Vairāku gadu garumā patstāvīga darba trūkuma dēļ manā dzīvē valdīja nabadzība. Nevienā darbavietā neuzturējos ilgāk par 3 – 4 mēnešiem, – vai nu mani atlaida, vai arī es pati aizgāju, jo darbs nešķita patīkams. Es nespēju atrast savu vietu, un mani vajāja bailes no nabadzības. Es baidījos, ka kādu dienu varētu atjēgties uz ielas bez graša kabatā. Šīs nedrošības

Linda, draudzes „Kristus Pasaulei” dalībniece, dalās savā stāstā par vienu no dzīves lielākajām cīņām – par veselību. 28 gadu vecumā, pēc profilaktiskajām veselības pārbaudēm ārsts atklāja, ka Lindai dzemdē ir izveidojusies mioma. Sākotnēji tā nekādus draudus veselībai neradīja. Lindai nevajadzēja lietot medikamentus, tādēļ viņas dzīvē tā lielas problēmas nesagādāja. Taču daudzus gadus vēlāk, izejot kārtējo pārbaudi, ārsti atklāja, ka mioma sākusi

Maldas dzīvi noteica nāvi vēstījošas domas par sevi, kas darīja viņas ikdienu bezjēdzīgu un neļāva izvirzīt nekādus tālejošākus plānus. Tā turpinājās līdz brīdim, kad viņa iepazina Dievu. Malda par sevi stāsta: „Bērnībā un pusaudžu gados biju aktīvs un dzīvespriecīgs bērns ar stipru veselību. Nekad neesmu nopietni slimojusi, taču, neskatoties uz visiem šiem faktiem, manā prātā ik pa laikam ienāca

Bērnībā un pusaudža gados biju vesels bērns, savā dzīvē ne reizes nebiju nopietni saslimusi, nedz arī gulējusi slimnīcā. Ja neskaita saaukstēšanos, ar veselību problēmu nekad nebija bijis. 2004. gadā ar plaušu audzēju nomira mana mamma. Pēc šī un vēl citiem emocionāliem pārdzīvojumiem, kas sakrita ar mammas aiziešanu mūžībā, man pirmo reizi dzīvē strauji sāka pasliktināties veselība, un parādījās dīvaini

Apmēram 18 gadu vecumā man uz papēža parādījās kārpa. Vairākus gadus vēlāk tai blakus parādījās vēl viena, tad vēl viena, tad uz otras pēdas, tad uz rokas… Kaut arī tās nebija sevišķi lielas, kārpu skaits pieauga, līdz pienāca brīdis, kad es jau kļuvu izmisusi. Man bija kauns vasarā nēsāt sandales un sauļoties pludmalē, – es centos no visiem slēpt

Es iesāku lietot alkoholu, mācoties tehnikumā, kad man bija 14 gadu, un pakāpeniski tā kļuva par nopietnu atkarību.Dzeršanas periodi varēja ilgt no dažām dienām līdz pat nedēļai. Lietojot alkoholu, man viss kļuva vienaldzīgs un grādīgie dzērieni bija vienīgais, kas man tajā brīdī bija vajadzīgs. Es meklēju prieku un laimi dzeršanā, jo tad dzīve šķita skaista un visas grūtības aizmirsās. Šķita,

Pirms 15 gadiem Iveta saslima ar spondilozi jeb deformējošu mugurkaula slimību, kā rezultātā skriemeļiem veidojas izaugumi un, spiežot uz muguras nervu saknītēm, tie rada sāpes dažādās ķermeņa daļās. Sākumā Ivetai sāpes bija nelielas, galvenokārt plecu rajonā, bet ar laiku arvien vairāk pastiprinājās un sniedzās pat līdz krustiem. Brīžiem sāpes bija tik spēcīgas, ka Ivetai bija grūtības staigāt un nācās gulēt

Mārtiņš draudzi „Kristus Pasaulei” apmeklē aptuveni gadu. Pirmoreiz uz šīs draudzes dziedināšanas dievkalpojumu viņu pierunāja atnākt sieva. Tagad Mārtiņš ir brīvs un laimīgs cilvēks, kas regulāri apmeklē draudzi un mājas grupiņu, kā arī kalpo darbā pie skaņas aparatūras. Taču vēl pirms nepilna gada situācija bija pavisam savādāka. Bērnībā Mārtiņš dzīvoja Talsos. Lielu daļu sava brīvā laika viņš pavadīja, spēlējoties

Kristīne dalās savā stāstā par 17 gadus ilgu smēķēšanas atkarību, kuras dēļ viņa atteicās pat no profesionālas sportistes karjeras. Nonākot draudzes „Kristus Pasaulei” mājas grupā, Kristīne pieņēma lēmumu atteikties no smēķēšanas un ieguva savu brīvību. „Sākumā es nesmēķēju daudz. Tajā laikā es vēl nodarbojos ar sportu – trenējos Latvijas vieglatlētikas izlasē. Taču laikam ejot, šī atkarība man kļuva par

Draudzē „Kristus Pasaulei” esmu apmēram gadu. Šajā laikā pats esmu ļoti mainījies un arī mans skatījums uz daudzām lietām. Pēc profesijas esmu celtnieks, taču man ļoti ilgu laiku nebija pastāvīgs darbs un stabili ienākumi. Papildus divas naktis nedēļā vēl strādāju par apsargu kādā bārā. Līdz ar to brīvdienās biju noguris un neapmierināts. Man bija divi darbi, bet nekad nebija

Līdz pusaudžu vecumam ne man, ne maniem vecākiem nebija nekādas saistības ar ticības lietām, līdz manus tuviniekus skāra nelaime. Vienai no manām māsīcai atklāja ļaundabīgu audzēju. Lai viņu glābtu, tika meklēta visa iespējamā medicīniskā palīdzība. Kad viss, ko ārsti viņas labā varēja paveikt, bija izdarīts, mēs sākām meklēt glābiņu ticībā. Šī bija mana pirmā saskarsme ar Dievu. Gandrīz ikviens

Kopš bērnības ticēju Dievam un pat nācu pie Viņa lūgšanās, kad man bija kāda vajadzība. Vēlāk mācījos kristīgā skolā, tomēr arvien vairāk attālinājos no Dieva. Man likās, ka dzīve ar Viņu būs garlaicīga un ka Viņš prieku atņem, nevis dod. Tā es dzīvoju savu dzīvi bez Dieva - ballītes, puiši, tukšas sarunas, tukša un auksta sirds. Biju pārņemta ar

Savā dzīvē Indra nebija iemācījusies pati nopelnīt naudu un arī tērēja to bez īpašas apdomas. Lai arī cik naudas būtu, nekad tās nebija pietiekoši. Indra par sevi saka: „Es ieguvu izglītību specialitātē „Viesu uzņemšanas organizators”, tomēr tajā netiku strādājusi. Pārsvarā dzīvoju uz savu bagāto puišu rēķina. Patstāvīgi strādāt nevēlējos, jo naudas summa, ko iztērējām vienā vakarā, bija līdzvērtīga manai

Ģirta problēmas ar alkoholu sākās aptuveni pirms 20 gadiem. Viņa darbavietā visdažādākie alkoholiskie dzērieni bija brīvi pieejami. Kad vien radās vēlēšanās, varēja iet un izvēlēties dzērienu pēc sirds patikas un turklāt pilnīgi par brīvu. Ja pašam nebija vēlēšanās, tad bieži uz iedzeršanu aicināja darba devējs. Ar šo cilvēku bija ļoti svarīgi uzturēt labas attiecības, jo viņš palīdzēja Ģirtam virzīties

Inga draudzē „Kristus Pasaulei” ir tikai četrus mēnešus, taču Dievs viņas dzīvē ir darījis daudz brīnumus. Viens no tiem ir noticis pavisam nesen, novembra dziedināšanas dievkalpojumā, kad Inga ieguva brīvību no osteohondrozes. Šī slimība izpaudās kā stipras muguras sāpes, kas viņu pavadīja uz katra soļa un bija mocījusi 10 gadus. „Pa dienu, esot darbā, sāpju dēļ man bija grūti nosēdēt

Gunta strādā par kalnu slēpošanas treneri. Viens no viņas uzdevumiem ir izveidot slēpošanas treniņu trases no speciāliem mietiem, kuri ar urbjmašīnas palīdzību ir jānostiprina ledainajā kalna nogāzē. Darbs nav viegls, un caurumu veidošana ledū prasa lielu piepūli, īpaši labajai rokai. Pēc šādas intensīvas darbošanās Guntai pakāpeniski sāka parādīties sāpes labajā rokā. Roka visu laiku bija jūtīga un to ilgi

Atkarība no azartspēlēm man sākās jau tad, kad mācījos augstskolā. Kādu reizi pie manis ciemos atbrauca mans brālis, kurš ik pa laikam pats mēdza apmeklēt azartspēļu salonus, un es izteicu vēlēšanos, ka gribu aiziet viņam līdzi uz spēļu zāli. Brālis par to neizrādīja sevišķu sajūsmu, bet beigās tomēr piekrita. Tā nu es pirmo reizi nokļuvu azartspēļu zālē. Es skatījos,

Bērnībā, aptuveni septiņu gadu vecumā, Jolanta, spēlējoties laukā, apaukstējās. No šī brīža mazajai meitenei sākās problēmas ar urīnpūsli. Mamma Jolantu aizveda pie ārsta, kurš pēc analīžu veikšanas konstatēja urīnceļu iekaisumu. Izdzerot izrakstītās zāles, simptomi pārgāja, bet katru reizi laikam kļūstot vēsākam, slimība atkal parādījās. Un tā tas turpinājās aptuveni 15 gadus. Jolanta saka: „Bija jau pavisam liela bezcerības sajūta,

Jau kopš bērnības esmu slimojusi ar visāda veida ādas slimībām. Tādēļ mani nemaz nepārsteidza tas, ka pirms 15 gadiem man uz vēdera parādījās neliels izsitums, kas līdzinājās jēlam punktiņam. Lēnām, mēnešiem ejot, tas auga aizvien lielāks. Bija brīži, kad tas samazinājās un sadzija, pārklājoties ar krevelīti, bet bija periodi, kad tas izauga līdz pat plaukstas lielumam. Šis jēlums stipri