Mēs, kristieši, bieži dzirdam frāzes: „Atver savu prātu”,
vai: „Atver savu sirdi”. Par to mēs dziedam dziesmās, to mēs sakām, skaitot grēku nožēlas lūgšanu, bet vai mēs apzināmies, ko patiesībā nozīmē šie vārdi? „Atvērt savu prātu nozīmē pieņemt to, kas ir rakstīts Dieva Vārdā. Tā, kā tas tur ir rakstīts, tā arī to saprast, pieņemt un darīt. Tas nozīmē dzīvot Vārdā un darīt Vārdu! Tas nozīmē par katru nākamo punktu mācībā un par katru soli Dieva gribā cīnīties līdz galam. Pat ja tev to negribas darīt, bet tu zini, ka to grib Dievs! Šī būs vēsts, ko es esmu saņēmis nedēļas laikā no Dieva savā lūgšanu kambarī,” – tā draudzes „Kristus pasaulei” mācītājs Mārcis Jencītis sāk savu svētrunu 5. marta dievkalpojumā.
Bet Viņš tiem sacīja: “Kur ir jūsu ticība?” Bet tie bīdamies brīnījās, savā starpā sacīdami: “Kas Tas tāds, ka Viņš arī vējiem un ūdeņiem pavēl un tie Viņam paklausa?” Lūkas 8:25
Jēzus kopā ar mācekļiem ir jūras vidū, mācekļi ir panikā un modina Jēzu, jo sākusies vētra. Jēzus apsauc vētru un pirms atkal doties gulēt, jautā: „Bet kur ir jūsu ticība?” „Kur ir tava ticība?”, mācītājs jautā draudzei un arī katram personīgi. „Ticība ir darbības vārds”, viņš atgādina un saka: „Viena lieta ir tad, kad mēs lūdzam Jēzu un Viņš nāk un izdara. Otra, kad mēs ņemam Svētā Gara spēku, ko Dievs mums ir piešķīris un apsaucam jūru un vētru. Ir skaidrs, ka ar to Jēzus saka, ka Viņš nevar nepārtraukti darīt visu, Viņš mums dod spēku un saka, lai mēs darām paši!”
Un, pieaicinājis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības. Mateja 10:1
Jēzus saviem mācekļiem deva varu!
Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam. Apustuļu darbi 1:8
Tātad, lai mēs uzvarētu, ir nepieciešamas divas lietas:
- Mēs lūdzam, sarunājamies ar Dievu kambarī, nesam savas lūgšanas un vajadzības Viņa priekšā;
- Mēs lietojam Dieva spēku, lai pārvarētu pretestību, kas stāv starp mani un Dieva gribas pildīšanu!
Kāds viduslaiku svētais – Benedikts esot dzīvojis pēc devīzes – ora et labora, kas latīņu valodā nozīmē: „Lūdz un strādā”. „Lai šajā draudzē darītu Dieva gribu, tev nav īpaši jāiespringst. Tev nav jāstudē Bībele desmit gadus, lai saprastu, kas ir Dieva griba. Šeit viss ir pa punktiem, sākot no Bībeles skolas un Līderu skolas. Arī līderis, kam paprasīt padomu, tev allaž ir blakus,” saka mācītājs. Tad kāpēc mēs čīkstam, ka mums neiet un nesanāk? „Ir jālūdz un jāstrādā!” viņš turpina. „Cīņa lūgšanā līdz galam un arī cīņa, izdarot katru stratēģijas punktu līdz galam! Tikai tad tu ieraudzīsi rezultātu. Nepietiek tikai lūgt par kaimiņiem – ir jāaiziet pie kaimiņiem un jāatved viņi pie Jēzus! Nepietiek tikai lūgt par neformālajiem pasākumiem. Cilvēki uz neformālajiem pasākumiem ir jāatved. Arī par finansēm ir jālūdz, bet finanses ir arī jātaisa! Nepietiek lūgt darbu, darbs ir arī jāmeklē! Lūdz un strādā – jo, kas nestrādā, tam nebūs ēst! Mēs sūdzamies par apstākļiem, bet visbiežāk mēs necīnāmies līdz galam!” tā skaidro mācītājs.
