Mūsu dzīvēs ir dažādi posmi. Arī vakar es uzrunāju konferencē ar tēmu: “Pieci posmi manā dzīvē”. Viens posms bija – pastiprināta lūgšana, kurai man bija vajadzīgā uguns un bez šīs uguns tas nebūtu iespējams. Šīs lūgšanas rezultātā šī uguns pārvērtās vajadzīgajā enerģijas daudzumā, kas bija sešas stundas dienā. Tas bija laiks ar Dievu. Šīs sešas stundas pārvērtās ugunī, lai

Svētrunas tēma šodien ir „Sirdsapziņa un personīgā atbildība.” Promo bija vakar, un to klipiņu, ko ieliku no rīta, kas bija izgriezums no visām uzrunām, kas atskanēja partijas „Latvija pirmajā vietā” trešajā kongresā, kurā arī es, starp visiem kongresa spīkeriem, kas bija ministru kandidāti, nominēti uz valdības amatiem. Arī man bija tas gods būt starp viņiem, jo arī es esmu nominēts

Katru svētdienu pulksten 11.00 mēs esam dievkalpojumā, un tā arī ir pareizā vieta un pareizais laiks. Šodienas tēma ir “Kāpēc ir svarīgi mācīties un mācīt?” Ko mēs redzam Dieva vārdā? Ir labi, ka mēs lasām Bībeli. Ja mēs ikdienā nelasām, nepārdomājam Dieva vārdu, arī tās kontekstu jeb Kristus mācību, visus Bībeles rakstus kopumā, tad šis jautājums ir lieks. Dieva

Dievkalpojums nozīmē, pirmkārt, pielūgt Dievu, slavēt Dievu, pateikties viņiem. Otrkārt, saņemt no Viņa vārdu. Mēs šodien saņemsim ne tikai Dieva vārdu, bet arī motivāciju, kā realizēt Dieva principus dzīvē. Mēs ikviens, lietojot šos principus, varam gūt panākumus. Bet, pirmkārt, Marka evaņģēlija 8.nodaļas 36. pantā ir rakstīts: Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu

„Kas kādu lietu gudri vada, tas atrod laimi, un svētīts ir tas, kas paļaujas uz To Kungu.” (Salamana pamācības 16:20) Viens ir ticēt, ka Kristus ir miris par taviem grēkiem, ka tu esi jauns cilvēks, bet otrs ir reālā dzīve. Tie principi, kas eksistē un tie cilvēki, kas spēj savu raksturu audzināt, kas spēj pareizi izvēlēties vidi, pareizos draugus, pareizos

Šodienas svētrunas tēma ir „Evaņģēlijs un politika.” Tieši šī tēma šodien ir svarīga. Palicis ir viens mēnesis līdz brīdim, kad mēs varam vēl paspēt izdarīt no savas puses visu to, kas ir mūsu pienākums, lai panāktu normālā, likumīgā, tiesiskā ceļā caur vēlēšanām to, lai kristīgās vērtības būtu cieņā. Mēs varētu pārstāvēt gan savu draudzi, gan citas kristiešu draudzes un

Kas ir mūsu ticības pamats? Pēc Jēzus augšāmcelšanās, kad mācekļi bija sapulcējušies aiz slēgtām durvīm, pēkšņi augšāmceltais Kristus stājās viņu vidū. Mācekļiem vairs nebija ticības. Viņi bija ticējuši tikai tik ilgi, kamēr viņi varēja Viņu sataustīt, redzēt. Mācekļi sagaidīja, ka Jēzus nodibinās šeit, virs zemes, savu valstību, būs kā ķēniņš, kurš sakārtos valsti. Tā nenotika. Viņš mira pie krusta

Vai ir kāds redzējis filmu ar Raselu Krovu galvenajā lomā? Gladiatoru gandrīz visi ir redzējuši. Rasels Krovs atveidoja romiešu virsnieku jeb augsta ranga peronu – ģenerāli Maksimus. Tā ir viena no populārākajām filmām pasaulē. Viņam bija ļoti uzticams kalps. Ja tu atceries, viņiem bija saruna par to, kas būs pēc kara un tā tālāk. Un šis kalps savam ģenerālim teica:

Mēs tagad draudzē izdarīsim vienu lietu. Ko tu šodien gribētu pateikt cilvēkiem? Varam pateikt dažos vārdos – mēs jūs mīlam! Es tagad telefonā ierunāšu, tā kā es to parasti daru. Es pats pateikšu skatītājiem, tiem, kas skatīsies, un tūlīt to video ielikšu sociālajos tīklos, bet pēc tam es paskaidrošu, kāpēc es to daru, jo tas ir saistīts ar manu

Šodien ir turpinājums tēmai, ko mēs aizsākām pagājušā svētdienā “Kā būvēt ģimeni?” – laulība, bērnu audzināšana, attiecības ar pretējo dzimumu. Mēs daudz ko labu jau iemācījāmies: kas ir mīlestība un kas nav mīlestība, kas ir iekāre un daudzas citas lietas. Es ceru, ka jūs to mājas grupās pārrunājāt un bija noderīga, interesanta viela pārdomām. Varbūt kaut kas tiek mainīts

