Pēc tam, kad draudzene pusotru gadu bija stāstījusi par draudzi „Kristus Pasaulei”, Kristīne nolēma pirmo reizi aiziet uz mājas grupu. Tālāk viņa stāsta par pirmajiem iespaidiem, emocijām un izmaiņām, kas notikušas viņas dzīvē, sākot apmeklēt draudzes „Kristus pasaulei” dievkalpojumus un mājas grupas sapulces. „Kad pirmo reizi atnācu uz dievkalpojumu, man viss šķita ļoti dabiski. Cilvēki tādi smaidīgi, atvērti, nesamāksloti.

Pagājušā gada vasarā strādāju lielveikalā SKY. Nākot mājās pēc 12 stundu darba dienas, jutu ļoti lielu nespēku. Aizgāju pie savas ģimenes ārstes, man izdarīja kardiogrammu un nekavējoties aizveda ar ātrās palīdzības mašīnu uz Gaiļezera slimnīcu. Uzņemšanas nodaļā ārste man prasīja, kādas zāles es lietoju. Izrādījās, ka zāles, kuras man bija izrakstījusi ģimenes ārste un kuras es regulāri lietoju jau

Par to, kas notiek cilvēku dzīvē, apmeklējot grupiņu, lūdzam padalīties kādai no Sandijas mājas grupas meitenēm - Elīnai. Elīna tikai nesen sākusi apmeklēt draudzi „Kristus Pasaulei”. Pirmo reizi uz šo draudzi tās 3 gadu jubilejas konferencē šā gada 26. martā viņu uzaicināja brālis. Šeit Elīna iepazinās ar draudzes cilvēkiem, no kuriem viens vēlāk uzaicināja viņu arī uz mājas grupiņu.

2. jūlija dievkalpojumā sestdien par savām personīgajām attiecībām ar Dievu un to nozīmi viņa dzīvē stāstīja Pēteris. Viņš vēl mācās vidusskolā, taču jau vada savu mājas grupiņu mūsu draudzē „Kristus Pasaulei”. „Kad man nebija personīgu attiecību ar Dievu, es biju bezmērķīgs, savtīgs, nepratu kontaktēties ar cilvēkiem un skolā man ar visiem bija sliktas attiecības,” saka Pēteris. Senāk vecāki Pēteri

Evaņģelizācijas kampaņas „Pārmaiņu laiks” noslēguma dievkalpojumā skanēja arī Lilijas liecība par to, kā Dievs dziedināja viņu no artrīta. Esmu bijusi uz vairākiem dziedināšanas dievkalpojumiem šajā draudzē. Katrā no šiem dievkalpojumiem Dievs man ir pieskāries, dziedinājis, bet es neesmu mācējusi šo dziedinājumu paturēt. Nelasīju Bībeli, nelūdzu. Katru reizi kritu atpakaļ un sekas bija arvien smagākas un smagākas. Beigās jau bija

18. jūnija dievkalpojumā atkal skanēja cilvēku liecības par pārdabiskām dziedināšanām, ko Dievs darījis viņu un viņu tuvinieku dzīvēs. Pirms mācītāja svētrunas ar piedzīvoto brīnumu dalījās Guna Strautmane. Lūk, viņas liecība: Šajā draudzē esmu no 2010. gada oktobra. Uzreiz ienācu mājas grupiņā, kur iemācījos disciplinēti lūgt par savām un citu vajadzībām. Mēs lūdzam kā viens par otru, tā arī par

Daiga ar Dievu ir aptuveni divus gadus. Kad viņa sāka meklēt Debesu Tēvu, viņai nebija nekā - ne ģimenes, ne darba, ne naudas. Taču Dievs viņu ļoti mācīja uzticēties un svētīja. Tagad, kad Daiga nodarbojas ar savu biznesu, viņa saka: „Pārdot var tikai Dievs!” Kad Daigas dzīvē iestājās grūtības, viņa domāja, uz ko skatīties - savu problēmu vai Jēzu.

Kā tas jau ierasts, draudzes „Kristus pasaulei” dievkalpojumos bieži skan liecības, ko Dievs darījis cilvēku dzīvēs. Šā gada 14. maija dievkalpojumā ar savām liecībām dalījās Sandra un Gints. Viņi pastāstīja klātesošajiem, ko Dievs izdarījis viņu dzīvēs pēdējā laikā. Sandra: Nesen saņēmu finansiālu svētību - caur Valsts ieņēmumu dienestu izdevās atgūt 160 latus. Bet sākās pārdomas – dot Dievam desmito tiesu

Es jau 18 gadus pieskaitu sevi kristiešu pulkam. Ja kāds man pašā sākumā būtu teicis, ka tik daudz laika būs vajadzīgs, līdz izcīnīšu uzvaru pār alkohola lietošanu un smēķēšanu, domāju, ka būtu pārstājis turpināt savus garīgos meklējumus. Atmestu ar roku, jo jāmirst tāpat – ar ļuļķi zobos un pudeli rokā. Bet tā kā par laimi neviens nevarēja pateikt manu

Ir pagājis mazliet vairāk kā mēnesis, kopš draudzes „Kristus Pasaulei” vīri atstāja jauktās grupas un sāka pulcēties vīru grupā. Visu martu lielā atvērtajā grupā tika aicināts ikviens draudzes vīrietis. Marta pēdējā ceturtdienā, kā bija ieplānots, lielā vīru grupa tika dalīta piecās grupās, kurām tagad katrai ir savs vadītājs, pulcēšanās laiks un vieta. Līdz ar to draudzē pamatvilcienos ir izveidots

Indra Onzule, Rīgas draudze, par Līderu skolu: Līderu skola visu sagrieza kājām gaisā, tā ir kā sēkla, kura vēl aug un aug. Es pusi Līderu skolas biju noskatījusies internetā, pirms sāku mācīties tajā. Tas nav vārdos izsakāms, ko man tā deva. Tā ir izmainījusi visu manu dzīvi, visu manu domāšanu. Tas nav kaut kas tā mazliet, tā ir liela

Draudzes mājas lapā ir lasāmas vairāk nekā simts liecību par to, kā Tas Kungs pārdabiskā veidā iejaucies un izmainījis daudzu cilvēku dzīves, piešķirot tām pavisam jaunu jēgu, kā arī dziedinājis no slimībām un palīdzējis atrisināt citas problēmas. Draudzes mācītājs Mārcis Jencītis ne reizi vien ir teicis, ka cilvēku liecības par izmainītām dzīvēm un Dieva iejaukšanos ir labākie sprediķi, kādus

Nu jau vairākus mēnešus draudzē „Kristus pasaulei” var sastapt sirmu kundzi, vārdā Alvīni. Viņa ir piedzīvojusi patiesu brīnumu, dziedināšanu un Dieva spēka pieskārienu. Lūk, viņas liecība: „Sāpes uznāca pēkšņi. Tas notika augustā. Sākās galvassāpes, sāpēja arī roka un plecs. Kļuva slikti arī ar sirdi. Naktīs nevarēju gulēt, nevarēju neko darīt, pat normāli pagatavot ēst. Poliklīnikā ārsts man izrakstīja tabletes

Tas Kungs mani dzīvē ir dziedinājis no daudzām un dažādām kaitēm, gan vieglām, gan ļoti nopietnām. Ir bijuši pāris gadījumi, kad Dievs mani dziedināja pārdabiski un uzreiz, tomēr pārsvarā dziedināšanas ir nākušas pakāpeniski, ilgu lūgšanu un nopietnas meklēšanas rezultātā. Šā gada jūnijā man sāka sāpēt mugura kreisā pleca rajonā. No sākuma tas bija neliels diskomforts, jo nevarēju gulēt uz

Man bija migrēna un arī liela depresija. Negribējās vairs dzīvot, bet pateicos Dievam, Viņš mani sargāja. Tad es iepazinos ar Inesi no draudzes “Kristus pasaulei”. Uz mani paskatoties, viņa teica: “Es pazīstu cilvēkus, kuri var palīdzēt un kuri var lūgt par tevi! Tajā brīdī jutos ļoti slikti un mana sejas krāsa bija pelēka kā zeme. Es gribēju dzīvot, bet

No 18 gadu vecuma dzīvoju izlaidīgu dzīvi - pīpēju, dzēru un mans ceļš strauji virzījās uz noziedzības pusi. Mana draudzene palika stāvoklī. Dziļi sirdī vēlējos sākt jaunu – ģimenes dzīvi. To, ka viņa dzīvoja izlaidīgu dzīvi, negribēju pamanīt. Viņa negribēja dzīvot pie manis, bet panāca, lai es īrēju viņai atsevišķu dzīvokli, kurā nedrīkstēju gulēt, bet citi viņas draugi nāca

Šoreiz būs stāsts par Artu Mēnesi, Valmieras mājas grupas vadītāju. Viņas ceļš pie Dieva draudzē „Kristus pasaulei” un arī uz kalpošanu, vadot grupu, noteikti būs pamācošs un stiprinošs daudziem. Kā tu nokļuvi draudzē „Kristus Pasaulei”? Piezvanīja māsīca no Ķekavas un pastāstīja, ka Mārcim notiek dievkalpojumi Valmierā. Biju jau viņu dzirdējusi runājam Kristīgajā radio un domāju, ka noteikti ietu, ja

Anatolijs Pīpiņš pirmo reizi uz draudzes „Kristus pasaulei” dievkalpojumu atnāca apmēram pirms gada. Toreiz bija dziedināšanas dievkalpojums. Draudzes mācītājs Mārcis Jencītis pēc svētrunas aicināja iznākt priekšā tos, kuriem vajadzīga dziedināšana un lūdza Dievu par viņiem. Viņu vidū bija arī Anatolijs. Viņam bija daudz un dažādas problēmas ar veselību. Gan fiziskas, gan garīgas. Pirmo reizi viņu uzlūkojot, pavisam cilvēcīgi nodomāju

„Elizabetei bija divi gadiņi, kad mēs televīzijā skatījāmies baleta programmu. Gribēju pārslēgt kanālu, taču mazā meitiņa neļāva”, - stāsta Elizabetes mamma Diāna Tauriņa. „Viņai ļoti patīk balets. Regulāri pirkām biļetes uz izrādēm. Arī pašai Elizabetei bija sapnis dejot baletu. Taču iedzimta potīšu deformācija neļāva meitai šo sapni īstenot. Potīšu kauliņi bija gandrīz pie zemes. Kājas ļoti ātri nogura, pie

„Cilvēks nedzīvo no maizes vien!” (Mateja evaņģēlijs 4:4) Tad, kad mūsu draudzē bija 40 dienu gavēnis, es savā gavēņa plānā biju rakstījusi, ka vēlos gavēt tieši tā, kā to darīja Jēzus tuksnesī. Pēc 40 dienu gavēņa Jēzus dzīvē atnāca zīmes, brīnumi un dziedināšanas. Es gribu, lai kaut kas arī manā dzīvē sāk notikt! Gribu piedzīvot izlaušanos, iziet no tuksneša.

Santa Bērziņa pie Jēzus Kristus atgriezās 2003. gadā. Pēc tam dzīves līkloči un materiālās grūtības viņu kopā ar dēlu Kasparu aizveda uz Lielbritāniju. Tur, kādu reizi sērfodama internetā, viņa uzgāja mājas lapu „Kristus pasaulei”. Kopš tā brīža Santa saprata, ka šī ir viņas draudze! Pirmo reizi viņa draudzē „Kristus pasaulei” bija 2008. gada vasarā. Toreiz Santa pāris mēnešus pavadīja

Pēdējā draudzes „Kristus pasaulei” rīkotā inkauntera laikā noticis brīnišķīgs notikums. Māsa Ilze Plakane tikusi dziedināta no dzemdes audzēja. Lūk, kā viņa atstāsta notikumu attīstību: Pirms pusotra mēneša kārtējā veselības pārbaudē man nejauši atklāja dzemdes audzēju. Katrs ārsts, ar kuru es konsultējos, vienalga, kristīgs vai nekristīgs, man deva padomu doties pie ķirurga un izoperēt laukā. Taču es nesteidzos un nekur

„Apmēram pirms gada nejauši spogulī pamanīju, ka labais atslēgas kauls izspiedies apmēram centimetru uz āru”. – stāsta Hilda. „Bija tāda asa smaile, izliekums uz augšu. Ļoti neglīti izskatījās. Valkāju drēbes, lai nevar redzēt kakla un plecu daļu. Tas bija ļoti grūti, īpaši vasarā, kad ir karsts laiks”.   „Pirms neilga laika pamanīju, ka izaugums kakla rajonā ir pazudis. Jāatzīst,

Tā arī Es jums saku: lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsit, klauvējiet, tad jums taps atvērts. Jo ikkatrs, kas lūdz, dabū, kas meklē, atrod, un, kas klauvē, tam atvērs. Kur būtu kāds tēvs jūsu starpā, kas dotu savam dēlam čūsku, kad tas lūdz tam zivi? Jeb skarpiju, kad tas lūdz olu? Ja nu jūs, ļauni būdami,

Pirms vairāk nekā gada Normunds cieta nelaimes gadījumā. 2008. gadā, naktī uz 12. maiju dīzeļvilciens aizķēra viņu pie perona, norāva zemē un vilka līdzi 25 metrus pa dzelzceļa sliedēm. Normundam bija abu kāju stilbu atvērtie lūzumi, kreisais celis „biezputrā”. Ārsti burtiski salika to kopā pa gabaliņiem, nedeva nekādas daudzsološās prognozes un teica, ka Normundam invalīdu ratos būs jāpavada ļoti