Jeb vai var kāds ieiet stiprā namā un paņemt viņa mantas, ja tas nav stipro pa priekšu saistījis? Tikai tad tas varēs viņa namu izlaupīt. Mateja 12:29
„Tātad visam, ko tu dari, ir garīgs pamats. Ir gaismas eņģeļi un ir tumsas eņģeļi, kas sargā savas teritorijas. Ja tu gribi kaut ko paņemt, kas pieder velnam, tad tev velns no sākuma jāsasaista,” skaidro mācītājs. Tev konkrēti jālūdz un jāapliecina, jāpadzen velns un pēc tam jāstrādā. Cilvēki grupiņās paši neatnāk, ir jālūdz un jāstrādā! Apustuļu darbos gan ir teikts, ka vienā dienā atgriezās 3000, taču pirms tam tika sagatavoti mācekļi. Jēzus strādāja trīs gadus un ieguldīja viņos! Mācītājs skaidro, ka, ka Svētais Gars nekad nenonāk kādā tuksnešainā vietā. Vienmēr ir bijuši vīri un sievas, kas ir lūguši un strādājuši.
Nākamajā punktā mācītājs runā par rakstura problēmām. „Mēs bieži lūdzam, lai Dievs mūs izmaina. ir kādas lietas, kuras patiešām Dieva nāk un pie mums izmaina, bet lielākoties mums pašiem ir jāstrādā pie sava rakstura,” brīdina mācītājs. „Ja tev nepatīk savs raksturs, tad cīnies līdz galam par katru rakstura trūkumu. Mums ir arī labās rakstura īpašības. Cīnies līdz galam, lai šīs rakstura īpašības pilnveidotu!” – viņš aicina.
Un Viņš tiem sacīja: “Ievērojiet, ko jūs dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērojat, mēros jums un pieliks jums vēl klāt. Marka 4:24
Jēzus to saka pēc līdzības par sējēju. Tas, kas tiek sēts, ir Dieva Vārds. Zeme ir cilvēka prāts, sirds. Viena sēkla krita ceļmalā, putni nāca un to apēda. Cita sēkla krita uz akmenāja, saknes nebija dziļas, uzlēca saule un tā izkalta, trešā krita starp ērkšķiem un dadžiem un tie to nomāca. Bet ceturtā krita auglīgā augsnē un nesa trīsdesmit, sešdesmit un simtkārtīgus augļus. Simtkārtīgas izmaiņas visās dzīves jomās – ģimenē, kalpošanā, finansēs – visur! „Kā tad šīs izmaiņas notiek?” – līdzību skaidro mācītājs. „Pirmajā gadījumā cilvēks nesaprata, nepieņēma draudzes mācību un tāpēc nevarēja piedzīvot izmaiņas. Otrā sēkla krita uz akmens un nevarēja laist sakni. Tie ir tie cilvēki, kas tikai kādu laiku ir ticīgi, bet pie pirmajām grūtībām padodas. Tie ir tie, kas nav iesakņojušies. Ko tad nozīmē iesakņoties? Tas nozīmē cīnīties par katru punktu mācībā līdz galam! Tu iesakņojies tad, kad tu cīnies līdz galam. Ja tu necīnies līdz galam, nav augļu, bet ja tu ej līdz galam, tad tu piedzīvo simtkārtīgus augļus!” skaidro mācītājs.
„Lai mēs būtu attiecībās ar Dievu, mums ir jāmaksā cena un jāveido šīs attiecības. Un mums ir jācīnās par šīm attiecībām līdz galam!” – viņš brīdina.
