2013. gads. Draugi, nākamais, 2013. gads ir svētību un vairošanās gads!
Tas tāds būs man, tev un ikvienam, kurš tic Dieva vārdam un uzticas Viņam, ikkatram, kurš Viņam tic un nes upuri. Ir divas absolūti nepieciešamas lietas, lai Dieva vārds realizētos tavā dzīvē. Vai tu gribi būt svētīts un gribi vairoties? Vai tu gribi, lai vairojas mājas grupiņas? Vai tu gribi vest cilvēkus pie Kristus un redzēt, kā Dieva valstība iet plašumā? Tu taču negribi būt viens! Tajā dienā, kad Jēzus atnāks tev pakaļ, tu negribi pie Viņa iet viens. Tu taču vēlies, būtu izglābis dvēseles, vairojies un bijis auglīgs jau šeit virs zemes. Jo tas ir mūsu uzdevums:
„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā,” (Mateja 28:19)
Dieva plānā ir vairoties, darīt par mācekļiem un arī svētīt. Dievs grib tevi svētīt un vairot. Es esmu skaidri atklājis un ieraudzījis Bībelē, šajā svētajā grāmatā, ka ir divas lietas, ko Dievs grib dot. Divas lietas, ko Dievs grib darīt pie tevis un caur tevi. Jau pašā sākumā, 1. Mozus grāmatā mēs redzam, ka Viņš grib mūs svētīt un vairot. Draugi, vārdā „svētīt” ir ietverams absolūti viss, ko Dievs grib tev dot. Tas ietver tavu iekšējo stāju un mugurkaulu. Tas ietver raksturu ar Gara augļiem, tas ietver svētu dzīvi saskaņā ar desmit Dieva likumiem jeb baušļiem. Dievs vēlas izmaiņas pie tava rakstura. Viņš grib svētīt tevi un tavu ģimeni. Dievs grib svētīt tevi tā, ka tu esi dziedināts savā miesā, dziedināts emocionāli savā dvēselē, ka tu esi brīvs no depresijas, dažāda veida bailēm, ka tu neesi tas, kurš ir apakšā, bet, ka tu esi tas, kurš ir augšā. Viņš grib pacelt tevi pāri tavām problēmām, ka tu vienmēr izej kā uzvarētājs. Tā ir svētība. Draugs, Dievam nav vienaldzīgs arī tavs maciņš. Dievs grib piepildīt tavu maciņu ar naudu un svētīt tevi finansiāli. Viņš grib nevis kaut kādā pārdabiskā veidā nobērt no debesīm vai uzburt tavā maciņā naudu, bet dot tev tādu veiksmi un izdošanos tavā darba vietā vai biznesā, ka tavs maciņš, ko tu šogad iegādājies, tev būs par mazu. Draugi, pērciet jaunus makus! Iegādājieties jaunus makus, šķūņus, noliktavas un loģistikas centrus! Sapulcēšanās vietas, kur notiek jūsu mājas grupiņas, dažam labam ir tik maziņas, ka tās nespēs uzņemt to cilvēku vairumu, kas nākamajā gadā ienāks tavā grupiņā. Un svētīti ir tie, kam ir divas vai trīs istabas!
Dievs grib tevi svētīt. Nākamais, 2013. gads ir svētību un vairošanās gads, bet ir nosacījums. Tas, vai nākamais gads tāds būs tev, ir atkarīgs no tavas ticības un tava upura. Tātad, ticība un upuris. Tās ir divas ļoti līdzīgas lietas, bet tomēr starp viņām ir neliela atšķirība. Ticība, par ko es šodien gribu runāt, tā ir tāda ticība, kas tev ir vajadzīga ikdienā. Piemēram, tas, ka tu esi šeit dievkalpojumā. Tu tici, ka tu tādā veidā tiksi svētīts. Tāpēc tu esi izbrīvējis sev laiku un tu esi šeit, šajā vietā. Tu tici, ka tev šeit ir jābūt, ka tas ir Dieva plāns, un ka tādā veidā Dievs grib tevi un citus svētīt. Tas prasa tavu ticību ikdienā. Kad Ābrahāms izgāja no kaldēju Ūras, Dievs teica:
„Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis jūras malā.” (1.Mozus 22:17)
Dievs teica: „Ej!” Un Ābrahāms izgāja. Viņš paklausīja un gāja. Tālāk sekoja ikdiena – ceļojumi pa Kānaānas zemi un citur, altāru celšana, dažādas sīkas lietas, kuras Ābrahāms centās pakārtot Dieva gribai. Bija reizes, kad viņš arī kļūdījās. Tā bija ikdiena, kur bija vajadzīga ikdienas ticība. Tātad ikdienā tev ir nepieciešama ticība, lai dzīvotu svētu dzīvi, lai no rīta pieceltos un lūgtu Dievu. Tas, ka tu no rīta celies un lūdz Dievu, tā ir tava ticība. Draugs, tu tici, ka Dievs to grib, tas ir Viņa prāts un ka tas ir nepieciešams, lai tu saglabātu un paturētu mūžīgo dzīvību. Tas ir nepieciešams, lai glābtu cilvēkus un lai izcīnītu uzvaras. Šis laiks ar Dievu, šīs lūgšanas tev ir vajadzīgas! Tev ir nepieciešama ticība, lai pieceltos un to darītu. Tā ir ikdienas ticība. Tev ir jātic par to, ka tavs priekšnieks tev izmaksās algu un jālūdz Dievs par to. Un nedomā, ka Dievam nav svarīgas tavas sīkās lietas, ka Viņam negribas kādreiz paklausīties arī tavas žēlabas par tavu priekšnieku. Nedomā tā! Dievam gribas dzirdēt arī visus sīkumus, kas notiek tavā dzīvē un kas tev ir nepieciešams. Tu vari droši nākt pie Dieva un teikt viselementārākās lietas, kas tev ir vajadzīgas. Prasi tās Dievam, Viņš gaida to. Dievs ir tavs Tētis. Vai tad bērni nenāk pie tēta un nesaka: „Es gribu uz podiņa. Es gribu konfekti. Aizved mani uz zoodārzu. Tēti, samīļo mani, paņem mani opā!” Vai tad bērni to nesaka saviem vecākiem? Tieši tāpat arī mūsu Tētis debesīs sagaida, ka mēs Viņam teiksim un prasīsim ne tikai tās pašas svarīgākās un nopietnākas lietas, bet arī elementāras sadzīves lietas. Draugi, tā ir ikdienas ticība! Un otrs ticības veids ir upuris. Tā ir upurējoša ticība. Upuris ir līdzīgs ticībai, bet tas ir kaut kas nedaudz atšķirīgs. Ir ikdienas ticība un ir īpaša ticība, kas ir vajadzīga īpašos brīžos, kad tev ir jāizdara kaut kas tāds, kas no tevis prasa ļoti daudz. Ka tev ir jāizdara Dievam to, kas nav viegli. Tā vairs nav ikdienas ticība, bet tas ir upuris. Man ir jautājums -vai tu vēlies svētītu 2013. gadu? Vai tu vēlies, lai visu šo gadu Dieva vārds notiek pie tevis, kā ir rakstīts vēstulē ebrejiem?
