Tu šodien esi pareizajā vietā un pareizajā laikā. Un tā nav tikai kārtējā svētdienas frāze. Tu patiešām esi pareizajā vietā un pareizajā laikā. Tas, ko es šodien mācīšu, būs diezgan intriģējoši, strīdīgi un filozofiski, taču tajā būs patiesības grauds, kas var krasi mainīt tavu dzīvi. Dievs var krasi, ietekmīgi, spēcīgi mainīt mūsu dzīvi, kad mēs izprotam un pielietojam principus, kurus Viņš mums ir atklājis. Kad mēs izprotam Viņu un varam atvērt savas sirdis, lai ļautu Viņam darboties mūsu dzīvē. Ir daudz dažādu faktoru – emocionāli, prāta uzstādīti, ieradumi –, kas nosaka to, kā mēs dzīvojam, jūtamies un attiecamies pret dažādām lietām. Tieši mūsu attieksme nosaka to, kā mēs jūtamies un vai dzīvojam labi vai slikti. Vārdi „labi vai slikti” būs ļoti diskutabls jautājums, kuru varēsiet pārdomāt grupiņās.
Ko tu teiktu, ja ļaunums neeksistētu? Ko tu teiktu, ja sātans nebūtu absolūti slikts? Ko tu teiktu, ja elle nebūtu absolūti slikta vieta? Ir intriga? Ir! Ja kāds, kuram ir pieredze kristīgajā ticībā un draudzes dzīvē, mani dzirdētu pirmo reizi, viņa pirmā doma varētu būt: „Viltus mācītājs!” Paskatīsimies Bībelē. Es esmu atnācis ar bumbu ar laika degli sevī. Tas darbojas manā dzīvē. Es nekad nerunāju sausu teoriju. Es runāju par to, ko pats esmu saņēmis, kas darbojas manā dzīvē un kas atbilst veselīgam Dieva vārda kontekstam, nevis tikai burtam vai reliģijai.
Reālā, dzīvā un darbīgā Dieva Gara klātbūtne var izpausties mūsu dzīvē, kad mēs veselīgi izprotam mācību un Bībeles patiesības, kā arī veidojam dzīvas attiecības ar to, kurš mūs ir radījis un veidojis. Tāpēc noskaidrosim, ko Dievs saka par ļaunumu, elli un debesīm. Pievērsīsimies Bībelē lietotajiem jēdzieniem, izzināsim, kas ir grēks un kāpēc mēs jūtamies vainīgi. Noskaidrosim, kur ir robeža, aiz kuras vainas sajūta vairs neļauj normāli un pilnvērtīgi justies. Kad tā sāk bremzēt izaugsmi, attiecības. Varbūt pat veidojas kādas slimības ilgstoša stresa, nepareizi veidotu emociju un kļūdainas izpratnes dēļ par ļaunumu, elli, sātanu, vainu un jautājumu, vai glābšanu ir iespējams pazaudēt. Tu piedzīvosi pārmaiņas ilgtermiņā, vai varbūt jau šodien no tā, ko es šodien mācīšu. Tu būsi laimīgāks. Tev būs labākas attiecības. Tu būsi finansiāli pietiekams. Būs labāka veselība. Un tā varam uzskaitīt visus apsolījumus un svētības, kuras Dievs cilvēkam ir paredzējis. Atkritīs jautājumi: kāpēc ne es un kāpēc ne man? Kāpēc mans kaimiņš ir svētīts, bet es ne tik ļoti? Kāpēc esmu piedzimis ne tajā ģimenē un jūtos apdalīts? Tas, ko es šodien mācīšu, var to mainīt. Es redzu, ka šī mācība nesīs pārmaiņas. Šis nav vieglākais ceļš. Tas ir šaurais ceļš. Taču ne vienkāršotajā kristīgajā izpratnē un ierastajā mācībā par to, kas ir šaurais ceļš. Ir vēl šaurāks ceļš, kas satur patiešām eksplozīvu kodu. Tur mēs patiešām varam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi Kristū, pilnvērtīgu dzīvi Dievā. Tur Dieva Gars var darboties, un mēs varam redzēt Viņa darbību.
Bībeles skolā mums ir mācība par to, kā lasīt Bībeli. Mēs lasām vienu nodaļu no Vecās Derības, vienu nodaļu no Psalmiem, vienu nodaļu no evaņģēlijiem un vienu nodaļu no vēstulēm. Šonedēļ lasu tikai 1. Mozus grāmatas pirmo un otro pantu. Visu nedēļu – divus pantus! Ko gan var atrast divos pantos? Tā ir pirmā Bībeles grāmata — Genesis jeb 1. Mozus grāmata. Iesākums. Radīšanas stāsts. Ar ko Bībele beidzas? Atklāsmes grāmatas noslēgumā mēs lasām: „Es visu daru jaunu.” Bībele sākas un beidzas ar radīšanu. Bībele nav pabeigta. Pamats ir pabeigts, bet cilvēka attīstība atziņā un tajā, cik kvalitatīvi viņš spēj dzīvot, ir nebeidzami. Radīšanas stāsts nav beidzies.
Tā es visu šo nedēļu katru dienu vairākas stundas lasu šos divus pantus. No tiem izriet daudzas citas Rakstu vietas un tas, ko domāja Svētais Augustīns, Svētais Nikifors un citi sentēvi un teologi. No šiem diviem pantiem izriet vesela pasaule. Lūk, kopsavilkums – 1. Mozus grāmata un mana atklāsme, ar kuru vēlos dalīties. Jau vakar, kad slavējām Dievu, gribēju visu izstāstīt. Nedaudz jau dalījos ar to pie katras izdevības. To nevar noturēt, jo es zinu, ka tas transformē, uzlabo, pilnveido un dara godu Dievam.
Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. (1. Mozus grāmata 1:1-2)
Virspusēji varētu šķist — lūk, Dievs radīja debesis un zemi ar visu pārējo. Taču šeit ir kaut kas ļoti īpašs. Zeme, ko Viņš radīja, bija neiztaisīta un tukša. Ebreju valodā vārdu savienojums „neiztaisīta un tukša” ir תֹּהוּ וָבֹהוּ (Tohu wa-Bohu). Vārds Tohu nozīmē tukšums. Bohu nozīmē pilnīgu haosu vai pilnīgu tukšumu. Būtībā — nekas. Dievs radīja neko. Nepabeigtu haosu. Vārdu savienojumu Tohu wa-Bohu var saprast kā tukšu, bezveidīgu, neizveidotu, neapdzīvotu, haosu un tukšumu, nesakārtotu pirmmatēriju, neapstrādātu potenciālu. Vienkāršiem vārdiem sakot, Dievs radīja haosu. Tā var tulkot šos vārdus. Haoss ir tas, ar ko cīnās katrs cilvēks. Haoss rodas, kad mēs neiekļaujamies Dieva pamatplānā un pamatprincipos. Haoss notiek arī miesā, ja to pakļauj pārmērīgam karstumam, un viss, kā cilvēks ir iekārtots, sāk deformēties.
Šo Dieva radību, pirmmatēriju, cilvēks jeb ticīgais bieži apzīmē kā ļaunumu. Un sanāk, ka Dievs ir radījis ļaunumu. Te rodas pretruna. Vai Dievs varēja radīt vēl vienu dievu, ja sātans ir ļaunuma iemiesojums? Vai pastāv kāds Dieva konkurents, kurš ir radījis haosu? Dievs taču nav sev radījis sāncensi. Šis haoss ir ar potenciālu. Tā ir pirmmatērija, no kuras tapa kosmoss. Grieķu valodā “kosmoss” nozīmē kārtība. Kosmoss ir kārtība, bet “Tohu wa-Bohu” ir nepabeigts haoss vai nepabeigts ļaunums. Unikāli ir tas, ļaunums pats par sevi nepastāv. Ļaunuma paša par sevi nav. Radīšanas stāsta pirmatnējais haoss, ko dēvē par ļaunumu, sātanu, elli., bija ceļš, kas saturēja potenciālu kaut kam pilnīgākam. Tas bija process.
Kad bērnam iedod plastilīnu, kas ir kā Tohu wa-Bohu — „haoss”, „neiztaisīts un tukšs”, „matērija” —, viņš no tā izveido figūriņu. Skulptors jau redz, ko vēlas radīt, taču sākumā viņa priekšā ir tikai neaptēsts akmens. Tas ir haotisks nekas. Tad seko iedarbība no ārpuses, kas rada kārtību un pārvērš šo sākotnējo materiālu par kaut ko skaistu. Bībelē teikts, ka Dievs ir absolūti labs un Viņā nav it nekādas tumsības. Radīšanas stāstā lasām, ka Viņš radīja, apsēdās, novērtēja un teica: “Labs!” Viss, ko Dievs ir radījis, ir labs, jo Dievs ir labs un Viņā nav nekāda ļaunuma. Vai Dievs varēja radīt ļaunumu? Viņš neradīja haosu. Viņš radīja labu potenciālu kaut kam vēl labākam – pirmmatēriju. Taču konkrētajā attīstības posmā šo pirmmatēriju cilvēki var nodēvēt par ļaunumu, nebūtību vai tumšāko kosmosa nostūrīti.
Kosmosā nav tāda nostūrīša, kurā nebūtu gaismas. Visā kosmosā, ko Dievs ir radījis, nav vietas, kurā nebūtu siltuma. Realitātē nepastāv absolūtā nulle — tā pastāv tikai matemātiski. Tā Dievs ir iekārtojis pasauli. Bībelē teikts, ka Viņš ir gaisma. Tas nozīmē, ka absolūtais Dievs nevarēja radīt absolūtu ļaunumu. Nav iespējams izmērīt tumsas daļiņas, jo tādas nepastāv. Bet ir iespējams izmērīt gaismas daļiņas, jo tā ir reāla enerģija. Nav iespējams izmērīt aukstumu, bet iespējams izmērīt siltuma enerģijas neesamību. Aukstums pats par sevi nepastāv. Tumsa pati par sevi nepastāv.
Ļaunums pats par sevi nepastāv. Dievs ir absolūti labs, un viss, ko Viņš ir radījis, ir absolūti labs. Taču sātans klasiskajā izpratnē tiek uzskatīts par absolūtā ļaunuma iemiesojumu. Bet tas tā nav, ja iedziļināmies teoloģijā un filozofijā. Sātans nav absolūti ļauns, bet ir Dieva radība. Dievs nav radījis vēl vienu dievu – absolūto ļaunumu. Sātans ir kaut kas no pirmatnējā haosa, kas vēl nav pietiekami attīstījies. Vai arī — kaut kas, kas ir bijis attīstījies, bet pēc tam kritis atpakaļ. Psalmists kādā no psalmiem raksta, ka nezina, kur lai bēg no Dieva, jo Viņš ir visur — pat tad, ja nokāptu ellē. Ko kurš uzskata par elli. Ar elli mēs parasti apzīmējam absolūtu ļaunumu un nebūtību. Taču, skatoties uz Dieva vārdu kopumā, top skaidrs, ka ļaunums neeksistē. Ir tikai labā bojājums, attīstības stadija jeb virzība no pašreizējās uz labāku stadiju.