Mācītājs stāsta piemēru par novecojušu tehniku. Viņš pašlaik vāc no savas mājas ārā visas vecās lietas – vecā modeļa televizoru un video kasešu magnetofonu. Un viņš brīdina klātesošos: „Ja tu tagad neizmetīsi savu kasešnieku, tad tu skatīsies desmit gadus vecus sprediķus un visa tava informācija būs novecojusi!” Ja gribi iet tālāk, tev būs jāmet viss vecais ārā, nāksies maksāt cenu un cīnīties līdz galam. „Mēs gribam vēl mācīties – Bībeles skola, Līderu skola un vēl kāda skola. Bakalaura, maģistra un beigās farizeja zinātniskais grāds” – joko mācītājs. Viņš aicina katru paskatīties uz savu dzīvi, kalpošanu un jautā: „Vai tu esi izdarījis līdz galam to, ko jau zini? Tad kad tu to izdarīsi, tad varēsi būt par teologu, ja Dievs tev ļaus. Es negribu būt teologs,” saka mācītājs. „Es gribu būt atmodas nesējs! Es gribu sludināt un veidot savus mācekļus!”
Bet, lai veidotu mācekļus, ir jāmaksā cena. Mācītājs aicina mūs meklēt un iedziļināties Dieva Vārdā pašiem, nevis skraidīt pa skolām vai gaidīt, kad līderis visu ielies mutē. Nopērc Bībeli ar komentāriem un studē Dieva Vārdu, nevis vienkārši lasi! Tev ir jābūt pašam savās personīgās attiecībās ar Dievu. Tev ir jāaug, un cita ceļa nav,” brīdina mācītājs. Jēzus saka: „Kam ir, tam taps dots, bet kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir!”
„Ja draudze aug garā, tad tā aug arī skaitliski. Ja neaugam skaitliski, esam apstājušies augt arī garā”, saka mācītājs un dalās ar sapņiem, ko redzējis trīs naktis pēc kārtas un aicina ikvienu būt modriem. „Pirmais sapnis bija par ēku. Tukša rūpnīca un šajā ēkā es eju ar uzdevumu dedzināt milzīgu katlu, tādu kā ģeneratoru”, viņš stāsta. „Es biju aizdedzinājis šo katlu, taču tas neaizdedzināja visu ēku, tas tikai gruzdēja. Kad es tiku ārā no šīs ēkas, mani arestēja policija un pret mani bija daudzi liecinieki. Bet tad sapnī es sapratu, ka tie nav īsti policisti un viss, ko viņi vēlas ir – lai es atzīstu savu vainu! Es saņēmu visus savus spēkus un pateicu, ka es neesmu vainīgs!” Sapnis beidzās un mācītājs stāsta skaidrojumu: „Ēka ir draudze, uguns ir Svētā Gara uguns draudzē un es kā mācītājs dedzināju, bet ēka neaizdegās. Tas nozīmē, ka draudze nedeg, bet tikai kvēlo. Apkārt ir apsūdzētāji – velns un liecinieki, kā pretestība tam, lai uguns nedegtu. Jo vairāk mēs cīnāmies, jo lielāka pretestība ir garīgajā pasaulē. Bet Bībele saka, ka ir gāzts brāļu apsūdzētājs. Viss šis spiediens bija, lai es atzīstu, ka kaut kas mūsu draudzē un mācībā nav pareizs! Velns grib, lai es atstāju visu tajā stāvoklī, kā tas ir šodien. Bet tajā brīdī, kad es to izdarītu, būtu bankrots,” skaidro mācītājs un turpina: „Jēzus ir paņēmis manu vainu uz Sevi, Viņš ir samaksājis pilnu cenu, es esmu saņēmis Svēto Garu un man ir spēks pateikt, ka neesmu vainīgs un es dedzināšu! Dievs saka, ka draudze nedeg, bet tikai kvēlo, un mācītājs ir dedzinātājs un tāpēc šis sprediķis! Mēs esam iegrimuši katrs savā dzīvē, komfortā un mums nav cīņas līdz galam!” Dievs sapnī atklāja draudzes patieso stāvokli un, ja mēs neiedegamies, tad ar mums ir beigas! Tad mēs kļūstam par kārtējo reliģiozo cilvēku grupu”.
