Jau kopš pašas bērnības Inese saskārās ar atstumtību un vardarbību ģimenē. Lai cik šī patiesība nebūtu skaudra, viņai nācās ar to sadzīvot vairākus gadus. Vienīgais glābiņš un atvieglojums savulaik bija sarunas ar māsu, kas bija piedzīvojusi to pašu. Daudzi cilvēki, pārdzīvojot tādu bērnību, vēršas pie psihologa un citiem speciālistiem, lai kaut kā spētu dzīvot tālāk, tomēr sekas paliek un

Kāds ir visizplatītākais iemesls, kāpēc cilvēks sāk lietot alkoholu un smēķēt? Kāds varbūt teiks – stress, pārdzīvojums, iekšējs tukšums, tomēr lielākā daļa cilvēku to sāk darīt, atrodoties attiecīgā kompānijā un sākumā pat neapzinoties sekas. Kurš gan varētu paredzēt, ka pāris glāzītes vai cigaretes jautri aizvadītos piektdienu vakaros var izaugt atkarībā, kas velkas gadu desmitiem? Harijs ir viens no tiem

Veģetatīvā distonija ir mūsdienās ļoti izplatīta kaite – cilvēks jūtas slikti, taču ārsti neko nespēj atklāt, jo analīžu rādītāji ir normas robežās. Mediķi arī nezina, kā izārstēt šo slimību un parasti slimniekam nozīmē nervus nomierinošas zāles, kas mazina simptomus, izpausmes un nemieru, taču pilnībā kaiti izārstēt nespēj. Veģetatīvā distonija cilvēku var mocīt daudzus gadus, samazinot darba spējas un dzīves

Līga jau bērnībā bija dzirdējusi par Dievu un ticējusi Viņa esamībai, bet nebija personīgi iepazinusi. Kad jaunās sievietes dzīvē notika kāds traģisks negadījums, kur bez Dieva žēlastības varēja būt letāls iznākums, Līga piedzīvoja Viņa brīnumdarošo un dziedinošo spēku.   “Pēdējā laikā arvien vairāk un vairāk domāju par Dievu un veltīju laiku Viņa meklējumos. 2018.gada septembrī sāku apmeklēt draudzes “Kristus

Nekādi apstākļi vai cilvēki nespēj piepildīt cilvēka dvēseli un garu kā Dievs – to ir sapratusi Liene, kas visu savu dzīvi bija meklējusi aizvietotāju šim tā dēvētajam tukšumam, ar ko saskaras ne viens vien cilvēks. Kāds var šo prieku meklēt karjeras izaugsmē, attiecību veidošanā vai pat ēšanā, kā tas bija gadījies Lienei! Tomēr, pa īstam iepazīstot Dievu un ļaujot

Ir viegli ticēt, kad cilvēkam viss sanāk un iet labi, taču, ja apstākļi un slimības simptomi ir ne tikai sajūtami, bet arī saredzami, tad ticēt Dievam ne vienmēr ir viegli. Tomēr Bībele skaidri saka, ka Dievs dziedina un tam, kas tic, nav nekā neiespējama. Šis būs stāsts par Agnesi, kura ticībā un savās lūgšanās ir izcīnījusi uzvaru pār lielām

Bērnunams ir vide, kur var sastapt bērnus, kas pazaudējuši vai nekad nav redzējuši savus vecākus. Šeit augot, mīlestības un vecāku rūpju trūkums atstāj daudzas rētas bērnu emocionālajā un fiziskajā veselībā. Silvijai, kuras bērnība noritēja bērnunamā, jau kopš mazotnes ir bijis runas defekts un grūtības koncentrēties. Pat logopēda apmeklējumi nespēja sniegt nekādus uzlabojumus. Tomēr – kas nav iespējams cilvēkam, ir

Daudziem cilvēkiem jau kopš bērnības ir dažādas veselības problēmas, kuru cēlonis nav pat īsti skaidrs vai saprotams. Arī Inese jau kopš mazotnes ir cīnījusies ar šādām problēmām un nemitīgi apmeklējusi ārstus, kas apgalvoja, ka tas viss esot iedzimts un nāksies sadzīvot visu mūžu. Taču Dievs ienāca Ineses dzīvē un notika brīnums – tagad viņai ir laba veselība! “Kopš sevi

Arnis draudzi “Kristus Pasaulei” apmeklē kopš tās pirmā dievkalpojuma. Jau no sākuma viņu ļoti uzrunāja šeit notiekošais un sludinātais, taču Arnis pats saka, ka pienāca brīdis, kad savā ticībā viņš mazliet atslāba un citas lietas kļuva svarīgākas. Arvien biežāk viņš sāka izlaist dievkalpojumus un mājas grupiņas. Arnis stāsta, ka viņš juta, kā viņa ticības dzīve paliek pliekana, lūgšanas vairs

