Rita draudzē „Kristus Pasaulei” ir jau vairāk kā divus gadus. Pirms dievkalpojumiem un citiem draudzes pasākumiem viņa allaž pie durvīm sagaida apmeklētājus, tiem laipni uzsmaidot un arī veltot kādu labu vārdu. Šodien viņa ir droša, komunikabla un dzīvespriecīga jauna sieviete. Neviens nepateiks, ka vēl pirms salīdzinoši neilga laika Rita bija mazvērtības nomākta. Aizvadīto pāris gadu laikā, paļaujoties uz Dievu

Aptuveni pirms 5 gadiem Beātei pasliktinājās redze. Viņa slikti redzēja tālumā, tādēļ skolā bija jāsēž pirmajā solā. Tomēr arī tad Beāte ne vienmēr redzēja uz tāfeles rakstīto. Pie acu ārsta tika konstatēts, ka viņas redze ir mīnus 4 dioptrijas. Meitene kādu brīdi nēsāja brilles, bet pēc neilga laika pārstāja to darīt. Viņa apmeklēja dziedniekus un veica speciālus acu vingrinājumus,

Arvis draudzi „Kristus Pasaulei” apmeklē jau apmēram sešus gadus. Viņš ir veiksmīgs juvelieris ar mērķtiecīgu skatījumu nākotnē. Taču tas tā nav bijis vienmēr. Jaunā cilvēka dzīve, pirms viņš bija iepazinis Dievu, krasi atšķīrās un ne tuvu nelīdzinājās šodienai. Pirms vairākiem gadiem Arvja finansiālais stāvoklis nebija spīdošs. Sagādāt iztiku ikdienai nenācās viegli, un viņš nopelnīja knapi trīs simti latus. Neliels

2011. gadā, kad Alīna sāka apmeklēt draudzi „Kristus Pasaulei”, viņa bija nelaimīga, depresīva, meitene, pilna ar kompleksiem, un viņai šķita, ka ir sliktāka uz dumjāka par visiem pārējiem, kā arī neticēja, ka spēs dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Šobrīd jauniete ir dzīvespriecīga un laimīga. Alīna pati par sevi stāsta: „Kad mācījos skolā, mana ģimene bija ļoti nabadzīga. Ģērbos vecās drēbēs, tādēļ

Kad Marita pirmo reizi devās uz draudzes „Kristus Pasaulei” semināru jeb lūgšanu nometni, viņa ļoti vēlējās tuvāk iepazīt Dievu, par kuru iepriekš bija dzirdējusi un lasījusi Bībelē. Līdz šim meitene bija dzīvojusi bezmērķīgu dzīvi, taču tagad viņa ik dienas strādā pie tā, lai sasniegtu to, ko vēlas. „Šajā seminārā es beidzot sapratu, cik Dievs ir reāls un dzīvs un

Salvis ir jauns, sportisks puisis, kurš kalpo draudzē „Kristus Pasaulei”. Pirms diviem ar pusi gadiem, atgriežoties no ārzemēm, Salvis uzreiz iekļāvās draudzē un iesaistījās visās aktivitātēs. Tomēr pirmajos mēnešos viņam bija jāizdara grūta izvēle starp kādu senu sapni – kļūt par specvienības kareivi vai pilnīgu savas dzīves nodošanu Dievam. Salvis izvēlējās pēdējo, bet tas nozīmēja maksāt cenu, mainīt dzīvesvietu

Šobrīd Edgars ir pašnodarbināta persona, kurš veiksmīgi darbojas autokrāsošanas jomā. Viņš pats plāno savu laiku un nopelna krietni vairāk, nekā vēl nesen, strādājot pie darba devējiem.  Par šiem sasniegumiem Edgars ir pateicīgs Dievam un draudzei “Kristus Pasaulei”. Pēc vidusskolas beigšanas Edgars devās uz Rīgu, lai apgūtu autoatslēdznieka profesiju. Taču šajā jomā viņš strādāja īsu brīdi, jo meklēja citas iespējas,

Bērnībā Linda bija kluss un noslēgts bērns. Vislabāk meitene jutās, kad neviens viņu neievēroja, jo Lindai nepatika un nepadevās komunicēt ar citiem bērniem. Jauniete maz smaidīja un vēlējās palikt nemanāma, valkājot neuzkrītošu apģērbu. Lai gan meitene auga kristīgā ģimenē, regulāri gāja uz svētdienas skolu un dievkalpojumiem, mājās visi kopā lasīja Bībeli, viņa nebija laimīga un arī nepazina Dievu personīgi.

Kristīne jau no agras bērnības kopā vecmammu un tēti apmeklēja baznīcu. Pieaugot, Kristīne patstāvīgi turpināja katru svētdienu iet uz dievkalpojumiem un iemācījās skaitīt rožu kroni. Baznīcā, kuru šī ģimene apmeklēja, netika mācīts, cik būtiski ir iepazīt Dievu personīgi un netika runāts, ka Jēzus var dziedināt un palīdzēt grūtās situācijās. Līdz ar to brīdī, kad pasliktinājās Kristīnes veselība, un mediķi

