Mēs tikko ilgi dziedājām dziesmu ar vārdiem
„Esmu Tavs”. Vai tu saprati, ko tu dziedi? Vai tu tici tiem vārdiem, ko tu dziedi? Kas ir ticība? Ticēt tam, ka tu esi Viņa īpašums. „Esmu Tavs.” Tu dziedāji, ka Viņš meklēja un atrada uzticamos draugus, un tagad tu piederi Viņam. Tu tici tam? Ticība nav tikai vārdi. Ja es esmu Viņa īpašums, tad es dzīvoju tā, kā Viņš dzīvoja. Es pieņemu sevi tādu, kādu Dievs grib mani redzēt, un to, kādu Dievs grib mani redzēt, Viņš ir atklājis Savā vārdā, Bībelē. Parādiet savas Bībeles. Īstam vīram un īstai sievai līdzi ir Bībele. Ticēt Dieva vārdam, neskatoties uz to, ko tu redzi. Es tūliņ pateikšu kaut ko tik dziļu un nesaprotamu, ka to tiešām ir grūti saprast. Tas patiesībā ir ļoti vienkārši, bet tajā pašā laikā mums ir tik grūti to pieņemt un saprast. Ticēt nozīmē pieņemt Dieva vārdu, rīkoties pēc Dieva vārda, neatkarīgi no tā, ko tu redzi, jo ticība nav redzēšana. Ja es kaut ko jau redzu, tad tur vairs nav nepieciešama ticība. Es pieņemu kā esošu faktu, ka es redzu sevi tādu, kādu Dievs mani grib redzēt caur Savu vārdu. Es redzu to Dieva vārdā. Un, ja tu patiešām tam tici, tad tu arī dari attiecīgas lietas. Un, ja tu dari attiecīgas lietas, tev būs attiecīgi rezultāti. Rezultāti nevar nebūt. Draugs, Dievs tevi redz kā pilnvērtīgu vīrieti un pilnvērtīgu sievieti.
Sprediķa nosaukums ir „Pilnvērtīgi vīrieši un sievietes” jeb citiem vārdiem: „Īsti vīri un sievas”. Kas tas ir? Vai Latvijā tāda suga vispār vēl ir atlikusi? Kā par tādu var kļūt? Kur? Kā? Kad? Ko tas vispār nozīmē – īsts vīrietis un sieviete? Iesākumā es gribēju veidot garu sarakstu ar īpašībām, kas piemīt īstiem vīriešiem un īstām sievietēm, taču man iznāca tikai viens teikums. Un atšķirība starp vīrieti un sievieti faktiski nav nekāda. Īstam vīrietim un īstai sievietei raksturojums jeb definīcija ir viena un tā pati. Klausies uzmanīgi! Kas tad ir pilnvērtīgs vīrietis un pilnvērtīga sieviete?
Pilnvērtīgs vīrietis un pilnvērtīga sieviete ir cilvēki, kuri, pirmkārt, ir Dieva vadīti. Un es šeit nerunāju par to „kristiešu” Svētā Gara vadību, kuri tik brīnišķīgi tiek vadīti no Svētā Gara, ka viņi var staigāt pa draudzēm no vienas vietas uz otru, ka viņi var dzīvot kā vien grib un neuzņemties atbildību ne par savu dzīvi, ne par savu ģimeni. Es nerunāju par šo kastu jeb sugu, kas, par nožēlu, kristīgajā pasaulē ir lielā vairumā. Es runāju par Dieva vārda vadītiem cilvēkiem, kas tic Bībelei, kas tic Dieva vārdam, Kristus mācībai visā tās pilnībā. Viņi tic un dzīvo tajā. Dzirdi? Visvīrišķīgākais vīrietis ir Jēzus! Aleluja! Dievs ir absolūts, perfekts, ideāls, Jehova Kadoš – Svēts! Mājās, kad es lūdzu Dievu un saku: „Jehova Kadoš – Tu esi Svēts!”, tad es ar šo vārdu saprotu, ka tas nozīmē ideāls. Es skatos uz Dievu kā uz ideālu vīrieti, ideālu sievieti. Krieviski ir vidējā dzimte, bet latviski tādas nav. Viņš ir viņš, un viņa ir viņa. Viņš ir ideāls tam, kam mums līdzināties, lai kļūtu par īstiem vīriem un īstām sievām – par pilnvērtīgiem cilvēkiem. Vai tu gribi būt pilnvērtīgs cilvēks? Tad līdzinies Viņam! Ne tikai ar vārdiem, ne tikai nosēžot dievkalpojumā, bet dzīvojot tā, kā māca Bībele. Un nevis skatīšanā, bet ticībā! Tā ir viena no lietām, ko es šodien tev gribu pienest. Un es zinu, ka šī lieta šodien tevi izmainīs pašos pamatos. Tu jau šodien vari kļūt momentā bagāts! Tu vari kļūt miljonārs jau šodien. Tu vari atvērt savu mega grupu tīklu jau šodien! Tu vari kļūt dziedināts jau šodien, draugs! Jo tu esi tas, ko tu esi ticībā pieņēmis, kas tu gribi būt saskaņā ar Dieva vārdu. Ja es pieņemu Dieva vārdu kā notikušu faktu savā dzīvē un saku: „Es esmu tāds!”, un ja es ticu tam, es attiecīgi arī rīkojos. Lūk, ir atšķirība starp ticīgu un neticīgu cilvēku. Ja es ticu, ka turība un bagātība būs manā namā, tad tā tur būs. Tas neparādīsies tāpat vien, nokrītot no debesīm. Ja tu tici, ka Dieva griba ir tāda, ka tavā namā ir bagātība un turība, tad tu tici, ka tu jau tāds esi. Tu ej un dari, un kļūsti bagāts. Lūk, atšķirība! Ja tu