Šodien ir brīnišķīga diena. Es negatavojos šodien gari runāt. Tu pamanīji, ka kaut kas uz ekrāna nav tā kā parasti? Es tur pulksteni uzliku apzināti, lai vērstu tavas domas konkrētas idejas virzienā. Ļoti izšķirošs, ne vienkārši ideja, bet fakts, princips. Ko dara pulkstenis? Iet. Kamēr tu lasīsi šo sprediķi, pulkstenis ies, laiks ies. Laiks ir diezgan nosacīts jēdziens. Mēs ar

Šodienas svētrunas tēma ir „Viss ir manī”. Tevī ir tāpēc, lai nebūtu kādi pārpratumi, ka viss ir tikai manī, jo kad es saku manī, tad es domāju, ka tu par sevi saki to pašu, kā es saku šeit no kanceles – manī. Tāpat es tevi varu uzrunāt, ka tas ir tevī. Es tam ticu un to apzinos, ka viss ir

Es tev šodien palīdzēšu tikt pāri taviem pašreizējiem izaicinājumiem, situācijām, problēmām, kas ir ceļā uz taviem sapņiem un mērķiem. Vienalga, vai tas saistīts ar kalpošanu, darbu, biznesu, fizisko, mentālo vai emocionālo veselību, vai attiecībām, ģimeni un draugiem. Tavā vietā es nedarīšu, bet varu iedvesmot un iedot svarīgāko recepti – tā ir ticība.Es lūdzu par katru klātesošo un katru, kas lasa

Šodien ir Vasarsvētku dievkalpojums. Es domāju, ka lielākajai daļai šeit nav nekādu ilūziju, kā darbojas Svētais Gars. Ja tādas ir, tad es mēģināšu šodien tās izkliedēt. Es šajā brīdī labi jūtos, bet nav svarīgi, kā es jūtos, tomēr es labi jūtos. Labāk ir labi justies, nekā slikti justies. Es arī emocionāli un fiziski sajūtu Svētā Gara klātbūtni šeit, bet patiesībā

Šodien noslēgsim sēriju par Svētā Gara dāvanām un redzēsim to darbību praksē. Atsvaidzināsim savā prātā un dvēselē to, ko jau esam mācījušies. Bet ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību. (1. Korintiešiem vēstule 12:7) Pirmajā vēstulē korintiešiem ir minētas deviņas pamata dāvanas, kuras pirmkārt ir domātas, lai nestu svētību un celtu draudzi. Dzenieties pēc mīlestības, tiecieties pēc garīgajām dāvanām,

Mēs jau esam mācījušies par atklāsmes dāvanām, spēka dāvanām. Pagājušoreiz bija ticības dāvana, dziedināšanas un brīnumu darīšanas dāvana. Šodien mēs esam tikuši līdz mēlēm. Mēles — viena no deviņām Gara dāvanām, tā bija minēta Korintiešiem vēstulē. Tieši mēles un mēļu tulkošana. Viss būs kopā. Kas tas ir? Un kādi no mums, arī tie, kas lasa šobrīd, būs pārsteigti, ka viss nav tā,

Debesu Tēvs, mēs pateicamies, ka Tu sūtīji Savu Dēlu Jēzu Kristu virs zemes. Paldies, ka Tu miri pie krusta un augšāmcēlies, un mēs līdz ar Tevi esam augšāmcēlušies atjaunotai dzīvei, mūžīgai dzīvībai. Tu esi dzīvības Kungs! Es lūdzu, Svētais Gars, ka Tu šodien šeit, mūsu vidū, pieskaries ikvienam, kurš nāk pie Tevis ticībā. Pieskaries pēc Savas brīvas izvēles. Vairo mūsu

Šodienas tēma ir “Pieci ticības veidi”. Kā jau es teicu, šodien mēs turpinām sēriju par Svēto Garu. Esam nonākuši līdz Gara dāvanām. Šodien par spēka dāvanām, un viena no tām ir ticības dāvana. Bet ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību. (1. Korintiešiem vēstule 12:7) Kāpēc dota? Lai nestu svētību. Dota, lai celtu draudzi, celtu Dieva valstību, lai kalpotu

Es nedaudz netradicionāli iesākšu dievkalpojumu, ka es paziņošu visiem, kas skatās internetā, par to, kas ir sagaidāms nākamajā dievkalpojumā, un – kas ir sagaidāms aiznākamajā dievkalpojumā. Ja līdz šim es teicu, kā Svētais Gars vadīs, ka es nevaru pateikt, par ko es sludināšu, bet šajā gadījumā es saprotu, ka šī ir vadība no Viņa. Šodien un nākamajā reizē es mācīšu

Šodien mēs turpināsim sēriju par Svēto Garu – konkrēti par Gara dāvanām. Mēs šodien noteikti visas neizņemsim. Es pat nezinu, vai mēs tikai ievadu varam paspēt šodien. Šodien šeit nebūs nekas no visa tā, ko iepriekš esi mācījies Bībeles skolā. Nevar teikt, ka nekā, bet tas būs pavisam cits – padziļināti, plašāk, skaidrāk un ar mērķi atklāt, lai Gara dāvanas

