tavs dzīvesveids! Kāda ir tavas dzīves redzamā daļa un kāda ir tavas dzīves neredzamā daļa? Dieva valstībā ir savi noteikumi. Un tie, kas negrib maksāt pilnu cenu, lai būtu Dieva valstībā, arī nav Dieva valstībā. Ja tu nemaini savu dzīvi un dzīvo tāpat kā iepriekš, tu nemaz neesi Dieva valstībā. Jo tie, kas no Dieva dzimuši, negrēko! Viņi maksā pilnu cenu, lai negrēkotu. Starp mums nav neviens ideāls, kurš negrēko, bet var atšķirt dzīvus kristiešus no nedzīviem kristiešiem. Dzīvie dzīvo pēc Dieva gribas, un, ja viņiem ir kaut kādas kļūdas, viņi to maina, maksājot pilnu cenu. Mēs neieejam Dieva valstībā caur to, ka darām pareizas lietas, bet gan caur Kristus upuri. Bet, ja esam pieņēmuši Kristus upuri, mēs dzīvojam pēc Dieva gribas un maksājam cenu, lai mainītu sevi, un esam uzmanīgi un ļoti modri, lai nekristu dažādās kārībās. Nevis, lai nebūtu kārdināti, bet lai nekristu kārībās! Jo tam visam ir sekas. Kad mēs šeit dzirdam liecības, tad dzirdam, ka problēmas lielākoties ir sākušās ģimenē. Ir svarīgi, ka mēs esam modri, jo katrai mūsu rīcībai ir sekas. Ja tu esi Dieva valstībā, tad tev līdz sāpēm jācīnās pret grēku. Panti nav jāuztver burtiski, ka roka jānocērt, bet ir domāts, ka tu ar savu lēmumu maksā pilnu cenu par izmaiņām. Ja tu esi Dieva valstībā, tu maksā cenu, ja neesi, tad tu nemaksā. Dieva valstība ir augošs organisms, kur maksā cenu par auglību un savām izmaiņām. Ārpus Dieva valstības ir tikai elle. Par elli ir jārunā, jo Bībelē par to ir rakstīts. Citi to uztver kā iebiedēšanu, bet tā ir patiesība, un par ko arī ir jārunā. Es tos cilvēkus, kas ir ģimenes “vampīri”, uzskatu trakākus par dzērājiem, un tie ir mazohisti, kas pacieš “zāģēšanu”. Bībele nesaka, ka tu nevari šķirties. Tu vari šķirties, tikai nepreci citu. Mīlēt citam citu, tā ir Dieva valstība! Tiem, kas tic Kristum, tiek piedoti bijušie grēki, esošie grēki un nākamie grēki, jo mums ir aizstāvis Dieva priekšā –Kristus.

“Bet zināmi ir miesas darbi; tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība, skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību. Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības. Bet tie, kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši līdz ar kaslībām un iekārošanām. Ja dzīvojam Garā, tad arī staigāsim Garā.” (Galatiešiem 5:19-25)

Ir miesas augļi un ir gara augļi. Ja piederam Dieva valstībai, tad mūsu miesa ir krustā sista un mēs negrēkojam. Mūsu dzīve nav pilnīga, bet mēs maināmies. Miesas darbi kļūst mazāk, bet gara darbi kļūst vairāk, jo ar Svēto Garu, kas ir mūsos, mēs to varam. Šis sprediķis ir jāuztver kontekstā ar citiem sprediķiem.

“Bet Jēzus uz to sacīja: “Neviens, kas savu roku liek pie arkla un skatās atpakaļ, neder Dieva valstībai.” (Lūkas 9:62)

Kad Lats izgāja no Sodomas un Gomoras, tad viņa sieva paskatījās atpakaļ un kļuva par sāls stabu. Tāpēc es runāju par tavu veco dzīvesveidu – neskaties atpakaļ, ej tikai uz priekšu! Arī kalpošanā ir liela atbildība. Ne soli atpakaļ, tikai uz priekšu!

“Un atkal Viņš sacīja: “Ar ko Es salīdzināšu Dieva valstību? Viņa ir līdzīga raugam, kuru kāda sieva paņēma un iejauca trijos mēros miltu, kamēr visa mīkla pilnīgi sarūga.” (Lūkas 13:20-21)

Dieva valstība nepārtraukti attīstās. Ja tev ir regulārs lūgšanu laiks, tas var norādīt uz to, ka tu esi Dieva valstībā. Un vēl Dieva valstība ir saistīta ar darbu. Mājas grupiņā vai pie sava rakstura ir jāstrādā. Pie cilvēkiem, lai viņiem būtu izmaiņas, ir jāstrādā. Tas ir darbs.

“Tad es dzirdēju stipru balsi debesīs saucam: “Tagad ir atnākusi pestīšana un mūsu Dieva spēks un valstība un Viņa Kristus vara, jo ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm. Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm un savas liecības vārdu un nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei.” (Jāņa atklāsmes grāmata 12:10-11)

Dieva valstībā visa vara pieder Dievam, un velnam nav nekādas varas! Ja tu tici Kristum, tad velnam nav varas, ja vien tu pats labprātīgi caur grēku to pasniedz viņam. Tu vari staigāt pāri čūskām un skorpioniem un tev nekas nekaitēs. Tev ir vara Dieva valstībā, gan pār sevi, gan pār apstākļiem. Ja tu neliecini citiem cilvēkiem par izmaiņām savā dzīvē, tas var norādīt uz to, ka velnam ir vara tavā dzīvē, jo Jēzus saka: “Kas Manis dēļ kaunēsies liecināt, tā dēļ arī Es kaunēšos tiesas dienā.”

“Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33)

Tiem, kas maksā cenu un dzenas pēc Dieva valstības, tās lietas, kas viņiem ir vajadzīgas, tiek pieliktas.

“Bet Viņš teica: “Tiešām Es jums saku: nav neviena, kas Dieva valstības dēļ būtu atstājis māju, sievu, brāļus, vecākus vai bērnus, kas to daudzkārtīgi neatdabūs jau šinī laikā, bet nākamā laikā mūžīgo dzīvību.” (Lūkas 18:29-30)

Tādi ir Dieva valstības principi. Nabaidies upurēt, jo, kas Dieva valstības dēļ no kaut kā atsakās, tas iemantos daudzkārt vairāk.

“Un Viņš tos izsūtīja sludināt Dieva valstību un dziedināt.” (Lūkas 9:2)

“Bet Jēzus uz to sacīja: “Ļauj miroņiem apglabāt savus miroņus, bet tu ej un sludini Dieva valstību!” (Lūkas 9:60).

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi pierakstīja Inguna Kazāka, Daila Lielbārde un Iveta Kļavinska, rediģēja Ieva Našeniece