tici, ka bagātība un turība būs tavā namā, tad kur ir tavas darbības? Ja tu tici, ej un dari! Lūk, kas ir ticība! Tu nejūti, ka vari būt bagāts? Nav svarīgi, ko tu jūti! Tu neesi bagāts un tavs tētis, mamma un vecmāmiņa nebija bagāti? Nav svarīgi kādi bija tavi vecāki un vecvecāki, bet ir svarīgi, ko saka Dieva vārds, ka turība un bagātība būs tavā namā. Un, ja tu tici, tu nesēdēsi rokas klēpī salicis, bet tu iesi un strādāsi. Ja tu tici un skaties manus sprediķus „Veiksmīga biznesa pamatprincipi” dienu pēc dienas, tad tu sāc arī pielietot tos principus! Vienmēr atceries, ka jebkurš cilvēks, kurš ievēros pareizus principus, neatkarīgi no tā, cik viņam ir liels deguns vai ausis, vai kāds ir viņa dzimums vai vecums, viņam būs pareizs rezultāts. Lūk, kas ir ticība darīt pareizus principus! Lai kļūtu par īstu cilvēku, par pilnvērtīgu vīrieti un pilnvērtīgu sievieti, ir nepieciešams darīt pareizus principus! Un nav svarīgi, cik tev garš deguns vai cik līki tavi zobi! Nav svarīgi kādas ir tavas kājas, ko tu redzi, kādā ģimenē esi piedzimis! Nav svarīgi, kas ir tavi vecāki un ka tu varbūt esi dabūjis pa galvu un esi šizofrēniķis. Visi, kas grib izbraukt uz savu slimību, ir sliņķi un nepaklausīgi. Tu teiksi – mani vecāki bija šizofrēniķi, es esmu šizofrēniķis, un tāpēc es nevaru paklausīt! Man ir jāsvin Jāņi, jāskatās uz kailu cilvēku attēliem un jāstaigā pa draudzēm1 Un tu esi gudrs un zinošs? Nav šizofrēniķu mūsu draudzē! Ir tikai sliņķi un nepaklausīgie!
Tu jau juti, ka šodien kaut kas būs? Es arī zināju, ka šodien kaut kas būs, un ka mēs beidzot sapratīsim, ka īstam vīrietim un īstai sievietei, pilnvērtīgiem cilvēkiem, ir attiecīgi augļi viņu dzīvēs. Saproti? Attiecīgas lietas un attiecīgi augļi. Īsti vīri nekļūst tādi paši no sevis. Tie ir cilvēki, kas ir pieņēmuši darīt tā, kā saka Dievs. To sauc par ticību. Viņi tic!
Kenets Heigens ir teicis tā: „Vislielākie brīnumi, kas ir notikuši manā kalpošanā, ir notikuši tad, kad es neko nejūtu.” Viņš bija cilvēks, kurš gan kratījās, gan smējās. Viņš bija īsts harizmāts. Savās mācībās viņš mācīja tikai un vienīgi paļaušanos uz Svēto Garu. Viņš bija Svētā Gara pilns vīrs. Viņš mācīja absolūtu paļaušanos uz Dieva vārdu. Tad, kad viņš saņēma Svētā Gara kristības, viņam bija vilšanās, jo visi tie, kas bija viņam apkārt, stāstīja savus piedzīvojumus, par to, kā saņēmuši Svēto Garu. Pār vieniem nāca uguns no debesīm un trāpīja pa galvu vai uguns nāca kā bumba, citi esot nokrituši un smējušies, bet viņam pašam nebija nekādas sajūtas. Bet bija tikai viena lieta – viņš pēc tam runāja mēlēs. Un pirmā zīme tam, ka cilvēks ir piepildīts ar Svēto Garu, ir runāšana mēlēs. Draugi, vajag lasīt un ticēt Bībelei. Kā viņš saņēma Svēto Garu? Ļoti vienkārši!
Bībelē ir rakstīts, ka tad, kad Samarijā Filips sludināja, cilvēki bija pieņēmuši Jēzu kā savu Kungu un Glābēju, taču nebija kristīti ar Svēto Garu. Pēteris un Jānis nāca no Jeruzālemes ar īpašu uzdevumu – uzlikt rokas un lūgt par šiem cilvēkiem, lai viņi saņemtu Svēto Garu – Viņa spēku kalpot. Un tur latviešu valodā ir tāds teksts, ka „tie saņēma Svēto Garu”, bet pareizs tulkojums, arī krieviski, ir, ka „viņi pieņēma Svēto Garu”. Tā ir liela atšķirība, vai tu gaidīji, kad pār tevi nāks Svētais Gars un tu pats no sevis sāksi runāt mēlēs jeb tu pieņēmi to. Viss! Tev uzlika rokas un tu tici, ka tev ir Svētais Gars! Un tieši tā darīja Kenets Heigens – viņš pieņēma. Viņam teica, ka ir jāgaida, kamēr būs svēta dzīve un viss pārējais. Bet viņš lasīja Bībelē, ka Samarijā viņi tūliņ pieņēma Svēto Garu. Tikko piedzima no augšas, pieņēma Jēzu un uzreiz pieņēma Svēto Garu. Tātad jaunpiedzimšanai un svētai dzīvei ar Svētā Gara kristību nav nekāda sakara. Ja Jēzu esi pieņēmis, tad, ja tev uzliek rokas, runā, lūdzu, mēlēs! Un tici, ka tev ir Svētais Gars un Viņa spēks. Lūk, ticība! Labrīt, marsieši, kuri vēl līdz šim brīdim nerunā mēlēs! Tu nevari? Tev nenāk? Kas tev nenāk? Tu ticībā pieņem! Tev ir Svētais Gars, un tu runā mēlēs! Tad runā mēlēs! Viss.
