Katru rītu pieceļoties, es saku sev, ka šodien ir brīnišķīga diena. Nekas cits ar mani nevar notikt kā brīnišķīga diena. No manas puses teikt to tev, tā ir mana ticība uz tevi, bet zināt es to nevaru. Šo brīnišķīgo dienu pieņemt un izbaudīt vari tikai tu pats. Ir lietas, kuras tu vari tikai vienatnē izdzīvot, izdarīt, bet ir lietas, kuras

Tu zini, un mēs visi zinām pareizo laiku un vietu svētdienā – tā ir draudze „Kristus Pasaulei” un, protams, arī citas draudzes, bet mūsu draudze ir draudze „Kristus Pasaulei”. Es vakar izlasīju divpadsmit nodaļas no Salamana mācītāja. Tā ir diezgan depresīva grāmata, bet arī cilvēkiem ir dažādi periodi, kad jūtas labāk, kad jūtas sliktāk. Kā pašam iet ar darbiem, kā

Tad, kad tu no rīta piecelies, tev vajag teikt tā: “Labrīt, Svētais Gars, šodien būs brīnišķīga diena,” un šodien ir laba diena. Bet šodienas tēma, bez pārmetumiem, bet “Kāpēc baznīcas ir pustukšas?”. Es par to domāju šodien mēnessgaismā. Es to domāju arī nedēļas vidū. Es atbildi jau zinu, bet tā, lai pienestu cilvēkiem saprotamā valodā, kāpēc tās ir pustukšas un

Identitāte ir kaut kas tāds, kas ir jāapzinās un jāveido, tā ne vienmēr ir atkarīga no tevis paša. Piemēram, tu nevari izvēlēties, kur piedzimt, kas ir tavi vecāki. Līdz noteiktam vecumam tu nevari izvēlēties vidi, kas veidos tevi – cilvēkus, cilvēku grupas, kurā esi ielikts. Mazs bērns līdz piecu gadu vecumam saņem pamatinformāciju, tādēļ šie pirmie dzīves gadi ir vissvarīgākie.

Svētrunas tēma ir „Dievišķais un cilvēcīgais”. Debesu Tēvs, es lūdzu, lai Tu uzrunā katru, kas dzird, lai notiek pārmaiņas. Lai Tava slava un godība parādās, lai Tava valstība nāk katra cilvēka dzīvē, draudzēs, pilsētās un visā mūsu valstī! Āmen! Jāņa evaņģēlija sestā nodaļa, šī nodaļa ir diezgan sarežģīta. Jānis raksta diezgan neparasti, salīdzinot ar pārējiem trim evaņģēlijiem. Jēzus šajā nodaļā

Drosme ir neatņemama rakstura īpašība, bez kuras diemžēl ne tu vari pilnvērtīgi ticēt, ne sasniegt kādus panākumus ticības dzīvē, ne sasniegt kādus panākumus ārpus ikdienas rutīnas, tu nevari izlauzties, iziet no tās vietas, kur tu esi šodien, nevari normāli pastāvēt bez rakstura īpašības - būt drosmīgam. Kāds cilvēks ir teicis, ka nekas nenogurdina tā, kā uz jūsu kakla sēdošs nepabeigts

Bībelē diezgan daudz var atrast divus vārdus – Jēzū Kristū. Vai kāds to ir pamanījis? Lasot Bībeli, bieži dažādās kombinācijās var izlasīt šos vārdus. Ko tas nozīmē? Atceros sevi ticības ceļa sākumā. Toreiz vēl nebiju nevienā konkrētā draudzē. Uz kapelu nāca dažādu konfesiju mācītāji un bija pieejami dažāda veida izdevumi. Viens no tādiem bija luterāņu laikraksts “Svētdienas rīts”. Kādā no

Atvērt debesis. Ko nu katrs saprot ar šiem vārdiem. Ko nozīmē lūgt Dievam, lai Viņš atver debesis? Cik tālu tā ir mūsu atbildība un cik tālu tas ir Dieva darbs? Kur sākas Dieva darbs un kur sākas vai beidzas mūsu darbs un atbildība? Rakstu vieta, kad Jēzus atbildēja uz mācekļu lūgumu – vairo mūsu ticību. Tur Jēzus paskaidroja, kas ir

Šodienas tēma ir “Bībele un matemātika.” Matemātiku vajag mācīties, tikai diemžēl bez dziļākas izpratnes, kāpēc tu mācies matemātiku, tam arī nav nekādas lielas jēgas. Tu tikko pacēli rokas, slavēji Dievu, bet vai tu esi padomājis par to, ka mūzikas ietekmē, kas šeit tikko skanēja, tev ir vieglāk pielūgt Dievu, tu izjūti dažādas sajūtas, vai tu esi padomājis par to, ka

Mums prātā visu laiku kaut kas notiek – domu dzīve, ķīmiskas reakcijas. Tas, kā Dievs ir iekārtojis cilvēku, ir ļoti brīnumaini. Viņš cilvēku ir radījis pēc Savas līdzības, radošu, ar spēju domāt, ar intelektu. Domāšanas veids ir saistīts ar pozitīviem un negatīviem tēliem, ko mēs redzam. Tas, kā cilvēks domā, ir saistīts ar viņa mērķiem. Kā ir vispār ir cēlusies