„Svētīdams Es tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu.” (Ebrejiem 6:14)
Lūk, tā ir devīze, Dieva vārds, kas ir uz mūsu grāmatzīmēm – kalendāriem. Tas ir Dieva vārds, kas ir uz lielajiem kalendāriem un tā ir mūsu nākamā gada devīze, Dieva vārds, Viņa atklāsme un griba nākamajam gadam. Ja tu gribi svētītu šo gadu un vairoties šajā gadā, tad tev ir nepieciešama ikdienas ticība visa gada garumā un īpašs upuris. Jo tev būs jāizdara kādas īpašas lietas. Piemēram, mums draudzes kalendārā ir atzīmēti gavēņi. Mēs gavējam katru nedēļu no piektdienas uz sestdienu. Tūlīt dievkalpojumi būs svētdienās, un tad mēs gavēsim no sestdienas uz svētdienu, 24 stundas nedēļā. Reizi trīs mēnešos mums ir trīs diennakšu gavēnis. Tā ir ikdienas ticība. Bet, kopumā ņemot, tie ir gandrīz divi mēneši gadā, laiks, kurā mēs neēdam. Mēs sakrājam pilienu pa pilienam, pa mazumiņam. Vai esi domājis, kā Dievs atbild uz mūsu lūgšanām? Atklāsmes grāmatā ir rakstīts, ka Viņam ir trauki debesīs un kad mēs lūdzam, tad tie lūgšanu trauki pildās ar mūsu lūgšanām. Un tad, kad mērs ir pilns jeb šie trauki ir pilni, tad Viņš tos apgāž un izlej uz zemes. Un tad virs zemes atskan pērkoni un zibeņi jeb, citiem vārdiem, virs zemes sākas kustība. Tas, ko tu esi lūdzis, notiek. Jo visu, ko mēs lūgsim pēc Viņa labā prāta, to Viņš darīs.
„Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts. Jeb vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni? Jeb, kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku? Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz?” (Mateja 7:7-11)
Piepildīt šos traukus pilnus, soli pa solim, pilienu pa pilienam, tā ir ikdienas ticība. Bet tajā brīdī, kad tu pieņem lēmumu gavēt pēc šī kalendāra, tas jau ir upuris. Tie kopumā ir divi mēneši. Bet ja nu Dievs grib, ka tu ņem īpašu gavēni ārpus mūsu kalendāra? Tad tas būs īpašs upuris.
Es ticu, ka jums katram ir ieplānots laiks, kad tu pavadi laiku ar Dievu divatā. Tu lasi Bībeli, lūdz un slavē. Tātad katram no mums ir laiks, ko mēs pavadām ar Dievu. Kādam tā ir pusstunda, kādam stunda, vēl kādam divas vai vairāk. Kopumā, ja skatās uz visu gadu kopā, tad tas ir upuris Dievam. Tas ir tavs laiks, tava enerģija, ko tu vari iztērēt citās lietās. Bet ja nu tu nākamajā gadā pieliksi klāt šim laikam? Tas būs īpašs upuris. Ja tu pieliec klāt un lūdz vairāk nekā līdz šim, tad tas būs īpašs upuris. Varbūt tu domā: „Mācītāj, mums sākumā šī tēma patika, bet tagad kaut kā neinteresanti paliek. Tu atkal visu atbildību gribi novelt uz mums. Lūdz pats. Tu esi mācītājs, tu saņem algu un tu arī lūdz. Un tieši par mani neaizmirsti īpaši palūgt!” draugs! Nav ticības, nav upura un nav jaunais gads tāds, kādu Dievs grib to redzēt. Mīļā draudze, es ticu, ka šis gads tiešām būs svētību un vairošanās gads. Es zinu, ka nākamais, 2013. gads būs svētību un vairošanās gads. Jo mēs ņemsim savu ticību, savu upuri un ar to iesoļosim jaunajā svētītajā gadā. Varbūt tu evaņģelizē, pildi Dieva lielo pavēli un Viņa otro bausli – mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Tu centies vest cilvēkus pie Kristus un dažkārt satiecies ar kādu, kurš Dievu nepazīst. Tu centies izrādīt viņam Dieva mīlestību, liecini viņam un stāsti par Kristu. Tu dari to reizi mēnesī, reizi divos. Varbūt tu to dari reizi divās nedēļās vai varbūt tu to vispār neplāno, bet dari kā pagadās, kā sanāk. Bet ja nu jaunajā gadā tu varētu ieplānot satikties minimums vismaz ar vienu cilvēku nedēļā? Reāli satikties un pavadīt laiku kopā ar viņu, ar mērķi pievest šo cilvēku Kristum, izrādīt Dieva mīlestību, izdarīt Viņa pavēli, patiesi pievest viņu Kristum, izglābt viņu no elles un ievest debesīs, ka viņa dzīve tiek izmainīta un sakārtota. Kaut vienu jaunu cilvēku nedēļā. Un nevis tikties atkal ar vienu un to pašu, piemēram, mammu, tēti, māsu, bet ar tādu cilvēku, ar kuru tu vēl neesi ticies. Viens kontakts nedēļā. Tas būs upuris. Es zinu, ka mūsu vidū ir brāļi un māsas, kas satiekas trīs, četras un pat piecas reizes nedēļā. Tas ir upuris. Ja tu pieņemsi šo lēmumu un jaunajā gadā ieplānosi nedēļā tikties vismaz ar vienu jaunu cilvēku, tad tas būs piecdesmit divi jauni kontakti gadā. Ja tu reāli satiksies un lūgsi par šiem cilvēkiem, vai tad tu gribi man iestāstīt, ka neviens no viņiem neienāks Debesu valstībā? Vai tu vari pieņemt tādu lēmumu?