Mēs ceļam grupiņas. Mums ir vienīgā grupu draudze Latvijā. Ir draudzes ar grupām, bet grupu draudzes, kur draudzes pamatā ir grupas, ir tikai viena – mūsu draudze. Mēs ticam, ka ikviens var sākt vadīt savu grupiņu. Mēs ticam. Katram savs laiks. Un tu sāc savu grupiņu. Vienu gadu tavā grupā ir 3 cilvēki, divus, trīs un pat četrus gadus tavā grupā ir tie paši 3 cilvēki. Jautājums – kāpēc tavā grupā četrus gadus ir trīs cilvēki? Tāpēc, ka tu neesi pieņēmis ticībā, ka tu esi mega draudzes daļa un ka tev ir savi divpadsmit mācekļi, kuriem ir savi mācekļi. Tu neesi pieņēmis ticībā, no kā izriet, ka tev nav arī attiecīgu darbu. Draugi, es esmu mega draudzes mācītājs. Šīs telpas drīz vien mums būs par mazu. Aleluja!
Tu domā, kur tad ir tā mega draudze, un ko es te ākstos, pļāpāju? Viņa ir šeit – manā galvā un sirdī. Es tam ticu, un es attiecīgi rīkojos. Mega draudzes mācītājs ir tas cilvēks, kurš no iekšpuses ir mega draudzes mācītājs, kurš ir pieņēmis vārdu no Dieva. Jēzus saka: „(..) Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā Vārdā, Viņš jums dos.” (Jāņa 15:16) Es esmu pieņēmis Viņa vārdu, es nesīšu augļus, un augļi paliks. Un tā būs draudze „Kristus Pasaulei”. Es no iekšpuses esmu tāds un tāpēc, ka es tam ticu, es rīkojos! Un mana rīcība ir plaša. Ja tu esi grupas vadītājs, un ja ilgu laiku nav rezultātu, tas norāda, ka tev nav ticības. Tu neesi pieņēmis sevi, kā liela grupu tīkla vadītāju. Tu neredzi sevi tādu. Un neredzi tikai tāpēc, ka tev nav pareizas darbības. Ja tu tici, tu dari. Es rīkojos kā liela tīkla vadītājs. Vai tu sāc saprast? Tu pieņem to? Nevis tu lūdz: „Dievs, lūdzu, svētī, lai mana grupiņa aug.” Nē! Tev jālūdz: „Dievs, es pieņemu, ka es esmu daudzu grupu vadītājs.” Tu saprati manu domu? Vai tu lūdz, lai Dievs svētī Annu, Pēteri, Frīdi un lai viņi aug un attīstās? Nē, tā nevajag! Vajag lūgt: „Dievs, palīdzi man, ka es pieņemu, ka es esmu liela grupu tīkla vadītājs.” Tu esi liela grupu tīkla vadītājs! Saki to sev un attiecīgi rīkojies, jo tas apstiprinās tavu ticību.
Ja tu esi Viņā, tad tu dzīvo tā, kā Viņš. Jēzus gāja pie cilvēkiem. Draugs, kur tu šonedēļ biji? Jēzus ticēja, zināja, kāpēc ir atnācis. Viņš bija īsts vīrietis. Es sāku savu sprediķi no otra gala. Man tik ļoti gribējās šo visu pateikt. To vispār labāk būtu bijis pateikt noslēgumā, bet man tik ļoti to gribējās pateikt, ka es nespēju klusēt. Un tagad sāksim no gala. Pareizā secībā.
Definīcija. Pilnvērtīgi vīri un sievas ir cilvēki, kas, pirmkārt, ir Dieva vadīti, patstāvīgi, kas spēj gādāt par Dieva lietām, par visām savām lietām, par visām ģimenes lietām, ja ir ģimene un tu esi precēts, un par citu cilvēku lietām. Par kādām lietām? Par garīgām, fiziskām un emocionālām vajadzībām. Tu esi patstāvīgs! Tu domā, ka vēl neesi patstāvīgs, jo dzīvo pie mammas? Klausies, ļoti daudzi vīrieši dzīvo pie mammām, bet par to mēs vēl parunāsim. Es nerunāju par maziem bērniem, bet par trīsdesmit gadīgiem vīriešiem. Latvijā ir 62 tūkstoši trīsdesmit gadīgu vīriešu, kuri dzīvo pie mammām. Es gribu, lai ikviens draudzē „Kristus Pasaulei” kļūst par pilnvērtīgu vīru un sievu. Dievs grib! Tu negribi? Jo tikai pilnvērtīgiem cilvēkiem apkārt ir attiecīgi augļi.
Es centīšos jūs ievadīt īstu vīru un īstu sievu pasaulē, lai jūs skaidrāk izprastu definīciju. Vai tu pamanīji vienu niansi? Definīcijā šie vīri un sievas ir nevis tie, par kuriem gādā, bet tie, kuri gādā. Protams, ir jāņem vērā vecums, kamēr tu esi bērns, kamēr vēl neesi apprecējies. Ir dažādas nianses, taču piemēram, arī precēta sieviete nevar pazaudēt savu patstāvību. Saproti? Vīrieši, kuriem ir sievas – jūsu sievas nav jūsu īpašums. Jūsu sievas ir Dieva īpašums, viņas ir personības, un kā viņas grib, tā viņas ģērbjas, ar kādu transporta līdzekli viņas grib, ar to viņas brauc, nevis ar to, ko jūs gribat. Es nenoteikšu savai sievai, ko vilkt mugurā, jo viņa ir pilnīgi patstāvīga. Un viss, kas ir man, pieder arī viņai. Mums ir likumīga laulība. Ja es pēkšņi izdomāju šķirties, kas gan nekad nenotiks, taču, piemēram, tad viņa dabū pusi no mana īpašuma, jo mēs esam precējušies, un tā ir liela priekšrocība sievietes patstāvībai jeb otrādi. Ja pēkšņi Mārcis Jencītis pārstātu eksistēt šeit virs zemes, tad mana sieva patstāvīgi spētu vadīt draudzi. Viņa spētu strādāt un gādāt pati par sevi un par visiem mūsu bērniem, kuri vēl būs. Tāpēc nav atšķirība, ka tu tagad esi precēta, un vīrs par tevi gādās. Nē! Tev jābūt patstāvīgai sievietei. Vīrs nav tavs dievs, un tu nevari pilnībā paļauties uz to, ka vīrs par tevi gādās. Tev pašai ir jāaug. Kāds kaut ko saprata?
