Draudzē ‘’Kristus Pasaulei” no 16. – 18. februārim notiks Slavēšanas un pielūgsmes skola, ko vadīs viens no atpazīstamākajiem slavētājiem Eiropā Vitālijs Jefremočkins ar komandu. Vitālijs ir slavēšanas līderis draudzē “Jaunā Paaudze” Harkovā (Ukraina), profesionāls izpildītājs, dziesmu autors, mūziķis un aranžētājs, skaņu ierakstu studijas “W-Studio” direktors. Izdevis vairāk nekā desmit mūzikas albumus. Viņš ir vadījis slavēšanu neskaitāmos slavas uz pielūgsmes vakaros,

Aksels uzauga ģimenē, kur valdīja nabadzība un alkoholisms, un tas zēnam bija ļoti smags pārbaudījums. Viņš nejutās pieņemts ne ģimenē, ne vienaudžu starpā, un tas viņā radīja atstumtību un vientulību.Aksel, pastāsti, kāda bija tava bērnība?Viss sākās jau no pašas mazotnes. Mums bija ļoti nabadzīga ģimene, mana mamma daudz dzēra un tēvs mūs pameta, kad es biju tikai divus gadus vecs.

Es strādāju apkalpošanas sfērā, līdz ar to mans darbs ir saistīts ar ilgstošu atrašanos uz kājām. Apmēram pirms 10 gadiem, ejot pa ielu, es neveiksmīgi samežģīju kāju, tieši ceļa locītavā. Jau nākošajā dienā sāpes bija tik lielas, ka nācās meklēt medicīnisku palīdzību. Ārsti nosūtīja uz pārbaudēm, bet nekādu gala slēdzienu nespēja dot. Man izrakstīja dažādus medikamentus, smēres, gēlus, lika nēsāt

“Man ir grūti atrast iemeslu, kāpēc es izaugu tik kompleksaina, taču jau kopš mazotnes man bija problēmas komunicēt ar cilvēkiem. Mans draugu loks bija tikai mana ģimene, radi un tuvinieki. Tiklīdz bija jārunā ar svešiem un nepazīstamiem cilvēkiem, no uztraukuma sāku stostīties un arī sejas muskuļi raustījās tā, ka pat no malas bija redzams. Prātā juka domas un es nespēju

Agejs bērnībā tika audzināts pēc kristīgiem principiem, taču vēlāk viņš novērsās no ticības un drīz vien piedzīvoja gan sāpes, gan vilšanos. Pirms kāda laika mūsu draudzē jaunais puisis nolēma pa īstam uzticēt savu dzīvi Dievam un nelielā sarunā stāsta, kā pēc šī lēmuma tā tiešām ir izmainījusies.Vai atceries laiku, kad novērsies no Dieva?Jā, es uzaugu kristīgā ģimenē, kur mūs mācīja

Atskārsme, ka pēdējā laikā atmiņa kļuvusi sliktāka un savas aizmāršības dēļ nākas ciest, ir satraucoša, jo sevišķi, ja tev par «cauro galvu» sāk aizrādīt citi. Strādājot veikalā par kasieri, pamanīju, ka daudz ko nevaru atcerēties. Piemēram, aizejot pusceļā līdz noliktavai jau biju aizmirsusi, pēc kā gāju. Norakstīju to uz nogurumu, jo strādāju garas darba stundas. Līdz ar to nepievērsu tam uzmanību,

Strādāju divos darbos, no kuriem viens saistīts ar fizisku slodzi, un tā dēļ jau vairākus gadus nedaudz sāpēja mugura. Tas nebija patīkami, bet uzskatīju to par normālu parādību cilvēkam, kas strādā tādu darbu. Pagājušajā gadā parādījās stipras velkošas sāpes, kuras pakāpeniski pārgāja arī uz kājām. Pa naktīm tās kļuva stiprākas, traucēja aizmigt un bieži arī sāpju dēļ uzmodos. Cerēju, ka

Inese ilgus gadus ir cīnījusies ar depresīvu vientulības sajūtu, apātiju, nospiestību, dusmu izvirdumiem un citām emocionālām problēmām. Arī iepazīstot Dievu, viņai bija grūti kontrolēt savas emocijas. Veidojot attiecības ar Dievu un kalpojot cilvēkiem, Inese ir tikusi galā ar pārāk lielo emocionalitāti.Emocionālo problēmu sakne meklējama bērnībā. Mans tētis regulāri lietoja alkoholu, bet mamma bija kontrolējoša un autoratīva, līdz ar to mani