Būs diena, kad mēs visi stāvēsim Dieva priekšā un dosim atbildību par to, ko esam darījuši šeit virs zemes – vai dzīvojuši baudās un kārībās, vai kalpojuši Viņam un cilvēkiem. Draugi, nākamais gads ir svētību un vairošanās gads, un tas ietver ticību un upuri. Mums ir kādi mīļi grēki, kādas lietas, ar kurām mēs vēl joprojām neesam tikuši galā un mēs tās atliekam dienu no dienas. Mēs ceram uz Dieva žēlastību, ka Viņš mums palīdzēs un izmainīs mūs. Taču Dievam ir savi laiki un Viņš zina, vai tu šodien vari ar to tikt galā vai arī tu vienkārši velc garumā un nelietīgi izmanto Viņa žēlastību. Mums visiem ir kādas lietas, kas ir jāmaina savā dzīvē, arī man. Un vai tu, draugs, nevarētu pienest upuri jaunajā gadā un beidzot tikt vaļā no šiem grēkiem? Vai tu esi gatavs pienest upuri un atdot savu grēku Jēzum pie krusta? Izmaini savas rakstura īpašības. Bībele saka:
„Jūs vēl neesat līdz asinīm pretim turējušies, cīnīdamies pret grēku,” (Ebrejiem 12:4)
Ar Jēzus Kristus miesas upuri jūs esat darīti pavisam svēti. Žēlastībā Viņš mūs glābj, mums pieder debesis, taču Viņš sagaida no mums atbildes reakciju – svētu dzīvi. Tie, kas apzināti grēko, tiem vairs neatliek upuris par grēkiem. 2013. gads ir svētību un vairošanās gads. Draudzē mums ir dažādas kalpošanas. Mūsu video komanda, kas strādā pie materiāliem, ko jūs šobrīd skatāties, kalpo sestdienās pēc dievkalpojuma. Nākamā diena ir svētdiena – brīvdiena. Bet sakarā ar to, ka jau nākamais dievkalpojums ir svētdien un arī visi turpmākie dievkalpojumi būs svētdienās, pēc kuras seko pirmdiena – darba diena, arī viņiem būs jāstrādā naktī. Vai jūs nebūtu tik laipni un nepastrādātu naktī pie video? Tas ir Dievam patīkams upuris. Tas, kā slavētāji mums spēlēs, dziedās, un tas, kā viņi mūs ievedīs Dieva klātbūtnē, būs atkarīgs no tā, kādu upuri viņi būs gatavi nest jaunajā gadā. Tas, kāda mums būs skaņa, būs atkarīgs no tā, kādu upuri nesīs cilvēks, kurš ir atbildīgs par skaņas aparatūru un visi tie cilvēki, kuri ir iesaistīti šajā darbā. Tas, kāds mums būs apgaismojums, būs atkarīgs no tā kādu upuri nesīs atbildīgais par gaismām. Tas, kā augs mūsu grupiņas un mēs vairosimies, būs atkarīgs no tā, kādu upuri nesīsi tu. Tas, kā mainīsies tavs raksturs un tava ģimene, ir atkarīgs no tā, kādu upuri nesīsi tu. Tas, kā mainīsies mācītājs, kā viņš sludinās, pazīs Dievu un mācīs, tas, kā viņš spēs pārliecināt draudzi par Dieva patiesībām un nest svaidītu vārdu ar brīnumiem un zīmēm, ir atkarīgs no tā, kādu upuri pienesīs Mārcis Jencītis. Mēs katrs Dieva priekšā atbildam paši par sevi.
Mēs katru dievkalpojumu ziedojam. Arī šodien mēs ziedojām. Un katru reizi, kad mēs ziedojam, tad daži no jums šo ziedojumu sagatavo jau mājās. Daži to ieliek skaistā aploksnē, bet cits nē, taču vairāk vai mazāk mēs visi ziedojam. Ar dažādu attieksmi, bet ziedojam. Un mēs vairāk vai mazāk ziedojam līdzīgas summas. Bieži vien tas ieiet tādā rutīnā – katru dievkalpojumu noteikta summa. Bet, draugi, es zinu, ka Dievs grib svētīt finansiāli un papildināt tava maciņa saturu. Vai tu vēlies finansiāli svētītu jauno 2013 gadu? Tad pienes Jēzum īpašu upuri. To tu varēsi pienest 30. decembrī. Šis sprediķis ir tāpēc, lai tu spētu ieplānot upuri jaunajam gadam. Ne tikai finansēs, bet arī lūgšanām, evaņģelizācijai, liecināšanai, kalpošanai, rakstura izmaiņām un visam citam, kas prasa tavu ticību. Visam, kur tu gribi izlaušanos un svētību. Dievs grib tevi svētīt un vairot. Un mans Dievs saka man:
„Svētīdams Es tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu.” (Ebrejiem 6:14)
Viņš tevi svētīdams svētīs un vairodams vairos!
Jēzu, es lūdzu tevi, svētīdams svētī un vairodams vairo Savu draudzi. Svētīdams svētī ikkatru ģimeni un vairodams vairo. Dievs, lai piedzimst no augšas cilvēki, par kuriem mēs lūdzam, lai viņi ienāk Tavā valstībā un vairo Tavu valstību caur savu draudzi. Un šajā konkrētajā brīdī es lūdzu par draudzi „Kristus Pasaulei”, par visiem tiem, kas skatās mūs internetā un tādu nav mazums. Par visiem tiem, kas mums ziedo un atbalsta mūsu draudzes kalpošanu, kuri saņem caur sprediķiem, caur slavēšanu, skatoties internetā. Esiet svētīti! Dievs grib, ka jūs esat svētīdami svētīti un vairodamies vairojaties.