Šodien Latvijas sabiedrībā ir katastrofāls īstu vīriešu trūkums. Īstu sieviešu trūkums ir uz pusi mazāks. Lūk, ko mēs publicējām arī draudzes mājas lapā par to, ko saka statistika pēc 2011. gada tautas skaitīšanas. Šie fakti tevi šokēs, ja tu tos vēl neesi lasījis. Mūsu sabiedrība šodien ražo nepilnvērtīgus vīriešus un sievietes. Daudzus no viņiem ir grūti nosaukt par vīriešiem. Lūk, ko saka statistika. 2013. gada 29. augusta ziņa TVNETā, kur par pamatu ir ņemti Centrālās statistikas pārvaldes pētījumi. Latvijā ir nedaudz vairāk par 2 miljoniem iedzīvotāju, starp kuriem ir bērni, sievietes, vīrieši un veci cilvēki. 62 000 Latvijas vīriešu pēc 30 gadiem, kuri nedzīvo reģistrētā laulībā un bez bērniem, joprojām dzīvo pie saviem vecākiem. Es domāju, ka ir traki, bet, kad izlasīju šo rakstu sapratu, ka ir trakāk. Statistika un cipari parasti nemelo. Tāpat ir tavā dzīvē. Izmēri savu dzīvi skaitļos, ciparos un augļos. Tā tu reāli sevi vari novērtēt – kas tad tu īsti esi, kam tu tici. Lūk, TVNET žurnālisti uzrunāja socioloģijas ekspertus un sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, no kuriem lielākoties izskanēja viedoklis, ka viens no demogrāfijas problēmu cēloņiem ir ģimenes dzīvei nobriedušu vīriešu trūkums. Viņi nav patstāvīgi, nav gatavi ģimenes dzīvei trīsdesmit gados. Viņi nav gatavi nekam. Viņi ir neveiksminieki, un viņi nav pilnvērtīgi vīrieši. Ir fizioloģiskas atšķirības starp sievieti un vīrieti, bet tas vēl neko neizsaka. Jo īsts vīrietis ir tas, kurš no iekšienes ir vīrietis, un īsta sieviete ir tā, kura no iekšienes ir sieviete. Un kā tu redzi, īsta, pilnvērtīga cilvēka definīcija vīriešiem un sievietēm ir vienāda. Viņi ir patstāvīgi. Arī tad, ja ir nodibināta ģimene, vīrs pieņem gala lēmumus, bet tas nenozīmē, ka sieva nav patstāvīga, un sieva nav viņa īpašums. Un tāda ģimene, kur abas puses nav dievbijīgas, nekad nevar būt pilnvērtīga. Viņa var būt tuvu tam, taču nevar būt pilnvērtīga vārda pilnā nozīmē.
Šajā rakstā sociologs Arnis Kaktiņš šo statistiku skaidro tā: „Sabiedrība acīmredzami ir izdarījusi nepareizo izvēli un ievēlējusi politiķus, kuri „runā daudz, bet dara ļoti maz, vai nemaz.”” Jo mēs esam tādi, kādi ir mūsu līderi. Tu esi pareizā vietā! Āmen! Šeit ir līderi, kuri cenšas kļūt par pilnvērtīgiem vīriem un sievām. Es tā ceru. Es cenšos. Ja mēs skatīsimies uz tiem līderiem, kas ir politikā, tad, draugs, tu nekad nekļūsi par pilnvērtīgu cilvēku. Mēs ievēlam to, kas mēs paši esam.
Iedomājies, tu sūti savu bērnu skolā, un kas viņus māca? Nabagi skolotāji, kuri cīnās par algas pielikumu. Viņi cīnās par 10 – 20 latiem. Viņi ir nabagi, neveiksminieki. Viss, ko viņi prot, ir rakstīt priekšā formulas, garlaicīgi novadīt stundas. Viss, ko viņi māk, ir sūtīt bērnus pie psihologa, lai sagroza viņiem smadzenes un vest bērnus visās ekskursijās, kur notiek perversijas, dzimumakti nepilngadīgo starpā, smēķēšana, dzeršana un tiek lietotas narkotikas. Es tikko dzirdēju statistiku, ka 92% no visiem jauniešiem lieto apreibinošas vielas. Draugi, tas viss ir tas, ko viņi iemācās skolā, jo viņiem tur ir tādi cilvēki, kuri ir viņu priekšā. Es nesaku, ka visi skolotāji to dara, bet skolotāji arī kaut ko lieto. Draugs, par ko kļūs mans bērns, kurš pavada visu dienu skolā pie cilvēkiem, kas dzīvē nav nekas? Viņi māca, bet viņi paši nav nekas, ar dažiem izņēmumiem. Viņi nav līderi, viņi nav finansiāli nodrošināti, viņi nav veiksmīgi apprecējušies. Viņiem bieži vien ir depresija un slimības. Un es sūtu savu bērnu tur mācīties. Kāds būs mans bērns? Nabags, depresīvs, slims un perverss. Es meloju? Kādi līderi – tāda tauta. Kāds skolotājs – tādi bērni. Kāds mācītājs draudzē – tāda draudze. Tu domā, kāpēc vēl cīnies ar netiklību un pornogrāfiju, un apsver, ka droši vien mācītājs arī kaut ko ņemas? Nē! Tu esi sliņķis un nepaklausīgs! Tu netici, ka tu esi brīvs. Saproti? Pieņem to, ka tu esi brīvs! Tu esi brīvs! Tu tici tam? Tad vairs nedari to! Tev atkal gadījās? Tad tici un pieņem, ka vairs negadīsies! Tu esi brīvs, normāls cilvēks. Veiksminieks, bagāts, stiprs. Jums patīk šodienas tēma? Man ļoti patīk. Es tik ļoti gribu redzēt pilnvērtīgus vīrus un sievas. Tu esi dzirdējis par talantu fabriku? Lūk, te ir īstu vīru un sievu fabrika! Te ir tā vieta, kur mēs kļūstam par īstiem vīriem un sievām!