Šodienas svētrunas tēma ir „Paradigmas nobīde”. Mācītājs Mārcis Jencītis ir sācis runāt ar sarežģītiem vārdiem, ka vairs neko nevar saprast – paradigmas nobīde. Tad, kad es būšu pabeidzis sprediķi, tu ļoti labi visu izpratīsi, jo tas patiesībā nebūs nekas jauns, tikai tāds interesants vārds. Patiešām šāds jēdziens pastāv. Ja tu ieiesi “Tēzaurā” un paskatīsies, ko nozīmē paradigma, tad tur arī

Svētrunas nosaukums “Esi uzmanīgs ar Bībeles lasīšanu” piesaistīs uzmanību, cilvēki varbūt vēlēsies noskatīties: “Ko viņš atkal ir izdomājis?” Nu tas ir tāds kā virsraksts portālā “Jauns.lv”, “TVNET”, “Delfi”. Arī es to esmu iemācījies, jau cik gadus katru dienu publicēju “Facebook” publikācijas, tur ir dažāds saturs un pamatā mans, manas domas, un es zinu, ja es vēlos, lai cilvēki izlasa, noskatās

To, ko mēs par brīvu saņemam, mēs nevērtējam un ir jābūt ļoti stipram, cilvēkam, lai vērtētu to, ko saņem par brīvu. Es ticu, ka ir stipri cilvēki, kuri lietos dzirdētos principus. Tie principi, par kuriem šodien runāšu, attiecas un visām dzīves sfērām – gan finansiālām, gan arī mentālām un garīgām lietām. Šos principus neievērojot, progress nav iespējams. Man kā mācītājam

Šodien būs ļoti vērtīga informācija, kas patiešām var izmainīt tavu dzīvi – mainīt dzīvi pozitīvā virzienā. Šodienas svētrunas tēma ir „Rūpes par savas sirds stāvokli”. Kāpēc tieši rūpes par savas sirds stāvokli? Kāpēc ne par prāta stāvokli? Prāta stāvoklis un sirds stāvoklis ir ļoti saistīti jēdzieni, tās ir ļoti saistītas parādības. Sirds stāvoklis un prāta stāvoklis – tāda ir secība,

Jāņa 2. vēstulē, 1. nodaļas 18. pantā ir teikts: “Lūkojieties uz sevi [..]”. Lūkojies uz sevi jeb “Skaties uz sevi!” – tāda ir svētrunas tēma. Manā skatījumā šī pamācība ir ļoti vērtīga. Šī tev būs vērtīgākā pamācība aiz personīgām attiecībām ar Dievu. Skaties uz sevi! Vienmēr, kad tev šķiet, ka pret tevi kāds netaisni izturas, vai tā ir ģimene vai

Ko nozīmē tas, ko mēs tikko dziedājām dziesmā? Ļoti labi ir iztulkoti šīs dziesmas vārdi. “Viss, ko vien vēlos, blakus būt un iepazīt vairāk!” Ko nozīmē būt Dieva klātbūtnē? Viens no tādiem notikumiem bija, kad Jēzus kopā ar saviem mācekļiem Apskaidrošanas kalnā izdzirdēja balsi no debesīm. “Tam vēl runājot, redzi, spoža padebess tos apēnoja, un redzi, balss no padebess sacīja:

Bet Viņš atbildēja un sacīja: „Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mateja evaņģēlijs 4:4) Dieva vārdu var uzņemt gan personīgi, lasot Bībeli un pārdomājot to, gan draudzē, klausoties svētrunas. Klausīties sprediķi ir citādāk nekā pašam lasīt Bībeli. Vai var saredzēt tam atšķirību, un kāda tā ir? Nerunājot par to, ka

Svētrunas tēmas nosaukums ir „Daži principi par uzticību”. Kā jums šķiet, kāpēc mēs esam labākā draudze Latvijā? Zinu, ka katram, kurš iet normālā draudzē, ir jāuzskata, ka viņa draudze ir labākā, bet tomēr domāju, ka mūsu draudze ir vislabākā. Mēs neesam ar visskaistākajām celtnēm, mums nav Aglonas bazilika vai Doma baznīca. Bet tāpat uzskatu, ka mums ir labākā draudze. Neesam

Manas svētrunas nosaukums ir „Ticība, kas uzvar grūtības”. Mēs dzīvojam laikā, kas ir stipri nesaprotams un neprognozējams. Reizēm ir pat grūti izsekot līdzi visam, kas notiek un brīžiem šķiet, ka sliktāk vairs nevar būt. Varbūt jums tā nešķiet, bet man ik pa laikam ir tādas domas, bet paldies Dievam, par Dieva Vārdu, par to, ka man ir Dievs, ka Viņš

Visam ir pamats, visam, ko mēs redzam, visam tam, kā cilvēki rīkojas, tam ir kaut kāds pamats, kurš pirms tam ir ielikts, visam ir cēlonis. Arī politikā, tas, kas notiek pasaulē, starpvalstu attiecībās - tam visam ir pamats, kāpēc tas tā ir noticis. Kad notiek kaut kas labs, tam ir pamats, kad notiek kas slikts, arī tam ir pamats. Dāvids