Šī sprediķa mērķis ir, ka tu līdz 30. decembrim ieplāno savu upuri, un ne tikai finansēs. Ieplāno to, un ja tu nevari pienest 30. decembrī, tad uzraksti uz papīra konkrētu solījumu Dievam un met grozā. Bils Geitss, pasaulē bagātākais cilvēks, no saviem 50 miljardiem dolāru ir ziedojis 22 miljardus. Bagātība vairojas dodot. Rokfellers, arī viens no pasaulē bagātākajiem cilvēkiem, slimoja ar kuņģa slimību. Viņš nevarēja normāli ēst. Būdams miljardieris, viņš nevarēja baudīt normālu maltīti. Un tad viņš saprata kādas lietas un sāka ziedot labdarībai. Viņš sāka daudz ziedot atpalikušajām valstīm – dažādus medikamentus, medicīnisko palīdzību, atbalstīja tās ar finansēm, un šī slimība viņam vienkārši pazuda. Es runāju par pasaulīgiem cilvēkiem. Cik gan vēl vairāk Dievs svētīs Savus bērnus, kas klausa Viņam ne tikai finansu lietās, bet arī visās pārējās. Dieva vārds skaidri saka:
„Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.” (Lūkas 6:38)
Vai tu gribi finansiāli svētītu jauno gadu? Tad 30. decembrī pienes Dievam īpašu upuri. Ja tu nevari to atnest 30. decembrī, tad met grozā solījumu un pildi to. Es negatavoju šo sprediķi tikai tāpēc, ka man patīk, bet tāpēc, ka Dievs mani uzrunāja un lika man to darīt – par upuri jaunajam gadam. Es sapratu no Dieva vārda, no Svētā Gara, ka es nevaru gaidīt jauno gadu. Mums jaunais gads ir jāplāno! Mums ir jāiet jaunajā gadā ar plānu, ar upuri un ticību, jo Dievs grib jaunajā gadā mūs svētīdams svētīt un vairodams vairot! Kamēr es gatavoju šo sprediķi, kāds cilvēks, kuru es personīgi nepazīstu, ieskaitīja mūsu draudzes kontā ziedojumu – 2500 latu. Es gribu lūgt par tiem nezināmajiem cilvēkiem, kuri mani ir atbalstījuši, kad es vēl nebiju atvēris draudzi, kuri ieskaitīja manā evaņģelizācijas kalpošanā lielas un mazas naudas summas un atbalstīja Dieva darbu. Arī šodien mūsu draudzes budžetu nesastāda tikai mūsu ziedojumi. Ir sveši cilvēki, kuri patiesībā nav sveši – viņi mani pazīst, bet es gan personīgi daudzus nepazīstu. Viņi skatās mūs internetā, saņem garīgo barību, tiek uzrunāti, svētīti un viņi atbalsta mūs arī finansiāli – viņi ziedo. Es lūgšu par šiem cilvēkiem, arī par to cilvēku, kurš ziedoja šo lielo naudas summu un par visiem citiem šeit, kas ir ziedojuši šajā draudzē, kas ir pienesuši upuri.
Dievs, es lūdzu, lai Tavs spēks, Tavs finansiālais svaidījums iziet šajā brīdī caur šo kameru, caur TV ekrānu, internetu un pieskaras šiem cilvēkiem, kas atbalsta šīs draudzes kalpošanu, kas ziedo Tev un dod Tavam darbam. Ka viņi ir svētīdami svētīti un vairodamies vairojās. Lai viņu finanses vairojās, ka viņu makā nav caurums. Lai viss, ko viņi dara viņiem izdodas. Aleluja! Esiet svētīti! Es lūdzu par katru, kurš atbalsta draudzi, ziedo un dod. Dievs grib tevi svētīdams svētīt un vairodams vairot. Kungs, es lūdzu, lai notiek pēc Tava prāta, ka mēs visi nododamies kalpošanai savā draudzē, ka mēs nesam upurus savā draudzē Tev, Dievs, lai celtu Tavu valstību. Ka mēs pienesam finansiālus upurus. Es lūdzu – atraisi finansiālu svētību ikviena katra cilvēka dzīvē, kurš upurē Tev, Dievs. Nepaej garām nevienam. Āmen.
„Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.”” (1.Mozus 1:27,28)
Kāds ir mērķis, kāpēc Dievs radīja cilvēku? Es zinu, ka tūlīt tu vari celt daudz un dažādus filozofiskus apgalvojumus, bet Dieva vārds skaidri saka, ka Viņš svētīja tos un teica: „Vairojieties!” Draugs, Dieva sirdī jau sākotnēji ir Viņa vēlme mūs svētīt un caur mums svētīt. Svētīt mūs un caur mums svētīt un vairot, ka mēs vairojamies, ka mēs ceļam Viņa valstību, glābjam cilvēkus no pazušanas un ievedam debesu valstībā.
„ka jūs netopat kūtri, bet sekojat tiem, kas ar ticību un pacietību iemanto apsolījumus. Jo Dievs, Ābrahāmam apsolījumu dodams, kad Viņam nebija lielāka pie kā zvērēt, zvērēja pie Sevis paša, sacīdams: tiešām, svētīdams Es tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu. – Un tā, pacietīgi gaidījis, viņš saņēma apsolīto.” (Ebrejiem 6:12-15)
Šajā rakstu vietā runa ir par Ābrahāmu. Dievam nav nekā lielāka pie kā zvērēt, un Viņš zvēr pie Sevis. Dievs caur manu muti saka: „Es zvēru!” Dievs tev saka: „Es zvēru, ka es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu!” Vai tev nepietiek ar Dieva zvērestu? Man pietiek. Es ticēšu Viņa vārdam, es kalpošu, darīšu, plānošu, nesīšu upuri un Viņš mani svētīdams svētīs un vairodams vairos. Viņš zvērēja pie Sevis paša, ka svētīdams svētīs Ābrahāmu un vairodams vairos.
„Ka jūs netopat kūtri, bet sekojat tiem, kas ar ticību un pacietību iemanto apsolījumus.”(Ebrejiem 6:12)
Sekojiet ar ticību un pacietību. Mums ir Ābrahāma piemērs, mēs esam viņa dzimums ticībā. Mēs esam garīgais Izraēls, jaunā Jeruzāleme. Mēs esam jaunās Izraēla ciltis, kuras Dievs grib svētīt un vairot. Cik Dievs ir labs! Šajā vietā ir Viņa svaidījums un klātbūtne.
Paldies Tev, Debesu Tēvs! Paldies, Svētais Gars, ka Tu esi šeit sajūtamā veidā.
Dievam patīk, kad mēs runājam par Viņu, par upuri, par ticību. Dievam patīk, kad mēs mācām patiesību. Kur divi vai trīs ir kopā pulcējušies Viņa vārdā, tur Viņš ir mūsu vidū.
„Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs.” (1.Mozus 12:1-4)
Cik daudz reizes Bībelē ir rakstīts: „Es tevi svētīdams svētīšu. Izej! Ej un Es tevi svētīšu!” Draugs, izej no visa, kas tevi aiztur. Atstāj savu tēvu un māti, atstāj savus grēkus, slinkumu. Izej! Viņš grib tevi svētīt un vairot. Dievam nav patīkami, kad mēs pieķeramies kādām lietām vai cilvēkiem vairāk, nekā Viņam. Viņam ir grūti mūs svētīt un vairot, ja mēs neesam nolikuši Viņu goda vietā – pirmajā vietā. Vienīgi Viņš ir cienīgs. Viņš ir visa Radītājs un visa iesākums! Tad, kad mēs ejam un darām Viņa gribu, mums ir apsolījums un pēc tam arī svētība.
