Kad Jevgēnijs tikko ienāca draudzē, sarunājoties ar viņu, vārdus dažkārt nācās izvilkt kā ar stangām. Kluss, pieklājīgs, taču noslēdzies savā iekšējā pasaulē un pārdzīvojumos. Tā varētu raksturot šo puisi pirms nepilniem četriem gadiem. Pa šo laiku, regulāri apmeklējot draudzi “Kristus Pasaulei” un iepazīstot Dievu, Jevgēnijs ir arī pats kļuvis daudz komunikablāks. Šeit viņš ir ieguvis jaunus draugus, dzīvesprieku un

„Liels sasniegums man ir piecelties no gultas un nomazgāt savu kafijas krūzīti”, – tā savu dzīvi pirms pieciem gadiem raksturo Indra. Guļu gultā, skatos griestos, domāju par darbiem, ko vajadzētu paveikt, plānoju, kā ar tiem tikt galā, bet tālāk par šīm pārdomām arī netieku. Tālāk viņa stāsta: „Šādā stāvoklī nonācu pēc lieliem un emocionāli smagiem pārdzīvojumiem.  Gāja laiks, un

2007. gadā, aptuveni pusgadu pēc pirmā bērniņa piedzimšanas, man parādījās stipras sāpes muguras lejasdaļā. Sākumā nepievērsu tām uzmanību, taču vēlāk nolēmu doties pie ginekologa, kurš ieteica dzert pretsāpju medikamentus un apgalvoja, ka šādas sāpes pēc dzemdībām nav nekas īpašs. Nepatīkamās sajūtas mugurā parādījās katru mēnesi aptuveni divas, trīs dienas pirms menstruācijām, un tās būtiski ietekmēja manu ikdienas dzīvi. Dažkārt

Pirms es iepazinu Dievu un Viņa mīlestību, neviena no manas dzīves sfērām nebija sakārtota, taču kā vēlāk izrādījās, Dievam ir risinājums visām manām problēmām, tostarp arī finansēm. Atceros, ka bērnībā mūsu ģimenei nekā netrūka un nevajadzēja cīnīties ar nabadzību. Vēlāk, mainoties dzīves vietai un parādoties tēta atkarībai no alkohola, viss tik ļoti izmainījās, ka pietrūka pat elementārām vajadzībām. Lai

2015.gada vasarā posāmies uz ģimeņu nometni. Izbraukšanas rītā kļuvu arvien dusmīgāka, jo man šķita, ka neviens mani neklausa, nepalīdz un kavējas. Neatceros tieši, par ko biju tik nikna, bet lielu dusmu spārnota, nesu uz mašīnu somas, kas bija gandrīz tikpat smagas, cik es. Man bija jābrauc ar kopējo autobusu, kuru baidījos nokavēt, bet vīrs ar bērniem pievienotos vēlāk. Jau

Lai arī Laurai ir ģimene, kas par viņu rūpējas, meitenei pietrūka mīlestības un atbalsta. Tāpēc viņa nolēma, ka meklēs sev labāko draugu starp vienaudžiem. Kad tas neizdevās, Laura sāka pārlieku pieķerties katram cilvēkam, kurš viņu uzklausīja un izrādīja uzmanību. Nonākot draudzē un iepazīstot Dievu kā mīlošu Tēvu, Lauras sirds ir dziedināta, jo mīlestību un rūpes viņam saņem no Dieva.

Reizēm Dievs dziedina uzreiz, bet reizēm par savu brīnumu ir jālūdz ilgu laiku. Kad Agita ar savu dēlu Reini pievienojās draudzei “Kristus Pasaulei” Liepājā, viņai bija daudzas problēmas un viena no tām – dēliņa slimība. Jau apmēram gadu Reinim bija dīvains bumbulis cirksnī, kurš sāpēja un palika arvien lielāks. Gandrīz pusgadu mamma kopā ar dēlu lūdza par dziedināšanu, līdz