TVNET raksts nav īss, bet es pasvītroju dažus teikumus. Šajā rakstā savu viedokli izsaka arī Baiba Sipeniece. Viņa saka, ka „mammas aiz lielās mīlestības izveido nekam nederīgu vīrieti”. To saka pasaulīgi cilvēki. Kas izveido? Mammas! Kā jūs tā varat? Dēliņam ir trīsdesmit gadi, bet viņš joprojām dzīvo pie tevis un ņem no tevis naudu. Tu viņu baro un vēl mazgā viņa zeķes. Īstām sievām dzimst īsti vīri. Īstiem tēviem ģimenē aug īsti vīri un sievas. Nepilnvērtīgiem vecākiem aug nepilnvērtīgi bērni. Punkts. Vispār jau sanāk baigi loģiski, ne? Tā laikam būs? Es tev saku, ka tā būs! Tu domā, kāpēc tu tāds nepilnvērtīgs, un kur tu tāds radies? Tagad tu zini, ja? Dēliņi visu kaut ko grib un mammīte steidz piepildīt viņa vēlmes, tā vietā, lai iedotu pa dibenu un izmestu no mājas un pateiktu: „Beidzot, dēliņ, ir pienācis laiks tev sākt patstāvīgu dzīvi.” Tāda mamma, ne?
Sipeniece atzīst, ka „Klusībā uz bildinājumu cer daudzas, jo šis vīrieša žests nozīmē drošību un gatavību uzņemties rūpes.” Bet jūs velti gaidāt, draugi. Jo vīriešu nav. Visas manas neprecētās, nu, neceriet pārāk, ja? Nu, pārāk neceriet un nesapņojiet par savu ideālo sapņu vīrieti. Neko vairāk par pusfabrikātu nedabūsiet. Kāpēc es tikko uzslavēju sievietes? Tāpēc, ka sievietes, kas dzīvo pie mammām 30 gadu vecumā, ir tikai 38 000. Vajadzētu būt kaut kā otrādi, ne? Parasti jau meitas izdod pie vīra, un viņas iet prom no mājām. Bet, kas te notiek?
Sievietes, māsas! Es jūs apbrīnoju. Jūs rullējat! Sievietes rullē, bet ir daļa vīru, kas arī rullē. Viņi vēl pavisam nav izzuduši, vēl kāds ir palicis draudzē „ Kristus Pasaulei” un es domāju, iespējams, vēl kādās citās draudzēs. Varbūt arī šur tur kāds pagāns mēģina tēlot pareizu dzīvi un viņam tas tīri labi izdodas, tikai bez Dieva. Bez Dieva pilnvērtīgi nevar būt, bet tuvoties tam var.
Lūk tālāk atzīst Sipeniece: “Jo šīs vīrieša žests nozīmē drošību un gatavību uzņemties rūpes.” Iedzīvotāju skaita ziņā Latvijā statistika vīriešiem ir ļoti labvēlīga un daudzi, nevēloties sadedzināt visus tiltus, var atļauties nereģistrēt laulību. Tomēr tas nav vīrišķīgi, norāda Sipiniece. Es viņu personīgi nepazīstu, bet televīzijā esmu redzējis. Malacis Baiba! Tu domā tāpat kā es. Viņa novērojusi, ka dzīvojot nereģistrētā laulībā, sievietes bieži vien pārņem mātes funkcijas un vīrieši daudzas lietas uztver kā pašsaprotamas. Viņa kļūst par mammu, tikai gados jaunāku, un pārpratuma pēc viņš ar viņu piekopj dzimumattiecības. Viņam paveicās atrast meiteni, bet viņš palika memmītis. Viņam ir dzimumattiecības ar mammu, kas nav viņa mamma, bet viņš redz viņā mammu. Viņi sauc sevi par vīriešiem un tā mamma sauc sevi par sievieti. Viņa ir vienkārši mamma, viņa nav īsta sieviete. Īsta sieviete vai nu atrod kārtīgu īstu vīru, vai nu vispār neprecās.
Uz vīrišķības un brieduma trūkumu daļā Latvijas vīriešu norāda vēl viens no centrālās statistikas konstatētajiem datiem – sasniedzot 30 gadu slieksni, pie vecākiem joprojām mitinās 62 000, kamēr sieviešu vidū šis skaitlis ir vairāk kā uz pusi mazāks – 28 000.
Tas, ka šie trīsdesmitgadnieki tā arī nav kļuvuši pieauguši, viņas prāt nereti ir uz vecāku sirdsapziņas, kuri aiz lielās mīlestības nespējot laist savus bērnus lielajā dzīvē.Tā rodas vesela suga ar vīriešiem, kuri ir nekam nederīgi. Viņiem negribas uzņemties atbildību, apprecēties un radīt bērnus, jo uzreiz ir jāiespringst. Sabiedrībā rodas neveselīga atmosfēra. Nejūtot tos alfa tēviņa fluīdus, sievietes kļūst arvien vīrišķīgākas. Viņām paliek bail un viņas pārņem vīriešu funkcijas. Pareizi sievas! Dievs radīja cilvēku, patstāvīgu. Un, ja ģimenē nav pareizs modelis, tad sievietēm pašām nākas būt patstāvīgām visās frontēs. Bet puiši, kas dzīvo pie mammām, veidojas memmīgāki, viņus savā padusē pie krūts ir piespiedušas mātes pārprastā mīlestība.
Sociologs gan neslēpj, ka no vairākiem psiholoģijas speciālistiem izskanējis viedoklis par salīdzinoši vājajiem vīriešiem Latvijā. Pēc gadiem viņiem vajadzētu būt nobriedušiem, bet savā prātā un apziņā viņi tādi nav.
Vēl kāds raksts. Arī tā ir statistika no tautas skaitīšanas datiem. Latvijā arvien retāk izvēlas oficiāli reģistrētu kopdzīvi. Tātad, laulībā cilvēki, ne vīrieši, ne sievietes neuzņemas atbildību par savu laulību un bērniem. Viņi nereģistrē laulību, dzīvo kopā, izšķiras ar ko grib, kā grib un kad grib, un ar kādu dzimumu grib.