Paldies katram vienam, kas ir šeit, ka mēs varam būt kopā šajā dienā Kristus augšāmcelšanās svētkos. Svarīgi būt ne tikai šajā dienā, jo Kristus ir augšāmcēlies, Viņš patiesi ir augšāmcēlies, un Viņš ir mūsu vidū šodien. Mēs baudīsim no Dieva vārda, cik Dievs ir labs,. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tie vārdi, ko es runāšu, ir Gars un dzīvība. Vārdi, ko

Svētais Gars, mēs Tev pateicamies par Tavu klātbūtni. Tu – dzīvības avots, miera un prieka avots, Tu taisnības avots. Mēs mīlam Tevi, mēs tiecamies pēc Tevis, mēs paaugstinām Tevi Kungs, savās sirdīs un prātos. Mēs meklējam Tevi, gribam vairāk Tevis. Es lūdzu, Svētais Gars, ka Tu darbojies pie katra viena šodien šeit, šajā vietā. Tu darbojies pie ikviena, kas lasa.

Šodienas svētrunas nosaukums ir „Esmu atradis Bībeles kodu”. Jau vairākas nedēļas es mācu par Svēto Garu, vairāk pievēršu uzmanību, lai Viņu iepazītu. Šodien mēs esam nonākuši pie paša pamata, kas it kā nav nekas jauns, tomēr jauns. Pats pamats, Bībeles kods, pats svarīgākais Dieva vārdā, pats svarīgākais katram ticīgam cilvēkam. Pats svarīgākais katram cilvēkam, kas dzīvo virs zemes – būt

Es šodien turpinu tēmu par Svēto Garu. Arī nākamreiz, visticamāk, es mācīšu par Svēto Garu. Un jo vairāk es cenšos ieraudzīt Savu ar Dieva vārdu, kāds Viņš ir, jo vairāk es Viņu izprotu, jo vairāk es Viņu iepazīstu. Kā mēs tikko dziedājām dziesmā “Vairāk” – viss, ko vien vēlos, ir būt Tavā klātbūtnē. Šodien tēma ir “Kā vada Svētais Gars?”.

Es šodien un arī nākamo svētdien turpināšu mācīt par Svēto Garu. Mācīt ne burtā, bet Garā, jo es ticu, ka Kristus veidojas tevī un ka Kristus veidojas manī. Es ticu, ka tas nav vienreizējs process, bet tā ir ikdiena. Tas ir šaurais ceļš, kas aizejams līdz galam, iemantojot mūžīgo dzīvību, un Bībele saka, ka mēs Viņu skatīsim vaigu vaigā, bet

Apsveicu, draudze, ar pilngadību – 18 gadu jubileja! Pilngadība ir tas laiks, kuru gaida pusaudži un pat bērni. Kad vecāki viņiem ko jautā, atnāk krustmāte vai tante: “Nu, tu jau liels esi. Jā, tu liela jau meitene. Tu liels puika jau.” Un viņi vēlās būt lieli. Vēlas būt tie, kas paši izvēlās savus ceļus, un paši dara to, ko viņi

Mēs šodien turpināsim ekstrēmās pārvērtības. Turpināsim pārvērtības šajā svētdienā un arī nākamajā svētdienā, kā Tā Kunga Gars vadīs. Es mācīšu par Svēto Garu un mācīšu nevis tikai vārdos, ne teorijā, bet garā. Tāpēc klausies, atver savu sirdi, ne tikai saprātu, ne tikai ar savu gribu, bet savas sirds durvis, lai vārds krīt auglīgā augsnē un nes trīsdesmit, sešdesmit un simtkārtīgus

Šodienas tēma būs kaut kas neikdienišķs. Es mazliet neikdienišķi mācīšu šodien un, iespējams, ne tikai šodien — iespējams, arī konferencē, arī pēc mūsu konferences, pēc 18 gadu jubilejas. 18 gadi – tā ir pilngadība. Kādam var šķist, ka kaut kas ir ne tā, kā es pirms tam esmu runājis. Salamans ir teicis, ka visām lietām ir savs laiks. Tāpat arī

Svētais Gars, mēs pateicamies par Tavu klātbūtni šodien, šeit, šajā vietā, ka Tu piepildi mūsu visdziļākās vēlmes, ka Tu piepildi to, ko mēs redzam Tevī, Kungs, ka Tu piepildi Savus vārdus un apsolījumus. Mēs Tev tuvojamies un novērtējam šo brīnišķīgo iespēju Tevi pielūgt un slavēt, būt Tavā klātbūtnē. Es pateicos par šo vareno, spēcīgo, enerģētisko straumi — Tavu svaidījumu, Tavu

Zerubābels bija cilvēks, kurš vadīja tempļa atjaunošanas darbus pēc tam, kad Israēls bija atgriezies no trimdas. Dievs teica Zerubābelam, ka ne ar bruņotu spēku, bet ar Garu. "[..] tā skan Tā Kunga vārds Zerubabelam: ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu! - saka Tas Kungs Cebaots. Kas tu esi, lielais kalns? Tev Zerubabela priekšā jākļūst par līdzenumu! Un viņš uzliks nama noslēguma akmeni, un visi viņam