„Kristus Pasaulei” 5. februāra svētrunas tēma ir ļoti vienkārša un aktuāla. 
Bēdz no kārībām! Kas tad ir kārības? Lūk, definīcija – kārība rodas tad, kad tu sāc pārdomāt savā prātā, kā apmierināt savas vajadzības un vēlmes ne tā, kā to grib Dievs.
Mums visiem ir vajadzības, gan miesai, gan dvēselei. Vēderam vajag ēdienu, dvēselei vajag mūziku, mīlestību un sajūtas. Tā cilvēks ir radīts un iekārtots. Miesai ir arī seksuālas vajadzības, tāpat vajag drēbes, jumtu virs galvas, komfortu un naudu. Visas no šīm vajadzībām ir normālas vajadzības. Bet tā kļūst par kārību tajā brīdī, kad tu pats ar savu gribu atļauj sev domāt, kā piepildīt savu vajadzību ne tādā veidā, ne tādā virzienā, kā to grib Dievs. Kārība ir saistīta ar mūsu gribas lēmumu – par ko mēs izvēlamies domāt un fantazēt. Vai tu sāc saprast?
Piemēram, par seksuālo vajadzību. Kad es dienēju Padomju armijā, tur bija tikai vīrieši, tostarp dienvidnieki, kuri atklāti stāstīja par to, kāda ir viņu seksuālā pieredze. Un bija gadījumi, kad cilvēki stāstīja, kā viņš to dara ar lopiem kūtī. Dieva griba ir seksuālo vajadzību apmierināšana vienīgi un tikai laulībā. Viss, kas ir ārpus laulības, nav Dieva griba. Ja tu sev atļauj sev pārdomāt, kā piepildīt šo savu vajadzību piemēram, ar citu cilvēku ārpus savas laulības, dzīvnieku, sava dzimuma pārstāvi, lelli vai žurnālu, tad šajā brīdī, kad tu atļauj sev domāt par to, rodas kārība. Kārība pieņemas spēkā un caur to nāk dēmoni, kas iemājo tavā dvēselē, tur iesakņojas un kontrolē tevi. Tu sāc ar šo vajadzību saslimt un galu galā esi gatavs uz visu, lai iegūtu savu mērķi. Kad kārība sāk valdīt pār tevi, tā atnes postu tavā dzīvē.
…jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē. 2. Pētera 1:4
Pēteris to saka par cilvēkiem, kuri pazīst Dievu un kuru grēki ir piedoti, tie ir izbēguši no posta. Vai esi dzirdējis par cilvēkiem, kuri vaino Dievu par to postu, kas notiek pasaulē? Kad Āfrikā mirst no bada bērni, cilvēki saka: „Kur ir tavs Dievs!?” No kurienes ir visi šie lāsti, nelaimes, slimības, nabadzība un depresija? Paskaties, kas notiek mūsu valstī. Lūk, pēdējā informācija ziņās – ja tavs darījums ir 1000 Ls skaidrā naudā, tev ir jāiet uz VID to deklarēt. Tā būs kontrole, ko tu dari ar šo naudu. Tādus gadījumus rāda mākslas filmās un var lasīt vēstures grāmatās, kad nāk nodokļu savācēji un atņem nabadzīgajiem, kas tiem vēl ir palicis. Un mūsu valsts to ir pelnījusi, jo tādu valdību mēs paši esam ievēlējuši. Viss mūsu valstī ir samazināts līdz minimumam. Arī pasaulē valda posts un netaisnība, un nebūs taisnības, kā tikai tad, kad pasaule atzīs Jēzu un tad, kad Viņš nodibinās taisnību virs zemes. Pēteris saka, ka pasaulē posts nav Dieva dēļ, bet gan cilvēku kārību dēļ. Lūk, kā nekontrolēta kārība atnesa postu ķēniņa Dāvida ģimenē:
Un notika pēc tam, Absalomam, Dāvida dēlam, bija skaista māsa, vārdā Tamāra; tajā iemīlējās Amnons, cits Dāvida dēls. Un Amnons ļoti nobēdājās savas mīlestības dēļ uz savu pusmāsu Tamāru, tā ka viņš palika slims, jo viņa bija vēl jaunava, un Amnonam šķita grūti viņai kaut ko darīt. Bet Amnonam bija draugs, vārdā Jonadabs, Šimeas, Dāvida brāļa, dēls, un šis Jonadabs bija ļoti gudrs vīrs. Un tas viņam jautāja: “Kādēļ tu, ķēniņa dēls, jo dienas jo vairāk izdilsti? Vai tu negribi man to uzticēt?” Tad Amnons viņam atbildēja: “Es mīlu Tamāru, sava brāļa Absaloma māsu.” 2. Samuēla 13:1-4
Dāvids reiz pats bija sagrēkojis un pārkāpa laulību ar Batsebu. Dievs Dāvidam piedeva, bet sekas palika. Es ticu, ka Dievs pārdabiskā veidā arī sekas var novērst, bet pārsvarā tās būs jāizcieš tev pašam. Tā nu viņa dēls Amnons, kurš iespējams neko nezināja par sava tēva grēkiem, iemīlējās un iekāroja savu skaisto pusmāsu. Amnons ļoti nobēdājās savas mīlestības dēļ. Dieva griba nav, ka cilvēks iemīlas savā māsā, kā vīrs pret sievu un vispār nav Dieva griba iekārot seksuālas attiecības ar cilvēku pirms laulībām. Amnons nobēdājās savas kārības dēļ un palika slims, jo viņa māsa vēl bija jaunava un viņam likās neiespējami panākt tuvību ar viņu. Vai esi ievērojis šādus cilvēkus, kas staigā priecīgi un pēc tam pēkšņi tā izmainās sejā, tā, ka bail klāt pieiet? Visticamāk, šis cilvēks palicis slims no savas kārības. Bet Amnonam bija draugs Jonadabs, kurš teica: „Ko tu staigā apkārt un izdilsti?” Ja tu redzi cilvēku, kas bija normāls, un pēkšņi sāk staigāt skumjš, slimot un izdilt, tad ļoti iespējams, ka tā ir redzama dēmonu darbība, kas sev piesaista vēl citus simtus dēmonu. Un šim cilvēkam parādās vēl citas slimības, depresija un problēmas. Tāpēc jau tajā brīdī, kad velns bombardē tavu prātu ar šo kārību, pieņem lēmumu: „Es nedomāšu par to, ko Dievs negrib, lai es domāju!”
Jūs iekārojat, un jums nav; jūs slepkavojat un skaužat un nevarat iegūt; jūs cīnāties un karojat. Jums nav, tāpēc, ka jūs nelūdzat Dievu. Jūs lūdzat un nedabūjat, tāpēc, ka ar ļaunām sirdīm lūdzat, lai to šķiestu savās kārībās. Jēkaba 4:2-3
Bet viņš negribēja paklausīt viņas balsij un, būdams stiprāks par viņu, to pārvarēja un piegulēja.
Pēc tam Amnonu pēkšņi pārņēma dziļš pretīgums pret Tamāru, tā ka nepatika, ko viņš sajuta pret to, bija spēcīgāka par neseno mīlestību. Tāpēc Amnons tai uzkliedza: “Celies un ej prom!” 2. Samuēla 13:14-15
Kārībai nekad nav pietiekami. Kad nu tu beidzot esi dabūjis savu, tad bieži vien tu pats saproti, ka tev tava kārība absolūti nav nepieciešama. Tieši tāpat kā Amnons bija savu pusmāsu pirms tam kārojis, tā pēc tam viņa viņam bija pretīga. Tu dabū šo lietiņu, ko tev ļoti ir gribējies, tu paspēlējies trīs dienas un pēc tam tā apnīk un nav vairs vajadzīga. Bet tev paliek kredīti un saistības par šo lietu, kas spiedīs tevi pamest valsti un braukt uz ārvalstīm. Ja es nepazītu Dievu, tad arī es nepaliktu šajā valstī. Bet tā, kā es pazīstu Dievu, tad man te ir labi, jo Tas Kungs rūpējas par mani tepat. Es nemīlu grēku un visu to postu, kas valda visapkārt. Bet es mīlu šo zemi un cilvēkus, kuri šeit dzīvo. Es ļoti labi saprotu tos, kuri izbrauc peļņā uz ārzemēm. Es viņus saprotu, bet nekad neatbalstu tos, kuri pazīdami Dievu, brauc projām labākas dzīves meklējumos. Dievs var tevi svētīt šeit tieši tāpat, kā tur.
