Viņš vērš ūdeni vīnā, grib pacelt neceļamo, grib tevi attīrīt un likt iet. Viņš vēlas likt eļļai plūst tavā dzīvē. Bēdās viņi Tevi, Kungs, meklēja; kad Tu viņus piemeklēji, viņi skaitīja steidzīgi lūgšanas. (Jesajas grāmata 26:16) Visbiežāk notiek tieši tā. Arī manā gadījumā bija tāpat. Es sāku steidzīgi skaitīt lūgšanas tad, kad sapratu, ka man vairs nav cita ceļa, ka slīgstu

Ir divu veidu cilvēki – divas galējības. Vieni nevar pateikt tev kādas lietas un runā aiz muguras. Otri pārāk daudz atļaujas teikt tavā klātbūtnē. Ne viens, ne otrs nav tā īsti pareizi un labi, un tomēr tas variants, kur cilvēks atļaujas runāt ar tevi, nevis aiz muguras, ir labāks. Tie abi divi nav īsti labi un pareizi, un tomēr labāk

Sprediķa nosaukums ir “Nenovērtēta Dieva svētība”. Šo nosaukumu nevajadzētu uztvert negatīvā nozīmē. Bībelē ne viss ir rakstīts ar pozitīvu nozīmi. Ja mēs skatāmies gan Veco, gan Jauno Derību, tad redzam ļoti daudz negatīvu vārdu, piemēram, tev nebūs. No psiholoģiskā viedokļa ir labāk visu teikt pozitīvā veidā, bet reizēm ir labi sadzirdēt par sekām, kādas mūs sagaida, ja netrāpām mērķī jeb

Es jūs apsveicu šajā jaunajā gadā! Es apsveicu, ka jūs esat izturējuši 2025. gadu un ka jūs esat zemajā startā 2026. gadā — Dieva svētību gadā, Dieva mīlestības, žēlastības un dažnedažādu svētību gadā. Vai tu tam tici? Jā, jo Dieva vārds saka, ka mums ir jātic. Tad, kad mēs neticam, mēs nevaram neko saņemt. Tev neko nevar iedot, jo tu

Šodienas svētrunas tēma ir “Būt svētītam – tas ir vienkārši” un atslēgas frāze ir – būt altāra tuvumā.  Neceliet Man blakus nedz sudraba dievekļus, nedz zelta dievekļus. Celiet Man altāri no zemes un upurējiet uz tā savus dedzināmos upurus un savus pateicības upurus, savus sīklopus un savus liellopus; ikvienā vietā, kurā Es likšu pieminēt Savu Vārdu, tur Es nākšu pie

Es turpināšu tēmu – koncertā šeit, uz skatuves, bija epizode, kad mazais Jēzus gulēja silītē, bija vecāki, Jāzeps un Marija, spīdēja Bētlemes zvaigzne. Pirmie, kas uzzināja par Jēzus piedzimšanu, bija ganiņi. Tanī laikā tā nebija cienītākā valsts daļa, arī tajā laikā šķiroja cilvēkus. Gani nebija tā prestižākā sabiedrības daļa. Jēzus nepiedzima pieczvaigžņu hotelī, bet pa ceļam uz Bētlemi sākās dzemdības, un tas notika kūtiņā.

Mēs dziesmā dziedājām, ka Jēzus ir vienmēr klātesošs. Bet tas nav tā, kā mēs to iedomājamies — Viņa klātesamība. Jā, Viņš ir visur, taču reāla Viņa klātbūtne ir izmērāma mūsu sirds pārmaiņās. Reāla Kristus klātesamība ir redzama viena cilvēka dzīvē. Tā reizēm ir redzama konkrētā cilvēku grupā, tā var būt kādas organizācijas ietvaros, draudzes ietvaros, tā var būt redzama kādā

Dievs ir sagatavojos pāri plūstošas svētības. Vai tu esi gatavs tās pieņemt, un vai esi gatavs Svētā Gara darbībai, lai tavā sirdī veiktu izmaiņas, kas nodrošina šīs pāri plūstošās svētības? Arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz  ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti Viņš iekš Kristus Jēzus un līdz ar Viņu mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis debesīs, lai

Svētrunas tēma ir „Ļauj Dievam darīt jaunu darbu tavā dzīvē”. Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: "Redzi, visu Es daru jaunu." Tad Viņš teica: "Raksti! Jo šie vārdi ir uzticami un patiesi." (Atklāsmes grāmata 21:5) Šis ir laiks, kad Jānis saņēma šīs atklāsmes, tas jau ir apmēram 90. gads pēc Kristus. Tas ir pagājis laiks, kad Jānis bija staigājis ar Kristu.