Pastāstīšu caur piemēru. Es daudz zinu par BMW markas automašīnām. Pie manis var vērsties pēc padoma, ja kāds vēlas iegādāties BMW. Vispār es daudz zinu par automašīnām, bet pats braucu tikai ar BMW markas automašīnām. Es tās labi pārzinu un varu uzskaitīt visus BMW modeļus, kas man pašam ir bijuši. Mamma kredītu paņēma, un es ļoti ātri to atdevu. Kaut ko viņa piesponsorēja, es tā kaut ko atceros. Tajā laikā tie bija astoņi simti lati. Tā bija kaut kāda astoņdesmit septītā vai astoņdesmit sestā gada mašīna. Es jau neatceros, kāda tā mašīna bija, kurā gadā tās sāka ražot, bet tā bija nobraukta jau kādu miljonu kilometru un tur sēdeklī jau bija caurumiņš. Tā kā viss normāli, čalim mašīna kā pienākas. Īstenībā, tāda arī pienākas pirmā mašīna. Tas ir normāli. Kad tev pirmo reizi aizsalst logu šķidrums, tad tu nākamreiz zini, ka tev ir laicīgi jāielej ziemas šķidrums. Kad tev pirmo reizi bremzes nestrādā, tad tu zini, ka tev jāmaina ir bremžu šķidrums. Tās mašīnas visas jau bija vecas. Ejot cauri visām šīm vecajām mašīnām, tu attiecīgi domā par savu finansiālo stāvokli, jo tu nevari atļauties kaut ko jaunāku, kur ir mazāk problēmas. Bet tu vienmēr visā šajā procesā gadu gaitā no galvas zini visas vājās vietas. Kad tu pēc tam pērc kaut ko jaunu, tu jau zini, kam ir jāpievērš uzmanība. Lielie benzīna motori, divu motoru turbīna, cik ilgi strādā, mašīnai divi simti tūkstoši noskrējiena turbīna. Ja tu tādu pērc, tu rēķinies ar turbīnas remontu. Tu zini, tu pērc sev mašīnu, tev būs jāmaina turbīna. Tev papildus vēl pāris tūkstoši ir klāt jāpieliek. Tu pērc par diviem tūkstošiem mašīnu un tev vēl divi tūkstoši ir jāpieliek klāt. Citādi tā turbīna drīz nokūpēs. Visticamāk tas būs kaut Rīgā uz tilta vai kaut kur tamlīdzīgi. Tā vienkārši nokūpēs un tu paliksi stāvot, jo turbīna izbeigsies. Jo tai vienkārši ir savs resurss. Es neuzskaitīšu visus, bet man bijuši daudzi auto. X5 bijušas, dažādas piektās sērijas un šobrīd ir kupeja. Tās ir dažādas. Katru reizi, kad es esmu iegādājies jaunu automašīnu, tā ir mana vislabākā automašīna. Katru reizi, kad es iegādājos vēl labāku automašīnu, tā vairs man nav labākā. Man ir cita labākā. Ja es skatos atpakaļ, ar kādām automašīnām es esmu braucis, es esmu braucis ar miskastēm. Vienā vārdā – miskastes. Bet tajā laikā šī miskaste, šis haoss, ne mašīna, tas bija mans BMW, mans labākais BMW. Un pasaki tikai kaut ko man. Sorry džeki, jūs ar miskastēm braucat, bet tā ir tava miskaste. Tā ir tava labākā miskaste. Un es vēl neesmu nonācis pie tā stāvokļa, kad es salonā iegādāšos automašīnu. Ir trīs gadus jauna, bet tā nav jauna. Tā ir trīs gadus jauna ar četrdesmit tūkstošiem noskrējienu. Bet tā nav jauna.
Tu vēl esi evolūcijā. Un tagadējais auto man ir tas labākais. Bet vēl kaut ko labāku BMW šobrīd neražo. Tur viss ir slikti. Tur tiešām nav vairs nekā labāka par to, kas ir šobrīd pieejami. Bet nu to es saku tagad, vai ne. Es esmu teicis par elektromobiļiem: “Nē, nu tikai ne to.” Bet es iegāju “Spicē”, un tur viens apģērbu veikals tukšs ir iztīrīts, un tur ir Teslas saliktas. Tur tas džeks normāli visu paskaidro. Tie caurspīdīgie jumti ir smuki, bet BMW arī tādi ir, un tas nav nekas īpašs, pats tur brauc. Nu pamēģini ar to braukt, tad redzēsi, cik tālu aizbrauksi. Bet nu tas viss tur ir procesā. Latvijā strādā pie tā, lai tā pati brauktu Latvijā. Nu BMW arī pats brauc kaut kādā mērā. Neskaties, ko tie influenceri tur stāsta, ka mašīna pati brauc un kājas bez maz vai uz stūres. Nu tā tīri nebūs, bet tas ir ceļš uz turieni un kaut kādiem ceļiem, kur viss ir sakārtots. Iespējams, kaut kas līdzīgs arī notiek, jo tehnoloģijas attīstās. Bet es iekāpu tajā Teslā. Cena piecdesmit tūkstoši. Valsts tev dod vēl apmēram piecus tūkstošus. Par četrdesmit pieciem tūkstošiem Tesla, ja tev ir Ķengaragā daudzdzīvokļu mājai kur pielādēt, tu vari par četrdesmit pieciem tūkstošiem no salona mašīnu izbraukt ārā, kurai ir tikai divi pedāļi un viens displejs. Ja tev ir, kur pielādēt, lūdzu. Par tādu cenu var nopirkt kaut cik normālu, lietotu BMW, lai nav jāskrien uzreiz remontēt. Tesla nav dārga. Šis elektromobilis vēl kopā ar valsts subsīdijām. Un tāpēc tas, kas tev ir labs šodien, rīt tas priekš tevis var būt miskaste. Salīdzinoši tā bija miskaste, bet tajā brīdī tas bija labākais.
Un skaties, Tohu wa-Bohu – nepabeigts haoss. Nevis ļaunums, bet nepabeigts haoss ar potenciālu būt kaut kam labākam. Kurš noķēra domu? Tu tūliņ noķersi domu, jo es uz tevi to attiecināšu. Lai kāds tavā dzīvē šodien nebūtu haoss, varbūt tu domā, ka tev nav haosa. Bet kāds cits, piemēram es, skatos uz tevi, pilnīga miskaste. Tavā dzīvē ir miskaste. Bet kāds cits skatās uz mani, kura Tohu wa-Bohu, kura haoss ir tomēr bišķi pilnīgāks nekā mans haoss, viņš skatās uz mani un saka: “Klausies, mācītāj Mārci Jencīti, tas veids, kā tu sludini, ir pilnīga miskaste.” Kaut kāda vēsture. Nav tāda ideālā punkta, ir tikai attīstība uz ideālu. Tāpēc, lai kāds šodien, lai kādā stāvoklī būtu, lai kādā haosā nebūtu tev galva šodien, lai kādā haosā nebūtu kaut kādas attiecības vai finansiālais stāvoklis, nav zemākā punkta. Ir tikai attīstības pakāpe. Un pats svarīgākais ir ļaut, lai Dieva Gars lidinās virs šī te nepabeigtā hosa un iedveš tajā kārtību. Ar ko Ļaut Dievam darboties? Caur to, ka tu pilnveidojies.
