Ludviga ir kundze cienījamā vecumā, kura dzīvo pansionātā. Pēdējos trīs gadus viņas lielākā problēma ir bijusi sāpošā mugura un kājas. Ārsti Liepājas slimnīcā Ludvigai konstatēja muguras un ceļu locītavas deformācijas, kas izraisīja nepanesamās sāpes. Viņa regulāri lieto pretsāpju medikamentus, jo bez tiem sāpes ir ļoti stipras un pastaigāt ir neiespējami. Ludviga ir mēģinājusi apmeklēt masāžas, bet tās viņas gadījumā

Linda gandrīz gadu apmeklē draudzi „Kristus Pasaulei” un arī vienu no mājas grupām, kur aktīvi kalpo. Lindai kopā ar draudzeni jau vairākus mēnešus ir pašām savs uzņēmums, kas piedāvā dažādu priekšmetu apdruku, biznesa dāvanām un reklāmas suvenīriem pēc individuāla pasūtījuma prezentācijas vajadzībām. Nesen viņa piedzīvoja patiesu Dieva svētību sava uzņēmuma darbā. Linda stāsta: „Mums ir kāds patstāvīgais klients, kurš parasti

Laurai bērnībā ārsti konstatēja kreisās auss bungādiņas deformāciju, kas nozīmēja, ka viņa nekad pilnvērtīgi ar šo ausi nedzirdēs. Otra auss bija vesela, un Laura ar šo defektu varēja sadzīvot. Vienīgais apgrūtinājums bija, ka dažreiz viņa varēja pārklausīties vai līdz galam nesadzirdēt, ko saka sarunas biedrs. Tādos gadījumos Laurai nācās lūgt atkārtot teikto, kas dažkārt kaitināja apkārtējos. Ejot gadiem, Lauras

Pirms mazliet vairāk kā diviem gadiem man parādījos sāpes ceļos. Pēc gada kļuva vēl sliktāk. Pa trepēm kāpu, visu laiku pieturoties pie sienām un kāpņu margām, bija arī grūti uzkāpt kalnā. Pamazām zaudēju kustību spēju. Bija doma griezties pie ārsta, tomēr to nedarīju, jo biju dzirdējusi savas kaimiņienes negatīvo pieredzi. Man kaimiņos dzīvoja skolotāja, kurai arī sāpēja ceļi. Viņa

Dagnija jau no agras bērnības ir ticējusi Dievam, taču pirms astoņiem mēnešiem Dagnijas dzīvē atgadījās kas tāds, kā rezultātā pieauga viņas paļāvība un ticība uz Dievu. Tālāk turpina Dagnija pati: „Mēs ar vīru ļoti gribējām bērniņu, tādēļ bieži veicu grūtniecības testus. Pagājušā gada novembra beigās man sākās stipra un ilgstoša asiņošana. Sākumā nodomāju, ka tas ir kārtējais menstruālais cikls. Man

Elīna draudzi „Kristus Pasaulei” apmeklē jau četrus gadus. Viņa ir jautra, vienmēr priecīga un droša meitene, kas nebaidās iepazīsties ar  cilvēkiem. Tie, kas ir redzējuši kādu no draudzes dievkalpojuma klipiem, būs ievērojuši Elīnu, jo viņa kalpo draudzes video komandā, intervējot cilvēkus. Taču tik brīva un droša komunikācijā Elīna nav bijusi vienmēr. „Jau kopš agras bērnības man bija divas personības

Savu smēķētāja karjeru sāku, kad man bija tikai deviņi gadi. Priekšzīme un paraugs šajā lietā bija mans tētis, mamma, kā arī pārējie tuvinieki un draugi, kuri vilka tā, ka zili dūmi griezās. Šī nodarbe man tīri labi iepatikās, un 11 gados jau regulāri sevi piesūcināju ar darvu un nikotīnu lielos apmēros, kā arī biju stabils klients tabakas izplatītājiem. Tā

Kā jau liela daļa Latvijas jaunatnes, alkoholu pirmoreiz pagaršoju Jāņu svinībās, kur neviens iereibis pieaugušais neliedza malku alus arī bērniem. Toreiz tas šķita kā vesels piedzīvojums – dzert Jāņos alu. No alkohola pirmoreiz noreibu astotās klases beigās, un toreiz nedzert bija tas pats, kas pasludināt sevi par smagas slimības nēsātāju – tas nozīmēja palikt vienam un bez draugiem. To

Maira ir jauna māmiņa, kura audzina četrus mazus bērnus un kura, neskatoties uz savu aizņemtību un laika trūkumu, kalpo cilvēkiem draudzē „Kristus Pasaulei”, vadot mājas grupu. Tā ir vieta, kur cilvēki reizi nedēļā sanāk kopā, lai draudzētos ar citiem ticīgajiem, mācītos iepazīt un mīlēt Dievu un kalpotu Viņam. Mājas grupa ir kā maza oāze, kur cilvēki piedzīvo Dieva mīlestību,

Apmēram pirms astoņiem gadiem strādāju gadījuma darbus mežos un gaterī. Ēšana bija neregulāra, un drīz vien sākās problēmas ar kuņģi. Aizgāju pie ārsta, man veica izmeklēšanu un atklāja kuņģa čūlu. Viņš teica: „Tas ir brīnums, ka tev čūla vēl nav plīsusi!” Tad man nozīmēja desmit dienu ārstēšanās kursu, kura laikā bija jāizdzer lērums zāļu. Kļuva labāk, tomēr pēc laika

Evita mūs draudzē ir gandrīz no paša sākuma. Jau labu laiku viņa ir draudzes slavēšanas grupā, kā arī vada mājas grupu. Viņa ir atvērta, izpalīdzīga un atsaucīga uz cilvēku vajadzībām. Tomēr izrādās, Evitai bija kāda dziļa brūce, kuru varēja dziedināt tikai Dievs. Savā liecībā Evita stāsta par savām sarežģītajām attiecībām ar tēvu bērnībā un to, kā Tas Kungs viņai

Kad Eva sasniedza pusaudža vecumu, viņa kopā ar mammu pārcēlās uz Īriju. Evai patika dzīve jaunajos apstākļos. Tomēr, kaut arī viņai bija laba ģimene un draugi, arī finanses bija pietiekami, aptuveni pirms 6 gadiem meitene nezināmu iemeslu dēļ kļuva nomākta, bailīga un depresīva. Pēc tam viņu nemitīgi sāka vajāt pašnāvības domas, kuras pamazām tika īstenotas dzīvē. Tālāk par savu dzīvi stāsta

Lienei ģimenes ārsts konstatēja plakano pēdu, kas radīja dažādas komplikācijas mugurai un kājām. Iepazīstot Dievu un esot draudzē „Kristus Pasaulei” nedaudz ilgāk par trim mēnešiem, pēdu deformācijas sekas ir izzudušas. Liene stāsta: „Līdz pat pusaudžu vecumam nezināju, ka man ir kādas problēmas ar pēdām. Sāpes es nejutu, bet šī deformācija ietekmēja mugurkaulu un sagādāja man grūtības, staigājot un skrienot.

Ar kristīgo mācību esmu pazīstams kopš bērnības. Kad biju mazs, vecāki man mācīja par desmit baušļiem, kā arī kaut ko par Dievu un Jēzu Kristu. Svētdienās tētis mani veda uz baznīcu. Tomēr toreiz tas viss mani neuzrunāja. Paklausīju vecākiem un gāju, taču nekādu sajūsmu tas manī neizraisīja. Kad sākās pusaudža vecums, radās vēlme neklausīt vecākus nevienā lietā, un tad

Agrita savā mūžā nekad nav nopietni slimojusi, bet, pirms iepazina Dievu, viņa bieži jutās slikti. Agritas pašsajūtu lielā mērā noteica medikamenti. Viņa satraucās vienmēr, kad mājās beidzās medikamenti, kas domāti iesnām, klepum, galvas, muguras vai vēdera sāpēm. Viņa skaidri zināja, ka tādos gadījumos drīz klāt būs veselības problēmas. „Iespējams, sākums ir meklējams manā bērnībā. Ciemojoties ar mammu pie savām

Tas, ko es šeit rakstīšu, būs gan liecība, gan grēksūdze, gan iedrošinājums pārējiem. Es atgriezos pie Dieva, tālajā 1991. gadā, kad mūsu valsts tikko bija atguvusi neatkarību. Pirmos astoņus desmit gadus es ļoti degu Dievam, kalpoju Viņam, apmeklēju draudzi un daudzas lietas manā dzīvē mainījās līdz nepazīšanai. Tomēr bija kaut kas, kas aptumšoja manu ticības prieku. Es nekādi nespēju

Gatis jau vairākus mēnešus uzcītīgi apmeklē draudzi „Kristus Pasaulei” Saldū, un šajā laikā Dievs viņa dzīvi ir ļoti izmainījis, padarot viņu no alkohola un azartspēlēm atkarīga cilvēka par personību Kristū. Par savu dzīvi atkarībās un sekojošo postu Gatis stāsta pats: „Kā jau daudziem šīs zemes iedzīvotājiem ir lielāki vai mazāki grēciņi, arī man tie bija veseli trīs, un ne