Interesants fakts no 2011. gada tautas skaitīšanas datiem par 276 000 jauniešu no 16 līdz 24 gadu vecumam Starp viņiem bija 8000 precēti jauni cilvēki, kuri dzīvoja kopā ar laulāto draugu un 15 000 nereģistrētā kopdzīvē. Divreiz vairāk!
Īsts vīrietis un īsta sieviete nedzīvo kopā civillaulībā. Civillaulība nav īstais vārds, jo civillaulība patiesībā ir oficiāli reģistrēta laulība. Viņi nedzīvo kopā, neuzņemoties atbildību par savu ģimeni. Likuma priekšā īsts vīrietis laulājas un tad dzīvo kopā un uzņemas pilnu atbildību par bērniem. Tāpat arī īsta sieviete uzņemas pilnu atbildību.
Tagad nedaudz par politiku.
Vai tu apmēram saproti, kāda politiskā situācijā ir Latvija? Starp rietumiem un austrumiem, par Krievijas politiku Latvijā vairs nav jāstāsta, tāpat arī par Eiropas politiku. Amerikas Savienotas valstis mums tagad ir draugi, pagaidām. Izrādās, situācija ir draudīga, kāds krievu politologs, oficiāla amatpersona, kas ir atbildīgs politoloģijā tieši par Baltijas valstīm, ir publicējis savā blogā viedokli par to, kādai ir jābūt Krievijas reakcijai uz iebrukumu Sīrijā no Amerikas puses. Kā Krievijas atbildei būtu jāseko Baltijas okupācijai. Tātad viņi apsver arī tādus variantus. Protams, es nedomāju, ka tas šobrīd var notikt, bet tas noteikti ir Krievijas plānos. Draugi, mēs ne pārāk labā vietā dzīvojam, politiski neizdevīgā vietā. Taču vaina ir citur.
Kāda ir latviešu pilsoņu stāja? Ja mēs paši savā valstī nespējam nodibināt kārtību un ļaujam referendumus rīkot par otru valsts valodu, tad kas tā par valdību, kas tā par tautu, kas atļauj sev kāpt uz galvas un līst pie stiprākiem un vājākiem? Kur ir mūsu stāja? Kurš ir redzējis filmu „ Rīgas sargi?” Kurš zina vēsturi?
Sabiedroto kuģi stāvēja kaujas gatavībā palīdzēt Latvijai izcīnīt neatkarību tikai tādā gadījumā, ja viņi paši cīnīsies. Un viņi cīnījās un sabiedrotie palīdzēja, bet ja latvieši necīnītos, arī sabiedrotie nepalīdzētu. Mēs esam NATO, mums ir garantijas. Aizsardzības ministrs vairākkārtīgi ir teicis, ka mēs par maz dodam militārajā ziņā priekš NATO. Par maz iedalīts budžets un ka attiecīgi NATO ar mums nerēķināsies.
Tas būtu līdzīgi, ka ja tev būtu cilvēks, kurš nepilda savus solījumus, no kura nekāda labuma nav, kurš vienmēr tevi piemāna. Kā tu pret viņu izturēsies, kad viņam būs problēma? Viņam būs problēma, bet ko tu darīsi? Viņš jau atkal tevi piemānīs. Vai tu vari uz viņu paļauties? Vai NATO paļausies uz valsti, kurai nav savas stājas, kura pati nevar kārtību nodibināt savā valstī? Vai paļausies! Tātad, reiz var izrādīties, ka tas NATO tevi pieviļ. Es domāju, ka tā nenotiks, bet tas liecina par latviešu pašu stāju. Ja mums Latvijai kā tautai, kā nācijai, kā valstij ir stāja, tad arī mūsu pusē attiecīgi ir NATO un viss pārējais. Viņi skatās – bet viņiem jau drīz viss būs krieviski. Kurš valda šajā zemē, Krievijas specdienesti vai latvieši paši te valda? Viņi taču vispār nav normāla valsts, mēs ar viņiem nevaram rēķināties! Piekrītat, ka tā var būt?
Krievijai Baltijas teritorija ir ārkārtīgi nepieciešama savai drošībai. No Igaunijas līdz Santpēterburgai ir tikai daži kilometri. Šis buferis viņiem ir vajadzīgs. Bet tagad NATO ir pievirzījies līdz pat Krievijas robežai, Latvija jau ir NATO, Amerika izplešas un NATO žņaudz Krieviju. Viņi ir agonijā, ja viņi pazaudē Ukrainu un Baltkrieviju, tad Krievijai ir beigas, tā sabrūk, viņi zaudē visu savu nozīmi, viņu impērija brūk. Viņi nekad neatdos Baltijas valstis. Viņi vienmēr cīnīsies par mums, ja būs spējīgi. Tas ir normāli. Un, ja mums nav savas nostājas, ka mēs par NATO?
Tikko mūsu prezidents Andris Bērziņš bija Amerikā un tikās ar Amerikas prezidentu Obamu. Trīs Baltijas valstu prezidenti tikās ar Baraku Obamu draudzīga atmosfērā, sēdēja pie galda, runājās. Zini, ko es padomāju tajā brīdī? Ko mūsu prezidents pateiks Obamam? Kā viņš prezentēs mūsu valsti? Paskaties ziņās mūsu prezidenta sarunas, Es nekomentēšu, paši paskatieties. Kaut ko lauzītā angļu valodā lasa no lapiņas, knapi kaut ko var pateikt. Kāds iespaids Obamam var rasties? Ko pateica, kā prezentēja? Šī vizīte bija simboliska, kā prata, tā izdarīja.
Īsti vīrieši vēl ir Latvijā? Pašā augšā jau nav, viņi pat nespēj normāli sarunas vest politikā.