Vakar draudzē bija slavēšanas vakars. Ja tu uz to biji, tas nozīmē, ka tu apzinies, cik svarīgi ir būt Dieva klātbūtnē. Vienkārša garīgā disciplīna – slavēt un pateikties Dievam. Caur to mēs atveram savas sirdis un mūsu haosā Dievs var veidot Savu kārtību. Tas gan nenozīmē, ka tev uzreiz krasas un smagas baigās pārmaiņas. Tas nozīmē, ka caur šo garīgo disciplīnu, caur iedarbību no ārpuses tu ļauj Dievam darboties savā dzīvē. Un Viņš rada un skatās, un domā – labi. Tavs haoss Dieva acīs ir labs. Bet, tiklīdz tu sāc domāt par savu haosu un salīdzināt – grupiņā kāds cilvēks tur tā dzīvo. Tev vairs nav jāsalīdzina sevi ne ar vienu citu. Tu esi tu. Tu esi unikāls un labs. Jo viss, ko Dievs ir radījis, ir labs. Un nav tāda punkta, no kura nav izejas. Nav bezcerīgu situāciju. Izejot no šīs te mācības, nav tāda punkta, kur tavs haoss nevarētu kļūt par labāku haosu. Būtībā, es varu pat pateikt, ka šis pirmatnējais haoss jeb šī nebūtība, jeb šis ļaunums, ir nepabeigts labums. Patiesībā, tas nozīmē, ka, lai kāda nebūtu tava situācija, tieši no tā Dievs tavā dzīvē veidos kaut ko brīnišķīgu, ja tu ļausi viņam to darīt. Tieši tavas problēmas, kas priekš tevis ir problēmas, patiesībā, tas ir materiāls. Šis Tohu wa-Bohu tavā dzīvē ir materiāls kaut kam labākam. Ja tu ej cauri laulības krīzei vai finanšu krīzei, ej cauri attiecību krīzei, tad šis ir tas, ko Dievs lieto, lai izveidotu kosmosu jeb kārtību vai kaut ko labāku. Tev labāku. Zeme bija neiztaisīta un tukša. Pamatdoma ir, ka nav nekā pabeigta. Nav nekāda absolūta ļaunuma. Ir tikai absolūti labs Dievs, un nav nekā absolūti ļauna. Un šeit nesēž neviens absolūti slikts cilvēks. Šeit sēž labi cilvēki, un tev nav jāskatās un jāpārdzīvo. Es pieminēju par vainas apziņu, par kaut kādām nepilnībām. Es dzirdu no cilvēkiem un redzu to visu, ka pārdzīvo par jebko, par to, ko vajag pārdzīvot un par ko nevajag pārdzīvot. Nav nepareizi, ka tu jūti diskomfortu jeb kaut kādu minimālu vainas apziņu par to, ka ir kaut kāda nepilnība, ka tev ir jātiecas uz pilnību. Bet, ja tā ir pārmērīga vainas apziņa, tas nozīmē, ka tu neizproti pašu svarīgāko.
Dieva acīs tava situācija nav ļaunums, bet tava attīstības pakāpe. Ja vien tu attīsties, ja garīgi audz, ja tu lieto visus garīgos instrumentus, ar kuriem mēs varam ļaut Dieva Garam darboties. Dievs radīja zemi – Tohu wa-Bohu, nepabeigtu haosu. Dieva Gars tajā iedvesa kārtību. Ir tikai viens, kurš nav izmērāms. Tas ir Dievs. Viņš nav izmērāms, jo Viņam nav ne sākuma, ne gala. Bet tas, ko Viņš ir radījis, fizika pierāda, ka nav absolūti tādas vietas, kur ir absolūta nulle grādu. Nepastāv tādas vietas, kur ir absolūta tumsa. To zinātnieki pierāda. Un tas pierāda arī to, kā Dievs ir iekārtojis mūs un šo pasauli. Nav absolūti bezcerīgas situācijas. Mīļie draugi, nevienam no jums nav bezcerīgas situācijas. Tev ir tikai cerīgas situācijas. Tavā priekšā gaida droša nākotne. Tev pieder droša nākotne. Tavs Tohua wa-Bohu nav nekāds ļaunums. Tavs haoss ir nepabeigts labais, lai būtu kaut kas vēl labāks.
Šis mainīs tavu dzīvi. Tu esi pareizā vietā un pareizā laikā. Tas satur eksplozīvu kodu, lai mainītu tavu dzīvi. Un, ja Dieva Gars patiešām var lidināties virs tevis un tevī darboties, un radīt kaut ko skaistu. Dievs apsēžas un pēc nedēļas skatās uz tevi: “Labs! Bija labs, bet tagad ir vēl labāks.” Kāds saņēmās, bet tomēr kaut kas nesanāca vai sanāca vēl sliktāk, jo gribēja kā labāk, bet sanāca kā vienmēr. Dievs skatās: bet arī tas solītis atpakaļ ir tomēr labs, jo no šīs vietas Es darīšu kaut ko vēl labāku. Tu saproti, ka tev ir cerība, tu esi reāli labs. Un reliģija saka: “Tikai Dievs ir labs.” Dievs ir labs un tu esi labs. Viss sliktais ir tikai nepabeigts labais, pirmmatērija, lai veidotu kaut ko vēl labāku. Jo ne visā visumā, ne dabā neeksistē absolūta tumsa, absolūts aukstums. Garīgā pasaulē neeksistē absolūts ļaunums, jo visas radības sākums Dievs ir absolūti labs. Tātad, Dievs rada no Tohu wa-Bohu, no nepabeigta haosa ar potenciālu. Vai tu saproti, šajā nepabeigtajā haosā ir potenciāls, dievišķs potenciāls? Viņš rada kosmosu jeb kārtību, harmoniju un skaistumu. Bet kas nu kuram ir skaistums. Es tagad pa ilgiem laikiem braucu no rīta uz Rīgu, ne no Rīgas, bet uz Rīgu, bet es esmu galīgi šobrīd pārvācies uz laukiem. Man pa priekšu brauc BMW. Bet es to nevaru nosaukt par BMW. Manam mocim riteņi ir platāki nekā tai mašīnai. Es pie sevis domāju un arī skaļi pateicu: “Klausieties, kuram fantāzijā ienāca prātā šitādu mašīnu radīt?” Elektromobilis ar šitādiem ritentiņiem, nu tāds nepabeigts skaistums. Bet gribas teikt: “Kam tāda kroplība ir ienākusi prātā kaut ko tādu radīt un kurš ar tādu brauc?” Bet, kad palasi Bībeli, tu saki: “Klausies, kuram var ienākt prātā radīt tādu nepabeigtu skaistumu?” Jo kādam tas ir skaistums. Nu es tā pie sevis domāju: bet varbūt, ka tas skaistums ir ļoti subjektīvs? Es te pilnībā nevaru piekrist, es domāju, bet tomēr, ja nu Dievs visu skaistu radījis un to skaistumu mēs varam redzēt cilvēku dzīvēs, varam redzēt arī kaut kādā simetrijā dabā, piemēram, saulrieti, kalni, ātrums, dažādas struktūras. Kaut ko skaistu tajā var redzēt, kaut kāds standarts jau ir, ko cilvēks rada. Piemēram, es personīgi domāju tā, varbūt tu domā savādāk, bet es domāju tā, ja bērni skatās tās multenes, kur dažādas kroplības, vienas acs nav, tās multenes lielākā daļa ir “Cartoon network”. Tu ieslēdz televīziju, un tur vemj un kaut ko runā. Tāda kroplība. Un bērns no mazotnes skatās uz tādu kroplību, tad kā viņš pēc tam skatīsies uz pasauli? Ja šī kroplība kļūs par šī bērna daļu, viņš neredzēs neko skaistu. Viņš redzēs kroplību. Bet ir arī skaistas multenes? Bet varbūt tas ir subjektīvi, es domāju, nu varbūt kaut kur ir kaut kāda robeža, kur tas skaistums tiešām ir subjektīvs. Un ir kaut kāda robeža, kur tomēr šis skaistums varētu būt daudz labāks skaistums. Tā kā tas pirmatnējais, skaistais haoss, kurš tomēr var būt vēl labāks. Tohu wa-Bohu.
