Kas būtu, ja mana mamma nelūgtu par mani Dievu tos desmit gadus, 
kurus viņa to darīja? Kas būtu, ja Limbažos nebūtu baptistu draudzes? Kas būtu, ja mana mamma nepalaistu uz svētdienas skolu manu brāli, un mans brālis neiepazītu Dievu un neatvestu pie Dieva arī manu mammu? Kas būtu, ja nebūtu bijis šīs draudzes un mammas, kas lūdza Dievu par mani? Ļoti iespējams, ka es šodien nestāvētu šeit jūsu priekšā un uz mana kapa pat nebūtu nekāda uzraksta. Narkomāni un dzērāji dzīvo ļoti īsu dzīvi, piekopjot šādu dzīvesveidu.
Paldies Dievam, kas mūs visur vada Kristus uzvaras gājienā un caur mums izplata Viņa atziņas labo smaržu visās malās. 2.Korintiešiem 2:14
Pāvils saka: paldies Dievam, ka Viņš lieto mūs un glābj cilvēkus. Dievs ir izvēlējies cilvēku, lai viņš kalpotu citam cilvēkam un nestu viņam evaņģēlija vēsti. Kāpēc mēs esam uz šīs zemes? Lai meklētu Viņu un tad iepazīstinātu ar Viņu arī citus. Tamdēļ Cilvēka Dēls ir nācis, lai uzmeklētu un glābtu pazudušos. Jēzus atnāca un nomira par mūsu grēkiem. Mana mamma lūdza par mani Dievu, viņa darīja to, ko viņa saprata no Dieva tajā vietā un līmenī, kurā viņa atradās. Šodien esmu šeit dzīvs un laimīgs. Kopumā, samērojot vidēja lieluma draudzes Latvijā, mēs esam vairāk, nekā vidēja lieluma draudze. Dievs ir lietojis mani un glābis daudzus cilvēkus. Es esmu glābts, jo manā dzīves ceļā ir bijusi cilvēki, kuri ir pazinuši Dievu un bijuši paklausīgi Viņam. Tajā atziņas līmenī, kurā šie cilvēki bija, viņi pavēstīja man par Jēzu un ietekmēja manu dzīvi. Dievs plāns – glābt šo zemi, lietojot citus cilvēkus. Kas būtu, ja šie cilvēki nebūtu paklausījuši Dieva balsij?
Visur, kur es esmu un daru Viņa gribu, Svētais Gars darbojas. Arī tad, kad liekas, neko neredzam un nekas nenotiek. Svētais Gars darbojas pie cilvēku sirdīm visneiedomājamākajos veidos.
Kad man bija trīs vai četri gadi, mēs ar mammu bijām Doma baznīcā. Toreiz bija padomju laiks un es biju mammai pie rokas. Tad es redzu: baznīcas stūrī krusts, un pie tā – pienaglots cilvēks. Es nevarēju acis atraut un jautāju mammai, kas tas ir. Neatceros, vai viņa man kādu atbildi sniedza. Bet manā atmiņā ir palicis – Jēzus Kristus krustā sistais. Pāvils saka, ka viņš priecājas par evaņģēlija pasludināšanu jebkādā veidā. Dievs lietoja šo cilvēku roku darbu, lai uzrunātu mani, vēl bērnam esot.
Atceros skolas laiku. Apmēram 5. klasē es devos uz mājām, kopā ar kādu savu klasesbiedru. Mēs gājām garām stadionam. Arī tas vēl bija padomju laiks, kad par Dievu neko nemācīja un nerunāja. Un šis puika pēkšņi man saka, ka šajā stadionā Vasarsvētkos notiks brīnumi un zīmes. Es nesapratu, par ko viņš runā. Kādas zīmes un kādi brīnumi? Viņš teica, ka mēmie runās un kurlie dzirdēs, cilvēki nometīs kruķus, jo atbrauks onkulis, kurš runās. Būs brīnumi un zīmes. Protams, tad nekas tāds nenotika. Bet no kurienes viņš to ņēma? Kāpēc viņš to teica tieši man? Šodien es saprotu, ka šim bērnam acīmredzot vecāki bija Vasarsvētku ticīgie, un viņi ticēja, ka paies drūmie padomju laiki un tad stadionā notiks brīnumi un zīmes. Svētais Gars jau bērnībā caur to pie manis strādāja un pieskārās.