Mugura man sāka sāpēt 2009. gada sākumā pēc meitiņas Tīnas piedzimšanas. Medicīnisku apsvērumu dēļ meitai bija jāpiedzimst ar ķeizargrieziena palīdzību. Šīs operācijas neatņemama sastāvdaļa bija epidurālā anestēzija. Man „paveicās”, un viena dūriena vietā nez kādēļ tanī dienā saņēmu četras vai piecas injekcijas mugurkaulā, pie kam bez atsāpinošās anastēzijas. Kā rezultātā nākamie četri gadi man pagāja cīņā ar muguras sāpēm,

Edgars mūsu draudzē ir viens no galvenajiem, kurš atbild par savlaicīgu skaņu aparatūras un video projektoru uzstādīšanu, kā arī par skaņas kvalitāti kopumā. Neiztrūkstoši viņš ir klāt katrā draudzes pasākumā, lai kalpotu. Edgars vada arī mājas grupu, un viņš ir veiksmīgs cilvēks. Tomēr pavisam nesen viņa dzīvē un kalpošanā bija pārbaudījums, kuru Edgars veiksmīgi pārvarēja ar savu ticību un

Vēl pirms neilga laika Laurai ļoti patika skatīties šausmu filmas, kas atstāja iespaidu uz Lauras ikdienu un ienesa viņas dzīvē bailes. Bet, esot draudzes „Kristus Pasaulei” lūgšanu seminārā jeb inkaunterā, viņa pieņēma lēmumu atteikties no tādu filmu skatīšanās un saņēma brīvību arī no bailēm. Laura stāsta: „Man patika gūt baudu un adrenalīnu skatoties šausmenes, kur velns iemiesojās cilvēkos, tos paverdzinot un

Kaut arī Ilona tikai pirms diviem mēnešiem sāka iepazīt Dievu un apmeklēt draudzi „Kristus Pasaulei”, viņa jau ir piedzīvojusi Dieva rūpes un gādību. „Aptuveni pirms diviem gadiem, kad gaidīju savu otro bērniņu, man sāka sāpēt mugura. Piedevām mocījos ar spēcīgām galvas sāpēm. Mugura sāpēja tik stipri, ka no rītiem bija grūti piecelties no gultas. Naktīs centos gulēt tā, lai

Roberts piedzima vesels, gudrs un dzīvespriecīgs puika, nekas neliecināja, ka vēlāk viņam atklāsies problēmas ar lasīšanu un rakstīšanu. Ejot dārziņā, Roberts vienkārši jauca vietām burtus, bet, sākot apmeklēt skolu, atklājās, ka viņam ir disleksija jeb prāta īpatnība, kad cilvēks neuztver vārdus kā atsevišķas skaņas. Līdz ar to Robertam sagādāja grūtības izlasīto tekstu līdz galam izprast un to atstāstīt. Viņa

Mana atkarība, no kā es kļuvu brīvs, nebija nagu graušana, bet gan alkohols. Kā vairumam zēnu mūsu laikos, arī man patika meklēt laimi un problēmu risinājumus alus mucā. Tas viss sākās jau agrā bērnībā, kad ar vienaudžiem skraidījām pa pagalmu, skatījāmies, ko dara lielākie bērni un ņēmām piemēru no viņiem. Tā kā mani un brāļus mamma audzināja viena, viņai

Es biju glīta un slaida meitene, kurai nevajadzētu uztraukties par ārējo izskatu un lieko svaru. Taču vidusskolas laikā, kad daži ģimenes locekļi izteica piezīmes par manu ārieni, mani sāka vajāt domas, ka esmu pārāk apaļīga. Tajā laikā es pat neapsvēru domu, ka varētu ievērot kādu diētu. Daudz piemērotāka man šķita sporta kluba apmeklēšana piecas reizes nedēļā. Tomēr, kā man

Kad Aļesjai bija 16 gadi, viņai sākās dažādas veselības problēmas. Pirmais augonis meitenei parādījās, kad viņa, daudz nedomājot, izspieda uz sejas izveidojušos pumpu. Nākamajā dienā viņa pamodās ar sapampušu seju. Tuvinieki to ieraugot, aizveda Aļesju uz slimnīcu. Ārsts viņai konstatēja furunkulozi – slimību, ko raksturo furunkulu jeb strutainu augoņu veidošanās uz ķermeņa. Lai novērstu infekciju, meitenei tika izrakstītas antibiotiku