„Uzlūkojiet Ābrahāmu, savu tēvu, un Sāru, kas jūs ar sāpēm dzemdējusi! Tad viņš vēl bija viens, kad Es viņu aicināju, bet Es viņu svētīju un vairoju.” (Jesajas 51:2)
Ābrahāms bija viens, bet kad viņš izgāja no kaldēju Ūras, no šīs pagānu zemes pēc Dieva pavēles, Dievs apsolīja viņu svētīt un vairot. Un Viņš viņu svētīja un vairoja. Draugs, Ābrahāms nav viens! Mēs esam viņa bērni. Viņš nav viens. Ir miljoniem ticīgo visā pasaulē, kas ir jau miruši un ir debesīs. Miruši uz zemes, bet dzīvi debesīs un tie, kas vēl dzīvo šeit virs zemes – ticīgie, kas paceļ savas rokas un sauc: „Abba, Tēvs!”
„Jo Tas Kungs sajūt žēlastību pret Ciānu, žēlastību pret visām tās drupu kaudzēm, Viņš padarīs visu tās tuksnešu kopu par Ēdeni un tās tuksnesīgo klajumu par Tā Kunga dārzu. Tur radīsies tad prieks un līksmība, tur atskanēs pateicības un slavas dziesmas.”(Jesajas 51:3)
Aleluja! Viņš tevi svētīdams svētī un vairodams vairo. Viņš redz tavas drupu kaudzes, tavu vakuumu tev apkārt un Viņš grib to piepildīt un atjaunot. Viņš redz tavu nabadzību, tavas slimības, Viņš grib tevi uzcelt. Bet mums ir nepieciešama ticība un upuris. Es atgādinu, ka šīs svētrunas nosaukums ir: „2013 -svētību un vairošanās gads”.
Dievs Ābrahāmam paprasīja vienīgo dēlu. Kad viņš atstāja kaldeju Ūru, viņš ticēja un gāja un kādā reizē Dievs runāja uz viņu un teica: „Ņem savu vienīgo dēlu Īzaku un pienes viņu Man par upuri.” Ābrahāms paklausīja. Viņš uzlika savu dēlu uz altāra, pacēla roku ar nazi, un tad eņģelis apturēja šo nodomu. Tas izrādījās tikai pārbaudījums. Dievs nevēlas cilvēku upurus, bet Ābrahāms to nezināja. Viņš bija akli paklausīgs Dievam. Tā Dievs viņu pārbaudīja un pēc tam sacīja:
„Es esmu zvērējis, saka Tas Kungs, ka tāpēc, ka tu to esi darījis un neesi taupījis savu vienīgo dēlu, Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis jūras malā.” (1.Mozus 22:16-17)
Dievs mani svētīdams svētīs un vairodams vairos! Vai tu tagad noticēji un dabūji to savā sirdī? Dievs saka: „Tāpēc, ka tu neesi taupījis savu vienīgo dēlu.” Arī Dievs netaupīja Savu vienīgo Dēlu Jēzu Kristu. Viņš atsūtīja to virs zemes, kur Viņš izcieta mokas. Viņš tika upurēts manu un tavu grēku dēļ. Viņš ir augšāmcēlies, Viņš ir dzīvs un sēž pie Dieva labās rokas. Viņš ir reāls un dzīvs. Dievs ir Trīsvienīgs. Aleluja! Mums ir nepieciešama ticība un upuris jaunajam gadam.
„Un Ābrahāms nosauca šīs vietas vārdu: Jahve-jire. Tā vēl šodien mēdz teikt: uz kalna Dievs izredz; (1. Mozus 22:14)
Cilvēka upura vietā Dievs atsūtīja aunu, kurš ar ragiem bija sapinies krūmos. Ābrahāms upurēja to Dievam. Tas Kungs gādā par mums.
„Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 4:19)
Tas Kungs apmierinās katru jūsu vajadzību! Dievs apmierinās katru tavu vajadzību. Pat niansēs, perfekti. Dievs apmierina mūsu vajadzību pēc Viņa klātbūtnes. Man ir tāda vajadzība. Kad es nāku savās lūgšanās, tad es tā arī Dievam lūdzu: „Dievs, man ir vajadzīga Tava klātbūtne. Es gribu Tevi sajust. Dievs, es zinu, ka izjūtas man nav galvenais. Ja es arī nekā nejutīšu, es tik un tā Tevi slavēšu un pielūgšu, bet Tēti, Tu vari man pieskarties, es gribu kaut ko arī sajust.” Viņš ļauj man sajust un piedzīvot. Dievs ir labs!
Ticība un upuris – svētība 2013. gadam. 30. decembrī mēs pienesam upurus. Un visiem tiem, kas skatās internetā – ja tu nekad neesi pienesi upurus, tad šī ir tava iespēja! Mūsu draudzes konts ir atrodams draudzes mājas lapā pie sadaļas „rekvizīti”, un tu vari pienest savu finansiālo upuri finansiālai svētībai. Tu jaunajā gadā vari arī pieņemt lēmumu vairāk lūgt, kvalitatīvāk lūgt, kalpot, iesaistīties draudzē, evaņģelizēt, glābt cilvēkus un vairāk gavēt. Tā tu vari pienest savu upuri. Esi svētīts!
Mēs esam daudz vairāk nekā tikai tie, kas esam šeit, jo daudzi cilvēki mūs skatās internetā no dažādām pasaules valstīm – Īrijas, Anglijas, Vācijas, Kanādas un arī citām valstīm. Pārsvarā tā ir Anglija. Esiet visi sveicināti un svētīti! Esiet svētīti un vairojieties!