Kā būtu jāizmanto izdevība tikt pie Obamas? Visas savas pretenzijas prêt Krieviju pateiktu, visu to, kā ir, pateiktu, bet ne jau tā mierīgi nolasītu tādas vispārīgas lietas! Turpretī Lietuvas prezidente runāja bez pierakstiem, skatījās Obamam acīs, žestikulēja, stāstīja un viņš klausījās. Bet es runāju faktus, tāda ir mūsu valsts, tāda ir mūsu sabiedrība. Tā ir problēma, nav īstu līderu, nav personību, nav īstu vīriešu un nav arī īstu sieviešu, bet sievietes tomēr ir nedaudz vairāk ar stāju. Lūk, kāpēc draudzē vairāk ir sievietes! Tā jau nav tikai draudzes problēma, tā ir sabiedrības problēma.
Ja es būtu Latvijas galva, prezidents, es pieprasītu vairāk pilnvaras, tā kā tas ir Amerikas prezidentam. Un es censtos panākt to, lai izglītība latvijā ir par maksu! Bez maksas būtu tikai pamatizglītība. Tu zini, cik maksā viens skolēns? Ls 600 no valstī un tas vēl nav viss. Padomā, cik skolas ir pilsētā? Viena baznīca un piecas skolas, un baznīca tukša, protams. Cik tur ir bērnu un kas tā par naudu, ko viņiem piešķir? Mēs ar saviem nodokļiem šo naudu dodam. Kur aiziet nodokļi, par ko viņi skolā mācās, vai viņi kļūst par vīriešiem? Vai skolēni mūsu skolās kļūst par īstiem vīriešiem un īstām sievām? Nu, pasakiet man, kļūst vai nē? Nekļūst, un mēs tērējam naudu tam. Lai mācās tie, kuru vecāki seko līdzi, ko viņu bērni mācās un kas grib par kaut ko kļūt. Lūk, konkrēti noteikumi, un paši maksājat. Un tie, kas tiešām grib, tiem par brīvu. Kad redz, ka cilvēks tiešām grib kaut ko sasniegt, kļūt par vīru un sievu. Kaut ko izdarīt priekš Latvijas, lūk viņam var nosponsorēt, vai nebūtu forši? Mēs tērējam naudu, bet viņi sēž skolās, mācās pīpēt, dzert un perversijas taisīt.
Īstiem vīriem un īstām sievām bērni mācās, viņi iegūst izglītību un neiegūst neko no pasaules izvirtībām. Īstiem pilnvērtīgiem vīriem bērni neskatās visu, ko grib internetā un TV, un viņi nedara, ko viņi grib, un kad viņi grib, jo viņi dara to, ko nosaka vecāki. Lūk, īsti vīri un sievas, kas audzina savus bērnus. Tie, kas neaudzina – jums vēl stipri, stipri jāpievelk, lai kļūtu par īstu vīru un sievu.
Lūk, Arvis. Arvis ir kļuvis īsts vīrs. Viņš teica: “Kad es atnācu šajā draudzē, es nebiju nekas. Mana sieva bija noteicēja, bet es nekas. Un ar to specialitāti, kas man ir tagad, es varēju nopelnīt maksimums 300 ls, bet tagad nieka 6 reizes vairāk.”
Lūk, Ričards. Ričards ir sava tēta dēls un ne tikai. Vai jūs domājat, ka bērni te sēž dievkalpojumā līdzi paņemti tāpat vien? Domā, viņi neko nedzird un neko nesaprot? Visu viņš saprot, un viņš jau domā kā darīt visu pats, un tas nav slikti. Viņš dzirdēja sprediķi par biznesu, viņš lasīja grāmatas, kā mācītājs teica. Viņa tētis rūpējās par to, lai viņš nav sliktās kompānijās un mācās viņš neklātienē. Viņš var palīdzēt mājas darbos un viņš var veidot pats savu biznesu sev un ģimenei. Ričards mēnesī nopelnija Ls 250 sēžot interneta portālā ss.lv pērkot un pārdot. Malacis!
Īstam vīram aug vīri ģimenē, kas paši kļūst patstāvīgi un kas paši par gādā par sevi. Īsts vīrietis un īsta sieviete, ir pilnvērtīgi un bagāti. Psalmā ir rakstīts: Turība un bagātība būs viņa namā! Tā cilvēka namā, kurš bīstas To Kungu. Īsta sieviete, īsts vīrietis būs bagāti. Viņš pats patstāvīgi gādās par sevi, viņam nebūs jālūdz palīdzība vecākiem, viņš pats dos vecākiem. Turīgs! Lūk, īsts vīrs un lūk, īsta sieva. Vajag vairāk, tā lai var gādāt par sevi, par ģimeni un citiem, un Dieva lietām.
Īstam vīram ir vīzija, stratēģija un mērķi, viņš pelna pietiekami daudz naudas, gādā par ģimeni, bērni nestaigā kur paši grib, viņš rūpējās par savu veselību un nedzīvo pie mammas 30 gados. Viņa “jā” ir “jā” un “nē” ir “nē”. Un savus bērnus viņš audzina nevis par sekotājiem, bet par līderiem.
Man nevajag sekotājus draudzei, man nevajag aunu baru, man vajag līderus. Es gribu, ka ikviens no jums kļūst par īstu vīru un īstu sievu, par īstu līderi, kurš pats vada savu dzīvi, kurš bīstas Dieva, ir Dieva vadīts caur Dieva vārdu un dzīvo pēc Dieva principiem.
“Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.” (Marka 9:23)
Vai tu saproti, ka tu visu spēj! Nē, tu nesaproti, jo, ja tu saprastu, tad tu ticētu un augļi tavā dzīvē būtu citi. Tie, kas tic un pieņem Dieva vārdu, tādu kāds tas ir, tie kļūst par to, par ko viņus grib redzēt Dievs. Un apkārt parādās vajadzīgie augļi.
Ja man grupiņa neaug, tad nevis man grupiņa neaug, bet es neaudzēju savu grupu. Ja man finanses klibo un ir par maz, tad ne jau Dievs kaut ko nedod, bet es neaudzēju savas finanses. Ja tev bērni klibo un perversijās slīkst, ne jau bērni vainīgi, bet tu viņus tādus izaudzināji. Īstiem vīriem un sievām būs tā, kā viņi grib. Aleluja! Tas visu spēj, kas tic.