Teiciet To Kungu, jo Viņš ir laipnīgs; jā, tiešām, Viņa žēlastība paliek mūžīgi! (Psalms 136:1)
Dievs ir labs. Teiciet To Kungu, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi. Viņa žēlastība ir bezgalīga. Citi jautā: “Vai žēlastību var pazaudēt?” Nu tradicionāli pareizi – mierīgi žēlastību var pazaudēt, ja tu apzināti dari kādas nepareizas lietas. Kopumā Bībeles filozofija tomēr saka, ka Viņa žēlastība ir mūžīga. Ir viens kritērijs. Cilvēks nevar noteikt tavu stāvokli, to nosaka Dievs. Un Viņam pats svarīgākais ir, ka tu no jebkura punkta, kur esi – tu audz. Un tāpēc to, ko norāda cilvēki, īpaši tur, kur tu ieej interneta komentāros. Nu tevi neuztrauc, ko cilvēks saka par sevi. Tevi tas neuztrauc, ko cilvēki atklāj par sevi, rakstot negatīvus komentārus. Apmēram 99% tie cilvēki arī tādi ir. Vakar te arī bija influenceris un runāja, kā viņiem tur ir. Cilvēki apsaukājas, ņemas. Viens rada stulbu saturu, otrs stulbi komentē, vai ne? Bet viņi pēc tam pārdod to saturu. Viņi pārdod reklāmas. Galu galā, ne pats saturs, bet tā disciplīna, ar kuru cilvēks strādā. Disciplīna, ar kuru cilvēks strādā un ar ko viņš var pārdot pēc tam savu produktu. Ne viss ir tā, kā izskatās. Influenceris sevi filmē, visu rāda publikai, bet, ja viņš no sava haosa saprot, ka tajā visā ir kaut kas vērtīgs. Mēs jau neiedziļināmies tajā visā, bet viņam ir doma, kāpēc viņš to visu rāda. Viņš grib popularizēt kādu produktu, lai to izdarītu, tagad ir tādi laiki, kad tev nākas stāstīt par sevi. Tāpēc šeit zūd, kas ir ļauns. Vai ļauns vispār pastāv? Tā ir konkrētā cilvēka attīstības stadija, mēs neizprotot šodienas tendenci, varam cilvēku nosodīt par to, ko viņš dara. Tu nevari iekāpt otra kurpēs. Veiksmīgākie cilvēki ir tie, kas saprot dažādību, un iedziļinās kāpēc otrs cilvēks rīkojas tā vai šā. Kas vienam šķiet ļaunums un bezjēdzība, kā kaut ko tādu kristietis var darīt? Es skatos uz to, ka cilvēks ir malacis. Svarīgi, ka tev ir disciplīna, ka tu kaut ko labu radi, ka tā ir daļa no kaut kā vēl labāka. Bieži vien tu sāc kaut ko stulbības pēc, bet beigās tu nāc pie prāta un no stulbības kaut ko vēl labāk iegūsti. Tas ir apslēptais kods pirmatnējā haosā. Katra nākamā mašīna, ko iegādājies, ir tava labākā. Dievs ir labs, un Viņa žēlastība ir mūžīga.
Tas Kungs ir laipnīgs un taisns, tāpēc Viņš atgriež grēciniekus uz pareiza ceļa. (Psalms 25:8)
Dieva labums ir saistīts ar Viņa raksturu jeb principiem, kā iedibināja šo pasauli. Ko tas nozīmē? Dievs Jēzū Kristū izrāda žēlastību, ka varam izprast, kādas ir pareizas attiecības cilvēkam ar Dievu. Jēzus Kristus vienlaicīgi Dievs un cilvēks, mums pazīstams, sataustāms, redzams. Pirmie apustuļi bija kopā ar Viņu, realitātē piedzīvoja, redzēja kāds ir Dieva raksturs, kuram mēs varam līdzināties, jo vairāk mēs spējam žēlastību izmantot un līdzināties Viņam, jo vairāk Dieva Gars mūsu dzīvēs var darīt lietas. Es jūtu, ka daudziem notiks tādas lietas, ko mēs par brīnumiem saucam. Viņi notiks tāpēc, jo tu patiešām ļauj Dieva Garam darboties. Tu tiec galā pats ar sevi, savu nosodījumu, ar kaut kādu nepareizu izpratni, par to, kas ir ļauns un slikts. Nāciet pie Dieva bez bailēm, un Viņš tuvosies jums. Es uzklausu cilvēkus, cilvēki visu laiku kļūdās, kas ir normāli, kāds savas kļūdas pārdzīvo grūti, kāds vieglāk, cits pārāk viegli. Citi cilvēki nodomā, ka nekas dzīvē nav jāmaina, viss ir labi. Viens no jautājumiem, ko cilvēks tādā gadījumā uzdod, ir vai Dievs mani pieņem? Kā viņš uz to skatās? Viņš skatās uz to kā materiālu kaut kam labākam, vai tas, ko esi savārījis, ir ļoti labs materiāls Dievam, lai būtu kaut kas vēl labāks. Grēks ir netrāpīt mērķī, Viņa dotajos instrumentos, lai mēs varētu pilnveidoties Viņā. Mēs varam piemērīt sev Viņa rakstura īpašības, caur kurām Viņš spēcīgi darbojas.