Cilvēkam ir vajadzība pēc naudas, taču tā ir jānopelna godīgā ceļā. Cilvēki zog, gan skolās, gan pat šeit, draudzē un mājas grupiņās. Kas tie ir par cilvēkiem, kas zog? Jo vienmēr, kad kārība ir galvā jau iesēdusies, tu izdomā veselu teoloģisku sistēmu, kāpēc tas ir pieļaujams un Dievs to varētu atbalstīt. Varbūt savā prātā šis cilvēks ir izdomājis, ka šajā draudzē visi ir bagātie, šiem cilvēkiem visa kā ir par daudz, bet man ir par maz. Tātad viņš atņems bagātajiem un palīdzēs nabagajiem. Kā Robins Huds. Šajā reizē nabagais, kam būtu jāpalīdz, ir viņš pats!
Mēdz būt gadījumi, kad gribas lietas, kuras mēs šobrīd nevaram atļauties. Viens cilvēks var nopirkt milzīgu televizoru, jo viņš tādu ir nopelnījis un var atļauties, bet citam ir pavisam maziņš. Un pēkšņi šim otram arī iegribas milzīgo televizoru un nekas, ka viņš tādu nevar atļauties, neņemot kredītu. Viņš arī grib tādu, bet tā jau ir kārība. Ir normāli atļauties kādu ekstru, bet nav normāli, ja tas tevi pēc tam paverdzina.
Cilvēks tiecas pēc varas. Viens no armijas biedriem stāstīja, ka viņam bija sapnis kļūt par milici. Tas bija prestiži. Viņš gribēja šo varu un plānoja šo amatu nopirkt, jo tur, kur viņš dzīvoja, miliča amatu varēja nopirkt par divdesmit auniem. Varbūt katram sev ir vērts uzdot jautājumu – kāpēc man ir vajadzīga izglītība? Mācīties ir labi, bet ir svarīgs motīvs, kāpēc tu mācies? Ja nav pareiza mērķa mācībām, tad tā kļūst par kārību. Tu teiksi: „Bez izglītības es nevarēšu atrast darbu”, bet tā nav taisnība. Ja man ir vajadzīga izglītība, tad tikai tādēļ, lai es varētu labāk veikt savu darbu, lai es nestu labumu cilvēkiem ar savu izglītību. Mana meita Betija mācās spēlēt ģitāru, viņa to dara, lai varētu kalpot draudzē. Vispirms ir vajadzība, un pēc tam tev ir jāiegūst izglītība. Manai māsai mamma mācīja spēlēt klavieres. Es vēl tagad atceros, kā mamma viņu spieda spēlēt un kā viņa raudāja, katru dienu. Bet dzīvē tas viņai nekad nav noderējis, jo viņa strādā par pārdevēju. Vai tas viņai tagad palīdz labāk pārdot? Es personīgi pēc tam, kad iepazinu Dievu, katru dienu vienu stundu lasu grāmatas par līderību. Es mācos, jo gribu efektīvāk vadīt cilvēkus tuvāk Dievam. Man ir mērķis un es mācos tikai to, kas man ir nepieciešams, lai sasniegtu savu mērķi.
Vara ģimenē. Tas ir ļoti aktuāli draudzēs, kad vīrs izlasa Bībelē, ka vīrietim jābūt ģimenes galvai. Autoritāti ģimenē nevar iegūt ar varu. To var iegūt tikai, kļūstot par īstu vīrieti un mīlošu tēvu. Tikai tad var prasīt cieņu no savas sievas. Ja mana kalpošana un mana attieksme neparāda cieņu pret jums, tad man nav ko sagaidīt cieņu no jums. Taču ja tas, ko es daru, nes jūsu dzīvēs izmaiņas un labumu, tad jūs arī mani cienīsiet. Tāpat arī par sievu, ja viņa staigā apkārt un runā sliktu par vīru vai ja nepārtraukti ģimenē ķērc un pēc tam pieprasa vīram mīlēt viņu, tad es domāju, ka viņai nav tiesības prasīt, lai vīrs viņu mīl. Vai nu tu esi tāds, ka tevi mīl, vai nu tu tāds neesi un tevi nemīlēs. Tas ir atkarīgs no tā, kā tu izturies pret cilvēkiem.