„Bet vai tu gribi zināt, tukšais cilvēk, ka ticība bez darbiem ir nedzīva? (…)Līdzīgi kā miesa bez gara ir nedzīva, tāpat arī nedzīva ir ticība bez darbiem.” (Jēkaba 2:20;26)
Vai tu zini, ka tu sastāvi no dvēseles, gara un miesas? Ja tavs gars aiziet no tevis, tad tu esi miris. Tava miesa ir nedzīva, tārpi to ēdīs un ložņās pa tavu acu dobumiem. Bet tu to nejutīsi, jo tā ir tikai miesa un miesa nevar iemantot mūžīgo dzīvību. Miesa un asinis to nevar, bet gars var. Kad mēs ejam prom no šejienes, tad mēs ejam tur, kur esam pievienojušies jau šeit virs zemes. Ja mēs esam ticējuši Kristum, tad mēs ejam pie Viņa debesu valstībā, ja nē, tad ellē, un tur tie tārpi patiešām būs reāli. Tie ne tikai grauzīs tavu miesu, bet arī garu. Tur ir visādas šausmas. Jēzus saka, ka „tur būs galēja tumsība, raudāšana, zobu trīcēšana”. Tas tārps tur nemūžam nemirs un mocību dūmi tur celsies mūžīgi, dienām un naktīm. Mūžīga uguns. Sērs un uguns. Draugi, mums ir vajadzīga ticība Kristum un upuris, jo Dievs nav radījis elli priekš manis un tevis, bet gan sātanam un viņa eņģeļiem. Mums nevajadzētu izvēlēties iet uz elli, bet gan uz debesīm. Ticība ir vienlīdzīga ar darbību. Ticība bez darbiem ir nedzīva. Ļaunie gari arī tic, trīc un dreb. Ticība ir reāla darbība visa jaunā gada garumā. Ticība, kas izteikta upurī, ir reāls ziedojums, reāla naudas summa, kas tiešām kaut ko prasa no tevis. Tās ir reālas lūgšanas, reāls laiks, ko tu pavadi ar Dievu un ar cilvēkiem. Ka tu pārkāp pāri savai kautrībai, ej pie cilvēkiem un pavadi laiku ar viņiem. Tā, ka viņi redz tevī Kristu, tā, ka tu vari pievest viņus Dievam. Draugs, vai tu zini, ka pasaule iet ellē? Vai tu zini, ka divas trešdaļas no pasaules iedzīvotājiem nekad nav dzirdējuši par Kristu? Uz Zemes tuvāko gadu laikā iedzīvotāju skaits dubultosies. Un tas, cik daudzi no viņiem ticēs Kristum un tiks izglābti, ir atkarīgs no mums. Bet 2013. mūsu draudzei un visiem, kas skatās mūs internetā, ir svētību un vairošanās gads!
„Un gadījās kādā dienā, ka Viņš ar Saviem mācekļiem kāpa laivā un tiem sacīja: “Dosimies pāri uz otru ezera malu.” Un tie nocēlās no malas.” (Lūkas 8:22)
Jēzus laivā ar mācekļiem kuģo pāri Galilejas ezeram uz geraziešu novadu. Viņi dodas pāri ezeram, un Jēzus guļ. Vai esi domājis par to, kāpēc Jēzus gulēja? Vai tikai tāpēc, ka Viņam ir pārdabiskā ticība un ka Viņš ir Dievs? Draugi, Viņš nav tikai Dievs. Viņš ir vienlaicīgi absolūts Dievs un absolūts cilvēks. Viņš dienām un naktīm bija kalpojis cilvēkiem un šajā ceļā Viņš vienkārši bija totāli noguris miesā un gulēja. Un kamēr Viņš gulēja, ezerā izcēlās vētra. Šis ezers nav liels – 20 km garumā un 10 km platumā. Tā vētra nebija liela. Nedomājiet, ka tas bija okeāns, un Jēzus tajā brīdī nomierināja okeānu! Kaut gan arī to Viņš varētu, jo Dievam nekas nav neiespējams! Bet tajā brīdī tas nebija okeāns, bet gan ezers. Es domāju, ka Latvijā arī ir pietiekami liels ezers. Es mērījumus neesmu veicis, bet šeit ir daži lieli ezeri. Un mācekļi modina Jēzu. Viņi ir pārbijušies. Laiva stipri šūpojās, un valdīja haoss. Jēzus pieceļas un saka: „Klusu! Mierā!” un ezers momentā nomierinās, vējš pārtrauc trakot, un ūdens kā spogulis. Mācekļi ir pārsteigti, ka Viņš pat ūdenim, vējam un vētrai pavēl. „Bet Viņš tiem sacīja: “Kur ir jūsu ticība?” (Lūkas 8:25) Kur ir jūsu ticība? Cik ilgi jūs brauksiet cauri uz Manas ticības rēķina? Jūs pietiekoši ilgi esat ar Mani, lai paši pavēlētu apstākļiem un apklusinātu jūras viļņus, apturētu vēju un izmainītu laika apstākļus; lai paši izmainītu laika apstākļus sevī, savā ģimenē, savā draudzē un savā pilsētā, un savā zemē, Eiropā un visā pasaulē. Jūs esat šeit, lai izmainītu garīgos un fiziskos laika apstākļus. Kur ir jūsu ticība? Ar šo vārdu Jēzus skaidri atklāj, ka Viņš grib, lai mēs paši darām tos darbus, ko Viņš darīja. Jēzus kā cilvēks miesā darīja brīnumus un zīmes, dziedināšanas, izdzina ļaunus garus, pabaroja izsalkušos ar Dieva vārdu. Viņš mācīja un veda cilvēkus debesu valstībā. Viņš veidoja mācekļus un Viņš grib, ka mēs darām to pašu. Jēzus bija noteicējs pār apstākļiem. Mēs arī bieži izbraucam uz citu cilvēku rēķina, kā, piemēram, uz mācītāja ticību. Mācītājs palūgs un būs. Uz sava grupas vadītāja rēķina – viņš palūgs un būs. Draugi, pienāk brīdis, kad Jēzus un es tev saku: „Kur tava ticība?” Ir pienācis laiks tev vairoties, tev ticēt un tev dot upuri, plānot un strādāt, jo Dievs grib tevi svētīdams svētīt un vairodams vairot! Ir nepieciešama tava ticība, nevis tikai mana. Piemēram, man ir izdruka ar mūsu Ziemassvētku dievkalpojuma reklāmas klipiņa apmeklējuma statistiku. Šis klipiņš tika ievietots mūsu mājas lapā, un mēs katrs to izsūtam saviem draugiem un aicinām viņus uz Ziemassvētku dievkalpojumu ar mērķi, ka šie cilvēki iepazīs Kristu. Statistika – katru dienu apmēram 30, 40, 10, 100, 164 skatījumi. Bet tajā dienā, kad es izsūtīju, tad bija 397 skatījumi. Es gan tikai dažas reizes gadā visiem izsūtu ielūgumus – uz Ziemassvētkiem, draudzes jubileju un uz dziedināšanas dievkalpojumu. Ļoti nomācošs pārsvars – 10:0 manā labā! Kur ir jūsu ticība? Kāpēc tikai man ir jāved cilvēki? Pats sludini, pats aicini cilvēkus caur internetu, pats satiecies ar viņiem visiem, veido mācekļus, pats ziedo! Pats uzspēlē, slavē, bet mēs skatīsimies un tu neaizmirsti palūgt par mums, pasvētīt un padziedināt! Tas nav pārmetums, bet tas ir pierādījums tam, ka vēl joprojām es esmu tas, kurš ved visvairāk cilvēkus pie Dieva mūsu draudzē. Bet nākamā gadā, draugi, ir pienācis laiks tev vest cilvēkus pie Dieva, jo nākamais gads ir svētības un vairošanās gads. Ir laiks, kad tu vari braukt uz mācītāja ticību, bet pienāk laiks, kad tev ir jātic un jālieto sava ticība. Ir ļoti vienkārši – mācītājs plāno, mācītājs lūdz, mācītājs visu organizē. Rezultātā atnāk cilvēki, lai dzirdētu mācītāja sprediķi, bet tu staigā pa zāli un labākajā gadījumā ar kādu iepazīsties un aizved uz savu grupiņu. Es gribētu, ka nevis es būtu tas, kas to dara, bet gan, ka tu esi tas, kas to dara. Nebūtu pareizi tā? Vai tu zini, kas vispār ir evaņģēlists? Bībelē rakstīts, ka Dievs ir devis apustuļus, praviešus, evaņģēlistus, mācītājus un ganus. Kāpēc? Lai sagatavotu svētos kalpošanai. Man ir evaņģēlista dāvana. Es esmu braukājis no pilsētas uz pilsētu, arī lielu daļu no Igaunijas un Ukrainas pilsētām esmu izbraukājis. Arī visas Latvijas pilsētas esmu trīs reizes izbraucis. Tas ir evaņģēlists, bet viņam ir ne tikai jāsludina un jādara brīnumi, bet viņam ir arī jāmāca draudzei pašai evaņģelizēt un darīt brīnumu Jēzus Kristus vārdā!
„Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.” (Marka 16:20)
Tad, kad tu iziesi kā Ābrahāms, tad Tas Kungs apstiprinās tavu kalpošanu ar zīmēm un brīnumiem. Cilvēki piedzims no augšas, tiks atbrīvoti un dziedināti. Vai tu saproti to, ka nākamais gads ir svētību un vairošanās gads? Vai tu pieņem to? Vai tu plānosi, ticēsi un upurēsi? Pēc viena gada mēs visi redzēsim, kuri būs ticējuši un kuri būs upurējuši. Kāpēc? Tāpēc, ka tas visiem būs redzams, jo tie, kas būs ticējuši un tie, kas būs upurējuši, tie vairosies un būs svētīti. Jo, ko tu sēsi, to tu noteikti pļausi. Dievs zvēr pats pie Sevis:
„Svētīdams Es tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu.” (Ebrejiem 6:14)
Kad es kādreiz ar evaņģelizācijām braukāju pa Latviju, biju kādā pilsētā un vietējā draudze atbalstīja šo pasākumu. Bija atnākuši aptuveni 30-40 cilvēki, tur bija arī vietējā draudze un mācītājs. Šī vietējā draudze ļoti sirsnīgi lūdza pēc atmodas: „Aleluja! Mums būs atmoda!” Man tā jocīgi palika, bija diskomforts, likās, ka kaut kas nav pareizi tajā visā, ko viņi apliecina un saka. Es visai draudzei uzdevu jautājumu: „Cik daudzi no jums pēdējā gada laikā ir atveduši kādu cilvēku pie Kristus?” Klusums. „Un pēdējo divu gadu laikā?” Atkal klusums. Man viss kļuva skaidrs. Nebūs tur atmodas. Arī mums nebūs atmodas, ja mēs paši neticēsim un neupurēsim! Un tev nebūs svētīts un vairošanās pilns jaunais gads, ja tu neticēsi un neupurēsi. Nav vairs labie komunistu laiki, kad viss darba vietās bija par brīvu, kad tu varēja celt mājas no savas organizācijas materiāliem, kad tu, veikalā par pārdevēju strādājot, varēji ēst un vēl citus barot – visu savu ģimeni un kaimiņus. Tie laiki ir pagājuši. Arī draudzē. Kur ir tava ticība?
Es biju uz pirmizrādi Rīgas Kinostudijas filmai „Sapņu komanda 1935”. Filma ir par Latvijas basketbola izlases komandu. Pirmais Eiropas čempionāts basketbolā un pirmo vietu tajā ieguva latviešu komanda, kuri, pārvarot valdības pretestību, tomēr piedalījās šajā čempionātā. Viņiem bija labs treneris, kurš savāca kopā divas konkurējošas Latvijas komandas, panāca vienprātību viņu vidū, izpētīja pretinieku taktiku un nežēlīgi dresēja savu komandu, taču viņi izcīnīja pirmo vietu pirmajā Eiropas čempionātā. Filma bija lieliska, un, kad tā beidzās, tad cilvēki aplaudēja. Es lasīju, ka šīs filmas īstajā pirmizrādē, kur bija savākta visa elite – valsts amatpersonas, tad viņi pēc filmas bija stāvējuši kājās desmit minūtes un plaudējuši. Filma tiešām ir šedevrs. Manuprāt, tā ir visu laiku labākā Latvijas filma. Tā paceļ patriotiskās jūtas. Es jums iesaku noskatīties. Bet es iegaumēju vienu teikumu, ko treneris teica. Viņš staigāja pa sporta zāli, trenēja šo komandu, un teica: „Iegaumējiet, nekādi brīnumi nebūs! Būs tikai tas, kas ir šodien.” Nekādi brīnumi nebūs! Vai tu dzirdi? To, ko tu esi sasniedzis šodien, tas būs arī sacīkstēs. Tas, ko tu vari šodien, tas būs arī sacīkstēs. Tas, cik daudz tu esi ieguldījis, cik daudz esi trenējies, tas arī būs sporta laukumā. Un nekā savādāk. Nekādi brīnumi nebūs, draugs. Būs tikai tas, kā tu būsi ticējis un upurējis. Būs tikai tas, kas ir šodien. Tas, kas mūsu draudzē ir, tas ir tas, ko mēs esam ticējuši un upurējuši, kā mēs esam strādājuši. Āmen! Tas, kas tavā dzīvē ir, ir tikai tas, ko tu esi strādājis un ieguldījis. Punkts. Un šeit nav nekādu brīnumu. Ir tikai elementāras sakarības, kas ir atklātas Dieva vārdā. Dievs svētīdams svētīs un tur būs arī brīnumi, kad tu upurēsi un ticēsi. Lūk, 2013 gads – svētību un vairošanās gads.