Kad biju mazs puika, mani nodarbināja jautājums: „Kur es būšu, kad es nebūšu?” Mamma teica, ka tad, kad es nomiršu, nekā vairs nebūs, viss būs beidzies. Es nespēju to pieņemt. Kā tas var būt, ka manis vairs nebūs!?
Mēs esam mūžīgi un mūsu dvēseles ir mūžīgas. Kurā vietā mēs pavadīsim mūžību, tas ir atkarīgs tikai no mums pašiem, no tā, vai esam pieņēmuši Jēzu un atdevuši Viņam savu dzīvi, vai nē.
Kad biju Centrālcietumā, vienīgais papīrs tualetē bija Bībeles lapas un citas grāmatas, ko bija atnesuši ticīgie. Cietumā bija daudz šādas literatūras, es kādu dienu saku lasīt vienu no šīm grāmatām. Iemācījos lūgt Dievu. Katru dienu cietumā notika kautiņi un pat slepkavības. Pats savām acīm redzēju, kā nogalina cilvēku. Tad kādu dienu mani un manu draugu pasauca kriminālās autoritātes, „cietuma karaļi”. Pirms tam zināju, ka mani sauks „uz pārrunām”, un rezultāts var būt drausmīgs. Es visu nakti lūdzu Dievu, lai Viņš man palīdz šajā situācijā. No rīta mūs izsauc šie cilvēki. Viņi man neprasīja nevienu jautājumu, bet manam draugam gan. Tad pēkšņi viņi man saka, lai vācos prom, bet otrs lai paliek. Es izeju ārā un dzirdu, kā viņi izvelk dzelžus un kokus un sāk viņu sist. Es sapratu, ka Dievs ir, un, ka ja Viņu lūdz, tad Viņš palīdz. Kas būtu, ja ticīgie nebūtu piebāzuši Centrālcietumu ar grāmatiņām?
Man vajadzēja gadus, lai atnāktu pie Jēzus, bet Dievs pie manis darbojās jau toreiz.
Redzēju cietumā kādu vīru, kurš bija izdarījis divas slepkavības un nosēdējis jau 20 gadus. Tuvojās laiks, kad viņam vajadzēja doties brīvībā, bet viņš pēdējā brīdī nogalināja savu kameras biedru un dabūja vēl 20 gadus klāt. Es biju kopā ar šo vīru, kad viņš pieņēma Jēzu. Cietumā trešā daļa no visiem pienesumiem vai ienākumiem bija jāmaksā kopējā kasē. Ja tu nedod, tad ar tevi ir bēdīgi. Bet šis vīrs atteicās dot. Viņš teica, ka dos Dievam tikai desmito tiesu. Viņš riskēja ar to, ka autoritātes var viņu nogalināt. Es vēroju, ka šie cilvēki, kas apmeklēja cietuma kapelu, bija citādāki, viņi bija laimīgi bez alkohola un narkotikām.
Vēlāk, kad iznācu ārā no cietuma, turpināju lietot narkotikas un nonācu tik tālu, ka mājās vairs nebija nekā, ko ēst, arī malkas vairs nebija. Nebija pat tik daudz spēka, lai nozagtu malku kaimiņienei. Gulēju gultā un salu nost. Mana mamma tai laikā baptistu draudzē lūdza par mani Dievu. Kādu rītu atveru durvis, un durvju priekšā man ir liels maiss ar pārtikas produktiem. Es nezinu, kas to izdarīja! Tobrīd Dievs man pieskārās. Man nekas neatlika, kā tikai lūgt Viņu. Manā dzīvoklī bija neliels radio aparāts. Grozu pogas un netīšam uzgriezu Kristīgā radio staciju. Kādā meitene runāja: „Ikviens, kurš piesauks Jēzus vārdu tiks izglābts!” Un es piesaucu Jēzus vārdu un sāku lūgt Viņu.