Vēl var iekārot mērķus. Piemēram, man būs grupiņa. Mājas grupa kā pašmērķis. Man vajag grupiņu! Bet iekāro pašu darbu un to ceļu, kad tu ej uz savu mērķi!
Kā izbēgt no posta, kas kārību dēļ valda pasaulē?
1. Pieņem Jēzus upuri.
Viņš uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu sērgas. Mateja 8:17
Jēzus paņēma uz Sevis visas mūsu slimības un vājības. Vājības var arī saukt par kārībām. Viņš paņēma prom pie krusta visas tavas kārības. Un caur Svēto Garu, Kurš mājo tevī, tev ir gribasspēks pateikt „jā” vai „nē” tām domām, kas nāk no ārpasaules.
Bet tie, kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši līdz ar kaislībām un iekārošanām. Galatiešiem 5:24
Līdz ar Jēzu tavs vecais cilvēks ir krustā sists, līdz ar visām kārībām. Tu spēj iekārot tikai to, ko Dievs atļauj. Bēgot no kārībām, tu izbēgsi arī no posta.
2. Iekāro pareizas lietas, iekāro un domā par tām. Bībeles lasīšanu, lūgšanu, draudzi un kalpošanu. Lūk, četras pamatlietas, bāzes vingrinājumi.
Kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti. 1. Pētera 2:2
Dievs saka, lai mēs kārojam pēc garīgā piena. Pirmkārt kārojiet pēc laika ar Dievu, kārojiet būt savā draudzē, būt savā grupiņā, būt ar savu vadītāju. Iekāro darīt Dieva gribu, iekāro savu kalpošanu. No sākuma tu vienkārši dari, pēc tam tev arī iepatiksies darīt visas šīs lietas. Sāc vest cilvēkus pie Dieva, sāc kalpot šiem cilvēkiem, kontaktēties un mīlēt viņus, palīdzi viņiem viņu vajadzībās, kāro pēc dvēselēm Dievam. Pirms savas pirmās evaņģelizācijas es naktīs nevarēju gulēt, es visu laiku domāju par to. Tā es biju šo lietu iekārojis! Es gribu būt kā Reinhards Bonke, kā Stīvs Hils. Ikvienā vietā, kur es strādāju pasaulīgā darbā, man bija tāda kārība pateikt par Dievu, jo šie cilvēki nezin, kāds ir patiesais Dievs. Pie pirmās izdevības es runāju ar cilvēkiem par Dievu, neskatoties, vai tas bija priekšnieks vai līdzstrādnieks.
Kristiešiem ir problēma – viņi grib lūgt, lūgt un lūgt, viņi grib rīkot sapulces un iet dažādās skolās. Bet tev ir jāsāk kalpot, iet pie cilvēkiem. Līdz ar to visas nepareizās domas atbirs pašas no sevis. Es, piemēram, gribu atvērt draudzi Liepājā un Kuldīgā, lūdzu Dieva vadību un par to domāju jau vairākus mēnešus. Šeit draudzē viss strādā kā pulkstenis. Man vēl pāri paliek laiks, ko kalpot Dievam un cilvēkiem. Man jāizšķir, vai Dievs grib vai negrib, lai es to daru.
Kāpēc cilvēki grib pieņemt melus un ne patiesību?
Pasaulē viss ir savādāk un ir pretrunā ar Dieva vārdu. Ja tu gribi darīt kaut ko labu, tad viņi to uztver ar aizdomām. Savukārt tiešām, ne vienmēr tie cilvēki, kas tev grib palīdzēt, ir vēl tev labu.