Es atgādinu, ka ASV bagātākie cilvēki visi ir ebreji. Kā tad tā? Jo ebreji, kaut arī liela daļa no viņiem Dievu nepazīst un savu Glābēju nepieņem, dzīvo pēc Dieva principiem un finansu lietās viņi ir ziedotāji. Viņi ziedo daudz vairāk nekā citas tautības. Viņi ziedo desmito tiesu un nes finansiālus upurus. Viņi atbalsta savus brāļus, savas sinagogas, draudzes, dažādas organizācijas. Viņi ziedo. Viņi ir devēji. Daži no viņiem to dara savtīgi – viņi dod, lai saņemtu atpakaļ un tāpēc arī dod. Viņi zina, ka citādi nevar kļūt bagāts. Draugi, mums tas ir jāzina. Upuris. Mums ir vajadzīga ticība un upuris. Vai tu zini, cik skaista ir Izraēla? Vai kāds no jums ir bijis Izraēlā? Tur ir ļoti skaisti. Gatavojot sprediķi, es gribēju zināt, kur Jēzus apklusināja to ezeru un es skatījos filmu par Izraēlu. Šī valsts ir maza, bet plaukstoša, un kāda tur ir daba! Es pie sevis nospriedu – Latvija, protams, man ir pati skaistākā, bet otrajā vietā noteikti ir Izraēla. Kādas viņiem pilsētas, šosejas, kā viņi apstrādā zemi, kā viņi plaukst un zeļ un kā viņi tuksnesī uzceļ oāzes un stāda augus, un viss aug! Es gribu tur aizbraukt. Visas tās vietas, kur Jēzus staigāja, kur Elija sēdēja kalnā un izsauca uguni uz karavīriem, tur ir atzīmētas. Tie ir ebreji, un viņiem ir savi principi no Bībeles. Ticība un upuris.
Vai tu zini Bībelē tādu cilvēku Mordohajs? Mani uzrunāja šis stāsts par Mordohaju no Esteres grāmatas. Viņš izglāba Persijas ķēniņam dzīvību. Kādi viņa pavalstnieki bija sagatavojuši sazvērestību pret viņu, bet Mordohajs, šis jūds, netīši uzzināja par šo sazvērestību un paziņoja ķēniņam un izglāba viņam dzīvību. Pēc tam par Mordohaju visi aizmirsa, bet tas tika pierakstīts ķēniņa hronikās. Pagāja laiks un neviens par Mordohaju nelikās ne zinis, bet tajā brīdī, kad viņam un jūdu tautai draudēja nāves briesmas no kāda cilvēka, kas savērpa intrigas valsts mērogā, pēkšņi ķēniņš viņu atcerējās. Un tas, kurš raka bedri Mordohajam un jūdu tautai, pats tika nogalināts. Tas, kurš cēla karātavas Mordohajam, pats kādā brīdī tika pakārts ar visu savu ģimeni. Tu tici un tu upurē. Draugi, ne jau viens upuris un ne jau vienu dienu tev jātic un jāupurē. Tu dari, nekas nenotiek, bet tu tici un upurē. Nekas nenotiek, ir tikai nelielas pārmaiņas, bet nekas vērā ņemams. Bet tu strādā, evaņģelizē, lūdz, gavē, kalpo un joprojām nenotiek nekas vērā ņemams. Draugi, te nav nekāda loterija vai banka, kurā vari ieguldīt simts, bet rīt dabūt divsimt. Te ir tāda iestāde, un mums ir tāds Dievs, kurā tu ieguldi, kuram tu kalpo un notiek tā, kā ar bambusu, kad tas aug. Tu to iestādi, bet viņš ļoti ilgu laiku neaug un tad pēkšņi, vienā dienā izaug vairākus metrus. Tu ieguldi, ieguldi un ieguldi un attiecīgajā brīdī tu pļauj. Es ticu un es upurēju. Es ticēšu un es upurēšu. Es nešaubīšos. Es iešu. Es neskatīšos uz to, ka šodien nav redzami augļi. Es turpināšu ticēt un upurēt, un savā laikā es pļaušu. Es redzēšu augļus. Es redzēšu Dievu darbībā, Viņa spēku, godību! Mēs redzēsim, ka tu un es 2013.gadā svētīsimies un vairosimies!
Es aicinu 30. decembrī tos, kas ir šeit un arī tos, kas mūs klausās internetā, pieņemt lēmumu un plānot jauno gadu un pienest finansiāli īpašu upuri jaunajam gadam. Plānojiet savas lūgšanas, plānojiet savas tikšanās ar cilvēkiem! Jo, ja tu neieplāno, tad tās nebūs. Būs tikai tas, kas ir šodien. Būs tas, ko tu ieplānosi un darīsi. Tas krāsies, krāsies un krāsies, līdz būs augļi. Plāno savus ziedojumus ārpus parastā, savu evaņģelizāciju ārpus parastā, savu kalpošanu draudzē ārpus parastā, atteikšanos no grēkiem un negatīvajām rakstura īpašībām ārpus parastā. Plāno!
Līdz 30. decembrim tev ir pāris nedēļas laika, lai tu mājās lūgtu Dievu, pārdomātu, kas būs tas, kādā mērā tu kalposi un pienesīsi upuri Dievam nākamajā gadā. Papildus arī tavs finansiālais upuris, ziedojums 30. decembrī jeb solījums ar konkrētu laika sprīdi, kurā tu atnesīsi konkrētu summu.
Debesu Tēvs, es Tev pateicos par Tavu klātbūtni. Es slavēju Tevi par to, ka Tu esi paredzējis mums jauno gadu svētīt, ka Tu esi paredzējis draudzei „Kristus Pasaulei” un visiem tiem, kas ir ar mums, dot svētību un vairošanos. Es, lūdzu, palīdzi mums saprast, ieraudzīt, pieņemt lēmumus un pildīt tos, lai ieietu Tavā godībā, lai ieietu Tavā slavā. Palīdzi mums sagatavot savus plānus jaunajam gadam attiecībā uz lūgšanām, uz rakstura izmaiņām, uz kalpošanu, naudu, arī uz savu biznesu, ka mums ir biznesa plāns – plāns kā nopelnīt naudu. Ka mums ir plāns kā pilnveidoties, kā pilnveidot savas labās rakstura īpašības, kā pilnveidot savas iemaņas, ar kurām mēs kalpojam Tev un strādājam laicīgo darbu. Savas iemaņas, ar kurām mēs audzinām bērnus. Pilnveido mūs, Dievs! Un mēs ticam, kā rakstīts Ebrejiem 6:14 „Tu mūs svētīdams svētīsi un vairodams vairosi.”
Viņš mūs svētīdams svētīs un vairodams vairos! Slava Dievam!
Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska
