Atvērt debesis. Ko nu katrs saprot ar šiem vārdiem. Ko nozīmē lūgt Dievam, lai Viņš atver debesis? Cik tālu tā ir mūsu atbildība un cik tālu tas ir Dieva darbs? Kur sākas Dieva darbs un kur sākas vai beidzas mūsu darbs un atbildība? Rakstu vieta, kad Jēzus atbildēja uz mācekļu lūgumu – vairo mūsu ticību. Tur Jēzus paskaidroja, kas ir

Šodienas tēma ir “Bībele un matemātika.” Matemātiku vajag mācīties, tikai diemžēl bez dziļākas izpratnes, kāpēc tu mācies matemātiku, tam arī nav nekādas lielas jēgas. Tu tikko pacēli rokas, slavēji Dievu, bet vai tu esi padomājis par to, ka mūzikas ietekmē, kas šeit tikko skanēja, tev ir vieglāk pielūgt Dievu, tu izjūti dažādas sajūtas, vai tu esi padomājis par to, ka

Mums prātā visu laiku kaut kas notiek – domu dzīve, ķīmiskas reakcijas. Tas, kā Dievs ir iekārtojis cilvēku, ir ļoti brīnumaini. Viņš cilvēku ir radījis pēc Savas līdzības, radošu, ar spēju domāt, ar intelektu. Domāšanas veids ir saistīts ar pozitīviem un negatīviem tēliem, ko mēs redzam. Tas, kā cilvēks domā, ir saistīts ar viņa mērķiem. Kā ir vispār ir cēlusies

Šodienas svētrunas tēma ir „Paradigmas nobīde”. Mācītājs Mārcis Jencītis ir sācis runāt ar sarežģītiem vārdiem, ka vairs neko nevar saprast – paradigmas nobīde. Tad, kad es būšu pabeidzis sprediķi, tu ļoti labi visu izpratīsi, jo tas patiesībā nebūs nekas jauns, tikai tāds interesants vārds. Patiešām šāds jēdziens pastāv. Ja tu ieiesi “Tēzaurā” un paskatīsies, ko nozīmē paradigma, tad tur arī

Svētrunas nosaukums “Esi uzmanīgs ar Bībeles lasīšanu” piesaistīs uzmanību, cilvēki varbūt vēlēsies noskatīties: “Ko viņš atkal ir izdomājis?” Nu tas ir tāds kā virsraksts portālā “Jauns.lv”, “TVNET”, “Delfi”. Arī es to esmu iemācījies, jau cik gadus katru dienu publicēju “Facebook” publikācijas, tur ir dažāds saturs un pamatā mans, manas domas, un es zinu, ja es vēlos, lai cilvēki izlasa, noskatās

To, ko mēs par brīvu saņemam, mēs nevērtējam un ir jābūt ļoti stipram, cilvēkam, lai vērtētu to, ko saņem par brīvu. Es ticu, ka ir stipri cilvēki, kuri lietos dzirdētos principus. Tie principi, par kuriem šodien runāšu, attiecas un visām dzīves sfērām – gan finansiālām, gan arī mentālām un garīgām lietām. Šos principus neievērojot, progress nav iespējams. Man kā mācītājam

Šodien būs ļoti vērtīga informācija, kas patiešām var izmainīt tavu dzīvi – mainīt dzīvi pozitīvā virzienā. Šodienas svētrunas tēma ir „Rūpes par savas sirds stāvokli”. Kāpēc tieši rūpes par savas sirds stāvokli? Kāpēc ne par prāta stāvokli? Prāta stāvoklis un sirds stāvoklis ir ļoti saistīti jēdzieni, tās ir ļoti saistītas parādības. Sirds stāvoklis un prāta stāvoklis – tāda ir secība,

Jāņa 2. vēstulē, 1. nodaļas 18. pantā ir teikts: “Lūkojieties uz sevi [..]”. Lūkojies uz sevi jeb “Skaties uz sevi!” – tāda ir svētrunas tēma. Manā skatījumā šī pamācība ir ļoti vērtīga. Šī tev būs vērtīgākā pamācība aiz personīgām attiecībām ar Dievu. Skaties uz sevi! Vienmēr, kad tev šķiet, ka pret tevi kāds netaisni izturas, vai tā ir ģimene vai

Ko nozīmē tas, ko mēs tikko dziedājām dziesmā? Ļoti labi ir iztulkoti šīs dziesmas vārdi. “Viss, ko vien vēlos, blakus būt un iepazīt vairāk!” Ko nozīmē būt Dieva klātbūtnē? Viens no tādiem notikumiem bija, kad Jēzus kopā ar saviem mācekļiem Apskaidrošanas kalnā izdzirdēja balsi no debesīm. “Tam vēl runājot, redzi, spoža padebess tos apēnoja, un redzi, balss no padebess sacīja:

Bet Viņš atbildēja un sacīja: „Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mateja evaņģēlijs 4:4) Dieva vārdu var uzņemt gan personīgi, lasot Bībeli un pārdomājot to, gan draudzē, klausoties svētrunas. Klausīties sprediķi ir citādāk nekā pašam lasīt Bībeli. Vai var saredzēt tam atšķirību, un kāda tā ir? Nerunājot par to, ka

Svētrunas tēmas nosaukums ir „Daži principi par uzticību”. Kā jums šķiet, kāpēc mēs esam labākā draudze Latvijā? Zinu, ka katram, kurš iet normālā draudzē, ir jāuzskata, ka viņa draudze ir labākā, bet tomēr domāju, ka mūsu draudze ir vislabākā. Mēs neesam ar visskaistākajām celtnēm, mums nav Aglonas bazilika vai Doma baznīca. Bet tāpat uzskatu, ka mums ir labākā draudze. Neesam

Manas svētrunas nosaukums ir „Ticība, kas uzvar grūtības”. Mēs dzīvojam laikā, kas ir stipri nesaprotams un neprognozējams. Reizēm ir pat grūti izsekot līdzi visam, kas notiek un brīžiem šķiet, ka sliktāk vairs nevar būt. Varbūt jums tā nešķiet, bet man ik pa laikam ir tādas domas, bet paldies Dievam, par Dieva Vārdu, par to, ka man ir Dievs, ka Viņš

Visam ir pamats, visam, ko mēs redzam, visam tam, kā cilvēki rīkojas, tam ir kaut kāds pamats, kurš pirms tam ir ielikts, visam ir cēlonis. Arī politikā, tas, kas notiek pasaulē, starpvalstu attiecībās - tam visam ir pamats, kāpēc tas tā ir noticis. Kad notiek kaut kas labs, tam ir pamats, kad notiek kas slikts, arī tam ir pamats. Dāvids

Tēma ir “Progresam nepieciešamās īpašības”, un sludināšu no Mozus ceturtās grāmatas, 32. nodaļas 1.-33. pantam. Šeit runa ir par Dieva tautu pēc četrdesmit gadu klaiņojumiem tuksnesī, kad bija izmirusi tā paaudze, kura bija izrādījuši neticību, izņemot Jozua un Kālebu, kuri teica: [..] "Mēs iedami iesim uz turieni, un mēs to arī iegūsim, jo mēs ar varu to ieņemsim!" (4. Mozus grāmata 13:30) Pārējie izlūki

Jo viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli - mūsu ticība. (1. Jāņa vēstule 5:4) Ticība ir svarīgākā tēma, par ko runā un sludina mācītāji. Ticība, mīlestība un cerība. Mīlestība ir pāri visam, bet centrā ir ticība. Dievs no debesīm skatās un vēro, vai ir kāds gudrs, vai ir kāds, kas tic

Neliels atgādinājums, kas tad ir Vasarsvētki. Pirmās divas nodaļas Apustuļu darbos. Es vēršu uzmanību uz to, ka šī grāmata “Apustuļu darbi”, kaut gan būtībā teologi varētu padiskutēt, vai tie ir Svētā Gara darbi jeb tomēr cilvēku darbi, apustuļu darbi, bet, redzi, šī grāmatā ir nosaukta “Apustuļu darbi”. Ticīgā cilvēka un Svētā Gara kopdarbs. Un tāpēc es gribu akcentēt tieši uz

Ir tikai divi nopietni rituāli: kristības un vakarēdiens. Abiem šiem rituāliem ir simboliska nozīme. Taču tie ir obligāti un tā ir Kristus pavēle. Kristus Dieva vārdā pavēl to turēt. Kristība notiek vienu reizi, bet vakarēdiens notiek regulāri. Mēs to darām atkārtoti. Tas norāda, ka cilvēks tiek glābts un kristīts vienu reizi, bet garīgā barība ir nepieciešama regulāri. Kā arī vakarēdienā mēs pieminam,

Kas ir kristības? Kristības ir publisks apliecinājums, derības slēgšana, līdzīgi kā laulībā, kad šeit, draudzē, ir laulības ceremonija, kad divi cilvēki dod zvērestu viens otram, viņi noslēdz derību mīlēt, cienīt visu savu mūžu, mīlēt priekos un bēdās līdz nāve šķirs, bet ir atšķirība starp tām, laulību un kristību, jo šeit “līdz nāve šķirs” laikam nav vietā, jo tevi nekas nešķirs

Šeit būs ļoti konkrēta, gana strikti Bībelē balstīta mācība, bet nevar pretendēt visās nianses uz absolūto patiesību, bet tas ir Bībeles konteksts. Vai gribi zināt, kas notiks rīt, pēc simts gadiem, pēc tūkstoš gadiem? To sauc par apokaliptiku, apokalipse, apokaliptiska mācība. Bībelē parasti caur simboliku tiek atklāta, tā nav īsti skaidra, katrs to māca, kā viņš vēlās, bet es esmu

Dieva vārds runā par trīs debesīm. Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. (1. Mozus grāmata 1:1) Vispār Bībelē ir minētas trīs veida debesis. Debesis no ebreju valodas “šamaim” (shamayim-ebr.) nozīmē valstības, tas ir daudzskaitlī, tātad vairākas debesis. Debesis ir minētas daudzskaitlī. Es domāju, ka pirmās, loģiski, tika radītas trešās debesis, bet mēs līdz tam nonāksim. Kas brauc pa debesu debesīm, kas ir