Es ticu koučinga metodēm, es ticu dievišķajiem principiem, ka tie darbojas arī bez Dieva. Es ticu, ka cilvēks var dzīvot labu dzīvi arī bez ticības Dievam, bet, ievērojot Viņa iedibināto kārtību. Es vēl ticu, ka, ievērojot visus šos principus, kur mums pamatā ir ticība uz Kristu, ticība tam, ka esmu jauns radījums Jēzū Kristū, kas bijis, ir pagājis, viss ir jauns. Es

Dieva valstība ir mūsu vidū! Bībele saka, ka tur, kur divi un trīs ir sapulcējušies Jēzus vārdā, tur Jēzus ir viņu vidū. Es gribu tev atklāt dažas rakstvietas un saprast dažas dzīves patiesības, kuras ignorējot diemžēl nevar ilgtermiņā turēt savu ticību un ilgtermiņā saglabāt Dieva labvēlību un svētību savā dzīvē. Svētrunas nosaukums ir „Dieva valstība ir mūsu vidū – nenokavē!”.

Mēs dzīvojam laikā, kas dažādu apstākļu dēļ var radīt un rada nedrošības sajūtu. Ne tikai sajūtu, bet arī reālu apdraudējumu gan konkrētām cilvēku vērtībām, gan reālai valsts drošībai. Manas svētrunas tēma ir “Kur bēgt kara jeb neokomunisma apvērsuma gadījumā?”. Šobrīd šeit, Latvijas teritorijā, tas otrais man šķiet reālāks nekā pirmais. Skatoties uz priekšu nākotnē, pirmais varētu būt nopietnāks drauds, bet

Ticība, cerība un mīlestība ir Dieva sirds kodols, galvenā doma. Mīlestība ir virziens. Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība. (1. Korintiešiem vēstule 13:13) Desmit baušļi, tuvākmīlestība, mūsu virzība saskaņā ar Viņa principiem, gribu – lūk, tā ir mīlestība. Ticība un cerība ir veids, ka mēs realizējam mīlestību un ceļam Dieva valstību, tās

Mums nesen bija sprediķis, ka kustība nav izvēle, bet vitāla nepieciešamība, jo viss, kas ir dzīvs, kustas. Pirmkārt tas attiecas uz garīgām lietām — garīgo disciplīnu, un tā ir patiesība. Bībele saka, ka cilvēks ir piedzimis, tā ir pirmā piedzimšana, viņam ir arī otrā piedzimšana, tāpat viņš var būt garīgi miris, var būt divreiz miris. Cilvēks var nomirt fiziski un

Es runāšu par tādu lietu kā statuss. Tas ir saistīts ar izjūtu, ar nozīmības izjūtu, statuss var būt sociāls sabiedrībā, tas var būt šeit, draudzē, ka tev ir atzinība no cilvēkiem, tu esi konkrētā struktūrā, esi noderīgs, tu esi savā statusā. To var attiecināt uz daudz un dažādām parādībām un lietām, bet es vairāk gribu runāt par garīgo statusu. Jo

Es ticu, ka tu esi izsalcis un izslāpis pēc Dieva. Slavēšanas laikā ir svarīgi ne tikai dziedāt skaistas dziesmas, bet savā sirdī tiešām slavēt Dievu. Pielūgsme nav koncerts ar skaistām gaismām un patīkamu atmosfēru, bet gan tava personīgā saruna un kontaktēšanās ar Dievu. Tad, kad tu izdziedi atbilstošos dziesmas vārdus, tu sludini, apliecini un tavas ausis to dzird. Atnākot uz

Tu šodien esi pareizā laikā un vietā. Tas, ko es šodien runāšu, ir ļoti svarīgi — to ir svarīgi dzirdēt un saprast. Visi tie, kas šodien atsaucās aicinājumam pie Kristus, – jums ir svarīgi uzņemt Viņa vārdu. Tāpat kā miesai ir vajadzīga barība, ūdens, olbaltumvielas, vitamīni un minerālvielas, lai organisms spētu funkcionēt, arī tavam garam, kas ir dzīvības pamats un

Mana tēma būs tāda, varbūt neierasta, ne tik populāra, runa būs par pazemību. Ja tu izietu ārā uz ielas un pajautātu parastam pasaulīgam cilvēkam – kas ir laime? – kas dzīvē kopumā dara viņus laimīgus, tad lielākā daļa atbildētu: pabeigt labi skolu, dabūt labu darbu, apprecēties, izaudzināt labus bērnus, nopelnīt daudz naudas, aiziet pensijā arī ar daudz naudas, vēlams –

“Mūžu dzīvo, mūžu mācies” - tas ir latviešu tautas sakāmvārds. Tomēr tajā trūkst divu vārdu. Iespējams, ka saknes šim sakāmvārdam ir meklējamas senā romiešu filozofa Senekas teicienā. Viņa doma ir nedaudz atšķirīga: “Nevis tas, kurš daudz zina, ir gudrs, bet gan tas, kurš zina, kā izmantot to, ko zina.” Latviešu variantā tas skanētu sekojoši: “Mūžu dzīvo, mūžu mācies un mūžu

Atklāsmes grāmatas 12. nodaļā ir rakstīts: Tad es dzirdēju stipru balsi debesīs saucam: "Tagad ir atnākusi pestīšana un mūsu Dieva spēks un valstība un Viņa Kristus vara, jo ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm. Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu un nav savu dzīvību mīlējuši līdz