Lūk, piemērs par putniņu. Šim putniņam bija rudenī jālido uz siltajām zemēm, bet viņš ievēroja, ka ir dzīvnieki, kuri nelido uz dienvidiem un arī citi putni, kuri nedodas projām. Un viņš izlēma palikt šoreiz šajā zemē un nelidot projām. Pienāca ziema un palika auksts, un tad viņš saprata, ka pēdējā brīdī viņam jācenšas tomēr aizlidot. Viņš lido un uznāk lietus, vētra, sals un spārniņi sasalst. Putniņš nodomā, ka viņam jāmirst. Viņš nokrīt kādas lauku mājas pagalmā, garām iet govs un uztaisa putniņam virsū. Un pēkšņi putniņš jūt, ka viņa spārni sasilst un dzīvība sāk atgriezties. Putniņš aiz prieka iedziedas, taču to izdzird kaķis, sāk rakt putniņu ārā un apēd to. Lūk, šī stāsta morāle – ne visi, kas „taisa tev uz galvas” ir tavi ienaidnieki un ne visi, kas tevi izvelk no mēsliem, ir tavi draugi. Lūk, kāpēc ir tik grūti saprast, kas ir pareizi un kas ir nepareizi. Ir tikai viens kritērijs, pēc kā var saprast, kas ir labs un kas ļauns, un tas ir Dieva vārds. Jēzus ir ceļš, patiesība un dzīvība. Tāpēc pavadi daudz, daudz laika lasot Bībeli. Tev ir nepieciešams savs garīgais pieredzējušais līderis, kas tev palīdzēs izšķirt, kas ir labs un kas ir ļauns, jo tavs prāts tiek nepārtraukti bombardēts ar visdažādākajām domām vai attēliem. Tavā prātā ienāks visādas vēlmes un idejas. Kāro pēc savas draudzes, kalpo Dievam, lai tev ir mazāk laika slīgt kārībās.
Bet Jēzus viņam atbildēja: “Stāv rakstīts”. Lūkas 4:4
Jēzus atbildēja velnam ar Rakstu vietām un arī velns viņu uzrunāja ar Rakstu vietu. Ja tu esi viens, bez sava garīgā vadītāja un padomdevēja, tad tu tulko Dieva vārdu, tā kā tu pats to gribi un saki, ka Dievs man tā teica. Bet tu izveido pats savu mācību, teoloģiju, kas visbiežāk kalpo par attaisnojumu tavām kārībām un grēkiem.
Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja. Mateja 26:41
Dariet tā, lai jūsu lūgšanu grafiks ir taisns un regulārs.
Tas ir patiess vārds: ja kas tiecas pēc bīskapa amata, tas iekāro teicamu darbu. 1.Timotejam 3:1
Kas iekāro būt par grupas vadītāju, tas iekāro teicamu darbu. Iekāro ikvienu kalpošanu sev.
Neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu. Ebrejiem 10:25
Neatstāj savu grupiņu un savu draudzi.
Kontrolē savu prātu.
Tāpēc lai grēks nevalda jūsu mirstīgajā miesā! Neklausait vairs viņas iekārēm! Romiešiem 6:12
Bet lai jūsu bruņas ir Kungs Jēzus Kristus, un nelutiniet miesu, lai nekristu kārībās. Romiešiem 13:14
Es, satiekot cilvēku, viņam lūdzu pastāstīt par savu laiku ar Dievu. Ja tas nav disciplinēts, es saprotu, ka šis cilvēks lutina savu miesu un tas atstās iespaidu uz visu pārējo.
Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi. 1.Jāņa 2:17
Draugi, pasaule iznīks, bet cilvēks, kas iekāro pareizas lietas, tas paliks mūžīgi un tāpat viņa darbs!
Mācītājs Džons Maksvels, kas māca par līderību, saka – ja viņam ir gadījusies saruna ar negatīvu cilvēku un pēc tam ir slikta sajūta un nospiestība, viņš iet spēlēt golfu. Džons uzraksta šīs problēmas nosaukumu uz golfa bumbiņas un aizsit to, cik tālu vien ir iespējams.
Es iesaku tev darīt tāpat. Ja tavā prātā ir ienākusi kāda nepareiza doma, kāda kārība, tad prātā uzzīmē uz golfa bumbiņas tās problēmas vai kārības vārdu un aizsit to tālu, tālu prom!
Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Līga Paņina.