Vinetas bērnība nebija no vieglajām – agri zaudējot savu māti, meitenes sirdī ienāca lielas sāpes, kas lika noslēgties, uz pazuda dzīves jēga, jo mamma bija cilvēks, no kura viņa saņēma mīlestību. Tas nebija vienīgais zaudējums viņas dzīvē, un drīz vien Vinetai parādījās nervozitāte un depresīvas domas. Taču tad, kad jaunā sieviete iepazina Dievu, viņas dzīve izmainījās un viss negatīvais

Ineta pirms kāda laika darbā bija ieguvusi traumu, pēc kuras juta nemitīgas sāpes un arī kliboja, jo pastaigāt normāli nespēja. Lai gan uz dziedināšanas brīnumiem viņa sākuma raudzījās skeptiski, tomēr atsaucās draudzenes uzaicinājumam uz draudzes “Kristus Pasaulei” Lielo dziedināšanas dievkalpojumu, kas nesen notika Rīgā. Pašai par brīnumu – mājās jau gāja bez sāpēm un piepūles! „Pirms diviem gadiem darbā

Bērnībā gūto emocionālo traumu, grūto apstākļu un problēmu sekas var vīties visai cilvēka dzīvei cauri, atstājot negatīvu ietekmi uz domāšanu un pasaules uztveri arī tālākajā dzīvē. Izteiktie aizvainojumi un pazemojumi veido negatīvu skatījumu uz sevi un citiem, ko vēlāk ļoti grūti mainīt. Agnesei, iepazīstot Dievu un pārvarot dažādus šķēršļus, tas izdevās. Kā tas notika pastāstīs pati Agnese: “Uzaugu nepilnā,

Pirms neilga laika draudzes „Kristus Pasaulei” vecākais mācītājs un evaņģēlists Mārcis Jencītis rīkoja Lielo dziedināšanas dievkalpojumu Rīgā, kura laikā ikvienam bija iespēja saņemt aizlūgšanu par personīgām vajadzībām un piedzīvot savu Dieva brīnumu. Arī Emija kopā ar savu tanti devās uz šo dievkalpojumu, jo viņai bija kāda problēma – nedēļu pirms dievkalpojuma slidotavā meitene traumēja celi un pēc kritiena sākās

Migrēna ir problēma, kuras cēlonis bieži vien nav skaidrs un līdz ar to arī izārstēt šo kaiti līdz galam nav iespējams. Sintijai regulāras galvassāpes sākās pirms vairākiem gadiem, ievērojami apgrūtinot viņas dzīvi, darba gaitas un komunikāciju ar cilvēkiem. Kad viņa pievienojās draudzei “Kristus Pasaulei”, mājas grupiņā regulāri lūdza par šo problēmu un pēc kāda laika Sintija pamanīja, ka mokošās

Mūsdienu pasaulē, kur lielākā daļa cilvēku dzenas pēc materiālām lietām, daudziem ir grūti atrast patiesu draudzību un vērtības, kuru dēļ būt kopā vai pat dzīves jēgu. Rolanda sākotnējā vēlme pēc patiesuma beidzās ar to, ka jaunais puisis vienkārši sāka „plūst pa straumi”, neredzot dzīves jēgu vai iemeslu censties kaut ko sasniegt. Savā stāstā viņš padalīsies ar to, ko ir

Reizēm mēs tā esam iestiguši savās problēmās un ar tām saraduši, ka nespējam iedomāties citādāku dzīvi. Par to, kā tomēr izmainījās Armanda dzīve, pastāstīs viņš pats: “Bērnībā par mani rūpējās mamma. Par tēvu neatceros, jo viņa praktiski nebija. Kad mācījos piektajā klasē, mana mamma pēkšņi nomira. Man tas bija liels zaudējums un emocionāls trieciens. Mātes bērēs es iztukšoju pirmo

Nav uz pasaules tāds laiks, vieta vai problēma, kurā Dievs nespētu iejaukties un izmainīt, ja vien uz Viņu paļaujas, tic un lūdz! Sarunā Jānis stāsta, kā tas notika viņa dzīvē: ”Man jau ir 87 gadi. Dzīve gandrīz nodzīvota, pienākušas vecumdienas un veco ļaužu pansionāts kļuvis par manu mājvietu. Likās, ka neko vairs nevaru mainīt un tā arī savas pēdējās

Marijas stāsts ir apliecinājums Dieva visvarenībai. Kad viņas meitiņa Nikola Jasmīna saslima ar smagu ādas slimību, ārsti nedeva nekādas cerības. Mazulīte cieta neizturamas mokas, bet tad kāds ticīgs cilvēks iestājās par viņu lūgšanā un notika brīnums. Otrā rītā bērns bija pilnīgi vesels. Notikušais bija iedrošinājums arī pašai Marijai, kura pēc tam pilnībā atdeva savu sirdi Dievam un pievienojās draudzei.