Par Svētā Gara saņemšanu.
“Tad viņi uzlika tiem rokas, un tie dabūja Svēto Garu.” (Apustuļu darbi 8:17)
Pareizs tulkojums ir: pieņēma Svēto Garu. Ja es saku, ka tu esi bagāts, tad pieņem to un skrien, strādā. Jo, ja tu tici, ka esi bagāts no iekšpuses, tad strādā, lasi grāmatas, virzies un tu būsi bagāts.
Man ir liela grupa, daudz grupas, es esmu daudzu grupu vadītājs. Pieņem, ka tu esi tas. Tici, pieņem un tu esi tas. Esmu tas, kurš daudzus cilvēkus vedīs pie taisnības, es vedīšu pie Dieva daudzus cilvēkus. Pieņem, ej un ved cilvēkus pie Dieva. Tā ir ticība!
Paskatieties uz mani. Paldies Dievam, manai mammai, manam patēvam par kartupeļiem ar maltās gaļas mērci, ko es dabūju pie viņiem ēst, par jumtu virs galvas un biksēm kājās. Man pūrā neiedeva neko, neko jau nevarēja dot, viss uzreiz tika nodzerts, iztērēts, izlietots narkotikās. Mani tā izaudzināja. Gribi vai nē, mani tādu izaudzināja. Mūsu atbildība. Pēc Bībeles ir normāli, ka tu savam dēlam vai meitai dod kaut kadu finansiālu pamatu līdzi, vai arī kopā turpinām ģimenes biznesu. Tu dod kaut ko līdzi, māci iemaņas, tu esi izveidojis īstu vīru vai sievu, kas ir gatavi patstāvīgai dzīvei. Es nebiju gatavs. Man nebija nekādas saprašanas kā pareizi dzīvot, man skolā to neiemācīja vai arī es to nedzirdēju. Bet es esmu kļuvis daudz maz normāls un pat spēju palīdzēt citiem kļūt normālākiem. Kāpēc? Tapēc, ka draudze ir mana ģimene, un te ir mans Dievs un te ir tā fabrika, kur es kļūstu par vīrieti.
Man ir Tēvs debesīs, man ir Dieva ģimene, ir Dieva vīri un sievas, kuru mācības es smeļos un to ko neesmu dabūjis bezdievīgā un nepilnīgā ģimenē, to es šodien varu saņemt šeit. Draugs, nav svarīgi kā tevi ir audzinājuši vecāki, šeit ir tā vieta, kur tu vari kļūt par īstu vīrieti un sievieti. Šeit ir tā vieta!
Tā ir mūsu devīze šim gadam.
”Svētīdams Es tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu.” (Ebrejiem 6:14)
Tu noteikti esi lasījis šo rakstu vietu, tu esi kalendārā viņu redzējis. Vai tu tici tam? Izskatās, ka daudzi netic, jo, ja tu būtu ticējis, tu būtu gājis un vairojies, tu būtu gājis un augļojies, tu būtu pilnveidojies. Ja tu tici tam vārdam, tas nav vienkārši pantiņš kalendārā, tas ir vārds no Dieva, kuru tu uzņem! Nevis: “Dievs Tu svētīdams mani svētī un vairodams vairo,” nē – ej un vairojies! Ej un esi svētīts! Dari pareizas lietas un būs pareizs rezultāts. Pieņem šo vārdu! Tikai uz augšu un nekad vairs uz leju!
Sajūtām nav nekāda nozīme, nozīme ir tikai Dieva vārdam un tam, vai tu Viņu uzņem, un dari pēc šī vārda. Vajadzība ir tikai tam, ka mēs pieņemam Dieva vārdu, ejam un daram to.
Ja tu nevari atvērt savu mājas grupiņu, tu nevari būt īsts vīrietis, tu nevari savu ģimeni vadīt. Kā nevari? Kāpēc tu esi iedomājies, ka tu nevari? Es varu atvērt savu mājas grupiņu, es varu vairoties. Mēs varam! Īstu vīru un sievu definīcija bija – Dieva vadīti cilvēki, kuri ir patstāvīgi un kuri patstāvīgi spēj rūpēties par Dieva lietām, par sevi, savu ģimeni, ja tāda ir. Ģimene nav mamma un tētis pieaugušam cilvēkam. Ģimene esi tu, vīrs un tavi bērni. 30 gados dzīvot pie mammas, tā vairs nav tava ģimene, tā ir parodija. Izņemot gadījumus, kad, piemēram, dēls iesaistais ģimenes biznesā. Protams, tad viņš ir ģimenē, dzīvo kaut kur tajā pašā mājā kopā, tomēr viņi ir patstāvīgi, paši taisa savu biznesu. Ģimenes biznesā, tad ir pieļaujams, ka dzīvo turpat kaut kur vecāku teritorijā un pēc tam mantos to visu.
Vai tev ir ko mantot? Ja, nav, tad tu vari kaut ko aiz sevis atstāt. Izglābtus cilvēkus, mājas grupiņas, izglābtus, izmainītus cilvēkus, pilnvērtīgus vīriešus un sievietes. Kļūsti pats par tādu, un atstāj aiz sevis šādus cilvēkus. Jo īsts vīrietis un sieviete ir tādi, kuri rūpējas par savām, ģimenes un arī citu vajadzībām. Citi – ir jebkurš cilvēks apkārt, kurš ir jāiepazīstina Jēzu Kristu, ar visvīrišķīgāko cilvēku, vienlaicīgi Dievu, ar ideālu. Jāiepazīstina ar Dievu. Un jāpalīdz cilvēkam nostāties uz savām kājām, kļūt par vīru. Aleluja!
Mēs kļūsim par to, par ko mūs grib redzēt Dievs. Mēs būsim veiksmīgi, turīgi, bagāti, jums apkārt būs daudz labu cilvēku, jūs būsiet labi līderi un arī pozitīvas emocijas jums netrūks no tā ko jūs darāt, no tiem augļiem ko baudīsiet.Aleluja!
Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla jankovska un Inese Meijere