Pirms Edgars iepazina Dievu, viņš uzskatīja, ka dzīvē ir jāizbauda viss. Brīvo laiku viņš parasti pavadīja kopā ar draugiem, lietojot alkoholu un uzsmēķējot. Kā daudziem jauniešiem „goda lieta” bija runāt pretī un neklausīt vecāku teiktajam. Tas nereti izraisīja strīdus ģimenē, biežo konfliktu dēļ Edgars kļuva viegli aizkaitināms un nomākts. Pārprastā „brīvība” laimi un apmierinājumu nenesa, jaunais puisis arvien biežāk aizdomājās

Kad pagājušā gada maijā pēc sarežģījumiem darbā un ģimenē Inesei sākās sirds sāpju un paaugstināta asinsspiediena lēkmes, viņai tika diagnosticēta veģetatīvā distonija. Ārsta prognozes nebija iepriecinošas – ar šo slimību nāksies sadzīvot un regulāri lietot medikamentus. Taču viņa nepadevās un nolēma paļauties uz Dievu, lūdzot un apliecinot Bībelē teikto. Nu jau ilgāku laiku šīs lēkmes nav atkārtojušās – Inese

Pirmo reizi Ilze astmas lēkmi piedzīvoja apmēram pirms 20 gadiem. Kādu vakaru viņai sākās dīvains klepus ar elpas trūkumu un vēlāk tika konstatēta astma. Slimība saasinājās un arvien biežāk nācās lietot inhalatorus. Vēlāk tika uzstādīta vēl viena diagnoze – alerģiskas iesnas. Sieviete palīdzību meklēja gan pie ārstiem, gan dziedniekiem, bet neviens nespēja palīdzēt. Radinieces pamudināta 2013. gada novembrī Ilze

Dainis ģimenē piedzima negribēts un jau pavisam agrā vecumā nokļuva bērnu namā, bet vēlāk – internātskolā. Visu savu apzināto bērnību un jaunību Dainis izjuta naidu pret saviem vecākiem, īpaši māti. Vēlme atriebties brīžiem kļuva tik spēcīga, ka dažkārt pārtapa domās par slepkavību. Tikai nopietni pievēršoties Dievam un sākot apmeklēt draudzi „Kristus Pasaulei”, Dainis saprata, cik svarīgi ir piedot mammai.

Kad pirms aptuveni desmit gadiem Zojai sākās stipras un ilgstošas galvassāpes, ārsti viņai diagnosticēja osteohondrozi. Šī slimība izraisīja stipras sāpes plecā, kas parādījās pie pastiprinātas fiziskās slodzes. Taču pēc draudzes „Kristus Pasaulei” dziedināšanas dievkalpojuma apmeklēšanas Zojai vairs nesāp plecs un arī galvassāpes vairs nav tik mokošas, kā iepriekš. „Kad man parādījās pirmās veselības problēmas, kas izpaudās kā stipras un

Bērnībā Pēteris ļoti reti saņēma viņam veltītus atzinīgus vārdus un mīlestības apliecinājumus. Savas alkas pēc mīlestības un atzinības viņš centās piepildīt ar vēlmi vienmēr un visur būt pirmais. Uzmanības deficītu ģimenē viņš aizstāja ar vēlmi izcelties skolā. Lai tiktu ievērots, Pēteris audzēja garus matus un ģērbās citādi, nekā pārējie, taču gaidītās atzinības vietā izpelnījās tikai nosodījumu un nievas. Skolā

Elita jau no pusaudžu gadiem zina, ko nozīmē smēķēt, un viņas centieni šo nodarbi atmest vienmēr ir beigušies neveiksmīgi. Turklāt pēc vīra nāves Elitas dzīvē lielu lomu sāka spēlēt arī alkohols, kurš bija kā glābējs vientulības brīžos. Tomēr no visām situācijām ir izeja, un Elita to atrada aptuveni pirms pusotra gada, kad sāka iepazīt Dievu. „Kad pirms vairāk nekā

Bērnībā Zanes ģimenē strīdi bija diezgan bieža parādība, tādēļ meitene sāka baidīties no nervoziem, iedzērušiem un agresīviem cilvēkiem. Viņai pieaugot, piedzīvotās bailes nepazuda, bet radīja grūtības saskarsmē ar citām autoritātēm. Zane ir visādos veidos centusies tik vaļā no savas nedrošības, taču neveiksmīgi, – līdz brīdim, kad personīgi iepazina Dievu. Zane stāsta: “Mani jau no agras bērnības ir mākušas bailes un

Evita izauga ģimenē kā vienīgais mīlētais un lutinātais bērns. Vecāki apmierināja visas viņas finansiālās vajadzības, un diemžēl neiemācīja strādāt un pārvarēt grūtības, tādēļ Evita bija pieradusi visu viegli dabūt un līdz pat 25 gadu vecumam viņa naudu nopelnīt nemācēja. Nebija pietiekošas motivācijas strādāt, kā arī jaunā sieviete neticēja, ka kaut ko nopietnu dzīvē varēs sasniegt.  “Pirms 5 gadiem, kad

Kopš ticu Dievam, esmu uzticami devusi 10. tiesu un ziedojusi. Zināju, ka Dievs svētī mani arī finansiālā ziņā.  Pirms divarpus gadiem pieņēmu lēmumu, ka došu Dievam 15 % no saviem ienākumiem. Mēs ar vīru audzinām divus bērnus, un, jau dibinot ģimeni nolēmām, ka tos nesūtīsim bērnudārzā, bet paši audzināsim mājās. Tādēļ man vajadzēja domāt, kā varu palīdzēt vīram uzturēt