Kāpēc tu domā, ka šeit ir Dieva klātbūtne? Tāpēc, ka tu kaut ko sajuti šodien, bet neatkarīgi no tā, vai tu sajūti vai nē, jebkurā gadījumā šeit ir Dieva klātbūtne. Bet pats svarīgākais ir tas, kas ir mūsu prātā un caur mūsu prātu sirdīs – Dieva vārds. Jo cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet

Šodienas svētrunas tēma ir par kurnēšanu. Ko par to saka Dieva vārds? Kas tas ir? Pie kā tas noved? Kā tas izskatās draudzē? Kā tas izskatās ikdienā? Vai tas ir labi vai slikti? Būs daudz rakstvietu un notikumu no Bībeles. Vairāk es to varētu saukt par mācību nekā par sprediķi. Mācīsimies par to, ko Bībele saka par kurnēšanu. Pēc skaidrojošās vārdnīcas

Svētrunas tēma šodien ir  “Vienkāršība Kristū”. Tu, iespējams, daudzas reizes esi lasījis Rakstu vietu, par kuru runāšu, un neesi sapratis, jo ir dažādas versijas par šo notikumu. Farizeji, tā laika vadošās konfesijas pārstāvji, un draudzes vecaji pie Jēzus atveda sievieti, kura bija pienākta laulības pārkāpšanā. Viņi teica, ka Mozus ir mācījis šādas sievietes nomētāt ar akmeņiem. Viņi jautāja: “Ko tu

Es lūdzu Tevi, Svētais Gars, lai katrs uzmanīgi klausās, lai vārdi, kurus es runāju, notur uzmanību, ka Tu caur šiem vārdiem dari izmaiņas, ka mēs katrs pielietojam savās dzīvēs to, ko mēs šeit dzirdam: ieturam Tavu virzienu, Tavu gribu, Tavus principus. Lai varētu nākt Tava Valstība, Tava svētība lai krīt, lai gaisma patiešām krīt ne tikai mūsu draudzes vidū,

Es līdz galam nevaru saprast, kas ir jauns spēks? Dziesmā par to dziedājām, es sevi cenšos noskaņot uz vārdiem: „Dod man jaunu spēku.” Es atceros, ka bija tāda grāmatiņa „Svaiga eļļa.” R. Hovards Brauns teica, ka ir veca, smirdīga, sastāvējusies eļļa un ir svaiga eļļa. Vai tev ir skaidrs, kas ir jauns spēks? Mums ir vecais spēks un mums

Kad Pāvils uz Damaskas ceļa sastapās ar Kristu, viņu apspīdēja spoža gaisma tā, ka viņš kļuva akls uz dažām dienām. Pāvilam radās jautājums: Viņš jautāja: "Kas Tu esi, Kungs?" [..] (Apustuļu darbi 9:5) Var pieņemt, ka Pāvils nesaprata, ka tas ir Kristus, bet viņš saprata, ka tā ir jauda, spēks. Spoža gaisma apspīdēja, un viņš dzirdēja balsi. Tas pilnībā

Šodien mēs mācīsimies dzīvot. Es gribu, lai tu iemācies no Bībeles kādu ļoti svarīgu principu - veido uzkrājumu. Tas neattiecas tikai uz naudas lietām, bet tas ļoti daudz uz to attiecas, jo Jēzus saka: “Ja jūs neesat bijuši uzticami netaisnās mantas lietās, kas jums uzticēs patieso?” (Lūkas evaņģēlijs 16:11) Tātad savā starpā tās ir ļoti saistītas: gan garīgais uzkrājums,

Šodien ir Vasarsvētku dievkalpojums. Kas ir Vasarsvētki? Vai tiešām Vasarsvētku dievkalpojumā vienmēr speciāli ir jālūdz Dievs, lai mēs pieņemtu Svēto Garu? Vai tiešām šim dievkalpojumam vienmēr ir jābūt tādam, kur ir Svētā Gara izpausmes redzamā un sajūtamā veidā? Vai tas ir vienīgais, kas piemīt Svētajam Garam? Vai tas ir pats svarīgākais? Tallina, 1977. gada rudens, Olevistes baznīca – par

Debesu Tēvs, es Tev pateicos par šo brīnišķīgo dienu, ka mēs varam būt kopā Tavā klātbūtnē, Tevi pielūgt, slavēt, meklēt, mācīties no Tevis, būt Tevis vadītiem, stiprinātiem. Paldies, Kungs! Jēzus Vārdā, svētī katru vārdu, lai tas krīt auglīgā augsnē un nes trīsdesmitkārtīgus, sešdesmit un simtkārtīgus augļus. Draugs! Vārds “draugs” pēdējā laikā visur un bieži parādās manos tekstos. Kad es

Kā tu šodien jūties? Es jūtos labi, bet vai tas ir svarīgi? Tas ir absolūti nesvarīgi, kā tu jūties. Varbūt kāds cilvēks, kas man ir tuvāk un kuru es pazīstu, slikti jūtas – tad ir žēl. Bet vispār – tas nav svarīgi. Labāk ir tad, kad cilvēks labi jūtas. Taču nav svarīgi, vai viņš labi vai slikti jūtas. Neatkarīgi