Pēc neilga laika, cietuma kamerā, būdams tuvu nāvei, es piedzīvoju Jēzu un pieņēmu Viņu par savu Glābēju. Dievs ir lietojis dažādus cilvēkus, lai mani izglābtu un izmainītu. Es gan nevienam nenovēlu iet tādu ceļu, kāds bija jāiet man, lai nonāktu pie Dieva. Šodien tu esi privileģētā stāvoklī. Tu esi labā draudzē ar mājas grupiņām, kur tevi aprūpē. Tev jau viss ir iedots.
Tas, kas es esmu šodien, ir, pateicoties cilvēkiem, kas ir paklausījuši Dievam, Svētajam Garam. Šodien Dievs aicina arī tevi paklausīt Viņa balsij. Ja tu zini, ka vari pastāstīt par kādam Jēzu, bet to nedari, tad tas tev ir par grēku.
Manas acis ilgojas pēc Taviem apsolījumiem, tāpēc es nemitīgi jautāju: “Kad Tu mani iepriecināsi?” Psalms119:82
Dieva Vārds saka, lai mēs prasām, un tad Dievs mums dos tautas par īpašumu. Kāpēc tu esi tik stūrgalvīgs, ka neļauj sevi lietot Dievam un neatved šos cilvēkus pie Jēzus?
Kam no jums garšo labi pagatavota zivs fileja? Visiem! Bet kam patīk tīrīt zivis? Mēs negribam maksāt cenu. Nepietiek tikai izdarīt kaut ko, ir jāmaksā pilna cena.
Marka evaņģēlijā 11. nodaļā Ir stāsts par Jēzu un vīģes koku. Vīģes kokam nebija augļu, tāpēc Jēzus šo koku nolādēja. Vai Jēzus ir emocionāls vai nav? Ir! Viņš mīl, dusmojas, ir pacietīgs un žēlsirdīgs. Tālāk ir rakstīts, ka Viņš iegāja dievnamā un izdzina visus, kas pirka un pārdeva, bet nenesa augļus. Darbosimies ar tiem, kas ir auglīgi, veltīsim savu uzmanību un laiku tiem, kas grib mainīties. Tev ir atbildība Dieva priekšā nest augļus tajā vietā, un tajā līmenī, kur tu atrodies. Ja tu tikko esi piedzimis no augšas, un neesi izgājis Bībeles skolu, nezini baušļus, tad kāda ir tava atbildība Dieva priekšā? Pateikt citiem par savu piedzīvojumu ar Dievu. Dari visu, ko tu vari izdarīt tagad, savā līmenī. Šobrīd man jau ir cita atbildība. Ja mana draudze neaug, tātad es nemaksāju pilnu cenu un nedaru to, ko vajag. Ja tu esi šodien līderis, vadi grupiņu, bet tava grupiņa neaug, tad arī tu nemaksā pilnu cenu, nedari to, ko vajag un tā, kā vajag. Dievs mūs ir nolicis, lai ejam un nesam augļus. Ko darīs Dievs, ja tu nenesīsi augļus? Nocirtīs.
Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nekad nezudīs. Kurš tad ir uzticīgais un gudrais kalps, ko kungs iecēlis pār savu saimi tiem dot barību savā laikā? Svētīgs šis kalps, kad viņa kungs pārnākdams atradīs to tā darām. Patiesi Es jums saku: viņš to iecels pār visām savām mantām. Bet, ja ļaunais kalps sacīs savā sirdī: mans kungs kavējas nākt, – un iesāks sist savus darba biedrus un rīt un plītēt ar plītniekiem, tad šā kalpa kungs nāks tādā dienā, kurā viņš to negaida, un tādā stundā, kas viņam nav zināma, un to satrieks un tam dos algu ar liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. Mateja evaņģēlijs 24:35,45-51
Vai tev ir iespēja šodien palīdzēt cilvēkam nostāties uz Kristus klints pamata? Vai nav tā, ka mums gribas vienmēr visu atlikt uz rīdtienu? Es nolieku jūs fakta priekšā – dzīvo vai mirsti! Ej un nes augļus, vai ej atpakaļ. Vai nu es augu, vai eju mazumā. Dievs nekad nenotiesā nevienu nepamatoti. Katram pēc sava ticības mēra. Ja tu no sava puses dari visu, ko vari, tev nav par ko uztraukties, bet, ja tu nenes augļus, Dievs tevi nocirtīs.
Es gribu iet un nest augļus. Kurš ir ar mani?
Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Evelīna Silarāja.