Vajadzība pēc drošības ir svarīga mums katram, neskatoties uz to cik dažādi mēs esam. Kādam šo sajūtu dos darbs un nauda, cits to meklēs savos tuviniekos un draugos, bet vēl kāds paļaujas tikai uz saviem spēkiem. Leldes gadījumā tas bija tētis, kurš deva drošības sajūtu, līdz brīdim, kad viņš nomira pēkšņā nāvē. Lelde stāsta: „Es augu septiņu bērnu ģimenē, kurā savā

Tāpat kā atšķiras cilvēki mums apkārt, tāpat atšķiras arī mūsu komunikācijas spējas. Kādam nav problēmu noformulēt savu domu un izteikt to citiem, bet kādam tas var sagādāt milzīgas grūtības. Viens no biežākajiem cēloņiem šādām komunikācijas problēmām ir mazvērtība, kuras dēļ cilvēks šaubās par savām spējām izteikties. Ilgus gadus Rainai ir bijušas bailes runāt ar cilvēkiem. „Manuprāt, vissmagāko triecienu savam

Kā jau daudziem jauniem puišiem, arī Pētera dzīvē ļoti svarīgu vietu ieņēma darbs un naudas pelnīšana. Finanses bija tas, par ko viņš visbiežāk uztraucās un kam pakārtoja visu savu dzīvi. Tomēr tas nekad nenesa gandarījumu un piepildījumu, lai arī cik puisis nopelnītu. Patiesu gandarījumu sniedz iespēja iepazīt Dievu, apmeklēt draudzi un kalpot cilvēkiem. Mācoties Dieva vārdu un pielietojot šis

Pieķeršanās cilvēkiem un patiesas mīlestības meklējumi ir lietas,  kuras skar ikvienu. Diemžēl nereti attiecības un alkas pēc patiesas laimes beidzas ar salauztu sirdi, vilšanos, bezcerību un skumjām, kas pārņem savā varā, neļaujot vairs dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Arī Anna piepildījumu un atbalstu meklēja attiecībās, taču, piedzīvojot vienu vilšanos pēc otras, visbeidzot to atrada Dievā. Kopš Anna savu dzīvi uzticējusi Jēzum,

Ar nopietnām veselības problēmām saskaras ne tikai cilvēki cienījamos gados, bet arī jauni vīrieši un sievietes. Tā notika Sandrim no Talsiem. Pirms pusotra gada viņam sākās nopietnas problēmas kājās – tā, ka pat elementāra pārvietošanās periodiski kļuva gandrīz neiespējama. 2015. gada rudenī viņš sāka apmeklēt draudzes “Kristus Pasaulei” mājas grupiņu Talsos, vērsās lūgšanā pie Dieva un tagad jaunais vīrietis

Katra kristieša dzīvē ir kāds īpašs brīdis, kad viņš sastopas un pa īstam piedzīvo Dievu, kurš izmaina visas dzīves jomas. Citreiz cilvēks, jau pirmo reizi dzirdot labo vēsti, pieņem Jēzu par savu Glābēju, bet nereti gadās, ka, dzīvojot kristīgā ģimenē un katru nedēļu piedaloties dievkalpojumos, Dievu var arī neiepazīt. Šāds piemērs ir Anna, kurai ticība ilgu laiku bija tikai

Dana ir jauna un aktīva sieviete, kas šodien kalpo Dievam un cilvēkiem. Dievam viņas dzīvē ir īpaša vieta, jo Viņš ir izmainījis Danas ikdienu un piepildījis to ar jauniem mērķiem un jēgu. Taču ne vienmēr dzīvē mēs spējam novērtēt svētības, kuras Viņš mums dod. Kādu laiku atpakaļ jaunā sieviete bija attālinājusies no Dieva, tādēļ viņas dzīvē ienāca dažādas problēmas

Andris jau ilgus gadus sevi sauc par kristieti, taču šķita, ka dzīvē kaut kā pietrūkst un viņš pamazām attālinās no Dieva. Viņš nevēlējās ar to samierināties un tāpēc nolēma pievienoties draudzei, kas palīdzētu uzturēt dzīvu ticību un būtu atbalsts arī grūtībās. Esot draudzē “Kristus Pasaulei”, Andris sakārtoja savas prioritātes, ieguva degsmi turpināt ticēt Dievam un ar prieku kalpo arī