Kaut arī mēs visi zinām, cik narkotikas ir bīstamas un cik viegli ir iekrist šajā slazdā, tomēr ļoti daudzi uzķeras uz āķa un nonāk narkotiku gūstā. Neviens lietotājs nekad nedomā, ka viņš būs tas, kurš kļūs atkarīgs un narkotikas sāks lietot viņu. Uģis bija viens no tiem, kurš bija padevies kārdinājumam pamēģināt un kļuva pa narkomānu vairāku gadu garumā.Uģi, pastāsti,

Arvien vairāk cilvēku meklē garīgu piepildījumu pārdabiskajā un dažādās buršanas formās. Arī Iveta meklēja palīdzību pie saules, jūras, akmeņiem, kokiem, aizrāvās ar jogu, ezotēriku un citām garīgām praksēm, taču risinājumu savām problēmām saņēma, iepazīstot dzīvo Dievu.Iveta, kāda bija tava dzīve līdz tu iepazini Dievu?Man bija savi dievi kā daudziem latviešiem. Tie bija jūra, saule, savs īpašais akmens, koks, kuru vienmēr

“Šī gada oktobra beigās sajutu sāpes kreisās kājas celī, kad kāpu pa kāpnēm uz ceturto stāvu. Sākotnēji man tās netraucēja, bet pēc divām nedēļām tās saasinājās, parādījās tūska un zilumi uz augšstilba. Sāpes bija ļoti stipras, radīja lielu diskomfortu ikdienas dzīvē.Es mācos sporta vidusskolā, un šīs traumas dēļ es biju atbrīvota no sporta un deju nodarbībām, jo nespēju tajās piedalīties.

Šī gada pēdējā diena, 31. decembris, draudzē “Kristus Pasaulei” tiks aizvadīts ar plašu un daudzpusīgu svētku programmu. Svētdienas dievkalpojums pirmo reizi notiks draudzes jaunajās telpās – Braslas ielā 29A, un tajā būs īpaša svētku atmosfēra. Taču pasākumi draudzē ar rīta dievkalpojumu nebeigsies.Pulksten 19.00 sāksies draudzes “Kristus Pasaulei” talantu šovs. Šāds pasākums draudzē būs pirmo reizi un tā dalībnieki ir sagatavojuši

Dievs turpina būt brīnumu Dievs arī tad, ja šķiet, ka visas lietas ir sakārtotas. Tieši tā notika ar Ingu. Viņa ir ar Dievu jau aptuveni astoņus gadus, bet ilgu laiku, esot draudzē un kalpojot cilvēkiem, vēl cīnījās ar regulāru slimošanu, kas traucēja ikdienai.“Pirms iepazinu Dievu, ļoti daudz slimoju, it sevišķi ziemā – kad atveseļojos no vienas kaites, uzreiz klāt bija

Alerģijas simptomi man pirmo reizi parādījās pirms pieciem gadiem, kad uzturā lietoju konkrētus produktus – tomātus un papriku. Pamanīju, ka to izraisa tieši importa tomāti, kuri bija apstrādāti ar ķīmiskām vielām. Tā radīja man diskomfortu un traucēja dzīvot, jo bieži nācās piedomāt pie tā, ko es ēdu. Alerģija izpaudās ar izsitumiem un niezi pa visu ķermeni, kas ilga aptuveni nedēļu.Es

Personīgas attiecības ar Dievu spēj izmainīt jebkura cilvēka sirdi. Tas ir spēcīgs ierocis cīņā ar problēmām un ar rakstura sliktajām īpašībām. Ieva par Dievu zināja jau kopš pašas bērnības.  Viņai vienmēr ir bijusi pārliecība par to, ka Dievs ir. Tikai esot vienā draudzē, lasot Bībeli un lūdzot, Ieva saprata, ko patiešām nozīmē kalpot Dievam.Jau bērnībā, redzot, kā omīte lūdz un ieraugot

Sāpes locītavās, tai skaitā ceļos, var rasties visdažādāko iemeslu dēļ, un no tām nav pasargāti arī bērni un jaunieši. Ar šādu problēmu nācās saskarties arī Luisai, skolniecei no Ventspils. Meitene kļuva vesela neparastā veidā. Lūk, viņa dalās ar savu stāstu. “Pirms gada man pēkšņi sāka sāpēt ceļu locītavas. Sākumā domāju, ka tas nav nekas nopietns, tomēr sāpes pamazām kļuva arvien stiprākas.

Sarma vienmēr ir priecājusies, ka viņai ir laba veselība, tomēr pirms diviem gadiem viņa saslima ar bronhītu. Brīžiem tas mazinājās, brīžiem – saasinājās, bet pilnībā nepārgāja, un Sarma nekādi nevarēja atveseļoties.Aptuveni pirms diviem gadiem saslimu ar hronisko bronhītu. Viss sākās ar iesnām, tādu kā saaukstēšanos, nepievērsu tam uzmanību, darīju visus savus ikdienas darbus. Bet vēlāk parādījās nepatīkams klepus, krūšu rajonā smaguma sajūta. Gāju pie

Daudziem jau bērnībā paši tuvākie cilvēki apgriež spārnus, teikdami: “Tu neko nevari un tev nekas neiznāks!” Līdz ar to bieži sastopami cilvēki, kuri nekad nespēj realizēt savu potenciālu. Arī Evitai jau bērnībā vecāki ar savu attieksmi vairoja mazvērtību un biklumu, likdami noprast, lai uz augstiem sasniegumiem dzīvē necer. Taču, ienākot draudzē “Kristus Pasaulei”, jaunā sieviete par sevi dzirdēja pilnīgi citus

Aivar, jau no pusaudžu gadiem tu esi cīnījies ar veģetatīvo distoniju. Pastāsti, kā tā sākās?Bērnībā vienmēr esmu bijis aktīvs bērns, un kopš piecu gadu nodarbojos ar futbolu. Kādā nodarbības reizē man sāka trūkt elpa, un likās, ka smoku. Vienlaicīgi sākās arī nepamatots uztraukums, pat panika. Šādi simptomi sāka atkārtoties arvien biežāk. Nevarēju saprast uztraukuma cēloni un kāpēc trūka elpa. Vēlāk

Edgaram bija dažādu pārtikas produktu nepanesamība, un viņš nevarēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, jo vajadzēja stingri ierobežot uzturā lietojamo pārtiku, kā arī dzert zāles. Ārsti apgalvoja, ka visticamāk Edgaram būs ar to jāsadzīvo. Tomēr pēc aizlūgšanas dievkalpojumā Dievs pilnībā atbrīvoja jaunieti no visām veselības problēmām.Edgar, pastāsti, lūdzu, par savām veselības problēmām!Aptuveni 15-16 gadu vecumā man konstatēja dažādu pārtikas produktu nepanesamību, un

Bieži vien vecāki noliek karjeru un citas lietas pirmajā vietā, aizmirstot par saviem bērniem un galvenajām prioritātēm. Parasti šie cilvēki neapzinās, cik ļoti tas ietekmē viņu atvases un kādas sekas no tā paliks. Ikdienas steigā tiek aizmirsts par to, ka viņu bērns gaida apskāvienu un kādu mīļu vārdu. Arī Simona bija no tām, kura bērnībā neizjuta vecāku mīlestību. Viņa

Ļoti daudzas jaunas meitenes un arī puišus uztrauc doma, kad tad man būs ģimene? Tas liekas kā laimes standarts, kas obligāti ir jāsasniedz. Inese, pirms iepazina Dievu, ļoti gribēja atrast labu dzīves draugu un nodibināt ģimeni, kas būtu pilnīgs pretstats tām attiecībām un videi, kurā viņa bija augusi. Arī viņa šīs sakāpinātās vēlmes dēļ piedzīvoja gan nemieru, gan izmisumu. Ienākot

Fiziski aktīviem cilvēkiem mēdz gadīties traumas, un tādos brīžos viņi nonāk smaga jautājuma priekšā – kā tālāk dzīvot? Marija nodarbojas ar dejošanu un sportu jau kopš bērnības, taču pusaudžu vecumā ar neilgu starplaiku guva divas nopietnas traumas, kas ierobežoja viņas aktīvo dzīvesveidu. Lūk, viņas stāsts par to, kā meitene piedzīvoja Dievu un ar Viņa palīdzību uzvarēja negadījumu sekas:“Jau no bērnības

Kopš ceturtās, piektās klases sāku kopā ar vienaudžiem uzpīpēt un iedzert, lietot narkotikas, kā arī biju atkarīgs no toksikomānijas, vēlāk nāca klāt arī pornogrāfija. Toreiz man arī pašam tas likās ļoti interesanti un aizraujoši. Bija liela vēlme pēc īslaicīga prieka, daudz nedomājot par to, kā tas varētu izvērsties vēlāk.Tā tas ilga kādus septiņus, astoņus gadus. Šajā laikā tiku tiesāts par

Guntars vienpadsmit gadu vecumā izdomāja pamēģināt savu pirmo cigareti. Ar šo vienu reizi viņam pilnīgi pietika, lai jau būtu “āķis lūpā” un sāktos vairāku gadu cīņa pret smēķēšanas atkarību.Guntars pats mums stāsta: “Pirmo dūmu ievilku jau bērnībā. Atceros, ka sajūsmā nebiju, taču tas noteikti šķita kaut kas jauns un interesants. Intensīvi sāku smēķēt astotajā vai devītajā klasē, kad ar draugiem