Baudiet un redziet, cik Tas Kungs ir labs. Svētīgs tas cilvēks, kas pie Viņa tveras un uz Viņu paļaujas! (Psalms 34:9)
Dievu var baudīt. Nekoncentrējies uz ļaunumu, tradicionālu cilvēku izpratnē, kurš nepastāv. Arī fizika to pierāda. Ir tikai labā iztrūkums vairāk vai mazāk. Tad, kad cilvēkam ir par augstu temperatūra, viņš nejūtas labi, kad normāla, tad cilvēks jūtas labi, kad par zemu, tad ir auksti. Mēs aukstumu apzīmējam ar to, ka ir par maz temperatūras – siltumenerģija. Mēs kopā sanākam vēsā zālē, bars kā šodien, šeit kļūst siltāk. Kāpēc? Mēs izdalām siltumenerģiju. Aukstums nav izmērāms, tikai siltums. Tāpat ar ļaunumu – ļaunums nav izmērāms. Labā daudzums telpā. Tavā dzīvē notiek tas, cik tu esi emocionāli stabils vai nestabils. Kā tu redzi Dievu? Dažādām konfesijām ir dažāda izpratne par to, kāda ir elle, debesis, Jēzus Kristus. Visas konfesijas ir vienisprāt, ka Dievs nāca uz zemes cilvēka miesā un ir augšāmcēlās. Tad, kad tu parakājies dziļāk, pareizticīgo mācība ir ļoti skaista pašā būtībā, to ir grūti izprast caur rituāliem, bet pati būtība ir ļoti ceļoša. Kā katrs Dievu redz, tā viņam notiek. Vai tu redzi labu Dievu vai ļaunu Dievu, kas seko pa pēdām un par katru pārkāpumu per? Kas ir pārkāpums? Mēs visi dzīvojam pārkāpumos. Mana māte vainas apziņā ir mani dzemdējusi, tu jau ģenētiski esi samaitāts. Cik liela ir Dieva žēlastība, ka mēs varam dot materiālu, kādi mēs esam un Viņš var darboties, varam augt Viņā, un tas ir pats labākais labums. Viņš lieto nepabeigto labumu, tas nav slikti, kas tev notiek šodien, bet tas ir materiāls, kas ir labāks, ar noteikumu, kad tu audz. Ja mēs runājam par atteikšanos no žēlastības, pats lielākais grēks būtu tā noformulēts: atteikties augt Kristū, pilnveidoties, izmantot tos instrumentus, kas var pietuvināt mani Dieva raksturam. Tad, kad Dievs radīja pasauli, tā bija neiztaisīta un tukša, un Dieva Gars lidinājās virs ūdeņiem. Trešais termodinamikas likums saka, ka entropija ir haoss. Haoss vairāk vairojas slēgtā telpā, ja netiek pievadīta enerģija no ārpuses. Dievs pievadīja enerģiju. Katram cilvēkam ir nepieciešama enerģija no ārpuses, caur mūsu pašu pieliktām pūlēm, ar instrumentiem, ko Viņš mums ir devis.
Ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem. (Mateja evaņģēlijs 5:45)
Vai Dievs ir labs pret visiem? Visiem ir iespēja tagadējā punktā sākt augt Viņā. “Viss, kas eksistē, cik tālu tas eksistē, ir labs,” Augustīna vārdi.
Un Dievs uzlūkoja visu, ko Viņš bija darījis, un redzi, tas bija ļoti labs. Un tapa vakars un tapa rīts – sestā diena. (1. Mozus grāmata 1:31)
Ja tu tici, ka Dievs radīja elli, ļaunumu, sātanu, viss, ko Viņš radīja, bija labs. Nav gluži precīzi tāda izpratne, visā ir kaut kas labs vai tas satur potenciālu būt labam.
Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. (Jāņa evaņģēlijs 3:17)
Es vispār nevaru dzīvot citu cilvēku dzīvi. Tu pats dzīvo savu dzīvi. Drīz draudzē būs atkal kāzas, visās laulībās es saku vienu: necenties otru cilvēku pārveidot. Arī laulībā ir katram personīgā telpa. Tiklīdz tu no otra kaut ko pieprasi vairākas reizes, sākas problēmas. Ne tāpēc Dievs ir atnācis, lai norādītu kā kurš dzīvo, bet izmantot esošo kā materiālu kaut kam labākam. Dievs ir mīlestība. Mēs redzam pasauli, kāda tā ir radīta. Zvaigznes dzimst no jauna un izdziest kosmosā. Enerģija nezūd, no vienas formas pāriet otrā formā. Cilvēka miesa neiemanto mūžīgo dzīvību, tai ir savs resurss, tas paliek mazāks kopš grēka krišanas. Sākumā cilvēki dzīvoja pa tūkstošiem gadu, nu jau tas ir daudz mazāk. Miesa pārvēršas par pīšļiem. Nepārtraukti viss atjaunojas.
Jo taisnais krīt septiņas reizes un ceļas atkal augšā, bet bezdievīgie ieslīgst nelaimē. (Salamana pamācības 24:16)
Taisnais ir cilvēks, kurš ir procesā uz pilnveidošanos. Aug Kristū. Tas ļauj Kristum darboties. Vai radība pati arī attīstās? Ir evolūcijas teorija. Ir tik daudz lietu, kas var sakaitināt teologus un kristiešus. Vai evolūcija pastāv? Bībelē teikts par radību:
Arī visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā. Jo radība pakļauta iznīcībai nevis aiz savas patikas, bet aiz Tā gribas, kas viņu tai pakļāvis; tomēr viņai dota cerība. Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību. (Romiešiem vēstule 8:19-21)
Būs jaunas debesis, jauna zeme. Pat garīgajā pasaulē viss virzās uz pilnību. Mums atliek tikai ierakstīties un būt procesā. Būtībā – viss ir tikai process. Bija reklāma: Salvadors Dalī nokož šokolādi, un viņš saka, ka šokolāde ir brīnišķīga. Tika pieminēts, ka Salvadors Dalī ir darījis tā, viņš paņem to pašu šokolādi, nokož, pagaršo un izspļauj. Un nosauc šo brīdi par augstāko baudas punktu. Bībele to pašu apstiprina. Pāvels neuzskata, ka ir pilnīgs, ka nav sasniedzis pestīšanu, bet dzenas pretī mērķim, atmetot visu to, kas aiz viņa. Galvenais ir process, vēlme virzīties, pagaršot, kad tu sāc ēst šokolādi un kad tu daudz ēd to, jau paliek slikti. Man vienreiz podkāstā bija Māris Šveiduks, viņš paņēma līdzi dažas konfektes kabatā, un teica, ka saldumu daudz nevajagot, lai izjustu garšu. Tu saglabā vēlmi virzīties uz priekšu.
Jo Viņš zina, kādi radījumi mēs esam, Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi. (Psalms 103:14)
Jēzus atceras, ka Pēteris ir pīšļi. Mēs daudz ko gribam, bet maz varam. Soli pa soli mēs spējam vairāk kā varējām vakar. Nepilnība ir attīstības stadija. Tas, ko mēs saucam par grēku, tu vari tā teikt, bet jāsaprot ir jēga, ka tā ir nepilnības stadija, neviens šeit nav nolemts, jo Dieva žēlastība ir mūžīga. Un, ja tu esi šodien šeit, es neko jaunu nestāstu, vienmēr esmu tendēts uz šāda tipa izpratni. Es braukāju ar evaņģelizāciju pa Latviju, Igauniju, Ukrainu. Es pašā sākumā, lai cilvēks saņemtu savu brīnumu, dziedināšanu, viņu ticību cēlu ar vārdiem, iedrošināju, un cilvēks arī saņēma. Vienmēr es teicu, ka pierādījums tam, ja tu šodien esi šeit, tas nozīmē, ka tev jau ir ticība. Tas visu spēj, kas tic. Un vispār, kāpēc tu atnāci, kāpēc nemarinē gurķus? Bet tu atnāci šeit, un tas nozīmē, ka tev ir ticība, arī tad, ja tev prātā ir pilnīgs haoss, labais haoss. Ja tur ir pilnīgs labums, no kā Dievs var kaut ko veidot. Ja pats tā domā un ja esi šeit, tad tev ir cerība.
Pēteris nāk Izaugsmes klubā, un viņš ir ieplānojis noskriet mazo maratonu 10 km, bet ir liekais svars, tāpēc viņš ir paņēmis treneri. Nav vienkārši noskriet 10 km, jo tie, kas ir skrējuši, tie zina. Kāpēc? Man nebūtu baigā problēma noskriet, viegli nebūtu, bet noskriet varētu. Es tagad tik garus neskrienu. Ja ir lieks svars, tad tas ir grūti izdarāms. Pēteris ieplānoja skriet 10 km maijā. Viņam ir treneris, kurš gatavos viņu 10 km skrējienam. Viņš to izdarīs. Vispār viss nav tā, kā mēs parasti gribam domāt. Vispār nav tā, kā mēs domājam, iedalot, ka tas ir neveiksminieks un tas veiksmīgais. Tu neko nesaproti. Dievs ir brīnišķīgs, Viņš var darīt tādas lietas tavā dzīvē, ja vien tu uz Viņu paļausies. Nepilnība nav ļaunums, bet vienkārša attīstības pakāpe. Tohu wa-Bohu – pilnīgs haoss, nepabeigts haoss ar pilnības potenciālu. tas nozīmē, ka ir tikai virzība no viena haosa uz nākamo haosu, un ir tikai atkāpšanās no tās pilnības, ko tu esi sasniedzis, solīti atpakaļ, bet tu pakāpies būtībā pilnībā, bet tev tā īpaši vairs nav pilnība, jo tu jau zini ko labāku. Nav jēgas baigi pārdzīvot, bet izdari secinājumus un tik mauc tālāk. Taisnais septiņas reizes krīt un ceļas.
Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai. (Filipiešiem vēstule 1:6)
Tas, kas jūsos labo darbu iesācis, to pabeigs, bet patiesībā nekad nepabeigs, jo pilnīgs ir tikai Dievs un mēs visi visu laiku pilnveidojamies uz pilnību. Nav nekā cita, ir tikai process. Ja es esmu procesā, tad Viņš, kas darbu tevī ir iesācis, to arī pabeigs. Esi drošs. Esi stiprs un nebaiļojies, jo Dievs ir ar tevi.
Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars. (2. Korintiešiem vēstule 3:18)
Mēs tiekam pārvērsti no spožuma uz spožumu, no viena Tohu wa–Bohu uz nākamo Tohu wa–Bohu, no viena labuma uz nākamo labumu. Mēs tiekam pārvērsti no spožuma uz spožumu. Tu tiec pārvērsts šajā brīdī. Lūk, kāpēc es teicu dievkalpojuma sākumā, ka neviens no šejienes neizies tāds pats, kā ir atnācis. Svētais Gars pabeigs to darbu, ko tevī ir iesācis. Dievs ir labs un brīnišķīgs. Mācītājs ir atstājis politiku. Viņš ir pievērsies vairāk garīgiem pētījumiem, nevis tikai sociālajiem pētījumiem.
Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas. (Romiešiem vēstule 8:1)
Ja tu esi procesā, ja tu esi Dieva žēlastībā, ja tu esi Jēzū Kristū, tev nav pazudināšanas un tavā priekšā ir droša nākotne. Tava nākotne tevi nevils.
Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: “Redzi, visu Es daru jaunu.” [..] (Atklāsmes grāmata 21:5)
Nepārtraukti Dievs saka, ka Viņš visu dara jaunu. Tavs jaunais šodien rīt būs vecais. Rīt būs kaut kas labāks. Tava dzīve ir materiāls Dieva rokās. Tu esi māls Viņa rokās. Jo vairāk iedziļinos, jo vairāk es izprotu ar prātu, ka Dievs ir un es ticu Viņa Dēlam Jēzum Kristum. Es ticu, ka Dievs nāca virs zemes cilvēka miesā. Es ticu, ka Dievs ir, ka Dievs ir reāls un Viņš darbojas mūsu dzīvēs. Es ticu Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam. Es ticu arī tavai un savai dievišķībai, ka Viņš mūs dievišķo, Viņš mūs dara svētus caur Savu upuri. Viņš pieņem žēlastībā un mīlestībā. Pilnīga mīlestība aizdzen bailes. Tā ir rakstīts Dieva vārdā, jo kas baiļojas nav sasniedzis pilnību mīlestībā. Visu laiku trīc un dreb, bailes no šī un tā, atkal ne tā padomāja, visu laiku vainas sajūtas. Mīlestībā baiļu nav.
Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas; kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā. (1. Jāņa vēstule 4:18)
Bailes domā par sodu, par sekām, ja speršu soli uz priekšu, bet pilnīga mīlestība aizdzen bailes. Kas baiļojas nav sasniedzis pilnīgu mīlestību. Viss, kas ir jādara, jāvairo mīlestība pret Dievu. Tuvojies Dievam, un Viņš tuvosies tev.
Ielūzušu niedri viņš nenolauzīs, un kvēlojošu degli viņš neizdzēsīs; uzticīgi viņš darīs zināmu tiesu pēc patiesības. (Jesajas grāmata 42:3)
Vai tu apzinies savas nepilnības, ka tu tiešam zini, ka ir šāda lieta, ko vēlies mainīt? Ir nepilnības, kuras tu gribi mainīt. Ko par to saka Dieva vārds? Ielūzušu niedri Viņš nenolauzīs un kvēlojošu dakti Viņš neizdzēsīs. To darbu, ko Viņš iesācis, to arī pabeigs.
Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan – aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā es dzenos pretim mērķim, goda balvai – Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū. (Filipiešiem vēstule 3:13-14)
Man nevajag 1986. gada BMW. Vienreiz es vienai kalpotājai iedevu savu sarkano BMW, lai viņa kalpo, un viņa to sasita. Un ar to es izbraucu visu Ukrainu. Mēs tur bijām kādus piecus mēnešus. Es atstāju viņai mašīnu, lai viņa brauc pa lauku draudzēm un kalpo. Viņa to mašīnu sasita. Man nebija dusmu. Es teicu: labi, bet mēs nevaram šobrīd neko labāku izdomāt, kā tikai dabūt žiguli. Viņa atbildēja, ka viņa nebrauks ar žiguli. Tā viņai beidzās visa kalpošana, beidzās visa lielā mīlestība. Tur arī visa kalpošana Dievam beidzās, ka viņa nebrauks taču ar žiguli. Tas žigulis jau nebija nekas slikts, tas bija labs haoss, labs pārvietošanas līdzeklis. Mums dažreiz nākas paspert atpakaļ kādu soli, lai tiktu uz priekšu.
Līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru. (Efeziešiem vēstule 4:13)
Pāvils pats saka, ka viņš nav pilnīgs, bet viņš dzenas pēc tā. Citiem vārdiem – ir tikai process. Es pastāstīšu par savu haosu. Pārvācos no Rīgas uz Līgatni. Es dzīvoju Rīgā, tas bija īrēts dzīvoklis un pa četriem gadiem bija savākts daudz lietu, kas man likušās labas: drēbes, uzvalki. Tu esi iegājis veikalā un secinājis, ka labs uzvalks. Bet kā bieži ir? Tu izej no veikala, tas labais, ko esi nopircis, aizej mājās, un tad pienāk tā diena, kad tev to uzvalku vajag uzvilkt, tev kaut kas nepatīk. Tā šis uzvalks stāv skapī, jo tu vienkārši vairs nevelc. Tu šo uzvalku nopirki, jo tas bija labs. Baigais haoss. Es gandrīz esmu ticis galā ar savu darbistabu. Kāpēc es sāku ar darbistabu? Jo katram cilvēkam jāsāk ir ar šo, lai tu pārējās vietās ieviestu kārtību. Vēl es esmu ticis kārtībā ar vannas istabu. Man vēl tagad bagāžnieks ir pilns ar maisiem. Ir daudz kas izmests ārā un ir pagājusi nedēļa un es esmu noguris. Katru dienu man ir laiks ar Dievu, grāmatas, sportiņš un visu pēcpusdienas laiku pavadu kārtojot, mazgājot, beržot. Nedēļas laikā tā kārtīgi esmu ticis galā ar darbistabu, bet arī tur pēc tam ir jāveic uzlabojumi. Viss mans galds bija putekļos, jo es dzīvoju pa divām vietām, visu laiku esi darbā un tev nav laika padomāt par kārtību. Tagad es to visu kārtoju. Varētu atbraukt cilvēki un iztīrīt dzīvokli, bet es taču nevaru laist klāt pie sava haosa citus. Tas ir mans haoss.
Tev paduses smird? Kaimiņam smird, bet tev smaržo? Tie ir tavi sviedri, tie nav tā kā citiem. Cits tos tavējos sviedrus labi izjūt, jo ar savējiem jau tu esi pieradis. Tas ir tavs haoss, un tikai tu pats tur vari ievest kārtību. Tas ir haoss, kas ved uz kārtību. Es noslēgšu domu. Tohu wa-Bohu ir haoss ar potenciālu jeb nepabeigts haoss, nepabeigta pilnība, ar pilnības kodu. Uz rakstāmgalda ir viss kaut kas, bet es zinu, kur kas atrodas. Ja es ielaidīšu svešu cilvēku, viņš neko nesapratīs. Tas nozīmē, ka manā haosā, manā darbistabā patiesībā nebija haosa, kaut es jau biju ieaudzis putekļos un haosā ieaudzis. Patiesībā šis haoss nebija nemaz tik slikts, jo tur joprojām bija kaut kāda kārtība un potenciāls. Es varēju iedarboties no ārpuses un ieviest kārtību tajā haosā, bet var vēl labāk. Pēc laika tur atkal būs putekļi. Kad notiek celtniecība, kaut kas tiek remontēts, pēc laika tas atkal noveco. Salamans saka, kas ir bijis, tas atkal būs, jo nav nekā jauna. Viss, kas nepieciešams, būt Viņa žēlastībā, mīlestībā un virzīties kustībā uz priekšu. Kustība nav izvēle, bet vitāla nepieciešamība. Lūk, haoss, tas prasa enerģiju, kas tev pašam ir jāiegulda, lai pilnveidotos. Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Dievs – labs vai ļauns?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