„Otrs sapnis ir katram no mums personīgi,” saka mācītājs. „Armijas ierinda, cilvēki formās un es esmu ierindas beigās, priekšā soļo virsnieks. Pēkšņi kāds cilvēks no aizmugures grib tikt priekšā un sāk soļot lieliem soļiem visiem garām, tiek līdz virsniekam un virsnieks atkal viņu aizsūta beigās. Bet manī iekšā ir pārliecība, ka man ir jābūt pirmajās rindās, jo Dievs mani ir nolicis par galvu nevis par asti! Taču kā cilvēks es saprotu, ka tur priekšā iet apustuļi, Dieva ģenerāļi, tādi kā Benijs Hinns, Smits Viglsvorts, Reinhards Bonke, Aleksejs Ļedjajevs un tamlīdzīgi. Viņi taisīs atmodu! Un man tāda sajūta, ka tikt pirmajās rindās ir nereāli. Taču ticībā es izeju no pēdējās rindas un eju uz priekšu! Es negribu, bet eju, un skaitu pie sevis – „Dodies cīņā uzvaras apziņas pilns, tad laimīgs būs tavs gājiens!” Un es pieeju pie virsnieka un viņš saka: „Lūdzu, soļo pirmajās rindās!” Arī šim sapnim ir izskaidrojums: armijas ierinda ir draudze, tajā ir līderi, ir vilcēji, ir citi, un ir neglābtie. Ir atsevišķi cilvēki, kas iet priekšgalā un ved pārējos. Virsnieks ir Dievs, un cilvēks, kuram neļāva ieņemt priekšējās rindas, ir cilvēks, kurš nemaksāja pilnu cenu un necīnījās līdz galam. Viņš bija iedomājies, ka cels un kaut ko darīs, taču tas, ko viņš darīja, neatbilst Dieva Vārdam. Es eju ticībā uz priekšējo rindu – tas nozīmē, ka ir svarīgi iet uz priekšu un cīnīties līdz galam, neskatoties ne uz ko! Un es zinu, ka Dievs mani lietos un es dedzināšu šo katlu, lai šī ēka degtu!” Mācītājs saka, ka lielākajā daļā Latvijas draudžu šis katls pat nekvēlo! „Kad tu pēdējo reizi atvedi cilvēku pie Jēzus?” jautā mācītājs. „Vai tu vispār savā dzīvē esi kādu atvedis pie Jēzus? Nav runa par to, kam tu pastāstīji par Jēzu, bet ko tu esi atvedis uz draudzi, kurš ir attiecībās ar Dievu. Tev nav tādu cilvēku? Tad runa nav vairs par cilvēku glābšanu, bet gan par tavu glābšanu!” saka mācītājs. Lūk, skaudra patiesība. Bībelē teikts, ka jūs dabūsiet spēku un būsiet Mani liecinieki.
Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā Mateja 28:19
„Zini, kāpēc tu neatved nevienu pie Dieva?” jautā mācītājs. „Tāpēc, ka tu necīnies līdz galam. Mēs līdz galam nepievedam cilvēkus pie Dieva. Ora et labora – lūdz un strādā, ved cilvēkus! Šī nav tā vieta, kur tev jākaunas atvest cilvēkus. Mēs ejam laikam līdzi, te neviens nesēž akmeņainām sejām un nedzied novecojušus korāļus!”
Un Lāodikejas draudzes eņģelim raksti: tā saka Tas, kas ir Āmen, uzticīgais un patiesīgais liecinieks, Dieva radības sākums. Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu būtu auksts vai karsts. Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes. Tu saki: es esmu bagāts, un man ir pārpilnība, un man nevajag nenieka, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails. Es tev došu padomu: pērc no Manis zeltu, uguns kvēlē kausētu, lai tu būtu bagāts, un baltas drēbes, lai tu apsegtos un tava kailuma kauns neatklātos, un acu zāles tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs. Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies! Atklāsmes 3: 14 – 19