Ilgus gadus Lilija cieta no bronhiālās astmas – slimības, ko raksturo apgrūtināta elpošana, klepus un aizdusa. Medicīna nespēja viņas stāvokli kaut cik būtiski uzlabot. Taču, kad Lilija pagājušajā gadā atnāca uz draudzi “Kristus Pasaulei” Saldū un pēc pāris mēnešiem devās uz draudzes semināru inkaunteru, viņa piedzīvoja brīnumu. Pēc kalpotāja aizlūgšanas sievietei bija sajūta, it kā kāds būtu atvēris vaļā viņas

Bērnībā Ilva, kā jau daudzi bērni, bija ļoti aktīva un enerģijas pilna. Viņai patika sportot un pavadīt laiku ar draugiem. Diemžēl neilgi pēc skolas gaitu uzsākšanas meitenei slimības dēļ bija jāizvairās no visām fiziskajām aktivitātēm. Tas viņu tik ļoti nomāca, ka pārauga lielās dusmās uz sevi un apkārtējiem cilvēkiem. Pēc tam, kad Ilva kopā ar vecākiem bija apmeklējusi draudzes

Ļoti daudzi cilvēki, atrodoties dažādu atkarību važās, ilgojas pēc brīvības no tām un sakārtotas, laimīgas dzīves. Daži ar savu situāciju samierinās, citi cenšas tikt galā saviem spēkiem, diemžēl lielākā daļa šo mēģinājumu beidzas neveiksmīgi. Tomēr Agita, kuras dzīvi raksturoja regulāra vēlme pēc alkohola, cigaretēm un kafijas, sapratusi, ka pati no šīm atkarībām nespēj atbrīvoties, palīdzību atrada Jēzū Kristū, un

Linda bērnībā slimoja ar leikēmiju, no kuras viņa veiksmīgi atveseļojās, bet diemžēl ar paliekošām sekām – viņai bieži sāpēja galva. Sāpes varēja izturēt, lai arī tās bieži traucēja un apgrūtināja ikdienas gaitas. Taču meitene iemācījās sadzīvot ar to. Viņa ticēja Dievam, bet nezināja, ka Viņš dziedina. Šī gada janvārī Linda regulāri sāka apmeklēt draudzi “Kristus Pasaulei”, un šobrīd jaunā

Vai Dievs var mainīt cilvēka dzīvi? Inga zina, ka Jēzus Kristus to spēj, jo pati ir šīs pārmaiņas piedzīvojusi. Pirms viņa iepazina Dievu, Ingas dzīvi raksturoja nebeidzami meklējumi pēc patiesas mīlestības, cigarešu atkarība, no kuras nevarēja tikt vaļā, un regulāra alkohola lietošana, bez kā viņa neprata atslēgties no ikdienas un atslābināties. Inga stāsta: „Vienmēr esmu uzskatījusi, ka laime slēpjas attiecībās

Pirms diviem gadiem Vivitas dzīvē bija atgadījums, kas izmainīja viņas dzīvi un attieksmi pret to. Parādoties galvassāpēm, sieviete piedzīvoja insultu, kura dēļ viņa vairs nejuta kreiso ķermeņa pusi. Šķita, ka dzīve ir apgriezusies ar kājām gaisā un, iespējams, nāksies palikt uz gultas. Taču, pateicoties aizlūgšanām, notika neticamais. Par brīnumu ārstiem un pašai – jutība ķermenī jau pēc neilga laika

Ja pirms gada Evijai teiktu, ka viņa kļūs par kristieti, meitene neticētu. Ja kāds pienāktu klāt un viņai apgalvotu, ka skumjas un vientulība no viņas dzīves pazudīs reizi par visām reizēm, arī to viņa noraidītu kā kaut ko neiespējamu. Tās ir tikai dažas no pozitīvajām pārmaiņām, kas notikušas Evijas dzīvē no brīža, kad meitene pagājušajos Ziemassvētkos pirmo reizi savā